Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 27. augusta sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

V.Buzajevs
(PCTVL frakcija):

Vasara diemžēl ir gandrīz jau beigusies, un Saeima ir atjaunojusi savu kaitīgo darbību.

Piemēram, visgarākā šodien bija absolūti tukšā diskusija par Vispārējās izglītības likuma grozījumiem – vai dot ģimnāzijām iespēju ņemt pirmo sešu klašu skolēnus vai ne.

Ir tāda situācija, ka, ja var ticēt sabiedriskajām aptaujām, 90 procenti iedzīvotāju uzskata, ka mūsu izglītības sistēma ir sagrūšanas stadijā. Piemēram, jau ir pieņemts lēmums par 39 skolu slēgšanu, un rindā stāv vēl 89 skolas. Un Saeima diemžēl nedara neko, lai uzlabotu situāciju!

Šodien mēs atbalstījām... mēs, tas ir, Saeimas vairākums, atbalstījām grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Proti, ir paredzēts sodīt skolotājus ne tikai disciplināri, bet arī administratīvi par dažiem pārkāpumiem. Un tas ir situācijā, kad Saeimas vairākums ir samazinājis skolotāju algas fondu uzreiz divreiz!

Sakarā ar to PCTVL pilnībā atbalsta skolotāju arodbiedrību vēlmi protestēt 1.septembrī. Mēs arī būsim kopā ar jums, cienījamie skolotāji!

Otrās muļķības un ļoti bīstams jautājums ir likumprojekts par pašvaldību darbību krīzes laikā. Praktiski likumprojekts paredz iespēju pašvaldībām atteikties no jebkurām svarīgākajām funkcijām, teiksim, kanalizācijas nodrošināšanas vai bērnu uzskaites veikšanas, un tā tālāk. PCTVL frakcija balsoja pret to.

Visšausmīgākais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. PCTVL uzskata, ka likumprojekts nedara godu nedz tā autoriem – Labklājības ministrijai –, nedz Latvijai kopumā.

Pret likumprojektu jau izsacījuši savu viedokli tā sauktie sociālie partneri – gan Latvijas Pensionāru federācija, gan arī arodbiedrības. Viņi, teiksim, nav apmierināti ar darbu zaudējušo invalīdu tiesību ierobežošanu, kā arī to, ka tiesības priekšlaicīgi aiziet pensijā tiek ierobežotas veselai virknei darbinieku kategoriju.

Arodbiedrības iebilst arī pret visbarbariskāko valdības priekšlikumu – atņemt vēlētājiem arī tiesības uz tā darba stāža ieskaitīšanu, kas padomju laikā tika uzkrāts ārpus Latvijas teritorijas. Tās pašas tiesības, kuras jau 13 gadus nebauda Latvijas nepilsoņi.

Jā, diemžēl tā strādā Saeima, un jautājums par Saeimas atlaišanu, pēc mana uzskata, ir joprojām aktuāls.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien “Saskaņas Centrs” aktīvi protestēja no Saeimas tribīnes pret likumprojekta “Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam” pieņemšanu. Likumprojektu izstrādāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, un tā mērķis ir samērot pašvaldību rīcībā esošos finanšu līdzekļus ar likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajām pašvaldību funkcijām, uzdevumiem un pienākumiem. Ko tas nozīmē? Skaidrs, ka likumprojekts ir saistīts ar valstī pastāvošo ekonomisko situāciju. Tas paredz, ka pašvaldības dome var pieņemt saistošus noteikumus par funkcijas, uzdevuma vai pienākuma izpildi noteiktajā kārtībā un apmērā, ja pašvaldības budžetā nav pietiekamu finanšu līdzekļu likumā vai Ministru kabineta noteikumos noteiktās funkcijas, uzdevuma vai pienākuma pildīšanai. Šajā likumprojektā mēs saskatām vairākus riskus, to skaitā iespējas pašvaldību vadītājiem nepildīt noteiktas sociālās funkcijas, taupīt nevis uz ierēdņu rēķina, bet uz sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju rēķina.

Mūsuprāt, šis normatīvais akts robežojas ar tiesisko nihilismu, ir kaitīgs, bīstams un ir pretrunā ar Satversmi.

“Saskaņas Centrs” ļoti negatīvi vērtē arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, jo likumprojekts, bez šaubām, palielinās sociālo spriedzi sabiedrībā. Likumprojektā ir iestrādātas vairākas ļoti negatīvas lietas. Minēšu tikai divas.

Pirmkārt, likumprojekts vērsts uz to invaliditātes pensiju saņēmēju loku, kuriem vienlaicīgi ir tiesības gan uz invaliditātes pensiju, gan bezdarbnieka pabalstu. Tagad personai būs iespēja izvēlēties tikai vienu pakalpojumu – invaliditātes pensiju vai bezdarbnieka pabalstu.

Un, otrkārt, tagad līdz ar šā likumprojekta pieņemšanu gan Latvijas pilsoņiem, gan Latvijas nepilsoņiem, kuriem ir uzkrāti darba periodi bijušās PSRS teritorijā un kuri pieprasīs pensiju pēc šā likuma spēkā stāšanās, apdrošināšanas stāžā netiks ieskaitīts bijušās PSRS teritorijā nostrādātais laiks.

“Saskaņas Centra” deputātiem šis likumprojekts nav pieņemams. Mēs balsojām un balsosim pret šādiem likumprojektiem.

I.Čepāne
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Maldīgs ir priekšstats, ka visi deputāti kopš Jāņiem ir tikai atpūtušies un tikai tagad ir atsākuši darbu. Liela daļa no mums, arī šeit klātesošajiem, vasarā ir strādājuši komisijās un frakcijās galvenokārt saistībā ar valsts budžeta jautājumiem.

Šodien man atvēlētā laika robežās es gribu runāt tikai par divām lietām.

Visupirms par nodokļiem.

Lielu neapmierinātību sabiedrībā ir izraisījis valdības nolūks ieviest nekustamā īpašuma nodokli attiecībā uz dzīvojamām ēkām. Šā nodokļa ieviešana iepriekšējo valdību laikā bezatbildīgi tika kavēta, un līdz ar to ir veicināta nekustamā īpašuma “burbuļa” izveidošanās. “Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka šādam nodoklim civilizētā sabiedrībā ir jābūt. Protams, mēs varam diskutēt, vai pašreizējā krīzes situācija ir īstais laiks, kad šādu nodokli ieviest. Mēs uzskatām, ka ir jābūt šā nodokļa izvērtējumam, ir plaši jādiskutē ar sabiedrību. Uzskatām, ka šim nodoklim nebūtu jābūt kopējā budžeta paketē. Šie grozījumi ir jāpieņem pirms budžeta grozījumiem, un šim nodoklim ir jābūt taisnīgam, lai aizstāvētu maznodrošinātos cilvēkus, kas, piemēram, dzīvo vietās, kur ir augsta kadastrālā vērtība nekustamiem īpašumiem.

Otra lieta. Saistībā ar nodokļiem “Pilsoniskā Savienība” atbalsta Eiropas Parlamenta deputāta Zīles kunga izteikto priekšlikumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa diferencēšanu. Pašlaik visi uzņēmumi maksā 15 procentus no peļņas. Tas nav taisnīgi attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo lielajiem uzņēmumiem peļņa ir mērāma miljonos latu.

Nākamā lieta, par ko es gribu runāt, ir likumprojekts “Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam”, kas tika nodots komisijai.

Es lielā mērā piekrītu iepriekšējā runātāja Agešina kunga bažām par šā likumprojekta kvalitāti un par to, ka atsevišķos gadījumos pašvaldības, pārkāpdamas savas rīcības brīvības robežas, var nepildīt tām uzliktās sociālās funkcijas. Taču, no otras puses, mēs nevaram aizvērt acis un neredzēt to, ka daudzās pašvaldībās nav līdzekļu, lai tās varētu pildīt valsts uzliktās funkcijas. Un valsts arī nevar nodrošināt pašvaldības ar noteiktiem līdzekļiem šo funkciju realizācijai.

Šis likumprojekts tiešām ir sliktā kvalitātē. Bet šāds projekts tomēr labāks nekā nekas. Un tāpēc “Pilsoniskā Savienība” aicināja – un arī es personīgi aicināju – tomēr šo likumprojektu nodot komisijai un tā apspriešanas laikā tiešām novērst to lietu, ka, iespējams, pašvaldības ar saistošo noteikumu palīdzību varētu grozīt augstākstāvošu normatīvo aktu – likumu vai Ministru kabineta noteikumus šajā jomā. Un bez tam arī... vispār, ja netiks izdarīti grozījumi atsevišķos likumos un Ministru kabineta noteikumos, tad šis likums jau būs piedzimis pilnīgi nedzīvs, faktiski pašvaldībām vispār būs gandrīz neiespējami to piemērot.

Bet šajā jomā tomēr kaut kas būtu jādara. Tas ir tas, ko es gribēju jums šodien pateikt.

J.Strazdiņš
(ZZS frakcija):

Latvijas Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta pašreiz realizēto izglītības reformu un nevar piekrist deputātam Buzajevam, ka izglītība tiek mums sagrauta. Gluži otrādi – tā tiek uzlabota un sakārtota. Latvijā bija izveidojusies situācija, ka mums bija ļoti liels skolu skaits un ļoti mazs skolēnu skaits uz vienu skolotāju. Un līdz ar to vienmēr bija skolotājiem algu problēmas, un līdz ar to ir radusies šī saspringtā situācija, kāda tā pašreiz ir. Un tāpēc mēs uzskatām, ka šie pasākumi jāveic, ka reformai ir jābūt realizētai, lai situāciju mainītu un paaugstinātu skolotāju algas.

Tālāk. Zaļo un Zemnieku savienība šodien centās atbalstīt pašvaldības, lai ļautu pašvaldībām sakārtot izglītības iestāžu tīklu, respektīvi, ļautu ģimnāzijām realizēt arī pamatizglītības programmas. Bija ļoti nopietna diskusija par šo jautājumu. Diemžēl mēs neguvām balsu pārākumu šajā jautājumā. Pašreiz saglabājas iepriekšējā situācija, ka bija ļoti daudzveidīgs skolu tīkls. Un dabīgi, ka tas pašvaldībām ir ļoti grūti uzturams.

Tāpat Zaļo un Zemnieku savienība vakar pauda savu atbalstu kultūrizglītības iestāžu, mākslas un mūzikas skolu, saglabāšanai nākamajā budžeta gadā; tām nepieciešami vismaz 8 miljoni latu, lai tās turpinātu savu darbību. Mākslas un mūzikas skolas ir ārkārtīgi svarīgas mūsu kultūras nostiprināšanā (tā ir Latvijas prioritāte!) un it sevišķi mūsu Dziesmu svētku atbalstīšanā, jo bez savām ļoti pieredzējušajām mūzikas skolām un mākslas skolām mums būs grūti audzināt kulturālus cilvēkus, lai mēs saglabātu savu vietu Eiropas Savienības valstu vidū.

Šodien bija arī ļoti interesanta diskusija par atveramo Alkohola aprites likumu. Jāteic, ka, atverot šo likumu, rodas bīstamība, ka var rasties priekšlikumi, kas varētu arī izmainīt alkoholisko dzērienu pārdošanas laiku. Es domāju, ne tikai šīs vasaras kafejnīcas ir galvenais iemesls Alkohola aprites likuma atvēršanai, bet galvenokārt šī interese atkal tirgot visu diennakti alkoholu, it sevišķi alu, visās iespējamās vietās. Tas var ievērojami pasliktināt atkal mūsu situāciju un vēl palielināt lielo alkohola patēriņu, kāds tas ir jau šodien. Mums nav vajadzīga vēl sliktāka situācija! Nevajadzētu domāt tikai par finansiāliem ieguvumiem, bet jādomā tomēr par mūsu veselību un par morālo stāvokli.

V.Muižniece
(Tautas partijas frakcija):

Man patiešām jāpiekrīt kolēģiem, kas runāja iepriekš, ka vislielākās debates šīsdienas sēdes darba kārtībā izraisīja priekšlikums grozīt Vispārējās izglītības likumu. Es vēlos informēt, ka ar šo likumprojektu iepazinās Tautas partijas Izglītības komiteja. Atzīstot, ka vidējās izglītības attīstība ir ļoti svarīgs jautājums, mums vienlaikus bija jāatzīst arī tas, ka piedāvājums ir nepārliecinošs par to, ka sistēmai no tā būs ieguvumi. Mūsu kolēģi izglītības speciālisti pauda viedokli, ka šie grozījumi varētu radīt zināmu haosu un atkāpšanos no iepriekš ieviestajiem principiem sistēmā.

Līdz ar to Tautas partija balsoja pret šādiem grozījumiem.

Ir jāatzīst, ka mūsu darba kārtībā galveno vietu, protams, ieņem visi ar ekonomisko situāciju saistītie jautājumi, kā arī jautājumi par budžeta veidošanu un nodokļu politiku Latvijā. Tautas partija uzskata, ka nodokļu politikai ir jābūt ļoti izsvērtai un laikā, kad iedzīvotāju ienākumi un rocība ir ievērojami sarukuši, īpaši rūpīgi ir jāvērtē nodokļu sloga palielināšana. Tieši tādēļ mēs arī Sadarbības padomē esam cēluši pamatotus iebildumus pret nesamērīgu un netaisnīgu nodokļu ieviešanu (īpaši attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli).

Man diemžēl ir jāizsaka zināms izbrīns par Ministru prezidenta izrādīto nepatiku pret debatēm tik svarīgā jautājumā. Taču Tautas partija turpina iesniegt savus priekšlikumus.

Vēlos informēt arī par to, ka esam sagatavojuši arī priekšlikumus par valsts pārvaldes sistēmas strukturālām reformām. Šos priekšlikumus esam iesnieguši augstākajām valsts amatpersonām – gan Valsts prezidentam, gan Ministru prezidentam –, kā arī koalīcijas partneriem un sociālajiem partneriem, jo uzskatām, ka jautājums par strukturālām reformām ir nesaraujami saistīts ar budžeta veidošanu. Bez strukturālu reformu pienācīgas veikšanas, lai valsts pārvalde būtu efektīva un iespējami lēta, mums neizdosies tikai ar budžeta griešanu vien panākt nepieciešamo budžeta rezultātu.

Vēlos informēt arī par to, ka Tautas partija meklē alternatīvus risinājumus, kā Latvijai izkļūt no ekonomiskās krīzes. Un tādēļ šajā nedēļā, konkrēti, sestdienā, mēs organizējam konferenci, kurā piedalīsies ļoti daudzi lietpratēji un atzītas autoritātes ekonomikas jautājumos, to skaitā arī Eiropas Savienības enerģētikas komisārs, kā arī banku eksperti, bijušie ministru prezidenti un finanšu ministri, lai spriestu par to, kādas ir alternatīvas izejai no krīzes un kā atdzīvināt tautsaimniecību. Ļoti priecīgi esam par to, ka atsaucība ir ārkārtīgi liela. Konferences rezultāti būs pieejami publiskajā telpā, un par šiem viedokļiem mēs pilnīgi noteikti informēsim un būsim priecīgi dzirdēt arī jūsu atsauksmes.

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Šobrīd dažādos līmeņos notiek galvenās diskusijas par 2010.gada budžeta veidošanu, kas nozīmē gan ļoti sāpīgo nodokļu jautājumu, gan arī izdevumu daļas turpmāko samazināšanu, ko jau paredz Latvijas valdības sadarbības līgums ar Starptautisko valūtas fondu. Protams, jo ātrāk šī diskusija sākas, jo labāk, tāpēc ka problēmas šeit ir nopietnas.

Mūsu apvienība zināmu ieguldījumu dod idejās par nodokļu politikas izmaiņām. Tātad tiešām ir ierosināts noteikt papildu likmi lieliem uzņēmumiem, kuru peļņa gadā pārsniedz, piemēram, 5 miljonus latu. Un tā varētu būt papildu likme – 15 procentu vietā kopējā likme būtu, piemēram, 20 procenti, kas galvenokārt skartu, teiksim, bankas, apdrošināšanas sabiedrības, lielos telekomunikāciju gigantus, kuru kapitāldaļas lielākoties ir ārvalstu kapitāla rokās. Un ja Latvijas valsts uzņēmumi krīzes laikā praktiski visu savu peļņu ieskaita valsts budžetā, nebūtu slikti, ka arī šie uzņēmumi ar dažiem miljoniem latu, varbūt pat vairāk, dalītos.

Otrs jautājums ir par nekustamā īpašuma nodokli, kas būtu ieviešams attiecībā uz dzīvojamo platību, bet neapšaubāmi ir atbalstāma ideja, ka jebkurā veidā ir definējams neapliekamais minimums, lai pasargātu nelielo dzīvokļu un nelielo privātmāju īpašniekus no šā nodokļa, savukārt nodokļa slogs galvenokārt gultos uz tiem, kuri ir spējīgi to samaksāt. Šeit var būt runa vienīgi par šā neapliekamā minimuma veidu: vai tas ir kvadrātmetros vai tas ir atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kas deklarējušies īpašumā, kas būtu taisnīgāk, jo arī tas ir atbilstoši īpašuma vērtībai.

Frakcijas deputāti tikās arī ar satiksmes ministru Kasparu Gerhardu, kas ir mums vienīgās uzticētās ministrijas vadītājs jautājumā par šāgada un nākamā gada budžeta veidošanu, jo arī šī ministrija ir iekļauta to skaitā, kam šis samazinājums ir liels. Tieši runājot par nākamo gadu, ir redzams, ka, rēķinot absolūtajos skaitļos, lielākais kritums būs Veselības ministrijai un Satiksmes ministrijai. Mums īpaši rūp tas sektors, kas skar ceļu uzturēšanu un labošanu, jo neapšaubāmi tā sekas, ja arī ne tūlīt, tad jau pēc dažiem gadiem atkal būs jūtamas.

Tāpat deputāti kopīgi ar ministru secināja, ka nav pieļaujama tālāka līdzekļu samazināšana tajā budžeta programmā, kas ir paredzēta sabiedriskā transporta dotācijām, jo, šīm dotācijām samazinoties, atlaides diemžēl tiek samazinātas arī tādām grupām, kas skar gan bērnus, gan pensionārus, gan invalīdus, un tā robeža, kas noteikta jau ar šā gada 1.jūliju, diemžēl ir samērā stingra. Tā skar vairākas grupas, it sevišķi 2.grupas invalīdus un personas, kas viņus pavada. Uzskatām, ka nākamajā gadā tālāks samazinājums šeit vairs nebūtu pieļaujams un ka par to vēl būs nopietnas diskusijas budžeta pieņemšanas gaitā.

I.Circene
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien visaktuālākās tēmas, par ko tiek diskutēts visās frakcijās un visu politiķu vidū, protams, ir budžeta piepildīšana, nodokļu politika un tas, kā nodrošināt gan pašvaldību darbu, gan izglītību, gan veselības aprūpi.

“Jaunā laika” frakcija, izanalizējot Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta datus, ir ieguvusi informāciju, ka pašreiz 43 procenti darbspējīgo iedzīvotāju oficiāli nav nodarbināti un valsts budžetā neiemaksā savu nodokļu daļu. Skaitliski viņi sastāda gandrīz pusmiljonu iedzīvotāju.

Taču tajā pašā laikā šī iedzīvotāju daļa saņem pilnu valsts un pašvaldību pakalpojumu klāstu. Jau 2007.gadā “Jaunais laiks” izstrādāja piedāvājumu par nodokļu maksāšanas tiešu saistību ar valsts un pašvaldību pakalpojumu saņemšanu. Un mēs, “Jaunais laiks”, piedāvājām būtisku strukturālu pārmaiņu šajā jomā – iezīmēt to godprātīgo Latvijas iedzīvotāju daļu, kuri legāli tiek nodarbināti, kuri godīgi strādā un godīgi maksā nodokļus valsts budžetā. Šie iedzīvotāji pilnībā saņemtu valsts garantētu veselības aprūpi, taču 43 procentiem cilvēku būtu jādomā, vai nu legalizēt savu darbu un brīvprātīgi maksāt savu ienākuma nodokli valsts budžetā, vai arī par visu maksāt pašiem. Nodokļu maksāšanu varētu saistīt arī ar citām valsts vai pašvaldību pakalpojumu saņemšanas iespējām, taču veselības aprūpe ir visaptverošākā nozare, un tajā ir iesaistīti praktiski visi iedzīvotāji. Līdzīgi šā nodokļa maksāšana ar pakalpojumu saņemšanu tiek saistīta arī citās valstīs.

Galvenais mērķis ir palielināt kopējo finansējumu gan valsts budžetā, gan konkrēti arī veselības aprūpē, kurai pašreiz tiešām neklājas viegli. Tas dotu arī iespēju pienācīgi atalgot medicīnas darbiniekus un uzlabot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Mums ir jādomā arī par to, kā saglabāt esošo valsts dotāciju valsts programmām un sociāli neaizsargātajām grupām, jo mums jau ir arī tās grupas, kuras nav nodarbinātības vecumā, un tie ir bērni un pensionāri. Tāpat mums ir jādomā par invalīdiem, par māmiņām ar bērniem, kuras mājās kopj savus bērnus; mums ir jādomā par to, kā nodrošināt darbspējīgo iedzīvotāju vienlīdzīgus, proporcionālus maksājumus par veselības aprūpi.

Visi darbspējīgie iedzīvotāji, kuri maksā nodokļus, varētu saņemt valsts apmaksātus veselības pakalpojumus, bet pārējie tajā pašā laikā par pakalpojumiem norēķinātos pilnā apjomā. Tas dotu iespēju godīgi saņemt šo pakalpojumu daļu skolotājiem, pašiem mediķiem, policistiem, ierēdņiem, jo tā iedzīvotāju daļa, kur ir apmēram puse nodarbināto vecumā, ir tie, kuri pašreiz arī šo valsts budžetu uztur. Ja mēs neveicam šāda veida strukturālas izmaiņas, tad mēs strādājošo daļai palielinām nodokļu slogu un nenodrošinām vienlīdzīgumu un godīgumu šā pakalpojuma saņemšanā.

Tādā gadījumā ieguvums būtu visaptveroša veselības aprūpes sakārtošana un šīs nozares sakārtošanā piedalītos praktiski visi Latvijas iedzīvotāji. Tas radītu iespēju, ka katrs, kurš strādājam, pats personīgi būtu ieinteresēts pakalpojumu saņemšanā un nodokļu maksāšanā. Nav iespējams katram darbspējīgajam blakus nostādīt inspektoru, pārbaudītāju, kontrolieri, jo vienmēr radīsies iespēja apiet likumu ar līkumu, ja nebūs mūsu pašu intereses, kādā veidā mēs to darīsim.

J.Dukšinskis
(LPP/LC frakcija):

Pēc dažām dienām sāksies jaunais mācību gads, bet vairākums Latvijas skolēnu, skolēnu vecāku un skolotāju to gaida ar satraukumu un neziņu par nākotni, cik skolas tiks likvidētas.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, pašreiz ir saņemti vairāk nekā 50 skolu likvidācijas pieteikumi no pašvaldībām un ap 115 reorganizāciju, bet vairāk nekā 30 skolām saskaņojums jau ir saņemts.

Cik skolotāju zaudēs darbu, kā nodrošināt bērnu ar mācību procesam nepieciešamo, kā bērns nokļūs līdz skolai, vai bērni varēs turpināt apmeklēt mūzikas, mākslas un sporta skolas? Tāda pati neziņa un neskaidrība Latvijas pašvaldībās ir par to, kā pašvaldības, kurām ievērojami samazinājušies ienākumi, spēs tikt galā ar valsts uzliktajiem jaunajiem pienākumiem, nesaņemot klāt nekādu papildu finansējumu.

Kā piemērs ir Latgales pašvaldību vadītāju atklātā vēstule gan valdībai, gan arī Valsts prezidentam. Dombrovska valdība, runājot par izglītību, to sauc par izglītības reformu, taču izglītības darbinieki, vecāki un pašvaldību pārstāvji to sauc par haosu, par tuvredzīgu darbošanos bez izpratnes par to, kādas sekas nākotnē izraisīs šādi pieņemtie lēmumi. Visiem, izņemot valdību, ir acīm redzams, ka esošā Latvijas izglītības sistēma tiek nevis reformēta, bet gan tajā notiek mehāniska izdevumu cirpšana, notiek saskaitīšana un atņemšana uz papīra, nedomājot par cilvēkiem, kuri stāv aiz šiem skaitļiem, nedomājot par to, kādai vajadzētu būt Latvijas izglītības sistēmai nākotnē, nedomājot par stratēģiju un par koncepciju, galu galā par cilvēkiem, kuri nākotnē veidos Latvijas sabiedrību un no kuriem būs atkarīgs tas, vai Latvija būs sociāli atbildīga un pilsoniska sabiedrība vai arī šeit dzīvos mazizglītots un lēts darbaspēks.

Šodien Saeimas sēdē pirmajā lasījumā skatītais likumprojekts “Grozījums Vispārējās Izglītības likumā” ir spilgts piemērs iepriekš teiktajam. Grozījuma autori piedāvā iespēju pievienot pirmās sešas klases ģimnāzijai, uzskatot, ka tādējādi novados vai pilsētās tiks ietaupīts finansējums atsevišķu sākumskolu vai pamatskolu administrācijām, taču, aptaujājot tādus izglītības profesionāļus kā izglītības pārvalžu vadītāji, ģimnāziju direktori, eksperti, noskaidrojās, ka dažu ieekonomētu latu vietā mēs reāli panāksim izglītības iestāžu struktūras izjaukšanu.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” Saeimas frakcijas deputāti uzskata, ka izglītības reforma ir nepieciešama, bet tai viennozīmīgi ir jābūt izsvērtai, pārdomātai, ar skaidru redzējumu par to, kādu mēs izglītības sistēmu un struktūru vēlamies sasniegt nākotnē, tāpēc mēs neatbalstījām šo grozījumu Vispārējās izglītības likumā, saskatot tajā mēģinājumu aiz ekonomēšanas izkārtnes īstenot šauri partijiskas ambīcijas, nerēķinoties ar Latvijas izglītības sistēmu kopumā. Mēs esam gandarīti, ka arī dažu citu partiju deputāti pievienojās un atbalstīja mūsu lēmumu.

Vēl viens likumprojekts, kura autori valdībā pilnībā neapzinās tā iespējamās sekas, ir likumprojekts par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam, kas paredz, ka pašvaldības dome var pieņemt saistošus noteikumus par tās funkciju, uzdevumu vai pienākumu nepildīšanu noteiktajā kārtībā un apmērā, ja pašvaldības budžetā nav pietiekami finanšu līdzekļu.

Valdība ar vienu roku, būtiski samazinot finansējuma primāro funkciju nodrošināšanu, tādējādi nostāda pašvaldības ķīlnieka lomā, jo tās vairs nespēs apmierināt iedzīvotāju vajadzības, ar otru roku, kā es jau teicu, cenšas it kā pažēlot pašvaldības, proti, ja pašvaldībām nebūs naudas, tās varēs atteikties pildīt kādus no valsts tām uzliktajiem pienākumiem, piemēram, vispār neiegādāties mācību grāmatas skolēniem, un tā tālāk. Faktiski tas ir veids, kā valdība grib leģitimēt savu nespēju veikt likumā tām noteiktos uzdevumus – nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem sociālo palīdzību, medicīnisko aprūpi, izglītību un drošību. Valdība vēlas likumdošanā ierakstīt, ka likuma nepildīšana, kas neatbilst Satversmei... ka šāda lēmuma pieņemšana ir likumīga.

LPP/LC frakcijas deputāti šo likumprojektu uzskatīja par absurdu un valsts tiesisko pamatu graujošu, tāpēc neatbalstīja tā nodošanu Saeimas komisijai.

Šobrīd, kad īpaši svarīgi ir veltīt visus spēkus un enerģiju tam, lai reanimētu valsts ekonomiku un radītu jaunas darbavietas, lai cilvēki nezaudē ticību sev un saglabā ticību morāli ētiskām vērtībām, valdība Saeimā ir iesniegusi likumprojektus “Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” un “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”, kas paredz kārtību, kādā tiek papildināts dzimšanas ieraksts gadījumos, kad persona mainījusi dzimumu.

LPP/LC frakcijas deputāti, uzskatot, ka šobrīd daudz nepieciešamāks un aktuālāks būtu likumprojekts, kas, piemēram, paredzētu kādus sociālos atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm vai risinātu bezdarbnieku problēmas, atturējās balsojumā par minēto likumprojektu nodošanu komisijām.

Šogad 1.septembris atnesīs sev līdzi daudz pārmaiņu, jautājumu un neskaidrību, taču tas daudziem nesīs arī atziņu, ka bez sabiedrības aktīvas līdzdalības nav iespējama pilnvērtīga valsts pārvaldīšana, tāpēc, sākoties jaunajam mācību gadam, ikvienam novēlu būt aktīvam, nebaidīties paust savu viedokli, iestāties par savām tiesībām, sekot līdzi valstī notiekošajām reformām, nestāvēt malā, bet piedalīties.

Skolotāja profesija ir misija, bet, lai šo misiju veiktu, ir jābūt arī valsts nopietnam un pietiekami lielam atbalstam.

Vēlos visus Latvijas pedagogus, it īpaši Latgales pedagogus un arī dzimtās pilsētas Daugavpils pedagogus, apsveikt ar tuvojošos jauno mācību gadu.