• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Koks mums var kalpot tūkstoš veidos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.06.1999., Nr. 181 https://www.vestnesis.lv/ta/id/19665

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Koks mums var kalpot tūkstoš veidos (turpinājums)

Vēl šajā numurā

03.06.1999., Nr. 181

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Koks mums var kalpot tūkstoš veidos

NIKOLAJS VEDERŅIKOVS, LZA akadēmiķis, Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniskās padomes priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Aizejošais gadsimts atšķiras no iepriekšējiem gadsimtiem ne ar kariem un revolūcijām — to bijis pietiekami daudz arī agrāk —, bet ar strauju tehnisko progresu un intensīvu dabas resursu izmantošanu. Tā, piemēram, galvenā koksnes ķīmiskās pārstrādes produkta — celulozes — rūpnieciskā ražošana sākās tikai pagājušā gadsimta beigās. Viena no pirmajām celulozes rūpnīcām Krievijas impērijā tika palaista Rīgā 1884.gadā un nostrādāja līdz 1914.gadam. Tagad pasaulē ražo jau 150 miljonus tonnu celulozes gadā un tās ražošana sekmīgi attīstīsies tālāk, cerēsim, ka arī Latvijā.

Bet kā ir un, galvenais, kā būs XXI gadsimtā ar citiem ķīmiskiem koksnes produktiem?

Labi zināms, ka galvenā organiskā izejviela ķīmisko produktu ražošanai tagad ir nafta. Kaut arī naftas ķīmiskā pārstrāde sākās jau 20. gados, vēl 1940.gadā 95 procentus no 3 miljoniem tonnu sintētisko materiālu ražoja nevis no naftas, bet no akmeņoglēm.

Pagāja tikai 30 gadi pēc Otrā pasaules kara, un notika radikālas kvantitatīvas un kvalitatīvas pārmaiņas: 1975.gadā sintētiskos materiālus ražoja jau 100 reizes vairāk un 97 procentus — no naftas. Līdzīga situācija ir arī tagad. Tāpēc ir svarīgi zināt, kas tālāk notiks ar naftu. Turklāt jāņem vērā, ka dabai vajadzēja 500 miljonus gadu, lai radītu un saglabātu šo unikālo zemes bagātību, bet cilvēkiem pietiks ar 200 gadiem, lai to visu iztērētu, būtībā sadedzinot, jo tikai apmēram 10 procentus no iegūtās naftas mēs izmantojam kā ķīmijas izejvielu.

Pēc jaunākās vadošo ģeologu prognozes ("Science", 1998), jau pēc desmit gadiem naftas ieguve pasaulē strauji samazināsies, bet naftas cena attiecīgi palielināsies. Kā zināms, astoņdesmito gadu sākumā naftas cena pacēlās līdz 53 ASV dolāriem par barelu, bet pērn nokrita pat līdz 8 ASV dolāriem par barelu. No minētās prognozes izriet, ka tikai apmēram desmit gadus politiķi un ekonomisti varēs vēl "spēlēties" ar naftas cenām, pēc tam šīs cenas diktēs Daba.

Šī prognoze labi sakrīt ar to, ko vēl pirms divdesmit gadiem prognozēja šīs problēmas izcils speciālists toreizējais ASV Ģeoloģijas pārvaldes direktora vietnieks Dr. Huberts (M.King Hubbert) , uzstājoties pirmajā pasaules konferencē par nākotnes organiskajām izejvielām ( World Conference on Future Sources of Organic Raw Materials, Toronto, Canada , 1978). Pēc viņa prognozes, 80 procentus no visiem zemeslodes naftas krājumiem, kuri, kā zināms, neatjaunojas, iztērēs viena cilvēku paaudze, kas dzimusi pēc 1965.gada.

Toreiz konferencē, kurā piedalījās vairāk nekā 2000 vadošo speciālistu no visas pasaules, no 48 referātiem tikai viens bija veltīts ķīmisko produktu iegūšanai no biomasas. Un šo referātu konferences programmas komiteja uzticēja sagatavot mūsu institūtam, kā šajā problēmā toreiz vadošam institūtam pasaulē.

Tagad pie šīs problēmas strādā zinātnieki daudzās valstīs, jo, pēc ASV speciālistu prognozes, jau pēc divdesmit pieciem gadiem līdz 30 procentiem no visas organiskās ķīmijas produkcijas — un tas ir vairāk nekā 100 milj. tonnu gadā — ražos no atjaunojamām izejvielām — koksnes un lauksaimniecības atliekām. Pasaules vadošie zinātniskie centri, tajā skaitā arī mūsu Koksnes ķīmijas institūts, jau ir sagatavojuši un turpina attīstīt teorētisko bāzi un tagad gatavo tehnoloģisko bāzi šādam jaunam radikālam pavērsienam organiskās ķīmijas produktu un sintētisko materiālu ražošanā nākamā gadsimta sākumā. Bet XXI gadsimta beigās, pēc šīs prognozes, biomasa būs galvenā organiskā ķīmijas izejviela, kā tas jau arī bija XIX gadsimta sākumā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!