Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisija: Par jauno plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.08.2009., Nr. 134 (4120) https://www.vestnesis.lv/ta/id/196433

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas konvertējamo valūtu kursi

Vēl šajā numurā

25.08.2009., Nr. 134 (4120)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisija: Par jauno plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanu


 

Apstākļos, kad mainās plašsaziņas līdzekļu izmantošanas paņēmieni un informācijas apjoms ir milzīgs, vairs nepietiek ar prasmēm lasīt, rakstīt un izmantot datoru. Eiropas Komisija 20.augustā nāca klajā ar brīdinājumu, ka gados jauni un vecāki eiropieši varētu palaist garām iespējas, kas paveras mūsdienu augsto tehnoloģiju informācijas sabiedrībā, ja nekas netiks darīts, lai uzlabotu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi tādā mērā, lai viņi varētu piekļūt attēliem, skaņām un tekstiem, analizēt un izvērtēt tos, un izmantot tradicionālos un jaunos plašsaziņas līdzekļus satura veidošanā un publiskošanā. Komisija norādīja, ka ES valstīm un plašsaziņas nozarei ir jāvairo izpratne par dažādajām plašsaziņas izpausmēm, ar kurām ļaudis sastopas – reklāmām, filmām vai tiešsaistes saturu.

 “Saziņa ar medijiem mūsdienās nozīmē daudz ko vairāk nekā uzrakstīt vēstuli laikrakstam. Pateicoties plašsaziņas līdzekļiem, īpaši tiem, kas balstīti uz jaunajām digitālajām tehnoloģijām, aizvien vairāk Eiropas iedzīvotāju iesaistās vidē, kuru raksturo koplietošana, saskarsme un radīšana. Mūsdienās patērētāji var veidot paši savu saturu un radīt jaunus darbus, pārveidojot citu veidoto saturu,” sacīja informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviena Redinga. “Tomēr ļaudis, kas neprot izmantot jaunos plašsaziņas līdzekļus, piemēram, socializēšanās tīklus vai digitālo TV, bieži vien nonāk situācijā, kad ir grūtības ar saziņu un iesaistīšanos apkārtējā pasaulē. Mums jāgādā par to, lai ikvienam bez izņēmuma piemistu plašsaziņas līdzekļu lietotprasme. Visu laiku mēs uzrunājam iedzīvotājus, bet vai viņiem ir iespējas runāt ar mums? Ja iedzīvotāji kļūs par prasmīgiem un radošiem plašsaziņas līdzekļu lietotājiem, tas būs vēl viens solis ceļā uz jauna veida demokrātisku līdzdalību.”

Lai pilnvērtīgi iesaistītos mūsdienu informācijas sabiedrībā, ļaudīm ir jāsaprot, kā darbojas dažādi plašsaziņas līdzekļi – gan jaunie, gan tradicionālie. Tāpēc 20.augustā Eiropas Komisija, atbildot uz Eiropas Parlamenta aicinājumu, pieņēma politikas vadlīnijas, kurās ES dalībvalstis un nozares pārstāvji aicināti veicināt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi visā Eiropā, īstenojot pasākumus, lai cilvēki varētu vieglāk izmantot, izprast un kritiski izvērtēt visus plašsaziņas līdzekļus, ar kuriem jāsaskaras, – TV un kino, radio, mūziku, presi, internetu un digitālo sakaru tehnoloģijas.

Pilnveidojot iedzīvotāju plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, varētu uzlabot meklētājprogrammu izmantošanas paņēmienus, parādīt skolēniem, kā top filmas vai strādā reklāma. Dažās valstīs (piemēram, Zviedrijā, Īrijā, Apvienotajā Karalistē) plašsaziņas līdzekļu lietotprasme jau ir iekļauta skolu programmā. Apvienotajā Karalistē ir izveidota tīmekļa vietne “kidSMART”, kurā jaunieši var apgūt socializēšanās vietņu drošu lietošanu. Izglītība ir dalībvalstu kompetencē, tomēr Komisija aicināja ES valstis sākt diskusiju par to, kā plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi padarīt par svarīgu jautājumu skolās.

Ļaudīm, kas izmanto plašsaziņas līdzekļus, jāapzinās riski, kas saistīti ar personas datu publiskošanu. Jo prasmīgāk cilvēki prot šīs tehnoloģijas izmantot, jo labāk izprot, kā darbojas tiešsaistes reklāma, jo labāk viņi var pasargāt savu privātumu. Tāpat cilvēkus ar labāku plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi vairāk interesēs iepazīties ar kultūras mantojumu un Eiropas jaunākajiem kultūras darbiem.

Komisijas ziņojums “Digitālā Eiropa”, kas nāca klajā augusta sākumā, liecina, ka Eiropas iedzīvotāji kļūst par aizvien prasmīgākiem interneta un datora lietotājiem – 60% iedzīvotāju piemīt digitālās prasmes, kas ir svarīgs plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes aspekts. 56% Eiropas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā izmanto internetu (salīdzinot ar 43% 2005.gadā), un internetu izmanto arī vairāk cilvēku no nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām.

Vairāk internetu izmanto cilvēki ar zemāku izglītības līmeni (2005.gadā 53,5%, bet 2008.gadā – jau 62,5%, ja pieņemam, ka 100% ir kopējais iedzīvotāju skaits, kuri izmanto internetu). Tīmekli vairāk izmanto arī bezdarbnieki (2005.gadā 74,4%, bet 2008.gadā jau 80,3%), un sieviešu interneta lietotāju skaits ir līdzvērtīgs kopējam lietotāju skaitam ES iedzīvotāju vidū (2005.gadā 88,4%, 2008.gadā 94,6%). Salīdzinājumā ar 2006.gadu vismaz par 3% ir pieaudzis to sieviešu, bezdarbnieku un par 55 gadiem vecāku ļaužu skaits, kas prot lietot datoru un internetu.

Interneta pieslēgums (īpaši platjoslas pieslēgums) kļūst aizvien lētāks, tomēr 24% Eiropas iedzīvotāju, kam mājās nav interneta, apgalvoja, ka tam galvenais iemesls ir interneta lietošanas iemaņu trūkums.

 

Priekšvēsture

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ir prasme piekļūt, izprast un kritiski izvērtēt dažādus plašsaziņas līdzekļu aspektus un saturu un sazināties dažādos kontekstos. Tā attiecas uz visiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp TV un kino, radio un mūzikas ierakstiem, presi, internetu un citām digitālām tehnoloģijām.

2007.gadā Komisija nāca klajā ar paziņojumu par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, kas bija daļa no pasākumiem, lai veidotu vienoto tirgu audiovizuālajā nozarē; pie šiem pasākumiem pieder arī Audiovizuālo plašsaziņas pakalpojumu direktīva, kurā paredzēti pārrobežu noteikumi tādām jomām kā reklāma, un “Media 2077” atbalsta programma Eiropas kino. Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi Komisija popularizē arī ar filmu izpratības projektiem, ko īsteno saskaņā ar sagatavošanas darbību “Media International”. Šīs iniciatīvas mērķis ir atbalstīt pasākumus, lai vairotu iedzīvotāju, īpaši jauniešu, zināšanas un izpratni par trešo valstu kinematogrāfiskajiem un audiovizuālajiem darbiem (un līdzīgus pasākumus trešās valstīs).

 

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!