• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Ticība Dievam ir milzīgs pozitīvs impulss, kas cilvēkiem dod spēku un cerību pat viskritiskākā brīdī" – Kardināls Jānis Pujats. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.08.2009., Nr. 130 https://www.vestnesis.lv/ta/id/196223

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

18.08.2009., Nr. 130

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Ticība Dievam ir milzīgs pozitīvs impulss, kas cilvēkiem dod spēku un cerību pat viskritiskākā brīdī” – Kardināls Jānis Pujats

 

14. un 15.augustā Aglonā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos piedalījās Romas katoļu Baznīcas Latvijas arhibīskaps metropolīts Jānis kardināls Pujats, visi pārējie Latvijas katoļu bīskapi, Romas pāvesta nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Luidži Bonaci, Valsts prezidents Valdis Zatlers, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, vairāk nekā 60 000 ticīgo cilvēku.

Svētkos uzrunas teica V.Zatlers, V.Dombrovskis, J.Pujats, kurš savu galveno uzrunu (rokrakstā, pilnā tekstā – zemāk) uzticēja arī “Latvijas Vēstnesim”.

 

Romas katoļu Baznīcas Latvijas arhibīskaps metropolīts Jānis kardināls Pujats:

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Sveiciens visiem tuviem un tāliem svētceļniekiem Aglonā!

Šoreiz Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētkus esam sagaidījuši visai grūtos saimnieciskos apstākļos. Sv. Rakstos bieži ir vēstīts par līdzīgu situāciju. Lūk, 107.psalmā lasām, ka cilvēki, “ieslīguši galīgā postā… piesauca kungu (Dievu) savās bēdās, un viņš izglāba tos”. (Ps. 107, 10-19-20)

Kristus saka: “Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti, es jūs atvieglošu.” (Mt. 11, 28)

Palīgā saucējam Jēzus parasti jautāja: “Vai tu tici, ka es to varētu izdarīt?” Mūsdienu pasaulīgā sabiedrība, kā šķiet, nav gatava uz šādu jautājumu atbildēt, jo liela cilvēku daļa Dievu neņem nopietni. Bet Dievs nav mazs bērns. Viņš šo pasauli ir veidojis tā, ka cilvēki par saviem darbiem vai nedarbiem jau tepat arī algu sāk izbaudīt. Ne velti tautā saka: “Bads māca strādāt” vai arī: “Kas otram bedri rok, pats iekrīt.”

• Krievijas patriarhs (Kirils I) esot teicis, ka Hitlera uzbrukums Padomju Savienībai ir bijis Dieva sods Krievijai par tās grēkiem, jo “tauta bija no ticības atkritusi”.

• Arī pašreizējās saimnieciskās grūtības pasaule ir sagādājusi pati sev par sodību. Vai, piedzīvojot dažādas grūtības, cilvēki kļūs labāki, ticīgāki?

Lai Dievs dod! Bet, ja Dieva baušļus ignorē, tad notiek kā purva bridējam: kad vienu kāju ceļ, otra iestieg vēl dziļāk. “Savās bēdās tie piesauca kungu un viņš izglāba tos no bojā ejas,” vēstī seni psalma vārdi. (Ps. 107, 19, 20)

Doma par Dievu kā glābēju ir tik sena kā cilvēce. Arī ticība nemirstībai ir pazīstama visās tautās. Ir lielas jēdzienu kategorijas, par kurām mēdz runāt tikai saistībā ar reliģiju, un šie jēdzieni ir – mūžība, Dievs, dzīves jēga, debesis, elle utt. Kad cilvēki šos faktorus neņem nopietni, tad viņiem trūkst motivācijas kaut ko radikāli mainīt vai uzlabot savā dzīves veidā.

Ja esam sanākuši Baznīcas svētkos, tad mums pienākas domāt un runāt par minētām lietām. “Patiesi, patiesi (saka Kristus), kas tic, tam ir mūžīga dzīve.” (Jņ. 6, 47)

Ticība Dievam ir milzīgs pozitīvs impulss, kas cilvēkiem dod spēku un cerību pat viskritiskākā brīdī. Pat ja tev laicīgā dzīvē viss ir zudis, ieskaitot arī dzīvību, bet, ja tevi Dievs pieņem, tad tu esi sasniedzis visaugstāko mērķi.

Priecājieties, dzīvojiet ticībā, ka esat radīti dzīvei Dieva valstībā.

• Kas ir Dievs?

Dievs neietilpst nevienā šīs zemes būtņu kategorijā.

Zināmu jēdzienu par Dievu dod viņa darbi. Sv. Raksti saka: “Debesis daudzina Dieva godu un izplatījums izteic viņa roku darba”. (Ps. 19, 2)

Mazam zemes tārpiņam nav ne jausmas, cik liela ir Zemes lode un kas uz tās notiek. Cilvēks ir vēl mazāks, salīdzinot ar kosmosa mērogiem. Dieva darbu mērogi nav vēl apzināti, nerunājot jau par pašu Dievu.

Par laimi, Dievs pats ir tuvojies cilvēkiem un mēs viņu kaut daļēji varam pazīt Jēzus Kristus personā. Katram interesentam tā ir brīnišķīga izdevība – lasīt par Jēzus darbiem Evaņģēlijā, par viņa attieksmi pret cilvēkiem, par viņa dzīvesveidu un viņa vēstījumu cilvēcei. Bez tam Jēzus mācība un dzīvesveids ir izcils modelis, kas nevar novecot, jo tas cilvēkus iekšēji bagātina: attīra un iedvesmo, stiprina un mierina. Visus savstarpējās sadzīves likumus Dievs ir savilcis vienā īsā formulā: “Mīli tuvāko kā sevi pašu.” (Marks. 12, 31)

Šis perfektais sadzīves likums gaida savu piepildījumu ģimenē un skolā, valstī un parlamentā, likumā un biznesā, it visur. Kur šis likums darbojas, tur krīzes nav un nevar būt.

• Kāpēc pasaule it kā nepamana visu laiku lielāko notikumu cilvēces vēsturē, proti, kad Dievs cilvēka miesā dzīvoja virs zemes?!

Kā tas var būt, ka pasaule tik maz vērības piegriež Radītāja esamībai?

Skolās māca un pētī dabas procesus, visu it kā izskaidro, bet neuzstāda pašu beidzamo (vai, ja gribat, pašu pirmo) pamatjautājumu:

• “Kas radīja un uztur šo brīnumaino pasauli?”

Atbilde uz šo jautājumu skolēniem atvērtu logu uz citām idejām, kuras apskata filozofija un teoloģija. Vai no tā ciestu izglītība?

Kā reiz otrādi: dzīve kļūtu saprotamāka, cilvēcīgāka, jo reliģija veicina sirds izglītību. Dievs netraucē pētīt dabas procesus, jo viņš stāv pāri tiem. Saka, ka starp tiem pētniekiem, kas izmanto teleskopu vai mikroskopu, ir mazāk neticīgo, jo ar šiem rīkiem ir iespēja ieskatīties Dieva darbos tālāk un dziļāk.

• Vēl var jautāt: kāpēc dabā ir kārtība, nevis haoss kā atkritumu izgāztuvē?

Līdzīgi jautājumi vedina uz domām par Dievu. Arī tie jautājumi, kas skar mūsu dzīves jēgu, piemēram:

• Kāpēc mēs strādājam un pūlamies? – Lai varētu dzīvot?

• Bet dzīve taču beidzas zārkā! – Bērni paliks?

• Arī viņiem tāds pats zārks! – Kāda jēga?

• Jēgu mūsu dzīve iegūst tikai saistībā ar pēcnāves Dieva valstību. Par tās iemītniekiem Svētie Raksti saka, ka tur “vairs nebūs nāves, ne bēdu, ne sāpju; un nebūs vairs nakts, un nevajadzēs ne sveces, ne saules gaismas, jo Kungs Dievs viņus apgaismos un viņi valdīs mūžīgi mūžos.” (Apok. 21, 4; 22, 5)

• Katrs cilvēks sirds dziļumos ilgojas pēc tādas dzīves, kad atrisinātas ir visas problēmas. Pie Dieva ir tieši tāda dzīve. Tā tuvojas ar katru dienu, ar katru mirkli.

Svētā Terēze raksta:

“Mana dzīve – viens mirklis, kas netverams bēg.

Mans Dievs! Tevi mīlēt, Tev kalpot virs zemes tikai šīsdienas mirklis man dots.”

Mēs dzīvojam uz robežšķirtnes starp pagātni un nākotni. Ne mirklis, kas izniekots, nav atgriežams. “Tad nu raugieties nopietni uz to, kā dzīvojat,” lietišķi saka Ap. Pāvils, “izmantojiet laiku.” (Ef. 5, 15–16)

Sv. Raksti saka: “Cilvēka priekšā dzīve un nāve, labs un ļauns, kas viņam patīk, tas viņam būs dots.” (Sīraha dēla gr. 15, 18)

Būtībā tā ir izvēle starp Jēzu Kristu un sātanu. Šī izvēle ir liela problēma daudziem cilvēkiem un liecina par haosu (viņu) vērtību sistēmā. Tik zemu krituši vēl nav gan, ka atklāti kāds dižotos, ka ir zaglis, slepkava, melis vai vecākiem pāridarītājs. Toties ar nešķīstībām un izvirtībām jau sākuši pilnā mērā lepoties. Kas ir noticis?

Visām tautām taču ir svinīgi kāzu rituāli, kas liecina par cieņu, ar kādu normāli ļaudis izturas pret ģimenes dzīvi. – Kristus baznīcā šī ceremonija notiek pie altāra, kur ar Dieva svētību ticīgie saņem tiesības sākt ģimenes dzīvi. – Līdz šim visur arī valsts likumi regulē laulību lietas, jo valsts ir ieinteresēta, lai ģimenes būtu stipras un kuplā skaitā. Taču dažu pēdējo desmitu gadu laikā vairākās valstīs situācija ir mainījusies.

Tas ir līdzīgi kā padomju laikā, kad komunistu partija bija pie varas. Ja kāds pateica, ka šī partija ir slikta un nosodāma, tad ar šo cilvēku izrēķinājās kā ar politisku ienaidnieku. Pašlaik līdzīga situācija jau veidojas arī dažās ES valstīs:

• Prese ziņo, ka Lielbritānijā kāds anglikāņu bīskaps bijis spiests samaksāt 60 000 eiro par sodu, ka nav ļāvis kādam homoseksuālim strādāt par jaunatnes audzinātāju. – Tas nozīmē, ka arī vecāki nevar iebilst, ja viņu bērniem kāds māca seksuālu izvirtību.

• Tai pašā Anglijā netālu no Braitonas (Brighton) kādā garīdznieku pansionātā, kurā iemītnieku vidējais vecums 85 g., vietējā vara atņēmusi viņiem dotāciju, jo vecie cilvēki nav gribējuši atbildēt aptaujas lapā uz jautājumu, kāda viņiem seksuālā orientācija (uz sievietēm vai uz vīriešiem). – Diemžēl tā nav anekdote!

• Francijas parlamenta loceklis Kristians Vanests (Vanneste) izteicies tā: “Es nesaku, ka homoseksuālisms ir slikts. Es apgalvoju, ka tas ir sliktākais.” – Par to viņam arī piespriests prāvs naudas sods.

Zemēs, kur perversija iegūst likuma spēku, ar to sākas diktatoru laiks. Un pirmais, ko dara diktatori, ir aizbāzt muti cilvēkiem (uzliekot bargus sodus).

• Kas sagaida mūs?

Tas lielā mērā būs atkarīgs no tiem, kas būs ievēlēti nākamā gada Saeimas vēlēšanās. Uz ierēdņu slāni diemžēl nevar paļauties, jo tie strādā par algu (kas maksā, tam arī kalpo). Bet Saeimā jābūt izlases personībām – arī pēc morāles kritērijiem, jo Saeima ir likumdevēja.

Citēsim vēl Sv. Rakstus: “Cilvēka priekšā ir dzīve un nāve, labs un ļauns.” Citiem vārdiem sakot, cilvēku priekšā ir debesis un elle. Šiem jēdzieniem nekas ekvivalents nav atrodams laicīgajā pasaulē.

Par debesīm un elli runā visas lielās reliģijas. Arī Kristus!

Pastarās tiesas apraksts Mateja evaņģēlijā ir šausminošs. Nostādījis vienus pa labi, otrus pa kreisi, Kristus ar nedzirdēti bargiem vārdiem pasludina spriedumu tiem, kuriem jāiet uz elli. Viņš runā visas pasaules nabadzīgo, visu atstāto un apspiesto vārdā – “Ejiet nost no manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem. Jo es biju izsalcis un jūs neesat man devuši ēst. Es biju izslāpis un jūs neesat man devuši dzert. Es biju svešinieks un jūs neesat mani uzņēmuši. Es biju kails un jūs neesat mani apģērbuši. Es biju slims un cietumā un jūs neesat mani apmeklējuši.” (Mt. 25, 41–43)

“…Ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs arī Man neesat darījuši.” (Mt. 25, 45)

Un ja to saka Dievs, kas aiz mīlestības uz cilvēkiem ļāva sevi krustā piesist, lai tik viņus glābtu no pazušanas, tad ir jāsaprot, ka cilvēku attiecībās taisnība un tuvākmīlestība ir centrālie tikumi, no kuriem atkarīga viņu mūžība debesīs vai ellē.

Bet kas Pastarā tiesā pa labi stāvošiem? Kungs Jēzus tiem saka: “Nāciet, mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums sataisīta no pasaules iesākuma.” (Mt. 25, 34)

Kāda ir šī valstība, kuru iemantos Dieva ļaudis?

Ap. Pāvils, kurš saka, ka bijis “aizrauts paradīzē” un dzirdējis “neizsakāmus vārdus, ko cilvēkam nav ļauts izrunāt” (2 Kor. 12, 4), viņš tikai norāda: “ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs sagatavoja tiem, kas viņu mīl.” (I Kor. 2, 9)

Cik vien cilvēku nabadzīgā valoda ļauj, Sv. Raksti dažādos tēlos rada priekšstatu par Dieva valstību. Piem., Apustuļa Jāņa Atklāsmes grāmatā tā ir tēlota kā no zelta un dārgakmeņiem būvēta pilsēta. Templis tajā nav vajadzīgs, “jo Visvarenais Dievs ir tās templis”.

Pilsētai nevajag saules un mēness gaismas, jo Dieva spožums to apgaismo”. (21, 22–23)

Tā saka Sv. Raksti. Tas ir mēģinājums cilvēku valodā izteikt to, kas ir bezgalīgs.

• Normāli spriežot, cilvēkiem ir jādzīvo pēc devīzes: “Visiem jātiek debesīs!” Par katru cenu! Atgādināsim sev biežāk to!

Kādam jauneklim bija dievbijīga māte, kura vēlējās, lai arī viņas dēls būtu kārtīgs ticīgais. Bet, kad māte nomira, dēls sāka izlaidīgi dzīvot.

Kādu nakti viņš redz sapnī, ka ir saukts Pastarās tiesas priekšā. Cilvēki drūzmējoties stājas Kristum gan pa labi, gan pa kreisi, bet jaunekli pārņem šausmas, ka tik nenostāties pazudināto pusē. Viņš apjucis stāv pretī Kristum un prāto: uz to pusi, kur Kristum labā roka, viņam pašam ir kreisā un otrādi. Galīgi izmisis viņš domā, ka māte gan zinātu, kā te vajag nostāties, lai tiktu debesīs. Viņš izmisīgi skatās apkārt un par laimi ierauga māti. Tūlīt viņš steidzas pie tās un… pamostas no sava sapņa – viss nosvīdis no pārdzīvojuma un bailēm. Vai gan vēl jāsaka, ka pēc notikušā jauneklis dzīvojis kārtīgu dzīvi.

Pastarā tiesā cilvēkiem izvēles nav, jo spriedumu pateiks pats Dievs.

Tātad visa izkārtošanās (pa labi vai pa kreisi no Kristus) notiek jau šeit virs zemes. Katram ir labi jāapzinās, cik svarīgi tomēr ir tie principi, uz kuriem balstāmies savā dzīvē. Pie mums tie ir vai nu kristiānisms, kas Evaņģēlijā balstīts, vai arī sātanisms ar savām okultām viltībām.

“Diviem kungiem kalpot nevar,” saka Kristus. (Mt. 6, 24)

Diemžēl, piem., laicīgos saziņas līdzekļos daudzi nostājas “pa kreisi”, kā to liecina, piem., ekstrasensu un okultistu izrādīšana televīzijā.

Bet: “Lēnāk pār tiltu, draugi!”

Neesam tikuši galā ar saimniecisko postu!

Negāziet virsū vēl okultisma samazgas!

Ir laiks radikālam pagriezienam pa labi!

Pamatā liekam ticību Dievam un morālās vērtības. Tas lai izpaužas cilvēku savstarpējā palīdzībā, īpaši starp pilsētu un lauku ļaudīm, lai vieglāk pārdzīvot krīzes laiku.

Kad nav naudas, var iet apmaiņā materiālās vērtības un uzturlīdzekļi.

Vieniem varbūt ir vajadzīgā tehnika, bet citiem ir zeme, ko apstrādāt: viens otru papildina. Apmainoties pieredzē, var meklēt veidu, kā realizēt iespējas un apmierināt vajadzības.

… Lai pavada jūs Dieva svētība un Dievmātes aizlūgums! Āmen.

Aglonā 15.VIII 09.

 

Dievlūdzēji Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku svētās mises laikā (attēlā pa kreisi). Valsts prezidents Valdis Zatlers, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un citi pasākuma dalībnieki svētku procesijā Aglonā 15.augustā (attēlā pa labi)
Foto: Valda Kalniņa, A.F.I.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!