• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Juridiskās palīdzības centru maznodrošinātajiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.06.1999., Nr. 179/180 https://www.vestnesis.lv/ta/id/19616

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas priekšsēdētājs: - tiekoties ar Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankasģenerālsekretāru

Vēl šajā numurā

02.06.1999., Nr. 179/180

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Par Juridiskās palīdzības centru maznodrošinātajiem

Kristīne Jarinovska, LU Juridiskās fakultātes studente,

"Latvijas Vēstneša" stipendiāte, — "Latvijas Vēstnesim"

28. maijā tika parakstīts divpusējs līgums starp Latvijas Universitāti un Sorosa fondu – Latvija par Juridiskās palīdzības centra atklāšanu. Tā kā šis centrs ir daļa no pasniegšanas metodikas, LU rektors Juris Zaķis un Juridiskās fakultātes pasniedzēji izrādīja lielu atsaucību, piedaloties atklāšanas sēdē. Vēl gan nav skaidrs, kā tiks organizēts centra darbs, tādēļ vairāki pasniedzēji izklāstīja savas šaubas par tā iespējamo neefektivitāti, kā arī ierosinājumus par sekmīgu tā darbību.

Ideja par Juridiskās palīdzības centra nepieciešamību nav jauna, jo jau daudzās valstīs (ASV, Polijā, Igaunijā, Lietuvā) tie pastāv un sekmīgi strādā gan kā teorētisko zināšanu praktikums, gan kā atbalsts maznodrošinātajiem sabiedrības slāņiem. Latvijas Universitātei centru izveidot ierosināja Sorosa fonds–Latvija, piedāvājot finansiālu atbalstu šādas mācību metodikas veida ieviešanā. Vēlāk sadarbībā ar "Lewis&Clark" koledžu (ASV) ideja tika attīstīta. Te jāmin profesors Kalvis Torgāns, kas plaši propagandēja domu par Juridiskās palīdzības centra nepieciešamību gan pasniedzēju, gan studentu vidū, taču šī doma nematerializējās viena vienīga iemesla dēļ — nebija tāda uzņēmīga cilvēka, kam būtu gan interese, gan arī laiks, lai to īstenotu.

Tāds cilvēks atradās tikai tagad — LU Juridiskās fakultātes asistente Jautrīte Briede, uzņēmīga, talantīga un ļoti atsaucīga. Par savu lomu centra darbībā viņa saka: "Man nepatīk būt direktorei, man patīk ideja."

J.Briede dalījās savās pārdomās par Juridiskās palīdzības centra darbību. Tas ir paredzēts kā izvēles priekšmets tiesību zinātņu mācību kursa ietvaros trešā un ceturtā kursa studentiem. Tādējādi šāda darbība tiks iekļauta mācību procesā, un studenti, kas piedalīsies centra darbībā, varēs saņemt kredītpunktus tāpat kā jebkurā citā izvēles mācību priekšmetā. Studenti būs ieinteresēti ne tikai likt lietā zināšanas praksē, bet arī akadēmiski.

Sākotnēji plānots pieņemt 14 studentus. Tā ka jau tagad studentu interese ir ļoti liela, var rasties nepieciešamība veikt atlasi.

Juridiskās palīdzības centrs darbosies trīs sfērās — dzīvokļu tiesībās, darba tiesībās, kā arī bēgļu jautājumā.

Juridiskā palīdzība būs bezmaksas, un to varēs saņemt maznodrošinātie iedzīvotāji. Izdevumus sākotnēji segs Sorosa fonds–Latvija, bet Latvijas Universitāte saskaņā ar līgumu pakāpeniski to pārņems savā pārziņā. Nekādi dokumenti par personas materiālo statusu netiks prasīti, tas paliks uz šo cilvēku sirdsapziņas. Starp klientu un studentu tiks noslēgts līgums par darba izpildes kvalitāti. Tieši šis jautājums ir vissāpīgākais, jo, kā izteicās docente Ilma Čepāne, nevar jau zināt, vai studenti tiks galā ar tiem jautājumiem, par kuriem nāks konsultēties cilvēki. Pretēju viedokli pauda docents Valdis Cielava, uzsverot studentu patstāvīga darba iespējamību un pasniedzēju minimālu iejaukšanos.

Ir paredzēts, ka katram studentam būs savs patrons, kas pārraudzīs tā darbību un dos atzinumus un padomus. Vēl nav skaidrs, kuri no pasniedzējiem tiks iesaistīti centra darbībā, taču J.Briede minēja, ka darbā galvenokārt piedalīsies gados jauni, tomēr labi izglītoti juristi. No LU vecākās paaudzes pasniedzējiem lielu atsaucību ir izrādījuši daži, to vidū profesors Edgars Meļķisis, kas arī runāja Juridiskās palīdzības centra atklāšanā.

Tā kā centra darbība prasa no studentiem sagatavotību arī tādos jautājumos kā cilvēka psiholoģija un ētika, mācību kursa ietvaros tiks lasītas lekcijas par šiem jautājumiem. Kā atzīmēja J.Briede, ārvalstu prakse rāda, ka studenti ir ļoti ieinteresēti, tādēļ veltī darbam lielu uzmanību. Tas nozīmē, ka palīdzība, ko sniegs lai arī ne praktizējoši juristi, tomēr būs kvalitatīva. Galvenais jau nav labdarība un pat juridiskā palīdzība, bet gan prakse.

Ir vairākas domas par to, kādā veidā darbosies Juridiskās palīdzības centrs. Iespējams, tā varētu būt vispārīga lietas apspriešana pat tiesas inscenējuma veidā. Taču mācību metodika tiks izstrādāta, izmantojot labākos elementus no jau ārvalstīs esošajām un piemērojot tos Latvijas specifikai.

Visi juristi un Juridiskās fakultātes studenti ir aicināti piedalīties Juridiskās palīdzības centra darbībā. Tādā veidā tiks tuvināta prakse teorijai — un otrādi. Šis kurss arī attaisnos apgalvojumu, ka Latvijas Universitāte sagatavo Juridiskās fakultātes studentus pēc profesionālās studiju programmas.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!