Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumi Nr. 896 "Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumos Nr.858 "Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.08.2009., Nr. 129 (4115) https://www.vestnesis.lv/ta/id/196083

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.897

Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti"

Vēl šajā numurā

14.08.2009., Nr. 129 (4115)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 896

Pieņemts: 11.08.2009.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.896

Rīgā 2009.gada 11.augustā (prot. Nr.52 34.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumos Nr.858 “Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību”

Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 5.panta ceturto,
astoto un devīto daļu un desmitās daļas 1., 3. un 4.punktu

 

Izdarīt Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumos Nr.858 “Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 168.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt noteikumu tekstā vārdu “pārvaldes” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “centrs” (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Lai sagatavotu upju baseinu apsaimniekošanas plānu (turpmāk – apsaimniekošanas plāns) un pasākumu programmas, kā arī noteiktu apsaimniekošanas plānā iekļaujamos vides kvalitātes mērķus (turpmāk – vides kvalitātes mērķis), valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – centrs), pamatojoties uz esošajiem monitoringa un citiem pirms apsaimniekošanas plānu izstrādes ilgākā laikposmā iegūtiem, apstrādātiem un apkopotiem datiem:

2.1. nosaka upju, ezeru, piekrastes un pārejas ūdeņu ūdensobjektu tipus atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā dotajiem kritērijiem;

2.2. atbilstoši tipam iedala upes, ezerus, piekrastes un pārejas ūdeņus virszemes ūdensobjektos;

2.3. klasificē virszemes ūdensobjektus un stipri pārveidotus vai mākslīgus ūdens­objektus;

2.4. nosaka vides kvalitātes mērķus virszemes ūdensobjektiem un, ņemot vērā konkrētā ūdensobjekta kvalitāti un antropogēnās slodzes ietekmi uz to, nosaka virszemes ūdensobjektus, kuros ir risks nesasniegt vides kvalitātes mērķus.”

3. Izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Virszemes ūdensobjektu tipa noteikšanā ņem vērā šo noteikumu 1.pielikumā minētos virszemes ūdensobjektu tipu kritērijus. Mākslīga vai stipri pārveidota ūdensobjekta tipu nosaka, izmantojot tā iezīmēm visprecīzāk atbilstošā virszemes ūdensobjekta tipa kritērijus.”

4. Izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Ņemot vērā šo noteikumu 5.punktā minētos nosacījumus, atsevišķs ūdensobjekts ir:

6.1. upe vai upes, kuru sateces baseins ir lielāks par 100 km2;

6.2. ezers, kura virsmas laukums ir 0,5 km2 vai lielāks;

6.3. upe, kurai ir mazāks sateces baseins, vai ezers, kuram ir mazāks virsmas laukums, nekā minēts attiecīgi šo noteikumu 6.1. vai 6.2.apakšpunktā, ja atsevišķs ūdensobjekts nepieciešams, lai sasniegtu vides kvalitātes mērķus.”

5. Izteikt 8.1.apakšpunkta ievaddaļu šādā redakcijā:

“8.1. apkopo un analizē informāciju par nozīmīgākajām antropogēnajām slodzēm, tai skaitā par ūdens ieguvi (ņemot vērā ūdens ieguves sezonālo mainību, kopējo ūdens ieguves daudzumu gadā un ūdens zudumus sadales sistēmā) un nosaka tās saimnieciskās darbības, kas saistītas ar rūpniecību, lauksaimniecību, komunālo saimniecību un citām darbības jomām un kuru dēļ:”.

6. Papildināt 8.1.3.apakšpunktu aiz vārda “morfoloģija” ar vārdiem “tai skaitā ūdens plūsmas novirzīšanas vai pārdales dēļ”.

7. Papildināt noteikumus ar 12.1 punktu šādā redakcijā:

“12.Nosakot ekoloģiskās kvalitātes klasi, centrs ņem vērā:

12.1. monitoringa un citus ilgākā laikposmā iegūtos datus;

12.2. modelēšanas rezultātus;

12.3. antropogēnās darbības radīto slodzi uz ūdensobjektu, kas ir noteikta saskaņā ar šo noteikumu III nodaļu.”

8. Papildināt 13.2.apakšpunktu aiz vārdiem “laboratorijā nosakāmo” ar vārdiem “(par mazāko nosakāmo koncentrāciju uzskata tādu koncentrāciju, ko var konstatēt ar etalonstāvokļa definēšanas laikā pieejamajiem tehnoloģiskajiem paņēmieniem)”.

9. Izteikt 21.punktu šādā redakcijā:

“21. Lai noteiktu, kādas ekoloģiskās kvalitātes kritēriju vērtības atbilst katrai kvalitātes klasei, un nodrošinātu klašu savstarpējo salīdzināmību, centrs:

21.1. etalonstāvoklim (augstai kvalitātei vai augstākajam iespējamajam ekoloģiskajam potenciālam) atbilstošās kvalitātes kritēriju vērtības nosaka, pamatojoties uz etalonobjektu monitoringa datiem, modelēšanas ceļā vai kombinējot abas minētās metodes. Ja šādus paņēmienus izmantot nav iespējams, etalonstāvokli var noteikt, ņemot vērā ekspertu atzinumu;

21.2. ja etalonstāvokli nosaka, pamatojoties uz monitoringa datiem, izveido etalon­objektu tīklu, ietverot tajā visiem šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem tipiem piederīgus ūdensobjektus, kas atbilst augstas (etalonstāvokļa) kvalitātes klasei. Izvēlas tādu etalonobjektu skaitu, kas ļauj noteikt ticamas kvalitātes kritēriju vērtības, ņemot vērā šo kritēriju mainību un modelēšanai nepieciešamo informāciju;

21.3. ja etalonstāvokli nosaka modelēšanas ceļā, izmanto ilgākā laikposmā iegūtu informāciju, nogulumu sastāva un citus datus, kas nodrošina etalonstāvokli raksturojošo kritēriju vērtību ticamību un atbilstību attiecīgajam ūdensobjektu tipam;

21.4. ja kādam virszemes ūdensobjektu tipam nav iespējams noteikt ticamas etalonstāvokļa kritēriju vērtības to lielā dabiskā mainīguma dēļ, attiecīgo kvalitātes kritēriju var neizmantot attiecīgā tipa kvalitātes novērtēšanai. Šādā gadījumā upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā pamato, kāpēc šis kvalitātes kritērijs nav izmantots;

21.5. mākslīgiem vai stipri pārveidotiem ūdensobjektiem noteiktās augstākā iespējamā ekoloģiskā potenciāla vērtības pārskata reizi sešos gados.”

10. Papildināt noteikumu IV nodaļu ar 21.punktu šādā redakcijā:

“21.1 Lai nodrošinātu monitoringa sistēmu salīdzināmību Eiropas Kopienā, centrs:

21.1. veic monitoringu, lai iegūtu datus bioloģiskās kvalitātes kritēriju vērtību noteikšanai;

21.2. izsaka šo noteikumu 21.1.apakšpunktā minētā monitoringa rezultātus ekoloģisko kvalitātes koeficientu veidā, kas parāda attiecību starp ūdensobjektā novēroto bioloģisko kritēriju vērtību un šo pašu kritēriju vērtību etalonobjektā. Koeficientus izsaka skaitliskās vērtībās no nulles līdz vienam, kur uz augstu kvalitātes klasi norāda vērtība, kas tuva vienam, bet sliktas kvalitātes klases vērtības ir tuvas nullei;

21.3. izsaka ekoloģisko kvalitātes klašu robežas skaitliskās vērtībās, iedalot ekoloģiskās kvalitātes koeficientus piecās kvalitātes klasēs;

21.4. nodrošina robežu vērtību salīdzināšanu starp augstu un labu kvalitātes klasi, kā arī starp labu un vidēju kvalitātes klasi Eiropas Komisijas organizētā kvalitātes novērtēšanas sistēmu salīdzināšanas (turpmāk – interkalibrācija) procesa ietvaros un lieto interkalibrācijas rezultātus, lai noteiktu kvalitātes klašu robežas;

21.5. interkalibrācijas procesā katram izvēlētajam tipam veic atbilstošu ūdensobjektu monitoringu.”

11. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“V. Noslēguma jautājumi”.

12. Papildināt noteikumus ar 23.punktu šādā redakcijā:

“23. Šajos noteikumos centram noteiktos uzdevumus līdz 2009.gada 31.jūlijam veic valsts aģentūra “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”.”

13. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā: 

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK,
ar ko nosaka sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu jomā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK un 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK.”

14. Aizstāt 1.pielikuma 1.tabulas trešās ailes nosaukumā vārdu “Kritums” ar vārdiem “Gultnes dibena garenslīpums”.

15. Papildināt 1.pielikuma 1.tabulu ar piezīmēm šādā redakcijā:

“Piezīmes.

1. Upju tipi Latvijā noteikti, izmantojot Eiropas Kopienas B sistēmu.

2. Pēc augstuma virs jūras līmeņa, ģeogrāfiskā garuma un platuma visi Latvijas upju ūdensobjekti iedalīti vienā klasē, jo Latvijā nav novērotas nozīmīgas ekoloģiskas atšķirības starp upēm šo rādītāju dēļ.

3. Latvijas upju gultnēm galvenokārt ir karbonātiska izcelsme, tādēļ tipoloģijā izdalīta viena klase – upes ar karbonātu gultni.

4. Nosakot atsevišķo ūdensobjektu (upju) tipu saskaņā ar šo noteikumu 2.punktu, straumes vidējo ātrumu aprēķina atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumu Nr.631 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-05 “Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves”” prasībām.”

16. Papildināt 1.pielikuma 2.tabulu ar piezīmēm šādā redakcijā:

“Piezīmes.

1. Ezeru tipi Latvijā noteikti, izmantojot Eiropas Kopienas B sistēmu.

2. Pēc augstuma virs jūras līmeņa, ģeogrāfiskā garuma un platuma visi Latvijas ezeru ūdensobjekti iedalīti vienā klasē, jo Latvijā nav novērotas nozīmīgas ekoloģiskas atšķirības starp ezeriem šo rādītāju dēļ.

3. Ūdens cietība (elektrovadītspēja) izvēlēta kā ezerdobes ģeoloģisko struktūru raksturojošs rādītājs.

4. Pēc lieluma visi Latvijas ezeru ūdensobjekti iedalīti vienā klasē – ezeri, kuru ūdens virsmas laukums ir lielāks par 50 hektāriem.”

17. Papildināt 1.pielikuma 3.tabulu ar piezīmēm šādā redakcijā:

“Piezīmes.

1. Pārejas ūdeņu tipi Latvijā noteikti, izmantojot Eiropas Kopienas B sistēmu.

2. Pēc ģeogrāfiskā garuma un platuma Latvijas pārejas ūdeņu ūdensobjekti iedalīti vienā klasē, jo Latvijā nav novērotas nozīmīgas ekoloģiskas atšķirības starp pārejas ūdeņiem šo rādītāju dēļ.

3. Eiropas Kopienas B sistēmas kritērijs “plūdmaiņu amplitūda” nav izmantots, jo Latvijas piekrastē nav ievērojamu plūdmaiņu.”

18. Papildināt 1.pielikuma 4.tabulu ar piezīmēm šādā redakcijā:

“Piezīmes.

1. Piekrastes ūdeņu tipi Latvijā noteikti, izmantojot Eiropas Kopienas B sistēmu.

2. Pēc ģeogrāfiskā garuma un platuma Latvijas piekrastes ūdeņu ūdensobjekti iedalīti vienā klasē, jo Latvijā nav novērotas nozīmīgas ekoloģiskas atšķirības starp piekrastes ūdeņiem šo rādītāju dēļ.

3. Eiropas Kopienas B sistēmas kritērijs “plūdmaiņu amplitūda” nav izmantots, jo Latvijas piekrastē nav ievērojamu plūdmaiņu.”

19. Izteikt 2.pielikumu šādā redakcijā:

 

“2.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 19.oktobra noteikumiem Nr.858

 

Prioritārās vielas, kuru emisiju nepieciešams ierobežot

Nr. p.k.

CAS numurs(1)

ES numurs(2)

Vielas nosaukums(3)

Piezīmes

1.

15972-60-8

240-110-8

Alahlors

2.

120-12-7

204-371-1

Antracēns

X

3.

1912-24-9

217-617-8

Atrazīns

4.

71-43-2

200-753-7

Benzols

5.

nav piemērojams

nav piemērojams

Bromdifenilēteris(4)

X

5.1.

32534-81-9

nav piemērojams

Pentabromdifenilēteris (radniecīgo vielu numuri 28, 47, 99, 100, 153 un 154)

6.

7440-43-9

231-152-8

Kadmijs un tā savienojumi

X

7.

85535-84-8

287-476-5

C10-13 hloralkāni

X

8.

470-90-6

207-432-0

Hlorfenvinfoss

9.

2921-88-2

220-864-4

Hlorpirifoss (etila hlorpirifoss)

10.

107-06-2

203-458-1

1,2-dihloretāns

11.

75-09-2

200-838-9

Dihlormetāns

12.

117-81-7

204-211-0

Di(2-etilheksil)ftalāts (DEHP)

13.

330-54-1

206-354-4

Diurons

14.

115-29-7

204-079-4

Endosulfāns

X

15.

206-44-0

205-912-4

Fluorantēns(5)

16.

118-74-1

204-273-9

Heksahlorbenzols

X

17.

87-68-3

201-765-5

Heksahlorbutadiēns

X

18.

608-73-1

210-158-9

Heksahlorcikloheksāns

X

19.

34123-59-6

251-835-4

Izoproturons

20.

7439-92-1

231-100-4

Svins un tā savienojumi

21.

7439-97-6

231-106-7

Dzīvsudrabs un tā savienojumi

X

22.

91-20-3

202-049-5

Naftalīns

23.

7440-02-0

231-111-14

Niķelis un tā savienojumi

24.

25154-52-3

246-672-0

Nonilfenols

X

24.1.

104-40-5

203-199-4

4-nonilfenols

X

25.

1806-26-4

217-302-5

Oktilfenols

25.1.

140-66-9

nav piemērojams

4-(1,1’,3,3’-tetrametilbutil)-fenols

26.

608-93-5

210-172-5

Pentahlorbenzols

X

27.

87-86-5

231-152-8

Pentahlorfenols

28.

nav piemērojams

nav piemērojams

Poliaromātiski ogļūdeņraži

X

28.1.

50-32-8

200-028-5

Benz(a)pirēns

X

28.2.

205-99-2

205-911-9

Benz(b)fluorantēns

X

28.3.

191-24-2

205-883-8

Benz(g,h,i)perilēns

X

28.4.

207-08-9

205-916-6

Benz(k)fluorantēns

X

28.5.

193-39-5

205-893-2

Indeno(1,2,3-cd)pirols

X

29.

122-34-9

204-535-2

Simazīns

30.

nav piemērojams

nav piemērojams

Tributilalvas savienojumi

X

30.1.

36643-28-4

nav piemērojams

Tributilalvas katjons

X

31.

12002-48-1

234-413-4

Trihlorbenzoli

32.

67-66-3

200-663-8

Trihlormetāns (hloroforms)

33.

1582-09-8

216-428-8

Trifluralīns

Piezīmes.

1. X – ūdens videi īpaši bīstama viela, kuras emisijas un noplūdes nepieciešams novērst līdz 2020.gada 22.decembrim.

2. (1) Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemicals Abstracts Service.

3. (2) Vielas numurs Eiropas Savienībā tirdzniecībā esošo ķīmisko vielu sarakstā (EINECS) vai Eiropas savienībā pieteikto ķīmisko vielu sarakstā (ELINCS).

4. (3) Ja ir izvēlētas vielu grupas, kā orientējošus rādītājus uzskaita atsevišķas raksturīgas vielas. Šīm vielu grupām raksturīgos parametrus nosaka, izmantojot analītisko metodi.

5. (4) Par ūdens videi īpaši bīstamu uzskatāms tikai pentabromodifenil­ēteris
(CAS numurs 32534-81-9).

6. (5) Fluorantēns kā citu, daudz bīstamāku poliaromātisko ogļūdeņražu indikators.”

20. Papildināt 3.pielikumu ar 3.piezīmi šādā redakcijā:

“3. – zoobentosa paraugu ņemšanai izmanto šādus standartus:

3.1. standarts LVS EN ISO 5667-3:2007 “Ūdens kvalitāte. Paraugu ņemšana. 3.daļa: Norādījumi ūdens paraugu konservēšanai un glabāšanai”;

3.2. standarts LVS EN 27828:2003 “Ūdens kvalitāte –- Bioloģisko paraugu ņemšanas metodes – Vadlīnijas ūdens makrozoobentosa paraugu ņemšanai ar skrāpi”;

3.3. standarts LVS EN 28265:2003 “Ūdens kvalitāte – Kvantitatīvu makrozoobentosa paraugu ņemšanas ierīču konstrukcija un lietošana seklu saldūdeņu akmeņainos substrātos”;

3.4. standarts LVS EN ISO 9391:2003 “Ūdens kvalitāte – Makrozoobentosa paraugu ņemšana dziļos ūdeņos – Norādījumi par koloniju, kvalitatīvo un kvantitatīvo paraugu ņemšanas iekārtu lietošanu”;

3.5. standarts LVS EN ISO 8689-1:2004 “Ūdens kvalitāte – Upju bioloģiskā klasifikācija – 1.daļa: Vadlīnijas bioloģiskās kvalitātes datu interpretācijai, pamatojoties uz makrozoobentosa monitoringu”;

3.6. standarts LVS EN ISO 8689-2:2004 “Ūdens kvalitāte – Upju bioloģiskā klasifikācija – 2.daļa: Vadlīnijas bioloģiskās kvalitātes datu prezentācijai, pamatojoties uz makrozoobentosa monitoringu”.”

21. Aizstāt 4.pielikuma 1.2.1.apakšpunkta otrajā ailē “Augsta kvalitāte” vārdus “Ūdens plūsmas apjomi un dinamika” ar vārdiem “Caurplūdumi un to režīmi”.

22. Aizstāt 4.pielikuma 2.2.1.apakšpunkta otrajā ailē “Augsta kvalitāte” vārdus “Ūdens plūsmas apjomi un dinamika” ar vārdiem “Caurplūdumi un to režīmi”.

23. Papildināt 4.pielikuma 2.3.1.apakš­punkta otrās ailes “Augsta kvalitāte” trešo teikumu un trešās ailes “Laba kvalitāte” pirmo teikumu aiz vārda “Temperatūra” ar vārdiem “ūdens caurredzamība”.

24. Papildināt 4.pielikuma 3.2.1.apakš­punkta otro aili “Augsta kvalitāte” aiz vārdiem “Saldūdens plūsmas režīms” ar vārdiem “un pakļautība viļņu iedarbībai”.

25. Papildināt 4.pielikuma 3.3.1.apakš­punkta otrās ailes “Augsta kvalitāte” trešo teikumu un trešo aili “Laba kvalitāte” aiz vārdiem “skābekļa daudzums” ar vārdu “sāļums”.

26. Papildināt 4.pielikuma 4.2.1.apakš­punkta otro aili “Augsta kvalitāte” aiz vārdiem “valdošo straumju virziens un ātrums” ar vārdiem “un pakļautība viļņu iedarbībai”.

27. Papildināt 4.pielikuma 4.3.1.apakš­punkta otrās ailes trešo teikumu “Augsta kvalitāte” un trešās ailes pirmo teikumu “Laba kvalitāte” aiz vārdiem “skābekļa daudzums” ar vārdu “sāļums”.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides ministra vietā –  izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 15.augustu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!