Par Valsts prezidenta valstsvizīti Azerbaidžānas Republikā

Trešajā un pēdējā Valsts prezidenta valstsvizītes Azerbaidžānā dienā, 12.augustā, Valdis Zatlers turpināja apmeklēt Azerbaidžānas reģionālās pilsētas. 11.augustā viņš viesojās Zakatalas un Šeki pilsētās, bet vakar ciemojās Gebeļā, kur iepazinās ar pilsētas Novadpētniecības muzeju. Pēc apmeklējuma Valsts prezidentu sagaidīja pilsētas iedzīvotāji. V.Zatlers tiem pateicās par sirsnīgo uzņemšanu, kā arī dalījās iespaidos par redzēto Azerbaidžānas reģionālajās pilsētās. Pēc sarunas Gebeļas iedzīvotāji pavadīja Valsts prezidentu ar aplausiem. Vēlāk V.Zatlers viesojās vietējā sulu ražošanas uzņēmumā “Jale”.

Valsts prezidenta vizītes laikā Azerbaidžānā tika sāktas sarunas par reģionālās pilsētas Šeki sadarbību ar Cēsīm. Abu pilsētu mēri izcēla tūrismu, mākslu, kā arī uzņēmējdarbību mazo un vidējo uzņēmumu vidū kā iespējamās kopējo interešu jomas. Vizītes laikā sākts darbs pie nodomu protokola par sadarbības noslēgšanu starp Cēsīm un Šeki.

Pēc atgriešanās Baku Valsts prezidents vēlreiz tikās ar Latvijas uzņēmējiem, lai pārrunātu šā brauciena ieguvumus, rezultātus un turpmāk darāmos darbus Latvijas un Azerbaidžānas ekonomiskās sadarbības stiprināšanā. Valsts prezidents norādīja, ka nevar nošķirt politiskās attiecības no ekonomiskajām, jo pirmās ir pamats, uz kura uzņēmēji var būvēt un attīstīt uzņēmumus. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols pateicās V.Zatleram par palīdzību ekonomisko sakaru stiprināšanā un atzīmēja, ka vizītes ietvaros tie uzņēmumi, kuriem jau bija iestrādes uzņēmējdarbības veikšanā Azerbaidžānā, ir palielinājuši savu statusu, bet tiem, kam to nebija, izdevies izveidot jaunus kontaktus. Prezidents aicināja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru ziņot par konkrētiem vizītes rezultātiem pēc dažiem mēnešiem, kad būs skaidrāk redzami vizītes panākumi.

Vizītes noslēgumā Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar latviešiem, kas dzīvo un strādā Azerbaidžānā, lai uzklausītu viņu viedokli un redzējumu par Latvijas un Azerbaidžānas attiecībām un latviešu dzīvi Kaspijas jūras valstī.

Valsts prezidenta preses dienests

Par Latvijas un Azerbaidžānas ārlietu ministru tikšanos

11.augustā Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes Azerbaidžānā ietvaros norisinājās ārlietu ministra Māra Riekstiņa divpusējā tikšanās ar Azerbaidžānas ārlietu ministru Elmaru Mamadjarovu. Abi ministri pārrunāja situāciju Dienvidkaukāza reģionā, Eiropas Savienības sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm, tostarp enerģētikas un drošības politikas jautājumus.

Ministri pauda gandarījumu par Latvijas un Azerbaidžānas aktīvo politisko dialogu, atzīmējot M.Riekstiņa vizīti Baku aprīlī, kuras laikā tika nodibināti veiksmīgi kontakti arī starp abu valstu uzņēmējiem. Ministri bija vienisprātis, ka Valsts prezidenta V.Zatlera valstsvizīte Azerbaidžānā šajās dienās dod papildu impulsu attiecību stiprināšanai. Par nozīmīgu mehānismu sadarbības attīstībai ārlietu ministrs M.Riekstiņš uzskata arī Latvijas un Azerbaidžānas Starpvaldību komisijas trešo sanāksmi, kas paralēli Valsts prezidenta vizītei norisinājās Baku 11. un 12.augustā, un biznesa forumu, kurā plaši pārstāvēti gan Latvijas, gan Azerbaidžānas uzņēmēji.

Latvijas un Azerbaidžānas ārlietu ministri pārrunāja situāciju Dienvidkaukāza reģionā, īpašu uzmanību pievēršot Azerbaidžānas kaimiņvalstīm, tostarp situācijai Irānā pēc prezidenta vēlēšanām, kā arī apmainījās viedokļiem par reģiona valstu attiecībām ar Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju. Ministru sarunas uzmanības lokā bija arī jautājumi, kas saistīti ar enerģētikas politiku, ņemot vērā Azerbaidžānas kā stratēģiski svarīga Eiropas Savienības partnera nozīmi enerģētiskajos projektos un tās lomu gan naftas un gāzes ieguves industrijā, gan energoresursu tranzītā. Šajā sakarā tika runāts par “Nabucco” gāzesvada projekta tālāko virzību.

Būtisks jautājums abu ministru sarunā bija Kalnu Karabahas konflikts, starptautiskās sabiedrības iesaiste šā konflikta miermīlīgā noregulējumā un prognozes par iespējamo attīstību šajā jautājumā. “Atbalstām EDSO Minskas grupas centienus Kalnu Karabahas miermīlīga noregulējuma panākšanā, apzinoties, ka spējas panākt progresu iesaldēto konfliktu risināšanā ir viens no būtiskākajiem jautājumiem EDSO dienas kārtībā un vienlaikus arī organizācijas kredibilitātes jautājums,” tikšanās laikā norādīja ārlietu ministrs M.Riekstiņš.

Tāpat ministri pārrunāja Krievijas Federācijas iniciatīvu attiecībā uz jaunu Eiropas drošības arhitektūru. Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka turpmāko diskusiju EDSO ietvaros atskaites punktam pirmkārt ir jābūt esošo saistību izpildes izvērtējumam. “Nevaram runāt par jauniem principiem, ignorējot līdzšinējās saistības, tādējādi būtiski stiprināt esošās drošības struktūras un veicināt uzticību,” atzīmēja M.Riekstiņš.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments