• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 4. augusta noteikumi Nr. 861 "Noteikumi par augļu koku un ogulāju pavairošanas materiāla atbilstības kritērijiem, apriti un kārtību, kādā atzīst personas, kas veic vīrustestēšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.08.2009., Nr. 126 https://www.vestnesis.lv/ta/id/195923-noteikumi-par-auglu-koku-un-ogulaju-pavairosanas-materiala-atbilstibas-kriterijiem-apriti-un-kartibu-kada-atzist-personas-kas-v...

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.862

Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.979 "Noteikumi par Lauku atbalsta dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi"

Vēl šajā numurā

11.08.2009., Nr. 126

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 861

Pieņemts: 04.08.2009.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.861

Rīgā 2009.gada 4.augustā (prot. Nr.51 36.§)
Noteikumi par augļu koku un ogulāju pavairošanas materiāla atbilstības kritērijiem, apriti un kārtību, kādā atzīst personas, kas veic vīrustestēšanu
Izdoti saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 5.panta 19.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka augļu koku un ogulāju pavairošanas materiāla un augļaugu (turpmāk – materiāls) atbilstības kritērijus un aprites kārtību šo noteikumu 1.pielikumā minētajām augļu koku un ogulāju ģintīm un sugām, kā arī to hibrīdiem, un kārtību, kādā atzīst personas, kas veic vīrustestēšanu un izsniedz atzinumu par vīrusbrīvu vai vīrustestētu materiālu.
2. Pavairošanas materiāls ir paredzēts tālākai pavairošanai vai augļaugu ražošanai. Pavairošanas materiāls ir sēklas, augu daļas un visu veidu stādīšanai paredzētais materiāls, ieskaitot potcelmus (turpmāk – pavairošanas materiāls).
3. Augļaugi ir stādīšanas materiāls, kas paredzēts augļu ieguvei un nav paredzēts tālākai pavairošanai (turpmāk – augļaugi).
4. Šie noteikumi neattiecas uz materiālu, kas paredzēts:

4.1. izvešanai (eksportam) uz valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk – trešās valstis). Izvešanai paredzēto pavairošanas materiālu saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā audzē atsevišķi no pārējā materiāla;

4.2. izmēģinājumiem vai zinātniskiem mērķiem;

4.3. selekcijas darbam;

4.4. ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai.
5. Šo noteikumu ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli veic Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests).
6. Materiāla audzētājs vai izplatītājs ir persona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā ir iekļauta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā (turpmāk – reģistrētā persona). Reģistrētā persona ir atbildīga par materiāla atbilstību šajos noteikumos noteiktajiem atbilstības kritērijiem visos materiāla audzēšanas un izplatīšanas posmos, un tā veic paškontroli atbilstoši šo noteikumu 31.punktam.
7. Reģistrācijai nav pakļautas personas, kuru viss saražotais un pārdotais pavairošanas materiāls tiek izplatīts mazumtirdzniecībā personām, kas to izmanto augļu ražošanai personīgām vajadzībām.
8. Šķirne ir augu grupa vienā viszemākā zināmā līmeņa botāniskajā taksonā:

8.1. kurai ir raksturīgas pazīmes, ko iegūst no konkrētā genotipa vai genotipu kombinācijas, un kura atšķiras no jebkuras citas augu grupas ar vismaz vienu no minētajām pazīmēm;

8.2. kura ir kopums, ko var pavairot neizmainītā veidā.
9. Materiālu izplata saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu šķirņu aizsardzību.
10. Klons ir viena auga ģenētiski viendabīgi veģetatīvi pēcnācēji.
II. Vīrusbrīvs un vīrustestēts materiāls
11. Materiāls ir vīrusbrīvs, ja:

11.1. tas ir testēts saskaņā ar Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas (turpmāk – EPPO) sertificēšanas shēmās (tās elektroniskā veidā atrodamas dienesta mājaslapā internetā) minētajām metodēm un ir saņemts atzinums, ka tas ir brīvs no visiem vīrusiem un vīrusiem līdzīgajiem patogēnajiem organismiem, kas konkrētajām sugām sastopami Eiropas Savienības dalībvalstīs, vai tas ir iegūts veģetatīvi no atzīta vīrusbrīva materiāla un tiek audzēts apstākļos, kas pilnībā novērš atkārtotas inficēšanās vai invadēšanās iespēju;

11.2. dienesta veiktajās atbilstības pārbaudēs veģetācijas periodā nav konstatēti šo noteikumu 11.1.apakšpunktā minēto organismu simptomi.
12. Materiāls ir vīrustestēts, ja:

12.1. tas ir testēts saskaņā ar EPPO sertificēšanas shēmās minētajām metodēm un ir saņemts atzinums, ka tas ir brīvs no EPPO sertificēšanas shēmās minētajiem vīrusiem un vīrusiem līdzīgajiem organismiem, vai tas ir iegūts veģetatīvi no atzīta vīrustestēta materiāla un tiek audzēts apstākļos, kas pilnībā novērš atkārtotas inficēšanās vai invadēšanās iespēju;

12.2. dienesta veiktajās atbilstības pārbaudēs veģetācijas periodā nav konstatēti šo noteikumu 12.1.apakšpunktā minēto organismu simptomi.
13. Atzinumu par to, ka materiāls ir vīrusbrīvs vai vīrustestēts (turpmāk – atzinums), reģistrētajai personai sagatavo juridiska persona, kurai dienests ir devis atļauju sniegt šādu atzinumu. Dienests dod atļauju sniegt atzinumu, ja juridiskā persona atbilst šādiem kritērijiem:

13.1. nodrošina laboratorijas pārbaužu konfidencialitāti, neatkarību un objektivitāti;

13.2. kaitīgo organismu testēšana notiek atbilstoši EPPO sertificēšanas shēmām;

13.3. personāls ir kompetents veikt materiāla pārbaudi un testēšanu;

13.4. materiālā bāze ir pietiekama, lai veiktu nepieciešamo testēšanu;

13.5. izdara salīdzinošo testēšanu ar citām laboratorijām, kas nosaka vīrusu klātbūtni.
III. Atļaujas izsniegšanas kārtība
14. Lai saņemtu atļauju vīrusu testēšanai un atzinuma sniegšanai sertifikācijas procesā, juridiskā persona iesniedz dienestā iesniegumu. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

14.1. nosaukumu un reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā;

14.2. juridisko adresi;

14.3. testēšanas, materiāla audzēšanas un glabāšanas vietu adreses;

14.4. to ģinšu un sugu sarakstu, kurām plānots veikt testēšanu;

14.5. kā arī iesniegumam pievieno:

14.5.1. dokumentus, kas apliecina, ka testēšanā iesaistīto personu darba samaksa nav atkarīga no testēto paraugu skaita un sniegto atzinumu rezultātiem;

14.5.2. procedūru aprakstu, kas ietver paraugu iesūtīšanu, noformēšanu un uzglabāšanu laboratorijā, lai nodrošinātu parauga izsekojamību, un rezultātu paziņošanu;

14.5.3. juridiskās personas struktūrvienību aprakstu un pakļautību;

14.5.4. testējamo kaitīgo organismu un paraugu ņemšanas un testēšanas metožu sarakstu atbilstoši EPPO sertificēšanas shēmām;

14.5.5. juridiskās personas rīcībā esošās testēšanai nepieciešamās materiālās bāzes (telpu, iekārtu) aprakstu;

14.5.6. apliecinājumu, ka personāls ne retāk kā reizi trijos gados ir piedalījies starplaboratoriju salīdzinošajā testēšanā.
15. Dienests pārbauda juridiskās personas atbilstību šo noteikumu 13.punktā minētajiem kritērijiem un veic pārbaudi uz vietas. Ja juridiskā persona atbilst šiem kritērijiem, dienests divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 14.punktā minētā iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu un izsniedz atļauju veikt vīrusu testēšanu un sniegt šo noteikumu 13.punktā minēto atzinumu sertifikācijas procesā.
16. Dienests vismaz reizi gadā veic tās juridiskās personas pārbaudi, kurai ir izsniegta šo noteikumu 15.punktā minētā atļauja, pārbaudes laiku iepriekš saskaņojot ar šo personu. Juridiskā persona izdevumus par dienesta izsniegto atļauju un pārbaudi sedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.
17. Ja dienests šo noteikumu 16.punktā minētajā pārbaudē konstatē, ka juridiskā persona neatbilst šo noteikumu 13.punktā norādītajiem kritērijiem, tas:

17.1. nosaka termiņu trūkumu novēršanai un aptur šo noteikumu 15.punktā minēto atļauju;

17.2. anulē šo noteikumu 15.punktā minēto atļauju, ja dienesta noteiktajā termiņā trūkumi nav novērsti.
18. Juridiskā persona šo noteikumu 13.punktā minētajā atzinumā norāda informāciju saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.
19. Lai pārliecinātos, vai materiāls ir vīrusbrīvs vai vīrustestēts saskaņā ar EPPO sertificēšanas shēmām, dienests veic materiāla pēcpārbaudi izlases veidā.
20. Ja dienests, veicot materiāla pēcpārbaudi, konstatē, ka materiāls nav vīrusbrīvs vai vīrustestēts saskaņā ar EPPO sertificēšanas shēmām, dienests šo noteikumu 13.punktā minēto atzinumu anulē un nedēļas laikā pēc atzinuma anulēšanas par to rakstiski paziņo juridiskajai personai un reģistrētajai personai, kurai šis atzinums ir izsniegts.
IV. Materiāls un tā kategorijas
21. Pavairošanas materiālu un augļaugus iedala šādās kategorijās:

21.1. pavairošanas materiāls:

21.1.1. etalonaugi;

21.1.2. pirmsbāzes pavairošanas materiāls;

21.1.3. bāzes pavairošanas materiāls;

21.1.4. sertificēts pavairošanas materiāls;

21.1.5. standarta materiāls CAC (Conformitas Agraria Communitatis) (turpmāk – standarta materiāls);

21.2. augļaugi:

21.2.1. sertificēti augļaugi;

21.2.2. standarta materiāls.
22. Etalonaugs ir augs ar tipiskām šķirnes īpašībām. Tas ir pavairots un testēts saskaņā ar EPPO sertificēšanas shēmām un uzturēts apstākļos, kas novērš iespēju inficēties vai invadēties ar augu karantīnas un citiem kaitīgiem organismiem.
23. Pirmsbāzes materiāls ir:

23.1. audzēts un pavairots, saglabājot atbilstību šķirnei, saskaņā ar EPPO sertificēšanas shēmās minētajām metodēm, kā arī uzturēts atbilstoši EPPO sertificēšanas shēmās pirmsbāzes materiālam noteiktajām prasībām apstākļos, kas novērš inficēšanās vai invadēšanās iespējas;

23.2. paredzēts bāzes materiāla vai sertificēta materiāla (kas nav augļaugi) ražošanai;

23.3. dienesta atbilstības pārbaudē atzīts par atbilstošu šo noteikumu 23.1.apakš­punktā minētajām prasībām.
24. Bāzes materiāls ir:

24.1. veģetatīvi pavairots no pirmsbāzes materiāla tieši vai ierobežotā paaudžu skaitā;

24.2. audzēts un pavairots, saglabājot atbilstību šķirnei, saskaņā ar EPPO sertificēšanas shēmās minētajām metodēm, kā arī uzturēts atbilstoši EPPO sertificēšanas shēmās bāzes materiālam noteiktajām prasībām apstākļos, kas novērš inficēšanās vai invadēšanās iespējas;

24.3. paredzēts sertificēta materiāla ražošanai;

24.4. dienesta atbilstības pārbaudē atzīts par atbilstošu šo noteikumu 24.1. un 24.2.apakšpunktā minētajām prasībām.
25. Sertificēts materiāls ir:

25.1. sertificēts pavairošanas materiāls:

25.1.1. audzēts un pavairots saskaņā ar EPPO sertificēšanas shēmās minētajām metodēm, kā arī uzturēts atbilstoši EPPO sertificēšanas shēmās sertificētajam materiālam noteiktajām prasībām apstākļos, kas novērš inficēšanās vai invadēšanās iespējas;

25.1.2. veģetatīvi pavairots tieši vai ierobežotā paaudžu skaitā no bāzes vai pirms­bāzes materiāla, saglabājot atbilstību šķirnei;

25.1.3. paredzēts augļaugu ražošanai;

25.1.4. dienesta atbilstības pārbaudē atzīts par atbilstošu šo noteikumu 25.1.1. un 25.1.2.apakšpunktā minētajām prasībām;

25.2. sertificēti augļaugi:

25.2.1. tieši ražoti no sertificēta, bāzes vai pirmsbāzes pavairošanas materiāla;

25.2.2. paredzēti augļu ražošanai;

25.2.3. ražoti saskaņā ar sertificētu augļ­augu materiāla audzēšanas, pavairošanas un uzturēšanas metodēm, kas minētas EPPO sertificēšanas shēmās, un ir uzturēti apstākļos, kas novērš inficēšanās vai invadēšanās iespējas;

25.2.4. dienesta atbilstības pārbaudē atzīti par atbilstošiem šo noteikumu 25.2.1. un 25.2.3.apakšpunktā minētajām prasībām.
26. Potcelmu, kas iegūts no sēklām, dienests atzīst par pirmsbāzes, bāzes vai sertificētu materiālu, ja:

26.1. dienesta vizuālajā pārbaudē mātesaugam, no kura ņemtas sēklas šā potcelma iegūšanai, nav konstatētas EPPO sertificēšanas shēmās minēto kaitīgo organismu pazīmes;

26.2. dienesta vizuālajā pārbaudē potcelmam nav konstatētas EPPO sertificēšanas shēmās minēto kaitīgo organismu pazīmes;

26.3. potcelms tiek audzēts, pavairots un uzturēts saskaņā ar EPPO sertificēšanas shēmās noteiktajām prasībām.
27. Ja šo noteikumu 26.punktā minēto potcelmu izmanto plūmju (Prunus L.) ģints sugu pirmsbāzes materiāla ražošanai, pirms potēšanas tam jābūt vīrusbrīvam.
28. Standarta materiāls ir pavairošanas materiāls un augļaugi:

28.1. kuriem ir šķirnes identitāte un atbilstīga šķirnes tīrība;

28.2. kuri ir paredzēti:

28.2.1. pavairošanas materiāla ražošanai;

28.2.2. augļaugu ražošanai;

28.2.3. augļu ražošanai;

28.3. kas atbilst šo noteikumu 33.punktā standarta materiāla audzēšanai, pavairošanai un uzturēšanai noteiktajām prasībām un uzturēti apstākļos, kuri novērš inficēšanās vai invadēšanās iespējas;

28.4. kas dienesta atbilstības pārbaudē atzīti par atbilstošiem standarta materiāla prasībām.
V. Materiāla audzēšanas, pavairošanas un uzturēšanas prasības
29. Materiālu atļauts audzēt un pavairot, ja:

29.1. materiāla audzēšanas vai glabāšanas vieta atbilst fitosanitārajām prasībām saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā. Šī prasība neattiecas uz materiālu, kas aug vai glabājas kūdrā;

29.2. tas iegūts tieši no materiāla, ko veģetācijas periodā dienests ir pārbaudījis un atzinis, ka tas nav inficēts vai invadēts ar augu karantīnas organismiem, citiem au­giem sevišķi bīstamiem organismiem un šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem augiem kaitīgiem organismiem;

29.3. ir ievēroti agrotehniskie un augu aizsardzības pasākumi, kas nodro­šina veselīga un labi attīstīta materiāla izaudzēšanu;

29.4. atbilstošais materiāls ir nošķirts no citas izcelsmes un kvalitātes materiāla;

29.5. sēklām ir pietiekama dīgtspēja.
30. Reģistrētā persona, kas audzē materiālu, kārto audzētavas grāmatu. Grāmatā par audzēto materiālu norāda šādu informāciju:

30.1. materiāla sugu, šķirni un kategoriju;

30.2. izejmateriāla izcelsmi – etiķetes vai augu pases numuru. Ja reģistrētā persona pati pavairo materiālu, norāda dienesta pārbaudes akta numuru par veikto pārbaudi;

30.3. iestādīto materiāla daudzumu;

30.4. audzēšanas platību;

30.5. apkarotā augiem kaitīgā organisma nosaukumu, lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu, koncentrāciju un lietošanas datumu.
31. Reģistrētā persona, veicot paškontroli, novērtē materiāla kvalitātes atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām šādos materiāla audzēšanas un izplatīšanas posmos, kurus dokumentē audzētavas grāmatā:

31.1. materiāla kvalitāte pirms ražošanas procesa sākšanas;

31.2. materiāla sēšana, piķēšana, podošana, potēšana un stādīšana;

31.3. materiāla atbilstība fitosanitārajām prasībām;

31.4. stādījumu vispārējā kopšana;

31.5. materiāla pavairošana un novākšana;

31.6. materiāla, telpu un darbarīku ķīmiskā apstrāde;

31.7. materiāla iesaiņošana, uzglabāšana un transportēšana.
32. Ja reģistrētā persona konstatē, ka materiāla kvalitāte neatbilst šo noteikumu un augu karantīnas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām, reģistrētā persona nedēļas laikā pēc konstatēšanas par to rakstiski vai elektroniski informē dienestu. Ja reģistrētā persona dienestu informē elektroniski, elektroniskajā vēstulē norāda vārdu, uzvārdu (fiziskai personai) vai nosaukumu (juridiskai personai), adresi, kontakttālruņa numuru un reģistrācijas numuru, ar kādu tā ir reģistrējusies Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā.
33. Standarta materiāla audzēšanā un pavairošanā:

33.1. augļu koku potzaru mātesaugiem un klona potcelmiem:

33.1.1. izmantošanas laiks ir neierobežots;

33.1.2. reģistrētā persona vizuāli pārbauda slimību un kaitēkļu klātbūtni iepriekšējā veģetācijas sezonā;

33.1.3. ievēro šādu izolāciju:

33.1.3.1. minimālais attālums no plūmju virālās bakas (Plum pox virus) vai bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) saimniekaugiem, kas minēti šo noteikumu 4.pielikumā un kas nav pakļauti atbilstības pārbaudei, ir 50 metru;

33.1.3.2. ābeļu (Malus Mill.) un bumbieru (Pyrus L.) sugām minimālais attālums ir ne mazāk kā divi metri no jebkura sēkleņu apakšdzimtas Pomoidae vai Prunus L. ģints auga, kas nav pakļauts atbilstības pārbaudei;

33.1.4. šķirņu mātes augus ražojošos dārzos un stādījumus kokaudzētavā marķē un augu izvietojuma shēmu norāda stādījumu plānā;

33.2. jāņogu (Ribes L.) ģints augiem (upenēm, jāņogām, ērkšķogām):

33.2.1. izmantošanas laiks ir neierobežots;

33.2.2. nav atļauts iegūt standarta dēstus ražojošā stādījumā;

33.2.3. nav atļauts audzēt vietā, kur iepriekšējos divus gadus audzēti Ribes L. ģints augi;

33.2.4. ievēro šādu izolāciju:

33.2.4.1. no citām standarta materiāla šķirnēm – četri metri;

33.2.4.2. no ražojošiem stādījumiem – 100 metru;

33.2.5. vizuāli pārbauda slimību un kaitēkļu klātbūtni iepriekšējā veģetācijas sezonā;

33.3. kazeņu ģints (Rubus L.) augiem (avenēm, kazenēm):

33.3.1. nav atļauts audzēt vietā, kur trīs iepriekšējos gadus audzēti Rubus L. ģints augi;

33.3.2. izmantošanas laiks ir neierobežots;

33.3.3. nav atļauts iegūt standarta dēstus ražojošā stādījumā;

33.3.4. ievēro šādu izolāciju:

33.3.4.1. no citām standarta materiāla šķirnēm – divi metri;

33.3.4.2. no ražojošiem stādījumiem – 100 metru;

33.4. zemeņu ģints (Fragaria L) au­giem:

33.4.1. nav atļauts iegūt standarta dēstus ražojošā stādījumā;

33.4.2. nav atļauts audzēt vietā, kur četrus iepriekšējos gadus audzēti Fragaria L. ģints augi vai kartupeļi;

33.4.3. starp šķirnēm ievēro vismaz triju metru attālumu;

33.4.4. attālums no ražojošiem stādījumiem ir 100 metru.
VI. Materiāla atbilstības pārbaude
34. Materiāls, arī mikropavairotais materiāls, atbilst attiecīgās kategorijas materiālam, ja:

34.1. tas atbilst konkrētai šķirnei:

34.1.1. pirmsbāzes, bāzes un sertificēta materiāla atbilstību šķirnei apliecina mātes augu pavairošanas materiāla sertifikāts, etiķete vai augu pase;

34.1.2. standarta materiāla atbilstību šķirnei nodrošina audzētājs;

34.2. tā audzēšanas vai glabāšanas vieta atbilst fitosanitārajām prasībām saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā;

34.3. tas tiek iegūts un audzēts saskaņā ar šo noteikumu prasībām un EPPO sertificēšanas shēmās minētajām metodēm;

34.4. tas atbilst kvalitātes prasībām, kas jāievēro, tirgojot materiālu (5.pielikums);

34.5. tas nav inficēts vai invadēts ar augu karantīnas organismiem un šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kaitīgajiem organismiem, kas ietekmē pavairošanas materiāla kvalitāti;

34.6. par pirmsbāzes materiālu ir atzinums, ka tas ir vīrustestēts vai vīrusbrīvs, bāzes un sertificētais materiāls ir iegūts no tās pašas vai augstākas kategorijas materiāla atbilstoši EPPO sertificēšanas shēmām.
35. No trešajām valstīm ievestais materiāls atbilst fitosanitārajām prasībām saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā.
36. Lai novērtētu materiāla atbilstību šo noteikumu 34. un 35.punktā minētajām prasībām, dienests veic materiāla atbilstības pārbaudi.
37. Reģistrētā persona katru gadu iesniedz dienestā iesniegumu par atbilstības pārbaužu, pavairošanas materiāla sertifikāta, augu pasu un etiķešu nepieciešamību, norādot pārbaudāmā materiāla sugu, daudzumu, audzēšanas platības un pārbaudes vietu un iesniegumam pievienojot audzēto šķirņu sarakstu un platību plānus.
38. Dienests materiāla atbilstības pārbaudes laiku saskaņo ar reģistrēto personu.
39. Latvijā audzētajam materiālam atbilstības pārbaudi dienests veic:

39.1. veģetācijas periodā – vienu reizi;

39.2. upenēm (Ribes L.) papildu pārbaudi upeņu ērces (Cecidophyopsis ribis) konstatācijai;

39.3. pirms izplatīšanas – rudenī vai pavasarī. Ja augiem ir atsākusies veģetācija, veic papildu pārbaudi;

39.4. segtajās platībās intensīvi iegūstamajiem zemeņu konteinerstādiem intensīvas stādu ražošanas laikā – reizi trijās nedēļās;

39.5. segtajās platībās intensīvi iegūstamajiem augļu koku un ogulāju (izņemot zemenes) konteinerstādiem intensīvās stādu ražošanas laikā:

39.5.1. veģetācijas periodā – vienu reizi;

39.5.2. pirms izplatīšanas – pavasarī vai vasarā.
40. Ja atbilstības pārbaude pirms izplatīšanas veikta rudenī, bet izplatīšana notiek pavasarī un materiālam vēl nav beidzies miera periods, materiālu atkārtoti nepārbauda.
41. Ja mainās šo noteikumu 37.punktā minētais audzēto šķirņu saraksts, reģistrētā persona dienestā iesniedz veģetācijas periodā veiktās atbilstības pārbaudes laikā precizēto audzēto šķirņu sarakstu.
42. Ja reģistrētā persona pavairo šķirnes, uz kurām ir piešķirtas selekcionāra tiesības Latvijā vai kuras ir aizsargātas ar Eiropas Savienības selekcionāru tiesībām, materiāla atbilstības pārbaudi veic, ja reģistrētā persona ir selekcionāra tiesību īpašnieks vai tai ir dienestā reģistrēts licences līgums saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu šķirņu aizsardzību.
43. Lai saņemtu atļauju lietot etiķeti no trešajām valstīm ievestajam materiālam, reģistrētā persona 24 stundu laikā pēc materiāla ievešanas iesniedz dienestā iesniegumu par atbilstības pārbaudes nepieciešamību un norāda pārbaudāmā materiāla sugu, šķirni, daudzumu un uzglabāšanas vietu.
44. No trešajām valstīm ievestā materiāla pārbaudi atbilstoši šo noteikumu 35.punktam dienests veic 48 stundu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.
45. Izdevumus, kas saistīti ar augu pasu vai etiķešu izsniegšanai nepieciešamo materiāla fitosanitāro pārbaudi un atbilstības novērtēšanu, reģistrētā persona sedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.
46. Ja pirmsbāzes, bāzes un sertificētais materiāls atbilst šo noteikumu 34.punktā minētajiem atbilstības kritērijiem, dienests piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu par materiāla sertifikāta izsniegšanu un atļauju lietot etiķeti.
47. Ja standarta materiāls atbilst šo noteikumu 34.punktā minētajiem atbilstības kritērijiem, dienests piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu par atļauju lietot etiķeti.
48. Ja dienests atbilstības pārbaudes laikā konstatē, ka materiāls neatbilst šo noteikumu prasībām, tas pazemina materiāla kategoriju vai aizliedz tā izplatīšanu līdz pilnīgai trūkumu novēršanai.
49. Ja trūkumi nav novērsti vai reģistrētā persona tos nenovērš dienesta pārbaudes aktā noteiktajā termiņā, dienests pieņem lēmumu:

49.1. neizsniegt pavairojamā materiāla sertifikātu;

49.2. aizliegt lietot etiķeti.
VII. Materiāla izplatīšana un uzskaite
50. Pavairošanas materiālu un augļaugus atļauts izplatīt tikai tad, ja:

50.1. pavairošanas materiāls ir oficiāli sertificēts kā pirmsbāzes pavairošanas materiāls, bāzes pavairošanas materiāls vai sertificēts pavairošanas materiāls vai tas atbilst standarta materiāla nosacījumiem;

50.2. augļaugi ir oficiāli sertificēti vai tie atbilst standarta materiāla nosacījumiem.
51. Lai nodrošinātu materiāla partiju izsekojamību un iespēju pārbaudīt materiāla identitāti, reģistrētā persona, kas audzē vai izplata materiālu, un reģistrētā persona, kas nodarbojas tikai ar materiāla izplatīšanu, kārto etiķešu vai augu pasu uzskaites žurnālu (turpmāk – uzskaites žurnāls).
52. Uzskaites žurnālā norāda:

52.1. ieraksta datumu;

52.2. realizētā materiāla sugu, šķirni un, ja nepieciešams, potcelma nosaukumu;

52.3. augu daudzumu vienā partijā un partiju skaitu;

52.4. etiķešu vai augu pasu partijas numuru;

52.5. pavadzīmes numuru;

52.6. saņēmēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā, adresi un tālruņa numuru.
53. Ja materiālu izplata mazumtirdzniecībā, uzskaites žurnālā nenorāda šo noteikumu 52.5. un 52.6.apakšpunktā minēto informāciju.
54. No Eiropas Savienības dalībvalstīm ievestajam materiālam uzskaites žurnālā norāda materiāla sugu, šķirni, daudzumu, etiķetes vai augu pases numuru un izcelsmes valsti.
55. No trešajām valstīm ievestajam materiālam uzskaites žurnālā norāda sugu, šķirni, daudzumu un fitosanitārās robežkontroles dokumenta numuru.
56. Tādu pavairošanas materiālu un augļaugus, kuru sastāvā ir ģenētiski modificēts organisms, var izplatīt tikai tad, ja ģenētiski modificētais organisms ir atļauts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra Regulu Nr.1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (turpmāk – regula Nr.1829/2003).
57. Ja no augļaugiem vai pavairošanas materiāla atvasinātus produktus paredzēts izmantot kā pārtiku vai kā barību, uz kuru attiecas regulas Nr.1829/2003 3. un 15.pants, attiecīgo materiālu izplata tikai tad, ja no šā materiāla atvasinātā pārtika vai barība ir atļauta saskaņā ar regulu Nr.1829/2003.
58. Pavairošanas materiāla sertifikātā ietver šo noteikumu 6.pielikumā minēto informāciju.
59. Pavairošanas materiāla sertifikātu izsniedz dienests.
60. Etiķeti un augu pasi sagatavo saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā.
61. Atļauts izplatīt materiālu ar etiķeti, kas satur šo noteikumu 7.pielikuma I nodaļā minēto informāciju.
62. Etiķeti pievieno partijai, kuras augi pēc sastāva un izcelsmes ir viendabīgs materiāls.
63. Ja saiņošanas vai uzglabāšanas laikā apvieno dažādas izcelsmes vai dažādu partiju materiālu, etiķetē norāda partijas sastāvu un to personu reģistrācijas numurus, kuru materiāls ir jaunizveidotajā partijā.
64. Ja partija sastāv no vairākām iesaiņojuma vienībām:

64.1. etiķeti piestiprina pie katras iesaiņojuma vienības un uz tās norāda partijas numuru;

64.2. pirmsbāzes, bāzes un sertificēta materiāla pavaddokumentiem pievieno pavairojamā materiāla sertifikāta kopiju.
65. Ja materiālam saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā nepieciešams pievienot augu pasi, etiķeti var aizstāt ar augu pasi, norādot šo noteikumu 7.pielikuma II nodaļā minēto informāciju.
66. Partijas numurs, ko piešķir Latvijā sagatavotajām etiķetēm un augu pasēm, ietver:

66.1. tā veģetācijas perioda gada pēdējos divus ciparus, kurā veikta atbilstības pārbaude;

66.2. dienesta piešķirto etiķešu vai augu pasu sagatavotāja kodu;

66.3. kārtas numuru etiķešu vai augu pasu uzskaites žurnālā.
67. Dienestā izgatavotajām etiķetēm un augu pasēm šo noteikumu 66.2.apakšpunktā minēto sagatavotāja kodu nenorāda.
68. Reģistrētajai personai ir tiesības sagatavot etiķetes vai augu pases, ja dienests, veicot reģistrētās personas pārbaudes, gada laikā pirms šo noteikumu 69.punktā minētā iesnieguma saņemšanas nav konstatējis šajos noteikumos un normatīvajos aktos augu karantīnas jomā noteikto prasību pārkāpumus.
69. Lai reģistrētā persona saņemtu atļauju sagatavot etiķetes vai augu pases, tā iesniedz dienestā iesniegumu par etiķetes vai augu pases sagatavošanu un etiķešu un augu pasu paraugu.
70. Ja reģistrētā persona etiķetē vai augu pasē norāda papildinformāciju, tā ir skaidri nošķirta no pamatinformācijas.
71. Dienests izvērtē etiķetes vai augu pasu parauga atbilstību šo noteikumu 61., 62. un 66.punktā un 7.pielikumā minētajām prasībām un mēneša laikā pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu reģistrētajai personai izgatavot etiķetes vai augu pases. Dienests apstiprina etiķetes vai augu pases paraugu un piešķir etiķetes vai augu pases sagatavotāja kodu.
72. Ja mainījusies etiķetes vai augu pases paraugā esošā informācija vai to izgatavošanai izmantotais materiāls, reģistrētā persona iesniedz dienestā iesniegumu par izmaiņām etiķetē vai augu pasē un pievieno etiķetes vai augu pases paraugu. Dienests iesniegumu izvērtē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu.
73. Etiķete un augu pase ir derīga:

73.1. materiālam (izņemot konteinerstādus) laikposmā no etiķetē vai augu pasē norādītā veģetācijas perioda gada, kurā veikta auga atbilstības pārbaude, līdz nākamā gada 15.maijam;

73.2. konteinerstādiem:

73.2.1. laikposmā no etiķetē vai augu pasē norādītā veģetācijas perioda gada, kurā veikta auga atbilstības pārbaude, līdz nākamā gada 15.septembrim, ja materiālam tika veikta atbilstības pārbaude veģetācijas periodā un par to ir sastādīts dienesta pārbaudes akts, kura kopiju pievieno izplatīšanai paredzētajam materiālam;

73.2.2. ja tie nav realizēti līdz etiķetes vai augu pases derīguma termiņa beigām, – līdz 15.septembrim. Dienests, veicot konteinerstādu pārbaudi pirms izplatīšanas, ja konteinerstādi atbilst šo noteikumu prasībām, pieņem lēmumu par atļauju lietot etiķeti vai augu pasi ar kārtējā veģetācijas perioda gada apzīmējumu, kuru norāda etiķetes vai augu pases partijas numurā, vai ar iepriekšējā veģetācijas gada apzīmējumu līdz gada beigām, ja par to ir sastādīts dienesta pārbaudes akts, kura kopiju pievieno izplatīšanai paredzētajam materiālam.
74. Ja dienests konstatē, ka reģistrētā persona neievēro šajos noteikumos un normatīvajos aktos augu karantīnas jomā noteiktās prasības, dienests anulē šo noteikumu 71.punktā minēto lēmumu.
75. Izplatot pirmsbāzes, bāzes, sertificētu materiālu vai standarta materiālu, to novieto atsevišķi pa materiāla kategorijām.
76. Pirmsbāzes, bāzes un sertificētu materiālu tirgo jaunā iesaiņojumā.
77. Materiālu izplata ar atsauci uz šķirni etiķetē vai augu pasē, ja:

77.1. uz šo šķirni ir piešķirtas selekcionāra tiesības Latvijā vai tā ir aizsargāta ar Eiropas Savienības selekcionāra tiesībām;

77.2. šķirne ir oficiāli reģistrēta Latvijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai šķirne ir vispārzināma. Šķirni uzskata par vispārzināmu, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

77.2.1. tā ir oficiāli reģistrēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī;

77.2.2. par šķirni ir iesniegts oficiāls pieteikums reģistrēšanai Latvijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī;

77.2.3. tā līdz 2012.gada 30.septembrim ir laista tirdzniecībā Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Šajā gadījumā reģistrētā persona dienestu un pircēju pēc to pieprasījuma nodrošina ar tirdzniecībā esošo šķirņu aprakstu, ietverot tajā šādu informāciju:

77.2.3.1. šķirnes nosaukumu un tā sinonīmus, ja tādi ir zināmi;

77.2.3.2. norādes par šķirnes uzturēšanu un izmantoto pavairošanas sistēmu;

77.2.3.3. šķirnes īpašības un to izpausmes, par pamatu ņemot šo noteikumu 8.pielikumu un, ja iespējams, norādes par šķirnes atšķirībām no tai līdzīgajām šķirnēm.
78. Ģenētiski modificētai šķirnei uz oficiālas etiķetes vai materiālam piestiprināta vai pievienota dokumenta skaidri norāda, ka šķirne ir ģenētiski modificēta.
79. Personas, kas nav pakļautas reģistrācijai saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu, izplatot materiālu, marķējumā norāda sugas botānisko nosaukumu, šķirnes nosaukumu, personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un adresi.
80. Visu ar materiāla apriti saistīto dokumentāciju reģistrētā persona glabā trīs gadus.
VIII. Noslēguma jautājumi
81. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 17.septembra noteikumus Nr.423 “Noteikumi par augļu koku un ogulāju pavairojamo materiālu” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 135.nr.).
82. Šo noteikumu II un III nodaļa stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.
83. Līdz 2012.gada 30.septembrim materiālu var izplatīt ar atsauci (kas atrodas uz etiķetes vai augu pasē) uz šķirni, ja tā laista apgrozībā saskaņā ar šo noteikumu 77.2.3.apakšpunktu.
84. Līdz 2018.gada 31.decembrim atļauts izplatīt materiālu, kas ņemts no vecākaugiem, laists apgrozībā saskaņā ar šo noteikumu 77.2.3.apakšpunktu un ir atzīts kā standartmateriāls. Izplatot šo materiālu, etiķetē vai augu pasē norāda atsauci uz šo punktu.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2008.gada 29.septembra Direktīvas 2008/90/EK par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai (pārstrādātā versija);

2) Padomes 1992.gada 28.aprīļa Direktīvas 92/34/EEK par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai;

3) Komisijas 1993.gada 23.jūnija Direktīvas 93/48EEK, kas nosaka grafiku, kurā norādīti izpildāmie nosacījumi attiecībā uz augļaugu pavairojamo materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļkopībai, ievērojot Padomes Direktīvu 92/34/EEK;

4) Komisijas 1993.gada 5.jūlija Direktīvas 93/64/EEK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus, kuri attiecas uz piegādātāju un uzņēmumu pārraudzību un kontroli, ievērojot Padomes Direktīvu 92/34/EEK par augļu ražošanai paredzētā augļaugu pavairošanas materiāla un augļaugu tirdzniecību;

5) Komisijas 1993.gada 21.septembra Direktīvas 93/79/EEK, kas nosaka izpildes papildu noteikumus augļaugu pavairošanas materiāla un augļaugu stādu šķirņu sarakstiem, kurus piegādātāji veido saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/34/EEK.
Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs E.Repše

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 4.augusta noteikumiem Nr.861
Augļu koku un ogulāju ģintis un sugas

1. Fragaria L. zemene.

2. Ribes L. – jāņoga, upene, ērkšķoga.

3. Rubus L. – kazene, avene, lācene.

4. Vaccinium L. – zilene, mellene, dzērvene, brūklene.

5. Cydonia oblonga Mill. – parastā cidonija.

6. Malus Mill. – ābele.

7. Pyrus L. – bumbiere.

8. Sorbus L. – pīlādzis.

9. Aronia L. – aronija.

10. Prunus armeniaca L. – parastā aprikoze.

11. Prunus avium L. – saldais ķirsis.

12. Prunus cerasus L. – skābais ķirsis.

13. Prunus cerasifera Ehrh. var. divaricata (Ledeb.) L.H.Bailey – Kaukāza plūme.

14. Prunus domestica L. – mājas plūme.

15. Prunus persica (L.) Batsch – paras­tais persiks.

16. Prunus salicina Lindl. – diploīdā plūme jeb vītolu plūme.

17. Chaenomeles japonica (Thunb.) Lindl. ex Spach – Japānas krūmcidonija jeb henomele.

18. Juglans regia L. – riekstu koks.

19. Hippophae rhamnoides L. – paras­tais smiltsērkšķis.

20. Corylus avellana L. – parastā lazda.

21. Sambucus nigra L. – melnais plūškoks.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 4.augusta noteikumiem Nr.861
Atzinumā par vīrusbrīvu vai vīrustestētu materiālu norādāmā informācija
1. Tās juridiskās personas nosaukums un adrese, kura materiālu atzinusi par vīrusbrīvu vai vīrustestētu.

2. Atzinuma identifikācija (piemēram, kārtas numurs) un katras lappuses identifikācija.

3. Atzinuma saņēmēja nosaukums un adrese.

4. Testēto organismu nosaukums, lietotās testēšanas metodes un to identifikācija, testēšanas izpildes datums, testēšanas rezultāts.

5. Materiāla identifikācija, apraksts, stāvoklis, kategorija.

6. Materiāla saņemšanas datums.

7. Atzinumu parakstījušās pilnvarotās personas uzvārds, amats un paraksts.

8. Papildu informācija.
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 4.augusta noteikumiem Nr.861
Augiem kaitīgie organismi, kas ietekmē materiāla kvalitāti

Augļu koku un ogulāju sugas

Kaitīgie organismi

1

2

1. Zemenes

(Fragaria L.)

Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā:

lapu nematodes (Aphelenchoides)

zemeņu stublāju nematode (Ditylenchus dipsaci)

tarsonemīdērču dzimta (Tarsonemidae)

Baktērijas un fitoplazmas*:

ier. Strawberry green petal phytoplasma (zemeņu zaļziedainība)

Sēnes:

ier. Phytophthora cactorum (sakņu kakla puve)

ier. Phytophthora spp (sakņu puve)

ier. Pythium spp. (sakņu puve)

ier. Fusarium spp. (fuzariozā vīte un sakņu puve)

ier. Verticillium (verticilārā vīte)

ier. Rhizoctonia spp. (sakņu puve)

ier. Cylindrocarpon destructans (sakņu puve)

Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi*:

Strawberry mild yellow edge associated virus (SMYEaV)

Strawberry crincle rhabdovirus (SCV)

2. Ābeles

(Malus Mill.)

Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā:

augļkoku gartaustkode (Anarsia lineatella)

pūkainā ābeļu laputs (Eriosoma lanigerum)

bumbieru sarkanā bruņuts (Epidiaspis leper)

baltā augļkoku bruņuts (Pseudaulacaspis pentagona)

Kalifornijas bruņuts (Quadraspidiotus perniciosus)

Baktērijas un fitoplazmas:

ier. Agrobacterium tumefaciens (bakteriālais sakņu vēzis)

ier. Pseudomonas syringae pv. Syringae (stumbra un lapu bakteriozes)

Sēnes:

Armillaria mellea (parastā celmene)

Chondrostereum purpureum, syn. Stereum purpureum (violetā sīkpiepe)

ier. Nectria galligena (lapkoku stumbru un zaru vēzis)

ier. Criptosporiopsis curvispora (augļkoku stumbru un zaru iedegas)

ier. Rosellinia necatrix (sakņu puve)

ier. Phytophthora spp. (sakņu kakla un sakņu puve)

ier. Venturia inaequalis (ābeļu kraupis)

ier. Verticillium albo-atrum (verticilārā vīte)

Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi*:

Apple chlorotic leaf spot trichovirus (ACLSV)
Apple stem-grooving capillovirus (ASGV)
Apple mosaic ilarvirus (ApMV)
Apple scar skin viroid (ASSVd)
Apple stem-pitting foveavirus (ASPV)

3. Bumbieres

(Pyrus L.)

Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā:

augļkoku gartaustkode (Anarsia lineatella)

pūkainā ābeļu laputs (Eriosoma lanigerum)

bumbieru sarkanā bruņuts (Epidiaspis leperi)

baltā augļkoku bruņuts (Pseudaulacaspis pentagona)

Baktērijas un fitoplazmas:

ier. Agrobacterium tumefaciens (bakteriālais sakņu vēzis)

ier. Pseudomonas syringae pv. syringae (stumbra un lapu bakteriozes)

Sēnes:

Armillaria mellea (parastā celmene)

Chondrostereum purpureum, syn. Stereum purpureum (violetā sīkpiepe)

ier. Nectria galligena (lapkoku stumbru un zaru vēzis)

ier. Phytophthora spp. (sakņu kakla un sakņu puve)

ier. Venturia pirina (bumbieru kraupis)

ier. Verticillium albo-atrum (verticilārā vīte)

Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi*:

Apple chlorotic leaf spot trichovirus (ACLSV)
Apple stem-pitting foveavirus (ASPV)
Pear blister canker viroid (PBCVd)
Apple stem-grooving capillovirus (ApMV)

4. Parastās aprikozes (Prunus armeniaca L.)

Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā:

augļkoku gartaustkode (Anarsia lineatella)

kauleņkoku krāšņvabole (Capnodis tenebrionis)

sakņu pangu nematodes (Meloidogyne)

bumbieru sarkanā bruņuts (Epidiaspis leperi)

baltā augļkoku bruņuts (Pseudaulacaspis pentagona)

Kalifornijas bruņuts (Quadraspidiotus perniciosus)

Baktērijas un fitoplazmas*:

bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens)

bakteriālais vēzis (ier. Pseudomonas syringae pv. mors-prunorum)

stumbra un lapu bakteriozes (ier. Pseudomonas syringae pv. syringae)

European stone fruit yellows phytoplasma

Sēnes:

Armillaria mellea (parastā celmene)

Chondrostereum purpureum, syn. Stereum purpureum (violetā sīkpiepe)

ier. Nectria galligena (lapu koku stumbru un zaru vēzis)

ier. Taphrina deformans (vējplūmes)

ier. Verticillium spp. (verticilārā vīte)

Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi*:

Prune dwarf ilarvirus (PDV)

Prunus necrotic ringspot ilarvirus (PNRSV)

Apple chlorotic leaf spot trichovirus (ACLSV)

Apple mosaic ilarvirus (ApMV)

5. Saldie un skābie ķirši (Prunus avium (L) L. un Prunus cerasus L.)

Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā:

kauleņkoku krāšņvabole (Capnodis tenebrionis)

sakņu pangu nematodes (Meloidogyne)

bumbieru sarkanā bruņuts (Epidiaspis leperi)

baltā augļkoku bruņuts (Pseudaulacaspis pentagona)

Kalifornijas bruņuts (Quadraspidiotus perniciosus)

Baktērijas un fitoplazmas:

bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens)

bakteriālais vēzis (ier. Pseudomonas syringae pv. mors-prunorum)

stumbra un lapu bakteriozes (ier. Pseudomonas syringae pv. syringae)

Sēnes:

parastā celmene (Armillaria mellea)

violetā sīkpiepe (Chondrostereum purpureum, syn. Stereum purpureum)

lapu koku stumbru un zaru vēzis (Nectria galligena)

verticilārā vīte (ier. Verticillium spp.)

Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi*:

Prune dwarf ilarvirus (PDV)

Prunus necrotic ringspot ilarvirus (PNRSV)

Cherry leaf roll nepovirus (CLRV)

Apple chlorotic leaf spot trichovirus (ACLSV)

Petunia asteroid mosaic tombusvirus (PAMV)

Carnation Italian ringspot tombusvirus (CIRV)

Apple mosaic ilarvirus (ApMV)

Little cherry closterovirus (LChV)

6. Plūmes (Prunus domestica L. Prunus cerasifera Ehrh. var. divaricata (Ledeb.) L.H. Bailey: Prunus salicina Lindl.)

Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā:

plūmju lapu pangērce (Aculus fockeui)

kauleņkoku krāšņvabole (Capnodis tenebrionis)

plūmju lapu kārpērce (Eriophyes similis)

sakņu pangu nematodes (Meloidogyne)

bumbieru sarkanā bruņuts (Epidiaspis leperi)

baltā augļkoku bruņuts (Pseudaulacaspis pentagona)

Kalifornijas bruņuts (Quadraspidiotus perniciosus)

Baktērijas un fitoplazmas*:

ier. Agrobacterium tumefaciens (bakteriālais sakņu vēzis)

ier. Pseudomonas syringae pv. mors-prunorum (bakteriālais vēzis)

ier. Pseudomonas syringae pv. syringae (stumbra un lapu bakteriozes)

European stone fruit yellows phytoplasma

Sēnes:

Armillaria mellea (parastā celmene)

Chondrostereum purpureum, syn. Stereum purpureum (violetā sīkpiepe)

ier. Nectria galligena (lapkoku stumbru un zaru vēzis)

ier. Rosellinia necatrix (sakņu puve)

ier. Verticillium spp. (verticilārā vīte)

Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi*:

Prune dwarf ilarvirus (PDV)

Prunus necrotic ringspot ilarvirus (PNRSV)

Apple chlorotic leaf spot virus (ACLSV)

Myrobalan latent ringspot virus (MLRSV)

Apple mosaic ilarvirus (ApMV)

7. Jāņogu ģints

(Ribes L.) augi

Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā:

lapu nematodes (Aphelenchoides)

upeņu pumpurērce (Cecidophyopsis ribis)

Baktērijas un fitoplazmas*:

ier. Agrobacterium tumefaciens (bakteriālais sakņu vēzis)

Red currant full blossom phytoplasma

Sēnes:

Armillaria mellea (parastā celmene)

ier. Nectria cinnabarina (lapkoku sarkankārpu vēzis)

ier. Rosellinia necatrix (sakņu puve)

ier. Verticillium spp. (verticilārā vīte)

Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi*:

Black currant reversion nepovirus (BRV)

Arabis mosaic nepovirus (ArMV)

Strawberry latent ringspot nepovirus (SLRSV)

Goosberry vein banding associated virus (GVBaV)

Cucumber mosaic cucumovirus (CMV)

8. Kazeņu ģints

(Rubus L.) augi

Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā:

aveņu pangērce (Aceria essigi)

Baktērijas un fitoplazmas:

bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium rhizogenes)

bakteriālais sakņu vēzis (ier. Agrobacterium tumefaciens)

Bakteriālais lapu vēzis (ier. Rhodococcus fascians)

Rhodococcus fascians

Rubus stunt phytoplasma

Sēnes:

Armillaria mellea (parastā celmene)

ier. Didymella applanata (aveņu mizas plaisāšana)

ier. Peronospora rubi (neīstā aveņu miltrasa)

ier. Verticillium spp. (verticilārā vīte)

ier. Gloeosporium venetum (aveņu iedegas)

Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi*:

Raspberry bushy dwarf virus (RBDV)

Cherry leaf roll virus (CLRV)

Arabis mosaic virus (ArMV)

Raspberry vein chlorosis rhabdovirus (RVCV)

Strawberry latent ringspot virus (SLRSV)

Cucumber mosaic cucumovirus (CMV)

9. Dzērvenes

(Vaccinium L.)

Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā:

melngalvainais dzērveņu lapu tinējs (Rhopobota naevana)

dzērveņu dzinumu pangodiņš (Dasyneura vaccinii)

otiņpūcīte (Orgya antiqua)

kārklu lapgrauzis (Lochmaea caprea)

melngalvainais dzērveņu lapu tinējs (Rhopobota naevana)

komatveida bruņuts (Lepidosaphes ulmi)

Baktērijas un fitoplazmas*:

Cranberry false blosom phytoplasma

Sēnes:

Phytophthora spp. (sakņu puve)

ier. Godronia ceassandrae (vertikālo dzinumu atmiršana un riņķveida ogu puve)

ier. Guignardia vaccinii (agrā ogu puve)

ier. Exobasidium oxycocii (lapu sarkanplankumainība un lapu rožainā krāsa)

Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi*:

Blueberry red ringspot caulimovirus (BRRV)
Cranberry ringspot agent

10. Brūklenes (Vaccinium L.)

Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā:

komatveida bruņuts (Lepidosaphes ulmi)

Sēnes:

ier. Exobasidium vaccini (lapu sarkanplankumainība)

ier. Thekopsora vacciniorum (lapu plankumainība)

ier. Sclerotinia vaccinii (ogu puve)

ier. Phytophthora cactorum (sakņu kakla puve)

Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi:

Visi

11. Mellenes un zilenes (Vaccinium L.)

Kaitīgie kukaiņi, ērces un nematodes jebkurā attīstības stadijā:

sakņu nematode (Tetylenchus christiei)

baltblusiņu virsdzimta (Aleyrodoidea)

baltblusiņu dzimta (Aleyrodidae)

tīklērču dzimta (Tetranychidae )

komatveida bruņuts (Lepidosaphes ulmi)

Baktērijas un fitoplazmas*:

Blueberry witches’ broom phytoplasma

Cranberry false blossom phytoplasma

Blueberry stunt phytoplasma

Sēnes:

ier. Phytophtora spp. (sakņu un sakņu kakla puve)

ier. Podosphaera myrtillina (mellenāju miltrasa)

ier. Botryosphaeria corticis (stumbru vēzis)

ier. Pucciniastrum myrtilli (lapu plankumainība)

ier. Exobasidium vaccinii (lapu sarkanplankumainība)

ier. Botrytis cinerea (pumpuru, ziedu puves)

ier. Monilinia vaccini (ogu mumificēšanās)

Vīrusi un vīrusiem līdzīgie organismi*:

Blueberry shock virus (BIShV)

Blueberry red ringspot caulimovirus (BRRV)
Blueberry shoestring sobemovirus (BSSV)

Piezīme. * Augiem kaitīgie organismi, kas ietekmē materiāla kvalitāti, norādīti angļu valodā.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 4.augusta noteikumiem Nr.861
Plum pox virus* un bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) saimniekaugi

1. Plum pox virus saimniekaugi:

1.1. plūmju (Prunus L.) ģints augļu koki:

1.1.1. parastā aprikoze (Prunus armeniaca L.);

1.1.2. parastais persiks (Prunus persica L.);

1.1.3. nektarīns (Prunus persica var. nucipersica L.);

1.1.4. mājas plūme (Prunus domestica L.);

1.1.5. diploīdā plūme (Prunus salicina Lindl.);

1.1.6. parastā mandele (Prunus dulcis L.);

1.2. Prunus ģints dekoratīvie augi:

1.2.1. Prunus blireiana André;

1.2.2. Prunus brigantina Vill.;

1.2.3. ķiršveida plūme (Prunus cerasifera Ehrh.);

1.2.4. Prunus x cistena (N.E.Hansen) Koehne;

1.2.5. dziedzerainais ķirsis (Prunus glandulosa Thunb.);

1.2.6. Prunus holosericea Batal.;

1.2.7. Prunus hortulana L. H. Bailey;

1.2.8. Ķīnas ķirsis (Prunus incisa Thunb.);

1.2.9. Japānas ķirsis (Prunus japonica Thunb.);

1.2.10. Prunus kurdina;

1.2.11. Mandžūrijas aprikoze (Prunus manschurica (Maxim.) Koehne);

1.2.12. Prunus maritima Marshall;

1.2.13. Prunus mume Siebold & Zucc.;

1.2.14. Kanādas plūme (Prunus nigra Aiton);

1.2.15. besija ķirsis (Prunus pumila L. var. besseyi (L.H.Bailey) Gleason);

1.2.16. Sibīrijas aprikoze (Prunus sibirica L.);

1.2.17. simona plūme (Prunus simonii Carrière);

1.2.18. ērkšķu plūme (Prunus spinosa (Koidz.) Ingram);

1.2.19. tūbainais ķirsis (Prunus tomentosa Thunb.);

1.2.20. trīsdaivu mandele (Prunus triloba Lindl.).

2. Bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) saimniekaugi:

2.1. korintes (Amelanchier Med.);

2.2. Japānas krūmcidonijas jeb henomeles (Chaenomeles Japonica (Thunb.) Lindl. Ex Spach);

2.3. klintenes (Cotoneaster Medik.);

2.4. vilkābeles (Crataegus L.);

2.5. cidonijas (Cydonia oblonga Mill.);

2.6. eriobotrijas (Eriobotrya Lindl.);

2.7. ābeles (Malus Mill.);

2.8. mespili (Mespilus L.);

2.9. Dāvida fotīnijas (Photinia davidiana (Dcne.) Cardot.);

2.10. ugunsērkšķi (Pyracantha Roem.);

2.11. bumbieres (Pyrus L.);

2.12. pīlādži (Sorbus L.).

Piezīme. * Norādīts angļu valodā.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
5.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 4.augusta noteikumiem Nr.861
Kvalitātes prasības, kas jāievēro, tirgojot materiālu

1. Augļu koku stādus tirgo:

1.1.

nobriedušus

1.2.

bez lieliem pumpuru zudumiem

1.3.

ar daļēji vai pilnīgi aizaugušām zaru un potcelmu griezumu rētām

1.4.

bez lapām (izņemot konteinerstādus)

1.5.

bez stipriem mehāniskiem un citiem mizas un sakņu bojājumiem

1.6.

bez potcelma dzinumiem

1.7.

ar labu potcelma un potes saderību – bez spēcīga uzbrieduma virs potes vietas

1.8.

neiežuvušus

1.9.

ar neiežuvušām pamatsaknēm

1.10.

ar neapsalušu sakņu mizu un kambiju

1.11.

bez lūzumiem vadzarā un sānzaros

 

2. Augļu koku stādiem pieļaujamas šādas novirzes:

2.1.

nelieli, sekli mizas bojājumi un nobrāzumi

2.2.

iežuvušas sīkās saknes

2.3.

apsalusi, viegli dzeltena koksne

2.4.

pelējums uz sīkajām saknēm

2.5.

līks stumbrs: I šķirai – tāds, kas stādot nav jālabo, II šķirai – tāds, kas stādot jālabo

 

3. Augļu koku potcelmu kvalitātes prasības attiecas uz sēklaudžu un klonaudžu potcelmiem, kurus izmanto stādu audzēšanai. Augļu koku potcelmus tirgo:

3.1.

labi attīstītus un nobriedušus

3.2.

ar vienu pietiekami taisnu stumbru, bez sakņu cilpām un ar taisnu sakņu kakliņu

3.3.

bez lapām

3.4.

neiežuvušus

3.5.

bez mizas un stumbra bojājumiem, apdegumiem un apsalumiem

3.6.

ja garums no sakņu kakliņa līdz pirmajam sānzaram ir ne īsāks par 15 centimetriem

 

4. Kvalitātes prasības augļu koku potcelmiem:

Potcelmu grupa

Vecums

Šķira

Sakņu kakliņa resnums

4.1.

ābeļu potcelmi – “Antonovkas” sēklaudži; spēcīga, vidēja un maza auguma ābeļu klonaudžu potcelmi

viengadīgi un divgadīgi

I

> 0,08

II

0,5–0,7

4.2.

bumbieru sēklaudžu potcelmi

viengadīgi

I

> 0,08

II

0,5–0,7

divgadīgi

I

> 1,0

II

0,8–1,0

4.3.

plūmju, skābo un saldo ķiršu un aprikožu sēklaudžu potcelmi

viengadīgi

I

0,6–0,8

II

0,4–0,5

4.4.

veģetatīvi pavairojamie kauleņkoku potcelmi

viengadīgi un divgadīgi

I

0,7–1,0

II

0,5–0,7

 

5. Augļu koku potzarus, klonu potcelmus un krūmogulāju spraudeņus tirgo:

5.1.

neiežuvušus

5.2.

bez lapām (izņemot lapainos spraudeņus)

5.3.

ar neizplaukušiem pumpuriem

5.4.

bez mehāniskiem, kaitēkļu un slimību bojājumiem

5.5.

bez apsaluma pazīmēm

5.6.

nobriedušus visā garumā (acošanai vai lapainiem spraudeņiem paredzētos – pumpuru griešanas zonā)

5.7.

ar potzaru garumu, ne īsāku par 40 centimetriem, ogulāju spraudeņiem paredzētiem zariem – ne īsāku par 20 centimetriem

 

6. Zemeņu (Fragaria L.) stādus tirgo:

6.1.

viengadīgus

6.2.

ar labi attīstītiem galotnes pumpuriem

6.3.

ar labi attīstītu sakņu sistēmu baltā un gaiši brūnā krāsā (frigo stādiem – brūnā krāsā)

6.4.

ar sakņu kakliņu, ne tievāku par 10 milimetriem

6.5.

neiežuvušus

 

7. Jāņogu (Ribes L.) ģints stādus tirgo:

7.1.

viengadīgus un divgadīgus

7.2.

nesaplaukušus vai pavasarī izplaukušus ne vairāk par zaļā konusa stadiju (izņemot konteinerstādus)

7.3.

ar labi attīstītu sakņu sistēmu

7.4.

veselīgus, ar labi attīstītu un nobriedušu virszemes daļu

7.5.

neiežuvušus

7.6.

bez mehāniskiem un sala bojājumiem

8. Kazeņu (Rubus L.) ģints stādus tirgo:

8.1.

viengadīgus

8.2.

ar labi attīstītu sakņu sistēmu

8.3.

nesaplaukušus (izņemot konteinerstādus)

8.4.

ar veselīgu virszemes daļu

8.5.

neiežuvušus

8.6.

bez mehāniskiem un sala bojājumiem

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
6.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 4.augusta noteikumiem Nr.861
Materiāla sertifikātā norādāmā informācija
I daļa (aizpilda dienests)

1. Valsts kods “LV”.

2. Valsts augu aizsardzības dienesta nosaukums.

3. Reģistrētās personas reģistrācijas numurs.

4. Reģistrētās personas vārds un uzvārds vai nosaukums.

5. Materiāla botāniskais nosaukums.

6. Šķirnes nosaukums un potcelma nosaukums.

7. Kategorija.

8. Norāde par to, kuras paaudzes materiāls tas ir.

9. Norāde par materiāla ieguvi mikropavairošanas ceļā.

10. Daudzums.

11. Tās juridiskās personas nosaukums, kura materiālu atzinusi par vīrusbrīvu vai vīrustestētu.

12. Vīrusbrīva vai vīrustestēta materiāla atzinuma numurs.

13. Pārbaudes akta numurs, uz kuru pamatojoties pieņemts lēmums par materiāla sertifikāta izsniegšanu.

14. Sertifikāta derīguma termiņš.

15. Sertifikāta izsniegšanas datums, izsniedzēja vārds, uzvārds, amats, paraksts, zīmogs.

II daļa (aizpilda pārdevējs)

1. Materiāla pircēja saimniecības vai komersanta nosaukums un adrese.

2. Pārdotā materiāla daudzums un sai­ņojuma vienību skaits.

3. Pārdevēja vārds, uzvārds, datums un zīmogs.
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
7.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 4.augusta noteikumiem Nr.861
Etiķetē un augu pasē norādāmā informācija

I. Etiķetē norādāmā informācija

Nr.
p.k.

Informācija

Apzīmējums uz Latvijā sagatavotas etiķetes:

1.

Norāde par EK kvalitāti

EK kvalitāte

2.

ISO valsts kods, kurā izsniegta etiķete

LV

3.

Valsts augu aizsardzības dienesta nosaukuma abreviatūra

VAAD

4.

Reģistrētās personas reģistrācijas numurs

Reģ. Nr. VAAD

5.

Reģistrētās personas vārds un uzvārds vai nosaukums

Vārds un uzvārds vai nosaukums

6.

Partijas numurs

00 00 000

7.

Etiķetes izsniegšanas datums

00.00.0000.

8.

Pavairošanas materiāla sertifikāta numurs, ja tas ir pirmsbāzes, bāzes vai sertificēts materiāls (obligāti norādāms Latvijā sagatavotajām etiķetēm)

PM sertifikāta Nr.

9.

Sugas botāniskais nosaukums

XXXX

10.

Šķirnes nosaukums

XXXX

11.

Potcelma nosaukums

XXXX

12.

Kategorija

XXXX

13.

Šķira

XXXX

14.

Daudzums

XXXX gab.

15.

Vārdi “vīrusbrīvs” vai “vīrustestēts”, ja pavairošanas materiāls atbilst šim statusam

XXXX

16.

Ievedot no trešajām valstīm – materiāla izcelsmes valsts

XXXX

 

II. Augu pasē norādāmā informācija

Nr. p.k.

Informācija

Apzīmējums uz Latvijā sagatavotas etiķetes:

1.

Dokumenta nosaukums

EK augu pase

2.

Norāde par EK kvalitāti

EK kvalitāte

3.

ISO valsts kods, kur izsniegta augu pase

LV

4.

Valsts augu aizsardzības dienesta nosaukuma abreviatūra

VAAD

5.

Reģistrētās personas reģistrācijas numurs

Reģ. Nr.

6.

Reģistrētās personas vārds un uzvārds vai nosaukums

Vārds un uzvārds vai nosaukums

7.

Partijas numurs

00 00 000

8.

Augu pases izsniegšanas datums

00.00.0000.

9.

Pavairošanas materiāla sertifikāta numurs, ja tas ir pirmsbāzes, bāzes vai sertificēts materiāls (obligāti norādāms Latvijā sagatavotajām augu pasēm)

PM sertifikāta Nr.

10.

Sugas botāniskais nosaukums

XXXX

11.

Šķirnes nosaukums

XXXX

12.

Potcelma nosaukums

XXXX

13.

Kategorija

XXXX

14.

Šķira

XXXX

15.

Daudzums

XXXX gab.

16.

Vārdi “vīrusbrīvs” vai “vīrustestēts”, ja pavairošanas materiāls atbilst šim statusam

XXXX

17.

Ja augi, augu produkti paredzēti tirdzniecībai aizsargājamā zonā, norāda apzīmējumu “ZP” un aizsargājamās zonas kodu, kurā augu pase ir derīga

ZP XXXX

18.

Ja augiem, augu produktiem ir nepieciešama aizvietotājpase (ja augu partija tiek sadalīta vai apvienota ar citas partijas augiem), pievieno apzīmējumu “RP” un sākotnēji izsniegtās augu pases izdevēja reģistrācijas numuru un valsti

RP XXXX

19.

Materiāla izcelsmes valsts, ja tas ievests no trešajām valstīm

XXXX

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
8.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 4.augusta noteikumiem Nr.861
Šķirnes aprakstā ietveramā informācija

1. Fragaria L. – zemenes:

1.1. ziedkopas – stāvoklis attiecībā pret lapotni:

1.1.1. zemāk;

1.1.2. vienādā līmenī;

1.1.3. augstāk;

1.2. augļi – lielums:

1.2.1. ļoti mazi;

1.2.2. mazi;

1.2.3. vidēji;

1.2.4. lieli;

1.2.5. ļoti lieli;

1.3. augļi – dominējošā forma:

1.3.1. nierveida;

1.3.2. plati apaļi;

1.3.3. apaļi;

1.3.4. koniski;

1.3.5. divkārtkoniski;

1.3.6. gandrīz cilindriski;

1.3.7. ķīļveida (cilindriski);

1.3.8. olveida;

1.3.9. sirdsveida;

1.4. augļi – krāsa:

1.4.1. bālgani dzeltena;

1.4.2. gaiši oranža;

1.4.3. oranža;

1.4.4. oranži sarkana;

1.4.5. sarkana;

1.4.6. purpura;

1.4.7. tumši purpura;

1.5. augļu nogatavošanās laiks (50 % augu ar gataviem augļiem):

1.5.1. ļoti agri;

1.5.2. agri;

1.5.3. vidēji;

1.5.4. vēlu;

1.5.5. ļoti vēlu;

1.6. atkārtota ražošana (remontant­augs):

1.6.1. nav;

1.6.2. daļēji ir;

1.6.3. nav.

2. Cydonia oblonga Mill. – parastā cidonija:

2.1. augs – forma:

2.1.1. stāvs;

2.1.2. daļēji stāvs;

2.1.3. ložņājošs;

2.2. lapa – forma:

2.2.1. eliptiska;

2.2.2. otrādi olveidīga;

2.2.3. olveidīga;

2.2.4. apaļa;

2.3. augļi – forma:

2.3.1. sfēriski;

2.3.2. olveidīgi;

2.3.3. bumbierveida;

2.3.4. sašaurināti vidusdaļā;

2.3.5. neregulāri;

2.3.6. iegareni.

3. Juglans regia L. – riekstu koki:

3.1. pumpuru izplaukšanas laiks:

3.1.1. ļoti agrs;

3.1.2. ļoti agrs vai agrs;

3.1.3. agrs;

3.1.4. vidēji agrs;

3.1.5. vidēji agrs vai vēls;

3.1.6. vēls;

3.1.7. vēls vai ļoti vēls;

3.1.8. ļoti vēls;

3.2. koks – sievišķās ziedkopas veids:

3.2.1. vienkārša;

3.2.2. salikta;

3.3. koks – sievišķo ziedu ķekara veids:

3.3.1. nenoteikts;

3.3.2. noteikts;

3.4. nobriešanas laiks:

3.4.1. agrs;

3.4.2. agrs vai vidēji agrs;

3.4.3. vidēji agrs;

3.4.4. vidēji agrs vai vēls;

3.4.5. vēls.

4. Grossularia – ērkšķogas:

4.1. augs – forma:

4.1.1. olveida;

4.1.2. lodveida;

4.1.3. otrādi eliptiska;

4.2. augļi – lielums:

4.2.1. ļoti mazi;

4.2.2. mazi;

4.2.3.vidēji;

4.2.4. lieli;

4.2.5. ļoti lieli;

4.3. augļi – forma:

4.3.1. lodveida;

4.3.2. eliptiska;

4.3.3. bumbierveida;

4.4. augļi – krāsa:

4.4.1. dzelteni;

4.4.2. dzelteni zaļi;

4.4.3. zaļi ar baltu nokrāsu;

4.4.4. zaļi;

4.4.5. sarkani;

4.5. augļu nogatavošanās laiks:

4.5.1. ļoti agri;

4.5.2. agri;

4.5.3. vidēji;

4.5.4. vēlu;

4.5.5. ļoti vēlu.

5. Malus Mill. – ābeles:

5.1. koks – augums:

5.1.1. vājš;

5.1.2. vidējs;

5.1.3. spēcīgs;

5.2. augļi – forma:

5.2.1. ieapaļa;

5.2.2. ieapaļi koniska;

5.2.3. plati koniska;

5.2.4. plakana;

5.2.5. plakani ieapaļa;

5.2.6. koniska;

5.2.7. gareni koniska;

5.2.8. nošķelti koniska;

5.2.9. elipsveida (mucveida);

5.2.10. elipsveida koniska (olveida);

5.2.11. iegarena (cilindriska);

5.2.12. iegareni koniska;

5.2.13. zvanveida;

5.3. augļi – virskrāsa:

5.3.1. oranža;

5.3.2. sarkana;

5.3.3. purpura;

5.3.4. brūngana;

5.4. ziedēšanas sākuma laiks (10 % atvērtu ziedu):

5.4.1. ļoti agri;

5.4.2. agri;

5.4.3. vidēji;

5.4.4. vēlu;

5.4.5. ļoti vēlu;

5.5. potcelmu formas:

5.5.1. koks – augums:

5.5.1.1. vājš;

5.5.1.2. vidējs;

5.5.1.3. spēcīgs;

5.5.2. koks – pamata dzinumu skaits (pierausumā):

5.5.2.1. ļoti maz;

5.5.2.2. maz;

5.5.2.3. vidēji;

5.5.2.4. daudz;

5.5.2.5. ļoti daudz.

6. Prunus armeniaca L. – aprikozes – un Prunus domestica L. – mājas plūmes:

6.1. augļi – lielums (fizioloģiski gataviem augļiem):

6.1.1. ļoti mazi;

6.1.2. mazi;

6.1.3. vidēji;

6.1.4. lieli;

6.1.5. ļoti lieli;

6.2. augļi – forma profilā (fizioloģiski gataviem augļiem):

6.2.1. plakani ieapaļa;

6.2.2. ieapaļa;

6.2.3. iegarena;

6.2.4. izstiepta;

6.3. augļi – mizas pamatkrāsa (ņemot vērā apsarmi, fizioloģiski gataviem augļiem):

6.3.1. bālgana (caurspīdīga);

6.3.2. zaļa;

6.3.3. dzeltenīgi zaļa;

6.3.4. dzeltena;

6.3.5. oranži dzeltena;

6.3.6. sarkana;

6.3.7. purpura;

6.3.8. violeti zila;

6.3.9. tumši zila;

6.4. augļi – mīkstuma krāsa (fizioloģiski gataviem augļiem):

6.4.1. violeti zila;

6.4.2. bālgana;

6.4.3. dzeltena;

6.4.4. dzeltenīgi zaļa;

6.4.5. zaļa;

6.4.6. oranža;

6.4.7. sarkana;

6.5. kauliņš – atdalīšanās no mīkstuma (fizioloģiski gataviem augļiem):

6.5.1. atdalās;

6.5.2. daļēji atdalās;

6.5.3. neatdalās;

6.6. kauliņš – lielums attiecībā pret augli (fizioloģiski gataviem augļiem):

6.6.1. mazs;

6.6.2. vidējs;

6.6.3. liels;

6.7. ziedēšanas laiks:

6.7.1. ļoti agri;

6.7.2. agri;

6.7.3. vidēji;

6.7.4. vēlu;

6.7.5. ļoti vēlu;

6.8. augļu nogatavošanās laiks:

6.8.1. ļoti agri;

6.8.2. agri;

6.8.3. vidēji;

6.8.4. vēlu;

6.8.5. ļoti vēlu.

7. Prunus avium L. – saldie ķirši – un Prunus cerasus L. – skābie ķirši:

7.1. ziedēšanas laiks:

7.1.1. ļoti agri;

7.1.2. agri;

7.1.3. vidēji;

7.1.4. vēlu;

7.1.5. ļoti vēlu;

7.2. augļi – lielums:

7.2.1. ļoti sīki;

7.2.2. sīki;

7.2.3. vidēji;

7.2.4. lieli;

7.2.5. ļoti lieli;

7.3. augļi – mizas krāsa:

7.3.1. dzeltena;

7.3.2. oranži sarkana;

7.3.3. spilgti sarkana uz bāli dzeltena fona;

7.3.4. spilgti sarkana;

7.3.5. sarkanbrūna;

7.3.6. melna;

7.4. augļu nogatavošanās laiks:

7.4.1. ļoti agri;

7.4.2. agri;

7.4.3. vidēji;

7.4.4. vēlu;

7.4.5. ļoti vēlu.

8. Pyrus L. – bumbieres:

8.1. ziedēšanas laiks (pilnzieda laiks):

8.1.1. ļoti agri;

8.1.2. agri;

8.1.3. vidēji;

8.1.4. vēlu;

8.1.5. ļoti vēlu;

8.2. augļi – lielums:

8.2.1. ļoti mazi;

8.2.2. mazi;

8.2.3. vidēji;

8.2.4. lieli;

8.2.5. ļoti lieli;

8.3. augļi – sānskats (garengriezumā):

8.3.1. ieliekts;

8.3.2. taisns;

8.3.3. izliekts;

8.4. augļi – garums attiecībā pret maksimālo diametru:

8.4.1. ļoti īss;

8.4.2. īss;

8.4.3. vidējs;

8.4.4. garens;

8.4.5. ļoti garš;

8.5. augļi – mizas pamatkrāsa (gataviem):

8.5.1. zaļa;

8.5.2. dzelteni zaļa;

8.5.3. dzeltena;

8.5.4. sarkana;

8.6. augļi – kātiņa garums:

8.6.1. īss;

8.6.2. vidējs;

8.6.3. garš;

8.7. novākšanas gatavība:

8.7.1. ļoti agri;

8.7.2. agri;

8.7.3. vidēji;

8.7.4. vēlu;

8.7.5. ļoti vēlu.

9. Ribes L. – sarkanās un baltās jāņogas:

9.1. augļu ķekars – garums (ieskaitot ķekara asi):

9.1.1. ļoti īss;

9.1.2. īss;

9.1.3. vidējs;

9.1.4. garš;

9.1.5. ļoti garš;

9.2. augļi – lielums:

9.2.1. ļoti mazi;

9.2.2. mazi;

9.2.3. vidēji;

9.2.4. lieli;

9.2.5. ļoti lieli;

9.3. augļi – krāsa:

9.3.1. balta;

9.3.2. baltdzeltena;

9.3.3. sārta;

9.3.4. sarkana;

9.4. augļu nogatavošanās laiks:

9.4.1. ļoti agri;

9.4.2. agri;

9.4.3. vidēji;

9.4.4. vēlu;

9.4.5. ļoti vēlu.

10. Ribes L. – upenes:

10.1. augs – augstuma un diametra attiecība:

10.1.1. maza;

10.1.2. vidēja;

10.1.3. liela;

10.2. augļi – lielums:

10.2.1. ļoti mazi;

10.2.2. mazi;

10.2.3. vidēji;

10.2.4. lieli;

10.2.5. ļoti lieli;

10.3. augļu nogatavošanās laiks:

10.3.1. ļoti agri;

10.3.2. agri;

10.3.3. vidēji;

10.3.4. vēlu;

10.3.5. ļoti vēlu.

11. Rubus L. – kazenes un hibrīdi:

11.1. augi – augšanas veids:

11.1.1. stāvi;

11.1.2. stāvi – nedaudz izplesti;

11.1.3. nedaudz izplesti;

11.1.4. nedaudz izplesti – neregulāri;

11.1.5. neregulāri;

11.2. dusošs dzinums – ērkšķi:

11.2.1. ir;

11.2.2. nav;

11.3. augļi – lielums:

11.3.1. ļoti mazi;

11.3.2. mazi;

11.3.3. vidēji;

11.3.4. lieli;

11.3.5. ļoti lieli;

11.4. augļu nogatavošanās sākuma laiks:

11.4.1. ļoti agri;

11.4.2. agri;

11.4.3. vidēji;

11.4.4. vēlu;

11.4.5. ļoti vēlu.

12. Rubus L. – avenes:

12.1. augs – jauno dzinumu skaits:

12.1.1. ļoti maz;

12.1.2. maz;

12.1.3. vidēji;

12.1.4. daudz;

12.1.5. ļoti daudz;

12.2. dusošs dzinums (tikai šķirnēm, kuru galvenā raža ir uz iepriekšējā gada dzinumiem vasarā) krāsa:

12.2.1. pelēki brūna;

12.2.2. pelēki brūna – brūna;

12.2.3. brūna;

12.2.4. brūna – purpura brūna;

12.2.5. purpura brūna;

12.3. augļi – krāsa:

12.3.1. dzeltena;

12.3.2. gaiši sarkana;

12.3.3. vidēji sarkana;

12.3.4. tumši sarkana;

12.3.5. oranža;

12.3.6. purpura;

12.3.7. melna;

12.4. augļi – lielums:

12.4.1. ļoti mazi;

12.4.2. mazi;

12.4.3. vidēji;

12.4.4. lieli;

12.4.5. ļoti lieli;

12.5. augļi – garuma un platuma attiecība:

12.5.1. garums vienāds ar platumu;

12.5.2. garums lielāks nekā platums;

12.5.3. garums daudz lielāks nekā platums;

12.6. galvenā raža:

12.6.1. uz iepriekšējā gada dzinumiem vasarā;

12.6.2. uz šāgada dzinumiem rudenī;

12.7. augļu nogatavošanās laiks uz iepriekšējā gada dzinumiem:

12.7.1. ļoti agri;

12.7.2. agri;

12.7.3. vidēji;

12.7.4. vēlu;

12.7.5. ļoti vēlu.

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!