Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.857
Rīgā 2009.gada 4.augustā (prot. Nr.51 28.§)
Kārtība, kādā nodrošināma sakaru tīklu darbība Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas ietvaros
Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 45.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā nodrošināma sakaru tīklu (tai skaitā Automātiskās identifikācijas sistēmas (turpmāk – AIS) un Tālās darbības identifikācijas un sekošanas sistēmas (turpmāk – LRIT sistēma)) darbība Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas (turpmāk – nacionālā SSN sistēma) ietvaros.
2. Nacionālā SSN sistēma ir savietojama ar Eiropas Kopienas sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju (turpmāk – EK SSN sistēma). EK SSN sistēma izveidota, lai paaugstinātu kuģošanas drošību un efektivitāti, uzlabojot iestāžu gatavību reaģēt uz incidentiem un negadījumiem jūrā (ieskaitot meklēšanas un glābšanas operācijas), un veicinātu kuģu izraisītā piesārņojuma efektīvāku novēršanu un noteikšanu.
3. Nacionālās SSN sistēmas attīstību un lietošanu koordinē Satiksmes ministrija sadarbībā ar Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru (MRCC) (turpmāk – koordinācijas centrs).
II. Automātiskās identifikācijas sistēmas krasta sakaru tīkla darbība
4. AIS krasta sakaru tīkla darbību nodrošina koordinācijas centrs. Koordinācijas centrs ir Latvijas AIS informācijas saņemšanas, glabāšanas, apmaiņas un sadales centrs.
5. AIS datu izmantošanā koordinācijas centrs ievēro prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos transporta un sakaru jomā, Starptautiskās jūras organizācijas (turpmāk – IMO) rezolūcijā A.851(20) “Vispārējie principi attiecībā uz kuģu ziņošanas sistēmām un prasībām attiecībā uz ziņošanu, ieskaitot pamatnostādnes ziņošanai par starpgadījumiem ar bīstamām kravām, kaitīgām vielām un/vai jūru piesārņojošām vielām”, rezolūcijā A.917(22) “Pamatnostādnes par automātisko identifikācijas sistēmu (AIS), kas atrodas uz kuģa, ekspluatāciju” (ar labojumiem), rezolūcijā A.949(23) “Vadlīnijas par patvēruma vietām kuģiem, kam nepieciešama palīdzība”, rezolūcijā A.950(23) “Jūras palīdzības dienests (MAS)”, kā arī Starptautiskās bāku asociācijas ieteikumus un Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas izdoto normatīvo aktu prasības.
6. Latvijas AIS nodrošina datu apmaiņu ar citu valstu AIS atbilstoši šiem noteikumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
7. AIS informācija sastāv no tiešsaistes datiem un statistikas datiem:
7.1. tiešsaistes dati – 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijā noteikto prasību ieviešanai nodibinātās Helsinku komisijas (turpmāk – Helsinku komisija) AIS dati un Latvijas AIS dati saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā minētajiem normatīvajiem aktiem. Latvijas AIS dati ir dati, kas atspoguļo kuģu kustību Latvijas AIS krasta tīkla uztveršanas zonā;
7.2. statistikas dati – kuģu kustības Baltijas jūrā uzskaite pēc kuģu tipiem saskaņā ar Helsinku komisijas dalībvalstu līgumu “Par pieeju AIS informācijai”.
8. Koordinācijas centrs atbilstoši kompetencei izmanto AIS tiešsaistes datus un nodrošina, lai tie būtu pieejami šādām institūcijām:
8.1. Valsts vides dienestam;
8.2. valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija);
8.3. ostas kapteiņa dienestam;
8.4. Valsts robežsardzei;
8.5. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēm;
8.6. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam;
8.7. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;
8.8. starptautiskām institūcijām (atbilstoši noslēgtajiem līgumiem);
8.9. Drošības policijai.
9. Šo noteikumu 8.punktā minētās institūcijas AIS tiešsaistes datus izmanto tikai atbilstoši kompetencei. Aizliegts izplatīt minētos datus trešajām personām.
10. Šo noteikumu 8.punktā minētajām institūcijām ir atļauts sūtīt ziņojumus atsevišķam kuģim, kuģu grupai vai kuģiem noteiktā ģeogrāfiskajā rajonā, izmantojot tiešo pieslēgumu AIS serverim.
11. Koordinācijas centrs nosaka ierobežotu pieeju AIS tiešsaistes datiem (datu filtrēšana) un atļauj lietot šādus Helsinku komisijas AIS datus un Latvijas AIS datus šādiem lietotājiem:
11.1. ostas pārvaldei – par attiecīgajā ostā ienākošiem un no tās izejošiem kuģiem;
11.2. kuģu operatoram, kā arī jebkurai personai, kas pilnvarota sniegt informāciju kuģa operatora vārdā (turpmāk – aģents), – par kuģiem Baltijas jūras reģionā, kurus apkalpo konkrētais kuģu operators vai aģents;
11.3. kuģu īpašniekam – par īpašnieka kuģiem Helsinku komisijas dalībvalstu AIS krasta tīklu uztveršanas zonā.
12. Šo noteikumu 11.punktā minētajiem lietotājiem aizliegts sūtīt ziņojumus kuģiem, izmantojot AIS.
13. Datu apmaiņu ar Helsinku komisijas dalībvalstīm koordinācijas centrs veic saskaņā ar Helsinku komisijas dalībvalstu līgumu “Par pieeju AIS informācijai”.
14. Aizsardzības ministrija, Satiksmes ministrija, Vides ministrija, Iekšlietu ministrija, Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija, kā arī šo ministriju padotībā esošās institūcijas, piesakoties par lietotājiem, var no koordinācijas centra pieprasīt ikmēneša vai iknedēļas AIS statistikas informāciju.
III. LRIT sistēmas darbība
15. LRIT sistēmas izveidošanu nosaka 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk – SOLAS konvencija) noteikumi V/19-1.
16. Satiksmes ministrija:
16.1. veic LRIT sistēmas ieviešanas un darbības uzraudzību;
16.2. nodrošina koordināciju starp LRIT sistēmas dalībniekiem.
17. Latvijas Jūras administrācija:
17.1. nodrošina IMO datu sadales plānu ar nepieciešamo informāciju un, ja nepieciešams, veic tajā izmaiņas;
17.2. sadarbībā ar Drošības policiju veic pasākumus, kas saistīti ar Latvijas karoga kuģu LRIT sistēmas informācijas izplatīšanas ierobežošanu citām valstīm;
17.3. nodrošina LRIT sistēmas Eiropas Savienības datu centru ar informāciju par Latvijas karoga kuģiem;
17.4. sniedz Eiropas Savienības datu centram informāciju par kuģa karoga maiņu, kuģa ekspluatācijas pārtraukšanu vai tā pilnīgu izņemšanu no ekspluatācijas;
17.5. nodrošina kuģu īpašniekus ar informāciju par Eiropas Savienības datu centru un lietošanas pakalpojumu sniedzēju;
17.6. saņem LRIT sistēmas informāciju no Eiropas Savienības datu centra.
18. Krasta apsardzes dienests veic finanšu norēķinus ar LRIT sistēmas Eiropas Savienības datu centru, kā arī iesniedz apmaksai rēķinus ārpuskārtas informācijas pieprasītājiem par LRIT sistēmas datu saņemšanu. Koordinācijas centrs:
18.1. izveido un uztur infrastruktūru LRIT sistēmas datu saņemšanai un pilda nacionālā kontaktpunkta funkcijas LRIT sistēmas ietvaros;
18.2. iesniedz Latvijas Jūras administrācijai nepieciešamo informāciju iekļaušanai IMO datu sadales plānā;
18.3. ja nepieciešams, pieprasa Eiropas Savienības datu centram LRIT sistēmas informāciju, kura tiek izmantota cilvēku meklēšanai un glābšanai jūrā (turpmāk – SAR informācija), norādot saņemšanas kritērijus: ģeogrāfisko rajonu un saņemšanas biežumu;
18.4. saskaņojot ar Latvijas Jūras administrāciju, nosaka LRIT sistēmas informācijas lietotājus un to tiesības, kā arī informācijas pieprasīšanas kārtību;
18.5. ar EK SSN sistēmas starpniecību vai citā savstarpēji atrunātā veidā nodrošina Satiksmes ministriju un Latvijas Jūras administrāciju ar LRIT sistēmas informāciju;
18.6. nodrošina pieprasītās LRIT sistēmas informācijas reģistrāciju, norādot pieprasītās informācijas veidu, saņemšanas laiku un informācijas pieprasītāju;
18.7. uzglabā reģistrētos LRIT sistēmas informācijas pieprasījumus 18 mēnešus, kamēr tiek apstiprināts LRIT sistēmas koordinatora audita ziņojums;
18.8. bez maksas saņem SAR informāciju.
19. Kuģa īpašnieks vai operators:
19.1. nodrošina kuģa aparatūras atbilstību LRIT sistēmas prasībām;
19.2. pamatojoties uz Latvijas Jūras administrācijas sniegto informāciju, slēdz līgumu ar lietošanas pakalpojumu sniedzēju par kuģa aparatūras atbilstības pārbaudi;
19.3. iesniedz Latvijas Jūras administrācijā lietošanas pakalpojumu sniedzēja izsniegtā aparatūras atbilstības pārbaudes ziņojuma kopiju;
19.4. ja tiek mainīts kuģa karogs vai pārtraukta kuģa ekspluatācija, sniedz Latvijas Jūras administrācijai šādu informāciju:
19.4.1. reģistrējot kuģi Latvijas kuģu reģistrā:
19.4.1.1. kuģa vārds;
19.4.1.2. IMO identifikācijas numurs;
19.4.1.3. izsaukuma signāls;
19.4.1.4. karoga maiņas datums un laiks (izmanto universālo koordinēto laiku (UTC));
19.4.1.5. iepriekšējais kuģa karogs;
19.4.2. izslēdzot kuģi no Latvijas kuģu reģistra:
19.4.2.1. kuģa vārds;
19.4.2.2. IMO identifikācijas numurs;
19.4.2.3. karoga maiņas datums un laiks (izmanto universālo koordinēto laiku (UTC));
19.4.2.4. jaunais kuģa karogs;
19.4.3. ja tiek pārtraukta kuģa ekspluatācija:
19.4.3.1. kuģa vārds;
19.4.3.2. IMO identifikācijas numurs;
19.4.3.3. ekspluatācijas pārtraukšanas datums un laiks (izmanto universālo koordinēto laiku (UTC));
19.5. ja tiek mainīts kuģa karogs, veic pasākumus, tai skaitā atbilstības pārbaudi (ja nepieciešams), LRIT sistēmas aparatūras darbības atsākšanai ar jauno karogu.
20. Kuģa kapteinis:
20.1. nodrošina LRIT sistēmas aparatūras nepārtrauktu darbību;
20.2. nekavējoties informē koordinācijas centru, ja tiek izslēgta kuģa LRIT sistēmas aparatūra vai tiek pārtraukta LRIT sistēmas informācijas pārraidīšana šādos gadījumos:
20.2.1. ja starptautiskās vienošanās, noteikumi vai standarti nosaka navigācijas informācijas aizsardzību;
20.2.2. izņēmuma gadījumos, ja aparatūra tiek īslaicīgi izslēgta ar kuģa kapteiņa lēmumu, jo LRIT informācijas pārraidīšana varētu kaitēt kuģa drošībai;
20.2.3. kuģa remonta vai pārbūves laikā dokā vai ostā vai ja kuģis tiek iekonservēts uz ilgāku laikposmu;
20.3. par LRIT sistēmas informācijas pārraides pārtraukšanu kuģa kapteinis informē tās valsts institūcijas, kurā tiek veiktas šo noteikumu 20.2.3.apakšpunktā minētās darbības;
20.4. par šo noteikumu 20.2.1., 20.2.2. un 20.2.3.apakšpunktā minētajiem gadījumiem izdara ierakstus kuģa žurnālā, norādot datumus un laiku, kad LRIT sistēmas informācijas pārraide tika pārtraukta un atjaunota.
21. LRIT sistēmā iesaistītie dalībnieki nodrošina saņemtās informācijas konfidencialitāti un aizsargā to no nesankcionētas pieejas, izmantojot autorizācijas un autentifikācijas metodes.
IV. Datu apmaiņa kuģošanas informācijas apmaiņas sistēmā
22. Kuģošanas informācijas apstrādei un apmaiņai Latvijā ir izveidota nacionālā SSN sistēma, kas savietojama ar EK SSN sistēmu.
23. Kuģošanas informācija šo noteikumu izpratnē ir ziņojumi, brīdinājumi un informācija saskaņā ar EK SSN darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un šo noteikumu pielikumu.
24. Nacionālajā SSN sistēmā iesaistītās Latvijas institūcijas ir nacionālā kompetentā institūcija, vietējās kompetentās institūcijas un autorizēti sistēmas lietotāji.
25. Latvijas nacionālā kompetentā institūcija ir koordinācijas centrs. Koordinācijas centrs:
25.1. nodrošina nacionālās sistēmas un tajā ievadītās informācijas atbilstību prasībām, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija Direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK, III pielikuma 2.punktu un pēc tās nosacījumiem izstrādātā Saskarnes kontroles dokumenta jaunāko redakciju;
25.2. nodrošina un uztur vietējo kompetento institūciju un autorizēto lietotāju pieejas tiesības nacionālajai SSN sistēmai saskaņā ar šo noteikumu 35.punktā un pielikumā noteikto kārtību;
25.3. pilda nacionālā kontaktpunkta funkcijas EK SSN sistēmas ietvaros, 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk – SOLAS konvencija) XI-2 nodaļas 13.1.4. un 13.1.5.noteikumā minētās kompetentās institūcijas funkcijas un Kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas (SSAS) nacionālā kontaktpunkta funkcijas.
26. Koordinācijas centrs izveido un atbilstoši EK SSN sistēmas darbību reglamentējošo Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām uztur infrastruktūru, kas nodrošina datu pārsūtīšanu, saņemšanu un apmaiņu starp nacionālo SSN sistēmu un EK SSN sistēmu.
27. Nacionālā SSN sistēma nodrošina iespēju tajā iesniegto informāciju izmantot operatīviem mērķiem, un tā atbilst šādiem nosacījumiem:
27.1. datu apmaiņa notiek elektroniski, ļaujot operatīvi saņemt un apstrādāt kuģošanas informāciju;
27.2. informācijas apmaiņa tiek nodrošināta 24 stundas diennaktī;
27.3. kuģošanas informāciju ir iespējams nekavējoties pēc pieprasījuma nosūtīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālajai kompetentajai institūcijai.
28. Koordinācijas centrs nodrošina nacionālās SSN sistēmas savietojamību ar EK SSN sistēmu.
29. Vietējās kompetentās institūcijas nacionālās SSN sistēmas izpratnē ir:
29.1. ostas pārvalde (tai skaitā ostas kapteiņa dienests);
29.2. Latvijas Jūras administrācija (tai skaitā tās struktūrvienības un dienesti);
29.3. Valsts vides dienests (tai skaitā tā struktūrvienības);
29.4. Valsts robežsardze (tai skaitā tās struktūrvienības);
29.5. Valsts ieņēmumu dienesta iestādes;
29.6. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (tai skaitā tā struktūrvienības);
29.7. Drošības policija.
30. Nacionālās SSN sistēmas autorizētie lietotāji (lietotāji ar ierobežotām pieejas tiesībām, kur katram konkrētam lietotājam pieeju nacionālajai SSN sistēmai piešķir nacionālā kompetentā institūcija) ir:
30.1. kuģa kapteinis;
30.2. kuģa īpašnieks vai operators;
30.3. kuģa aģents (saskaņā ar pilnvarojumu, kur par pilnvarojumu uzskatāma vienošanās starp kuģa kapteini, operatoru vai īpašnieku un kuģa aģentu par aģentēšanas pakalpojumu sniegšanu kuģim).
31. Šo noteikumu 29. un 30.punktā minētajām institūcijām un personām pieejas tiesības nacionālās SSN sistēmas datiem nosaka saskaņā ar šo noteikumu pielikumu. Nacionālā kompetentā institūcija var pieprasīt no ostu pārvaldēm datus par šo noteikumu 30.3.apakšpunktā minētajiem lietotājiem.
32. Kuģa kapteinis, operators vai īpašnieks, izmantojot nacionālās kompetentās institūcijas nodrošināto pieeju nacionālajai SSN sistēmai, pieprasītajā kvalitātē un apjomā elektroniski iesniedz nacionālajā SSN sistēmā pienākošā kuģa aizsardzības informāciju saskaņā ar SOLAS konvencijas XI-2 nodaļas 9.noteikuma 2.1.apakšpunktu un tās 1978. un 1988.gada protokoliem, kā arī informāciju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija Direktīvā 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK, un šajos noteikumos:
32.1. par formalitātēm, kas saistītas ar kuģu ienākšanu ostā vai iziešanu no tās, – vispārīgu informāciju par kuģi, situāciju uz kuģa, tā kustības maršrutiem un nodomiem;
32.2. par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām – šo noteikumu 32.1.apakšpunktā minēto informāciju un informāciju par kuģa kravu (tai skaitā par bīstamo un piesārņojošo kravu);
32.3. par kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu vai nodošanu, kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plāniem un kuģa balasta ūdeņu apmaiņu – šo noteikumu 32.1.apakšpunktā minēto informāciju, informāciju, kas iekļauta kuģa atkritumu deklarācijā, un informāciju par balasta ūdeņu apsaimniekošanu;
32.4. par kuģa aizsardzību un drošību – šo noteikumu 32.1.apakšpunktā minēto informāciju, ziņas, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Regulas (EK) Nr.725/2004 “Par kuģu, ostu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu” prasībām, un informāciju par personām uz kuģa;
32.5. par ostas valsts kontroli – informāciju atbilstoši 1995.gada 19.jūnija Eiropas Savienības Padomes Direktīvas 95/21/EK un Ministru kabineta 2006.gada 14.marta noteikumu Nr.197 “Ostas valsts kontroles kārtība” prasībām.
33. Kuģa īpašnieks, operators vai kapteinis šo noteikumu 32.punktā minēto informāciju nacionālajā SSN sistēmā iesniedz, izmantojot koordinācijas centra mājaslapā internetā izvietoto datu ievadīšanas netiešsaistes moduli, vai informācijas iesniegšanai šo noteikumu 30.3.apakšpunktā minētajā kārtībā pilnvaro kuģa aģentu. Kuģa aģents:
33.1. saņemot kuģa, kuģa īpašnieka vai operatora pilnvarojumu aģentēšanas pakalpojumu sniegšanai kuģim, pārliecinās par pilnvarojumu informācijas iesniegšanai nacionālajā SSN sistēmā un pieprasa no kuģa operatora vai īpašnieka tam nepieciešamos datus;
33.2. informācijas iesniegšanu nacionālajā SSN sistēmā veic, izmantojot nacionālās kompetentās institūcijas piešķirto tiešo pieeju nacionālajai SSN sistēmai vai koordinācijas centra mājaslapā internetā izvietoto datu ievadīšanas netiešsaistes moduli.
34. Personas, kuras saskaņā ar šo noteikumu 31. un 32.punktu iesniedz informāciju nacionālajā SSN sistēmā, ir atbildīgas par informācijas pareizību un savlaicīgumu. Ja šīs prasības netiek ievērotas, personas var saukt pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
35. Paziņojumus nacionālajā SSN sistēmā ievada:
35.1. koordinācijas centrs – paziņojumus par incidentiem (SITREP), paziņojumus par jūras vides piesārņojumu (POLREP), kā arī paziņojumus par dreifējošiem objektiem (piemēram, konteineriem), kas apdraud kuģošanas drošību, un citus paziņojumus atbilstoši kompetencei;
35.2. ostas pārvalde (tai skaitā ostas kapteiņa dienests) – paziņojumus par to, ka kuģis ostā nav nodevis atkritumus (WASTE), paziņojumus par bīstamām kravām uz aizejošiem kuģiem (HAZMAT) un citus paziņojumus atbilstoši kompetencei;
35.3. Latvijas Jūras administrācija – paziņojumus par ostas valsts pārbaudēm un to rezultātiem un citus paziņojumus atbilstoši kompetencei.
36. Vietējās kompetentās institūcijas, kā arī autorizētie lietotāji, kas saskaņā ar šo noteikumu 32., 33., 34. un 35.punktu iesniedz informāciju nacionālajā SSN sistēmā, pieprasa nacionālajai kompetentajai institūcijai piekļuves tiesības sistēmai.
37. Ja lietotājam informāciju nacionālajā SSN sistēmā atkārtoti neizdodas nosūtīt elektroniski, informācijas iesniedzējs (vietējā kompetentā institūcija vai autorizēts sistēmas lietotājs) informē par to ziņojuma saņēmēju (nacionālo kompetento institūciju) un iesniedz informāciju, izmantojot jebkurus citus savstarpēji atrunātus pieejamos līdzekļus (tālrunis, fakss, e-pasts).
38. Ja nepieciešamā informācija varas iestādēm ir pieejama no nacionālās SSN sistēmas, tām nav nepieciešams papildus no kuģiem pieprasīt ziņojumus un noformēšanas dokumentus, kas noteikti 1965.gada Konvencijā par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (FAL).
V. Noslēguma jautājums
39. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumus Nr.826 “Kārtība, kādā nodrošināma Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) krasta sakaru tīkla darbība Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmas ietvaros” (Latvijas Vēstnesis, 2006, 161.nr.).
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija Direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK.
Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs E.Repše
Satiksmes ministra vietā – ekonomikas ministrs A.Kampars
Pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 4. augusta noteikumiem Nr.857
Nacionālās SSN sistēmas un EK SSN sistēmas lietotāju pieejas tiesības
|
Nr.
p.k.
|
Sistēmas lietotāji
|
Informācijas
iesniegšana
|
Informācijas pieprasīšana
(EK SSN sistēma)
|
Informācijas saņemšana
(nacionālā SSN sistēma)
|
|
pieprasījumu veidi
|
informācijas veidi
|
nacio-nālās SSN sis-tēmas
lieto-tāju iz-vērsti dati
|
|
ostas pazi-ņojumi (Port
Notifi-cations)
|
kuģa kus-tības pazi-ņojumi
(Ship Notifi-cations)
|
bīs-tamās kravas pazi-ņojumi
(Haz-mat Notifi-cations)
|
ISPS un dro-šības pazi-ņojumi
(Secu-rity Notifi-cations)
|
brīdinājumu paziņojumi
(Alert Notifications)
|
ostas pazi-ņojumi (Port
Notifi-cations)
|
kuģis
|
bīs-tamās kravas pazi-ņojumi
(Haz-mat Notifi-cations)
|
ISPS un drošī-bas pazi-ņojumi
(Secu-rity Notifi-cations)
|
brīdinājumu paziņojumi
(Alert Notifications)
|
kuģa vis-pārējie un marš-ruta
dati
|
per-sonu dati
|
kravu dati (tai skaitā par
bīs-tamām vai piesār-ņo-jošām kra-vām)
|
kuģa aizsar-dzības un drošības
dati
|
|
par inci-dentiem
(SITREP)
|
par jūras vides piesār-ņojumu
(POLREP)
|
par atkritu-miem
(Waste)
|
par dreifē-jošiem vai
pazau-dētiem objek-tiem (Lost/ found
Con-tainers)
|
citi
|
obli-gātie kuģu ziņo-jumi
(MRS)
|
kuģa pazi-ņojumi (Ship
Notifi-cations)
|
par inci-dentiem
(SITREP)
|
par jūras vides piesār-ņojumu
(POLREP)
|
par atkritu-miem
(Waste)
|
par dreifē-jošiem vai
pazau-dētiem objek-tiem (Lost/ found
Con-tainers)
|
citi
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
7
|
8
|
9
|
10
|
11
|
12
|
13
|
14
|
15
|
16
|
17
|
18
|
19
|
20
|
21
|
22
|
23
|
24
|
25
|
26
|
|
1.
|
Ostas (ostas pārvalde, tai skaitā
ostas kapteiņa dienests)
|
T
|
N
|
J
|
N
|
N
|
T
|
J
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T*
|
|
2.
|
Latvijas Jūras
administrācija
|
N
|
N
|
N
|
N
|
T
|
N
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T*
|
|
3.
|
Valsts vides dienests
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
T
|
T
|
N
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
N
|
|
4.
|
Jūras meklēšanas un glābšanas
koordinācijas centrs (MRCC)
|
T
|
T
|
T
|
T
|
J
|
J
|
T
|
J
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
J
|
J
|
J
|
J
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
J
|
|
5.
|
Valsts ieņēmumu dienesta muitas
iestādes
|
N
|
N
|
T
|
N
|
T
|
N
|
N
|
N
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T*
|
|
6.
|
Valsts robežsardze
|
N
|
N
|
N
|
T
|
T
|
N
|
N
|
N
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T*
|
|
7.
|
Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienests
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T*
|
|
8.
|
Drošības policija
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
N
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T
|
T*
|
|
9.
|
Kuģis**
|
J
|
J
|
J
|
J
|
N*
|
N*
|
J
|
T
|
T
|
N*
|
N*
|
N*
|
N*
|
N*
|
N*
|
N*
|
N*
|
N*
|
T*
|
T*
|
N*
|
N*
|
N*
|
N*
|
Piezīmes.
1. J – jāveic noteiktās darbības.
2. N – nav jāveic noteiktās darbības.
3. T – ir tiesības veikt noteiktās
darbības.
4. N * – nav tiesību veikt noteiktās
darbības līdz Eiropas Jūras drošības aģentūras lēmumam/nav
pieejas tiesību veikt noteiktās darbības.
5. T * – pēc atsevišķa pieprasījuma, kas
iesniegts nacionālajā kompetentajā institūcijā.
6.** Kuģa kapteinis, īpašnieks vai operators,
vai – saskaņā ar pilnvarojumu – aģents.
Satiksmes ministra vietā – ekonomikas ministrs A.Kampars
