Eiropas Komisija: Par visu un katra konkurētspēju digitālajā jomā

4.augustā publicētais Eiropas Komisijas ziņojums par konkurētspēju digitālajā jomā liecina, ka Eiropas digitālajā nozarē kopš 2005.gada ir gūti ievērojami panākumi: pašlaik 56% eiropiešu regulāri izmanto internetu, 80% no tiem – ar ātrdarbīgu pieslēgumu (salīdzinājumā ar tikai vienu trešdaļu 2004.gadā), tādējādi padarot Eiropu par pasaules vadošo spēku platjoslas interneta jomā. Eiropa ir pirmais pasaules kontinents, kurā mobilo sakaru abonentu ir vairāk nekā iedzīvotāju (izplatības līmenis 119%).

Eiropa šajā ziņā var attīstīties pat vēl straujāk, jaunai, digitāli zinošu eiropiešu paaudzei kļūstot par spēcīgu tirgus virzītājspēku izaugsmei un jauninājumiem. Lai Eiropa spētu stabili atgūties no ekonomiskās krīzes, ļoti svarīgi ir izmantot digitālās ekonomikas potenciālu. 4.augustā Komisija ir uzdevusi sabiedrībai jautājumu, kāda nākotnes stratēģija ES būtu jāpieņem, lai digitālā ekonomika spētu attīstīties pilngaitā.

 “Eiropas digitālajai ekonomikai ir milzīgs potenciāls radīt lielus ieņēmumus visās nozarēs, bet, lai šo priekšrocību izmantotu ilgtspējīgai izaugsmei un jaunu darba vietu radīšanai, valdībām jāizrāda iniciatīva, pieņemot saskaņotu politiku, ar ko novērš jaunu pakalpojumu attīstības kavēkļus,” sacīja ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviena Redinga. “Mums jāizmanto tas, ka ir izveidojusies jauna eiropiešu paaudze, kas drīz noteiks toni Eiropas tirgū. Šie jaunie ļaudis intensīvi lieto internetu un ir visai prasīgi patērētāji. Lai ļautu izpausties šo “digitālās pasaules iedzīvotāju” ekonomiskajam potenciālam, mums jānodrošina, ka digitālais saturs ir vienkārši pieejams visiem.”

Ziņojumā ieskicēti rezultāti, kurus piecu gadu laikā devusi Žozē Manuela Barrozu vadītās Komisijas īstenotā ES politika, popularizējot jaunākās sakaru tehnoloģijas, jaunus tīklus un pakalpojumus un radošu saturu plašsaziņas līdzekļos. Līdz 2008.gadam 56% eiropiešu kļuvuši par regulāriem interneta lietotājiem, un tas ir liels solis uz priekšu salīdzinājumā ar vienu trešdaļu 2004.gadā. Pusei mājsaimniecību un vairāk nekā 80% uzņēmumu šobrīd ir platjoslas pieslēgums. Uz skatuves uznāk jauna eiropiešu paaudze, kas lieliski pārzina tīmekli un ir gatava lietot tā piedāvātos jauninājumus. Šo “digitālās pasaules iedzīvotāju” rokās ir ievērojams Eiropas izaugsmes potenciāls.

Jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem ir visaktīvākie interneta lietotāji: 73% no viņiem regulāri izmanto mūsdienīgus pakalpojumus, lai radītu un izplatītu saturu tiešsaistē, un šis rādītājs divkārt pārsniedz ES iedzīvotāju vidējo rādītāju (35%). 66% no visiem eiropiešiem, kas jaunāki par 24 gadiem, izmanto internetu katru dienu – salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 43%. Viņi arī ir daudz prasmīgāki interneta lietotāji nekā pārējā iedzīvotāju daļa – par to liecina Komisijas pētījums par digitālajām prasmēm.

Lai gan varētu šķist, ka “digitālā paaudze” visai noraidoši izturas pret vajadzību maksāt par to, lai lejupielādētu vai skatītos tiešsaistē tādu saturu kā video vai mūzika (33% teic, ka nevēlas maksāt vispār neko, un tas divkārt pārsniedz ES vidējo rādītāju), tomēr patiesā situācija ir tāda, ka, salīdzinot ar pārējo iedzīvotāju daļu, par šādiem pakalpojumiem ir maksājuši divtik daudz jauniešu (10% jauno lietotāju salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 5%). Jaunieši arī labprātāk maksātu par labākiem pakalpojumiem un kvalitāti.

Kad Eiropas “digitālās pasaules iedzīvotāji” sāks savu profesionālo karjeru, interneta izmantošana palielināsies vēl straujāk, veidojot un nosakot tirgus tendences. Tradicionālajiem uzņēmējdarbības modeļiem pamazām nonākot strupceļā, uzņēmumiem būs jāpiedāvā pakalpojumi, kas piesaista nākamo lietotāju paaudzi, un likumdevējiem būtu jāizstrādā tādi nosacījumi, kas vienkāršotu jaunā satura pieejamību tiešsaistē, bet vienlaikus arī nodrošinātu atlīdzību tā radītājiem.

Eiropai arī enerģiskāk jādarbojas, lai tā būtu konkurētspējīga pasaules mērogā. Neraugoties uz gūtajiem panākumiem, trešdaļa ES iedzīvotāju nekad nav lietojuši internetu. Tikai 7% patērētāju ir tiešsaistē iepirkušies citā dalībvalstī. Eiropa atpaliek no ASV un Japānas, ja runājam par investīcijām tādu nozaru pētniecībā un attīstībā kā informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) un ātrdarbīgi platjoslas sakari un par tādu novatorisku tirgu attīstību kā reklāma tiešsaistē.

Proaktīvai politikas veidošanai visā ES jānodrošina, ka ikvienam ir pieejams ātrdarbīgs interneta pieslēgums un ka tiešsaistē ir izveidots vienots tirgus, kurā iespējams vienkārši izmantot tiešsaistes pakalpojumus pāri robežām.

Digitālajai Eiropai risināmie uzdevumi ir izvirzīti sabiedriskajai apspriešanai, kuru Komisija sāka 4.augustā un kas ilgs līdz 9.oktobrim. Tas ir pirmais solis virzībā uz jaunu Eiropas IST stratēģiju, kuru Komisijas grasās ierosināt 2010.gadā kā daļu no Lisabonas stratēģijas nākamā posma.

Vispārīga informācija

Šogad noslēdzas ES stratēģija “i2010”, kuras mērķis ir veicināt Eiropas izvirzīšanos vadībā IST jomā un pavērt iespēju informācijas sabiedrības priekšrocības izmantot Eiropas izaugsmei un darbavietu radīšanai; to Komisija pieņēma 2005.gada jūlijā. Šī visu ES dalībvalstu un Eiropas Parlamenta atbalstītā stratēģija bija vērsta uz to, lai nostiprinātu vienoto tirgu uzņēmumiem un lietotājiem un veicinātu IST pētniecību un jauninājumus. Šī politika, ar ko motivē konkurenci un paver plašākas iespējas patērētājiem, ir devusi rezultātus konkrētos jautājumos un sniegusi ierosmi daudzu un dažādu novatorisku politikas pasākumu izveidei visā ES.

Komisāre V.Redinga 9.jūlijā aicināja izstrādāt jaunu “Digitālās Eiropas” stratēģiju, kas būtu politikas pieeja, kā veidot vienotu un lietotājam draudzīgu tiešsaistes satura tirgu, kurā IST būtu jauninājumu, visaptveroša interneta pieslēguma un videi nekaitīgākas ekonomikas virzītājspēks.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa