Turpinājums

no 1.lpp.

Ministru prezidents:

— savā iknedēļas preses konferencē vakar, 31.maijā

Pēc tam V.Krištopans atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Kad, jūsuprāt, varētu sākties valdības frakciju konsultācijas ar sociāldemokrātiem par viņu pilntiesīgu iekļaušanos valdības koalīcijā?

V.Krištopans:

— Sociāldemokrāti savus priekšlikumus gatavojas mums iesniegt rakstiski. Tad manis ierosinātā un koalīcijas līguma uzlabošanai izveidotā darba grupa lems un pārējiem koalīcijas partneriem piedāvās savus priekšlikumus.

— Kuri budžeta līdzekļi tiks iesaldēti, un cik liels būs to kopējais apjoms?

V.Krištopans:

— Uz šo jautājumu precīzi atbildēs finansu ministrs — lai nerastos ažiotāža tikai tādēļ vien, ka mēs nosauktu dažādus skaitļus.

Svarīgākais ir tas, ka Ministru kabinetā ir panākta vienošanās par šādu soli. Es vēlreiz atkārtoju — mēs iesaldējam līdzekļus, nezinot budžeta ieņēmuma prognozi. Līdzīga situācija ir Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Somijā. Šīs tendences ir izraisījuši vairāki notikumi — krīze Krievijā un eiro ieviešana. Tomēr, kā jau es esmu teicis, esmu piesardzīgs optimists.

Ir grūti strādāt valdībā, kad kaut kas ir jāierobežo. Daudz vieglāk ir strādāt tā kā 1996. vai 1997. gadā, kad iekšzemes kopprodukta pieaugums bija astoņi, seši procenti. Tad strādāt jau nav liela māksla, māksla ir tad, kad ir jāpārvar krīze.

— Vai budžeta izdevumu apturēšana nozīmēs arī subsīdiju aizturēšanu zemniekiem?

V.Krištopans:

— Nekur nav parādījušies apgalvojumi, ka kaut kas varētu netikt izmaksāts.

Ja mēs iesaldēsim izdevumus, tad tas notiks proporcionāli. Bet tas nenozīmē, ka subsīdijas netiks saņemtas.

Nevajadzētu mēģināt nostādīt mani pret zemniekiem. Es vēlreiz atkārtoju, ka tieši šī valdība un manas idejas rezultātā izveidoja konsultatīvo padomi. Tas savukārt noteica to, ka zemnieku akcija bija ļoti miermīlīga. Ja es nebūtu šo procesu uzsācis pirms pusgada un ja nebūtu notikušas šīs konsultācijas, tad šī akcija būtu bijusi daudz, daudz agresīvāka. Un nevajag man pierakstīt Kinnas, Ģēģera un Šķēles grēkus.

— Vai sociāldemokrātu iekļaušana koalīcijā varētu notikt līdz Saeimas brīvdienām un Valsts prezidenta vēlēšanām? Un vai no jūsu iepriekš teiktā izriet, ka par koalīcijas paplašināšanu vispirms lems darba grupa un tikai pēc tam koalīcijas padome?

V.Krištopans:

— Darba grupa nelems neko, tikai gatavos priekšlikumus.

Šeit ir runa par to, vai sociāldemokrāti ir spējīgi atbalstīt valdības deklarāciju un rīcības plānu, par to, kā viens otrs no opozīcijas to sauc, — par ideoloģiju.

— Vai līdzekļu iesaldēšana skars arī sociālo jomu?

V.Krištopans:

— Līdzekļu iesaldēšana skars praktiski visas ministrijas. Ministru kabinetā sēdē mēs bijām ļoti koleģiāli, par ko esmu gandarīts un pateicīgs visiem ministriem, kuri ļoti ātri un precīzi, tikai ar nelielām korekcijām, atbalstīja to projektu, kuru ministrija bija sagatavojusi sadarbībā ar visām ministrijām.

Mēs esam apņēmušies būt taupīgāki. Tā rezultātā Latvija kā finansiāli disciplinēta valsts tikai iegūs, jo šāda ziņa pasaulē izplatās zibenīgi. Mūs ciena un cienīs par to, ka mēs spējam dzīvot savu līdzekļu ietvaros un vajadzīgā brīdī būt ļoti vienprātīgi.

— Sociāldemokrāti savā kongresā pieņēma lēmumu, ka neatbalstīs tādu valdību, kas privatizēs "Latvenergo". Vai šāds paziņojums, kas nesaskan ar valdības deklarāciju, nekļūs par šķērsli koalīcijas paplašināšanai?

V.Krištopans:

— Es jums varētu atgādināt, kas ir rakstīts valdības deklarācijā par lielo uzņēmumu privatizāciju. Tur nav konkrēti pieminēts nedz "Latvenergo", nedz "Latvijas kuģniecība", nedz kāds cits. Tur ir teikts, ka ir jāsabalansē patērētāju un ekonomikas intereses, privatizācijai ir jābūt caurspīdīgai un visiem saprotamai. Privatizēt "Latvenergo" — tas nav tik vienkārši kā privatizēt kūdras fabriku vai MRS. Tāpēc šeit vispirms ir jālieto jēdzieni — liberalizēšana un sagatavošana darbam tirgus apstākļos.

— Kādēļ, runājot par budžeta izdevumu apturēšanu, tiek minēti tieši 50 miljoni, kas jāieekonomē?

V.Krištopans:

— Šodien es dzirdēju ziņas, kur bija runa jau par 60 miljoniem. Nevienu mirkli valdībā nav minēti konkrēti 50 vai 60 miljoni latu. Mēs runājām par summu ap šo skaitli.

Es vēlreiz atkārtoju, ka Starptautiskais valūtas fonds nav tā institūcija, pēc kuras pavēles, rīkojuma vai pieprasījuma mēs kaut ko darām. Valdība šajā valstī atbild par visu. Ministru kabinets šajā situācijā atrada šādu, manuprāt, ļoti pareizu lēmumu, un šī summa nav skaidrojama kā Starptautiskā valūtas fonda prasība.

Ar Starptautisko valūtas fondu mēs vienojāmies, ka pie sarunām atgriezīsimies augustā. Memoranda neparakstīšana nebija nekāda histērija, kā tas tika pasniegts.

Starp citu, tad, kad sāka strādāt šī valdība, Starptautiskais valūtas fonds uzdeva mums jautājumu, vai mēs vēlamies turpināt parakstīt šos kopīgos memorandus. Ir valstis, kas to nedara, piemēram, Lietuva. Tomēr mēs vēlējāmies turpināt šo sadarbību.

Es jums vēlreiz atkārtoju, ka mūsu pašreizējā rīcība nav ne mūsu, ne Starptautiskā valūtas fonda iegriba. Tā rīkoties mums liek ekonomiskā situācija.

Tad, kad mēs veidojām budžetu, es teicu, ka četru procentu iekšzemes kopprodukta pieaugums ir ļoti piesardzīga prognoze, daudzi Saeimas deputāti centās darīt visu, lai budžeta izdevumus palielinātu.

Šobrīd nav iespējams droši apgalvot, kā attīstīsies iekšzemes patēriņš. Ir grūti pateikt, cik ātri pieaugs šis patēriņš un līdz ar to nodokļu ieņēmumi.

— Kas notiks augustā, ja budžeta ieņēmumi nepalielināsies?

V.Krištopans:

— Tad būs budžeta grozījumi, un mēs reāli skatīsimies, kur ko mēs varam samazināt.

Tas izskatās tā, it kā valdība gribētu kādam kaut ko atņemt. Mēs vienkārši skatāmies uz to, cik mums ir naudas un cik mēs varam tērēt.

Vēl viena interesanta tēma ir prioritātes un reitingi. Pa šiem gadiem jūs esat mani iepazinuši un zināt to, ka es nekad neesmu izvairījies no atbildības un kāda jautājuma apspriešanas.

Tāpēc es pašlaik nevaru pateikt, ka mums būs tādas vai citādas prioritātes un par citām lūdzu nerunāt.

Mēs darām un darīsim visu, kas šai valstī ir jādara, tādēļ valdībai nav skaidri noteiktu prioritāšu. Paskatieties mūsu rīcības plānu — darbs seko darbam.

Piemēram, nesen noslēgtais jūras robežas līgums ar Lietuvu. Piecus gadus šis jautājums ir viļāts kā karsts kartupelis, bet manas valdības laikā tiks nokārtots.

Protams, jebkurš lēmums, kas tiek pieņemts, kādam patīk un kādam ne, tādēļ izraisa plašu rezonansi. Es vēlreiz atkārtoju — es necentīšos pēc augsta reitinga. Jo manu darbu vērtēs tad, kad varbūt jau būs cita valdība. Man ir svarīgi, lai es nākamajai valdībai un Saeimai varētu teikt — to mēs izdarījām, pasakiet, ko mēs neesam izdarījuši. Tas man ir svarīgāk nekā lēta popularitāte, pēc kuras dzinās premjers 1996. gadā.

Tādēļ es necenšos novelt atbildību uz ministriem — mēs visi kopā atbildam par valdības darbu. Būtu jau ļoti viegli visas problēmas zemkopībā, kuras, jūs saprotat, nav radušās pusgada laikā, novelt uz Salkazanova pleciem.

Mēs esam gatavi dialogam ar zemniekiem. Bet gadās jau arī tā, ka sarunu biedrs tomēr aiziet ar domu, ka mēs neko nesaprotam un viņš tomēr ir gudrāks par visiem. Tomēr mēs atrisināsim problēmas. Tikai — ļaujiet mums strādāt.

— Viena no sociāldemokrātu prasībām ir atjaunot jūras lietu valsts ministra amatu. Kā jūs to vērtējat?

V.Krištopans:

— Mans viedoklis ir bijis nemainīgs — es neredzu, ko šis ministrs varētu darīt.

— Vai Saeimas lēmumam par iekšējā tirgus aizsardzību ir bijuši kādi starptautiski pretpasākumi?

V.Krištopans:

— Ārlietu, Zemkopības un Ekonomikas ministrija pašlaik nodarbojas ar skaidrošanu.

Ir skaidrs, ka bez kvalitatīvas gaļas pārstrādes, sertificētām kautuvēm un iespējām eksportēt uz Eiropas Savienību, bez ārējā tirgus mēs nevarēsim aizsargāt iekšējo tirgu. Iekšējā tirgus aizsardzība ir arī labs ārējais tirgus.

Kāpēc tas astoņus gadus nav darīts, jautājiet citiem, nevis man. Kāpēc no laika, kad mūsu pārtikas industrija tika pārveidota, neviens nedomāja par gaļas pārstrādes civilizēšanu — jautājiet tiem, kas toreiz bija pie varas.

Kāpēc, piemēram, transporta nozarē jau kopš 1990. gada konsekventi tika realizēta pāreja uz tirgus ekonomiku? Kāpēc tur nekas nav privatizēts tā, ka būtu iespējams teikt, ka labāko daļu paņēma, bet pārējais sabruka? Tur nav bijis neviena skandāla. Vai nevienam nav ienācis prātā salīdzināt šīs nozares un izdarīt secinājumu? Kad es aiziešu pensijā, es uzrakstīšu šādu traktātu — kā no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku tika transformētas dažādas nozares. Diemžēl zemkopībā ir sastrādāts milzumdaudz kļūdu. Vai nu aiz muļķības, vai aiz nezināšanas.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— telefonsarunā ar Igaunijas premjerministru

Šodien pēc Igaunijas premjera Marta Lāra ierosinājuma notika Ministru prezidenta Viļa Krištopana telefonsaruna ar Igaunijas premjeru.

Marts Lārs pauda neizpratni par Latvijas parlamenta akceptētajiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem.

M.Lārs uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Latvija respektētu Brīvā tirdzniecības līguma starp Baltijas valstīm noteikumus, kuriem ir augstāks juridiskais spēks nekā nacionālajai likumdošanai.

Valdības preses departaments

— "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK kongresā 29.maijā

Godājamie kongresa delegāti un viesi!

Ja mēs jautātu sev, ar ko Latvijas cilvēkiem asociējas partija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, tad laikam jau pirmais, kas nāk prātā, ir — stingrība, noteiktība un konsekvence. Sevišķi labi tas šodien pamanāms uz opozīcijas fona, kura vārdos labēja, darbos kreisa, bet partijas programma vēl tikai top.

"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK cilvēki uztver arī kā latvisku, nacionāli konservatīvu partiju. Nevar noliegt — dažkārt mūsu starpā par šiem jautājumiem ir bijušas diskusijas un pat domstarpības. Bet, es esmu pārliecināts, tās nav bijušas par stratēģiju, par to, kādu Latviju mēs vēlamies redzēt nākotnē, — mēs vienīgi esam diskutējuši par taktiku.

Šodien, kad visā pasaulē sākušies globalizācijas procesi, mums jāstrādā tam, lai celtu mūsu valsts un tautas konkurētspēju. Tikai tā — esot gudriem, izglītotiem, veseliem, turīgiem, lepniem par savu valsti —, mēs spēsim pastāvēt nākotnē.

Esmu gandarīts par jūsu ministru darbu valdībā. Tēvzemieši ir sevi apliecinājuši kā konsekventi un stratēģiski tālredzīgi partneri jau iepriekšējās koalīcijās un valdībās.

Noteikta un stingra Latvijas virzība uz ES un NATO, Latvijas aizsardzības spēju stiprināšana, valsts austrumu robežas izbūve, labklājība, reģionālā attīstība un vides aizsardzība — tās ir atbildības jomas, par kurām jūs kā politisks spēks esat uzņēmušies atbildību valdībā.

Šodien es jums vēlos pateikties par to atbalstu, ko jūs kā partija esat man sniegusi. Esmu pārliecināts, ka mūsu sadarbība nākotnē būs vēl ciešāka un auglīgāka.

Atļaujiet novēlēt kongresam veiksmīgu darbu!

— Jaunās partijas kongresā 29.maijā

Godājamie kongresa delegāti un viesi!

Man ir patiess prieks sveikt Jauno partiju tās 2. kongresā. Lai arī jūsu nosaukumā varam lasīt vārdu "jauns", tas gan, manuprāt, vairāk attiecināms uz partijas biedru enerģiju un jauneklīgumu. Jo citādi Jaunā partija savā vēl salīdzinoši neilgajā darbības laikā jau sevi paspējusi pierādīt kā nopietns, nosvērts un pieredzējis politisks spēks, kas apzinās savu atbildību valsts un tautas priekšā.

Kā jau tas, kopīgu darbu darot, reizēm gadās, mūsu starpā dažkārt ir bijusi kāda domstarpība, bet tas ir bijis tādēļ, ka visi mēs patiesi esam norūpējušies par to, lai labāk strādātu valdība, lai straujāk attīstītos tautsaimniecība un augtu tautas dzīves līmenis.

Mums jāapzinās, ka viegli arī turpmāk nebūs ne man, ne jums, īpaši ievērojot to nozaru atbildības smagumu, kas uzvelts jūsu partijas triju ministru trauslajiem pleciem. Tomēr esmu pārliecināts, ka, viens otru atbalstot, mēs spēsim strādāt tā, ka visi darbi tiks paveikti un mums nebūs kauns cilvēku priekšā.

Šodien es jums vēlos pateikties par to atbalstu, ko jūs kā partija esat man snieguši. Esmu pārliecināts, ka mūsu sadarbība nākotnē būs vēl ciešāka un auglīgāka.

Atļaujiet novēlēt kongresam veiksmīgu darbu!

— sociāldemokrātu apvienošanās kongresā 29.maijā

Godājamie kongresa delegāti un viesi!

Man nereti tiek uzdots provokatīvs un demagoģisks jautājums — kā jūs varat strādāt kopā valdībā ar sociāldemokrātiem? Mana atbilde uz to ir pavisam vienkārša — galvenajās nostādnēs par Latvijas attīstību mūsu uzskati sakrīt. Eiropas Savienība, NATO, tirgus saimniecība, cilvēku sociālā aizsardzība, labas attiecības ar Krieviju — par to esat gan jūs, gan mana partija "Latvijas ceļš". Tad, kad šie galvenie mērķi tiks sasniegti, mēs varēsim veltīt laiku garām diskusijām par to, vai to vai citu nodokli pamainīt par pusprocentu, kā tas šodien notiek Eiropas valstīs.

Piemēram, mēs visi esam par tirgus saimniecību. Tomēr nav Latvijai pieņemams brīvais tirgus bez iespējas sasniegt labklājību visiem, kas prot un vēlas strādāt, nav pieņemams brīvais tirgus bez sociālā nodrošinājuma darba nespējīgiem. Sociāli atbildīga brīvā tirgus saimniecība — tas ir ierakstīts arī manas partijas programmā. To, ka šādu sabiedrību ir iespējams uzbūvēt, liecina Eiropas Savienības piemērs. Esmu pārliecināts, ka tieši jūsu klātbūtne valdībā palīdzēs arī Latvijā izveidot šādu sabiedrību.

Šodien es novēlu jums nostiprināties Latvijas politikā kā vienotam un tālredzīgam spēkam, kas nebaidās no atbildības un dažkārt arī no nepopulāru, bet valsts attīstībai vajadzīgu lēmumu pieņemšanas.

Esmu gandarīts par ministra Salkazanova darbu valdībā, jo nozarē, kas šobrīd objektīvi ir viena no vissarežģītākajām, ir nepieciešama liela uzņēmība, atbildība un, es pat sacītu, drosme. Mēs visi zinām, kas vakar notika uz Latvijas maģistrālēm, kad zemnieki devās protesta akcijās. Salkazanova kungs devās uz akciju degpunktiem, tikās ar protestētājiem un pārstāvēja valdību. Tas nebija viegli, bet es zinu, ka pēc šādām ugunskristībām ministra pozīcija nostiprinās.

Šodien es jums vēlos pateikties par to atbalstu, ko jūs kā partija esat man snieguši. Esmu pārliecināts, ka mūsu sadarbība nākotnē būs vēl ciešāka un auglīgāka.

Atļaujiet novēlēt kongresam veiksmīgu darbu!

Valdības preses departaments