• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 836 "Pedagogu darba samaksas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.07.2009., Nr. 121 https://www.vestnesis.lv/ta/id/195578-pedagogu-darba-samaksas-noteikumi

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.837

Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

Vēl šajā numurā

31.07.2009., Nr. 121

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 836

Pieņemts: 28.07.2009.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.836

Rīgā 2009.gada 28.jūlijā (prot. Nr.50 64.§)

Pedagogu darba samaksas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 16. un 22.punktu

 

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtību, darba samaksas apmēru un pedagogu darba slodzes lielumu.

II. Pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes un mēneša darba algas noteikšanas kārtība

2. Mēneša darba algu pedagogam nosaka par darba laiku astronomiskajās stundās (ieskaitot starpbrīžus starp mācību stundām, nodarbībām vai lekcijām) atbilstoši viņa darba slodzei un pedagoga darba stāžam.

3. Augstskolā pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulu.

4. Koledžu direktoriem, viņu vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem un pedagogiem, kas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu, zemāko mēneša darba algas likmi nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulu.

5. Vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu un interešu izglītības iestāžu vadītājiem, viņu vietniekiem un struktūrvienību vadītājiem zemāko mēneša darba algas likmi nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 3.tabulu. Pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem, viņu vietniekiem un metodiķiem zemāko mēneša darba algas likmi nosaka attiecīgā novada (republikas pilsētas) pašvaldība.

6. To pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi, uz kuriem nav attiecināms šo noteikumu 3., 4. un 5.punkts, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 4.tabulu. Pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem zemāko mēneša darba algas likmi nosaka attiecīgā novada (republikas pilsētas) pašvaldība.

7. Izglītības iestādes vadītāja mēneša darba algu atbilstoši faktiskajam izglītojamo skaitam nosaka katru gadu pēc stāvokļa uz 1.septembri:

7.1. attiecīgā novada (republikas pilsētas) pašvaldība – pašvaldības izglītības iestāžu vadītājiem;

7.2. attiecīgā ministrija – ministrijas padotībā esošo izglītības iestāžu vadītājiem (izņemot augstskolu rektorus).

8. Pedagogu darba algu (darba samaksas daļu, kas noteikta, ņemot vērā pedagoga mēneša darba algas likmi un slodzi), izņemot izglītības iestāžu vadītāju un šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā minētajos amatos strādājošo darba algu, katru gadu nosaka izglītības iestādes vadītājs pēc stāvokļa uz 1.septembri, veicot tarifikāciju (saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu), kurā norāda katra pedagoga slodzi, kā arī vakantās pedagogu darba likmes un stundu skaitu mācību priekšmetos.

9. Lai nodrošinātu tarifikācijas atbilstību piešķirtajai valsts budžeta mērķdotācijai un dotācijai, vispārējās izglītības iestādes vadītājs atbilstoši izglītības iestādes padotībai saskaņo tarifikāciju ar attiecīgo novada (republikas pilsētas) pašvaldību vai ministriju.

10. Izglītības iestādes vadītāja un pedagoga darba algu, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 5.un 6.punktu, laikposmam no attiecīgā gada 1.janvāra līdz 31.augustam var grozīt atbilstoši faktiskajam izglītojamo skaitam 1.janvārī.

11. Ja mācību gada laikā mainās pedagoga darba stāžs, nākamajā darb­dienā pēc izmaiņām pedagoga darba stāžā veic pedagoga darba pārtarifikāciju.

12. Ja pedagoga mēneša darba samaksas noteikšanas kritēriji mainās atvaļinājuma, komandējuma vai pārejošas darbnespējas laikā, pedagoga darba pārtarifikāciju veic pirmajā darbdienā pēc darba pārtraukuma.

13. Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, sporta organizatoriem, struktūrvienību vadītājiem izglītības jomā, pirmsskolas iestāžu metodiķiem un izglītības iestāžu bibliotekāriem papildu pedagoģiskā darba apjoms kopā ar tarificēto direktora, direktora vietnieka, sporta organizatora, struktūrvienības vadītāja izglītības jomā, pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, kā arī metodiķa un izglītības iestādes bibliotekāra darba likmi nedrīkst pārsniegt 1,3 darba likmes.

14. Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem izglītības jomā, sporta organizatoriem, kā arī metodiķiem un bibliotekāriem par papildu pedagoģisko darbu darba algu izmaksā saskaņā ar šo noteikumu 16. un 17.punktu.

15. Pedagogu darba slodzi, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu.

16. Vispārējās izglītības iestāžu un interešu izglītības pedagogiem, kuriem tarifikācijā ir noteikta darba slodze (stundu skaits nedēļā), mēneša darba samaksu aprēķina, reizinot mēneša darba algas likmi ar faktisko darba slodzi nedēļā un iegūto reizinājumu dalot ar to stundu skaitu nedēļā, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei.

17. Profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem, kuriem tarifikācijā ir noteikta darba slodze gadā, mēneša vidējo darba algu aprēķina, mēneša darba algas likmi reizinot ar noteikto stundu skaitu gadā un iegūto reizinājumu dalot ar to darba slodzi gadā, kura atbilst vienai darba likmei.

18. Vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības iestāžu pedagogiem, kas pieņemti darbā vasaras brīvlaikā, līdz mācību gada sākumam darba algu aprēķina atbilstoši viena mēneša darba algas likmei.

19. Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem, kuri piedalās izglītības programmas īstenošanā īsāku laiku nekā normatīvajos aktos noteiktais mācību gads, piemēro stundu atal­gojumu.

20. Stundu atalgojumu piemēro samaksai par mācību stundām pedagogam (izņemot pedagogus šo noteikumu 3. un 4.punktā minētajās izglītības iestādēs), kas ne ilgāk kā mēnesi aizvietojis slimības vai citu iemeslu dēļ promesošu pedagogu. Ja aizvietošana turpinās ilgāk par mēnesi, atalgojumu pedagogam maksā, sākot ar pirmo aizvietošanas dienu, par visām faktiski nostrādātajām darba slodzes stundām šo noteikumu 16. un 17.punktā noteiktajā kārtībā.

21. Stundas atalgojuma likmi aprēķina, dalot mēneša darba algas likmi:

21.1. ar 84 – par 21 stundu nedēļā;

21.2. ar 96 – par 24 stundām nedēļā;

21.3. ar 120 – par 30 stundām nedēļā;

21.4. ar 144,7 – par 36 stundām nedēļā;

21.5. ar 168,7 – par 40 stundām nedēļā;

21.6. ar 64 – par 640 stundām gadā;

21.7. ar 84 – par 840 stundām gadā;

21.8. ar 96 – par 960 stundām gadā.

22. Arodmācības (amatmācības) skolotājiem stundu atalgojumu piemēro šādos gadījumos:

22.1. ja nepietiekamas darba slodzes dēļ nevar noteikt skolotāja amata vienību;

22.2. par stundām, kas nostrādātas virs darba slodzes, kura atbilst vienai darba likmei saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu, aizvietojot uz laiku promesošo arodmācības (amatmācības) skolotāju.

23. Pedagoga darba stāžā ieskaita:

23.1. laiku, kas nostrādāts Ministru kabineta 1999.gada 26.oktobra noteikumos Nr.367 “Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu” norādītajos pedagogu amatos (ne mazāk kā 240 pedagoga darba stundu kalendāra gadā);

23.2. laiku, kas nostrādāts visos amatos, kuri līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai bija atzīti par tādiem, kurus ieskaita pedagoga darba stāžā;

23.3. laiku, kas nostrādāts šādos amatos (ja tieši pirms tam ir strādāts pedagoga amatā):

23.3.1. pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs;

23.3.2. izglītības valsts inspektors;

23.3.3. bērnu tiesību aizsardzības inspektors;

23.4. obligātā militārā dienesta laiku, ja tieši pirms tam ne mazāk kā mēnesis ir nostrādāts pedagoga amatā un bez pārtraukuma atsākts pedagoga darbs;

23.5. laiku, kas nostrādāts vēlētā amatā, civildienesta ierēdņa (ierēdņa kandidāta) amatā vai citā amatā izglītības valsts pārvaldes vai izglītības darbinieku arodbiedrības institūcijās, ja tieši pirms tam ne mazāk kā mēnesis ir nostrādāts pedagoga amatā un bez pārtraukuma atsākts pedagoga darbs;

23.6. profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem – laiku, kas nostrādāts uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), komercsabiedrībās, iestādēs un organizācijās specialitātē, kas atbilst mācību priekšmeta profilam;

23.7. grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirtā atvaļinājuma laiku bērna kopšanai, ja tieši pirms tam ne mazāk kā mēnesis ir nostrādāts pedagoga amatā un bez pārtraukuma atsākts pedagoga darbs.

24. Piemaksu par darbu īpašos apstākļos pedagogiem nosaka saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.

25. Piemaksu par divās daļās sadalītu darba dienu nosaka pedagogiem (izņemot pedagogus šo noteikumu 3. un 4.punktā minētajās izglītības iestādēs, kā arī interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības pedagogus), kuru darba slodze nav lielāka par vienu darba likmi un kuriem ar viņu piekrišanu pamatdarbā noteikta divās daļās sadalīta darba diena, ja pārtraukums ir ilgāks par divām stundām. Piemaksu nosaka 20 procentu apmērā no attiecīgā pedagoga mēneša darba algas likmes vai pēc stundas likmes proporcionāli nostrādāto stundu skaitam par sadalītas darba dienas režīmā nostrādāto laiku. Pārtraukuma laiku darba laikā neieskaita.

26. Piemaksu par papildu pedagoģisko darbu (darba apjoma palielinā­šanu, izņemot promesošu pedagogu aizvietošanu) pedagogam piešķir un piemaksas apmēru nosaka attiecīgās izglītības iestādes vadītājs iestādes darba samaksas fonda ietvaros. Piemaksu nosaka līdz 20 procentu apmērā no mēneša darba algas likmes vai stundas tarifa likmes, kas noteikta papildu darba veicējam.

27. Ņemot vērā katra pedagoga personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, viņu var materiāli stimulēt, izmantojot šim nolūkam paredzētos, kā arī ietaupītos darba samaksas fonda līdzekļus. Ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu vadītājiem paredzētās materiālās stimulēšanas apmērus nosaka attiecīgā ministrija, pašvaldību padotībā esošo izglītības iestāžu vadītājiem – pašvaldība, pārējiem pedagogiem – iestādes vadītājs saskaņā ar apstiprinātajiem materiālās stimulēšanas kritērijiem vai apstiprināto materiālās stimulēšanas kārtību.

28. Pedagogiem valsts ģimnāzijās nosaka piemaksu līdz 10 procentiem no mēneša darba algas.

III. Pedagogu darba samaksas fonds

29. Pedagogu darba samaksas fondu (izņemot šo noteikumu 3. un 4.punktā minētās izglītības iestādes) veido pedagogu darba algas fonds, fonds piemaksām par darba kvalitāti un pārējo piemaksu fonds.

30. Pedagogu darba samaksas fonda apmēru izglītības iestādei (izņemot pedagogus šo noteikumu 3.un 4.punktā minētajās izglītības iestādēs) nosaka:

30.1. attiecīgā ministrija – ministrijas padotībā esošajām izglītības iestādēm;

30.2. pašvaldība – pašvaldības izglītības iestādēm.

31. Pedagogu darba samaksas fondu veido šādi līdzekļi:

31.1. ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu vadītāju (izņemot vadītājus šo noteikumu 3. un 4.punktā minētajās izglītības iestādēs) darba samaksas fondu veido attiecīgās ministrijas padotībā esošo iestāžu vadītāju darba samaksai paredzētie līdzekļi;

31.2. pašvaldību padotībā esošo izglītības iestāžu vadītāju darba samaksas fondu veido pašvaldību padotībā esošo izglītības iestāžu vadītāju darba samaksai paredzētie līdzekļi;

31.3. izglītības iestādes pedagogu darba samaksas fondu veido attiecīgajā izglītības iestādē strādājošo pedagogu (izņemot iestādes vadītāju) darba samaksai paredzētie līdzekļi.

32. Pedagogu (izņemot pedagogus šo noteikumu 3.un 4.punktā minētajās izglītības iestādēs) stimulēšanai var noteikt piemaksu par darba kvalitāti līdz septiņu procentu apmērā no attiecīgās izglītības iestādes pedagogu darba algas fonda.

33. Izglītības iestāžu vadītāju (izņemot vadītājus šo noteikumu 3. un 4.punktā minētajās izglītības iestādēs) stimulēšanai var noteikt piemaksu par darba kvalitāti līdz septiņu procentu apmērā:

33.1. no attiecīgās ministrijas budžeta programmā (apakšprogrammā) ietverto izglītības iestāžu vadītāju darba algas fonda – ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu vadītājiem;

33.2. no attiecīgās pašvaldības izglītības iestāžu vadītāju darba algu fonda – pašvaldību padotībā esošo izglītības iestāžu vadītājiem.

IV. Pedagogu darba slodze

34. Pedagoga darba slodzē ieskaitāma mācību stundu (nodarbību, lekciju) vadīšana un to sagatavošana. Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba slodzē ieskaitāms arī individuālais darbs ar izglītojamajiem, rakstu darbu labošana, kā arī klases (grupas) audzinātāja pienākumu veikšana, kas tarificējama kā mācību stundas atbilstoši šo noteikumu 39., 40. un 41.punktam.

35. Pedagogiem šo noteikumu 3. un 4.punktā minētajās izglītības iestādēs darba slodzē ietveramos pienākumus nosaka augstskolas senāts vai koledžas padome.

36. Pedagoga darba slodze – kopējais tarificēto stundu skaits nedēļā (gadā) – nedrīkst pārsniegt Darba likumā noteikto normālo nedēļas darba laiku – 40 stundas nedēļā, neskaitot promesoša pedagoga aizvietošanu.

37. Klases audzināšanai vispārējās izglītības iestādēs (izņemot pirms­skolas izglītības iestādes) un grupas audzināšanai profesionālās izglītības iestādēs tarificē līdz sešām mācību stundām nedēļā (līdz 240 stundām gadā profesionālās izglītības iestādēs).

38. Samaksa par klases (grupas) audzinātāja pienākumu veikšanu nav paredzēta izglītības iestādēs, kurās tiek paaugstināta izglītojamo kvalifikācija, apgūtas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, vakara (maiņu) grupās arodskolās, internātskolās, sociālās korekcijas izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs (grupās), kas atrodas ieslodzījuma vietās.

39. Izglītības iestādēs, kurās izglītojamie apgūst pamatizglītības vai vidējās izglītības programmas, pedagoga darba slodzē ieskaitāma arī rakstu darbu labošana:

39.1. valodā, literatūrā un matemātikā – līdz sešām stundām par vienu darba likmi nedēļā (līdz 240 stundām gadā profesionālās izglītības iestādēs);

39.2. citos vispārizglītojošos mācību priekšmetos – līdz vienai darba stundai nedēļā (līdz 40 stundām gadā profesionālās izglītības iestādēs) par vienu darba likmi.

40. Vispārējās izglītības (tai skaitā pirmsskolas izglītības) un profesionā­lās izglītības mācību priekšmetu pedagogiem tarificē līdz divām darba stundām nedēļā (līdz 80 stundām gadā profesionālās izglītības mācību priekšmetu pedagogiem) par vienu darba likmi mācību stundu (nodarbību) sagatavošanai.

41. Vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs (izņemot ieslodzījuma vietās) mācību priekšmetu pedagogiem tarificē līdz divām darba stundām nedēļā (līdz 80 stundām gadā profesionālās izglītības iestādēs) par vienu darba likmi individuālajam darbam ar izglītojamajiem mācību priekšmetā.

42. Izglītības iestādēs, kas īsteno speciālās pamatizglītības programmas izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kuri integrēti vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs, pedagogiem, kuri strādā ar šiem izglītojamajiem un kuriem ir normatīvajos aktos noteiktā izglītība, nosaka piemaksu līdz 10 procentiem par attiecīgajām mācību priekšmetu stundām.

43. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem profesionālās izglītības iestādes pedagogs ir atbrīvots no mācību stundu vadīšanas (saglabājot vai nesaglabājot darba algu), viņam noteikto gada darba slodzi samazina par vienu desmito daļu par katru pilno prombūtnes mēnesi (par nepilnu mēnesi –, ņemot vērā kavēto darbdienu skaitu).

44. Mācību gada sākumā vai pēc stāvokļa uz 1.janvāri noteikto pedagoga mēneša darba algu šo noteikumu 43.punktā minētajā gadījumā nesamazina.

45. Ja saskaņā ar šo noteikumu 43.punktu pedagogam ir samazināta darba slodze, tad par stundām, kas mācību gada laikā nostrādātas virs samazinātās darba slodzes, pedagogam maksā papildus pēc stundu likmes.

V. Noslēguma jautājumi

46. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumus Nr.746 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 138.nr.; 2005, 209.nr.; 2006, 115.nr.; 2007, 137.nr.; 2008, 134., 202.nr.).

47. Noteikumi piemērojami valsts budžetā un pašvaldību budžetos attiecīgajam gadam apstiprinātā darba samaksas fonda ietvaros.

48. Šo noteikumu 27.punkts stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

49. Noteikumi stājas spēkā 2009.gada 1.septembrī.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 1.septembri.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.836

Pedagogu, izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un struktūrvienību vadītāju zemākās mēneša darba algas likmes

1.tabula

 

Pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes augstskolās

Nr.

p.k.

Pedagoga amata (profesijas) nosaukums

Zemākā mēneša darba algas likme (latos)

1.

Rektors

991

2.

Profesors

826

3.

Prorektors

661

4.

Asociētais profesors

661

5.

Dekāns

661

6.

Docents

529

7.

Katedras vadītājs

529

8.

Prodekāns

423

9.

Lektors

423

10.

Asistents

338

2.tabula

 

Pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes koledžās

Nr.

p.k.

Pedagoga amata (profesijas) nosaukums

Zemākā mēneša darba algas likme (latos)

1.

Direktors koledžā, kurā ir šāds valsts finansēto izglītojamo skaits:

1.1.

1001 un vairāk

991

1.2.

no 501 līdz 1000

793

1.3.

līdz 500

694

2.

Direktora vietnieks koledžā, kurā ir šāds valsts finansēto izglītojamo skaits:

2.1.

1001 un vairāk

644

2.2.

no 501 līdz 1000

515

2.3.

līdz 500

451

3.

Studiju daļas vadītājs koledžā, kurā ir šāds valsts finansēto izglītojamo skaits:

3.1.

1001 un vairāk

580

3.2.

no 501 līdz 1000

464

3.3.

līdz 500

406

4.

Docents

529

5.

Lektors

423

6.

Katedras vadītājs, nodaļas vadītājs

423

7.

Asistents

338

 

3.tabula

 

Izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un struktūrvienību vadītāju zemākās mēneša darba algas likmes

Nr.
p.k.

Pedagoga amata (profesijas) nosaukums

Zemākā mēneša darba algas likme (latos)

1.

Izglītības iestādes vadītājs izglītības iestādē, kurā ir šāds valsts finansēto izglītojamo skaits:

1.1.

1201 un vairāk

624

1.2.

no 1001 līdz 1200

596

1.3.

no 801 līdz 1000

571

1.4.

no 601 līdz 800

539

1.5.

no 401 līdz 600

508

1.6.

no 251 līdz 400

486

1.7.

no 151 līdz 250

471

1.8.

no 101 līdz 150

457

1.9.

līdz 100

447

2.

Izglītības iestādes vadītāja vietnieks izglītības iestādē, kurā ir šāds valsts finansēto izglītojamo skaits:

2.1.

1201 un vairāk

437

2.2.

no 1001 līdz 1200

422

2.3.

no 801 līdz 1000

404

2.4.

no 601 līdz 800

393

2.5.

no 401 līdz 600

367

2.6.

no 251 līdz 400

361

2.7.

no 151 līdz 250

355

2.8.

no 101 līdz 150

350

2.9.

līdz 100

340

3.

Struktūrvienības vadītājs izglītības jomā

330

Piezīmes.

1. Interešu izglītības iestādēs izglītojamo skaitam piemēro koeficientu 0,5.

2. Visu tipu internātskolu, speciālās izglītības iestāžu, sociālās korekcijas izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu (ar dienesta viesnīcu) vadītājiem un viņu vietniekiem (izņemot šīs tabulas 1.1., 1.2., 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētos gadījumus) mēneša darba algas likmi nosaka par divām pakāpēm augstāku, nekā paredzēts atbilstoši izglītojamo skaitam.

3. Valsts dibināto izglītības atbalsta iestāžu vadītājiem zemāko mēneša darba algas likmi nosaka saskaņā ar šīs tabulas 1.1.apakšpunktu.

 

4.tabula

 

Pārējo pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes (latos)

Nr.
p.k.

Pedagoga amata (profesijas)
nosaukums

Pedagoģiskā darba stāžs (gados)

mazāks par 5

no 5 līdz 10

lielāks par 10

1.

Izglītības metodiķis valsts dibinātā izglītības atbalsta iestādē

245

260

265

2.

Izglītības metodiķis

245

250

255

3.

Pedagogs

245

250

255

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.836

Izglītības iestāžu pedagogu tarifikācijas veidlapas

KN836P2_PAGE_1.JPG (51394 bytes)

KN836P2_PAGE_2.JPG (5902 bytes)

KN836P2_PAGE_3.JPG (47332 bytes)

KN836P2_PAGE_4.JPG (45453 bytes)

 

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

 
 

3.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.836

Pedagogu darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei

Nr. p.k.

Amata nosaukums

Darba slodze stundās (saskaņā ar izglītības programmu)

nedēļā

gadā

1.

Skolotājs (izņemot šā pielikuma 2., 4., 5. un 6.punktā minētos gadījumus), izglītības iestādes koncertmeistars, skolotājs logopēds, speciālais pedagogs, sporta treneris izglītības iestādē, interešu izglītības pedagogs

21

840

2.

Skolotājs baleta mākslinieks horeogrāfijas profesionālās izglītības iestādē

640

3.

Pagarinātās dienas grupas skolotājs, internāta skolotājs vispārējās un speciālās izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības mūzikas skolotājs, pirmsskolas izglītības fiziskās attīstības skolotājs, izglītības psihologs, sociālais pedagogs

30

4.

Pirmsskolas izglītības skolotājs, pirmsskolas izglītības pedagogs

30

5.

Izglītības metodiķis, sporta organizators izglītības iestādē, surdopedagogs speciālās izglītības iestādes dzirdes kabinetā, tiflopedagogs speciālās izglītības iestādes redzes kabinetā, arodmācības (amatmācības) skolotājs, skolotājs izglītības iestādes dienesta viesnīcā, izglītības iestādes bibliotekārs

40

6

Lektors, asistents un koncertmeistars augstākās izglītības iestādē

600–1000

7.

Profesors, asociētais profesors, docents augstākās izglītības iestādē

600–1000

8.

Lektors, asistents koledžā

840–1000

9.

Docents koledžā

840–1000

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.836

Piemaksa par darbu īpašos apstākļos no budžeta finansējamo iestāžu pedagogiem

Nr. p.k.

Iestāde

Piemaksas apmērs procentos
no mēneša darba
algas likmes

1.

Infekcijas slimību un tuberkulozes ārstniecības iestādes un struktūrvienības, radioloģijas, rentgena un apdegumu ārstniecības iestādes un struktūrvienības

10

2.

Speciālās izglītības iestādes, sanatorijas tipa iestādes, speciālās klases un grupas, kas paredzētas izglītojamajiem ar somatiskām slimībām, skoliozi un psihiskās attīstības aizturi un ilgstoši slimojošiem izglītojamajiem, kuriem nepieciešami īpaši mācīšanas un audzināšanas apstākļi vai ilgstoša uzturēšanās izglītības iestādē, ilgstoša ārstēšanās mājās vai slimnīcā, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu internātskolas, zīdaiņu nami, bērnunami un patversmes, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes, audzināšanas un rehabilitācijas iestādes

10

3.

Speciālās izglītības iestādes, speciālās klases un grupas, kas paredzētas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, ar dzirdes, redzes, valodas, smagiem fiziskās attīstības traucējumiem vai psihoneiroloģiskajām slimībām

20

4.

Sociālās korekcijas izglītības iestādes, kurās nepilngadīgie tiek ievietoti ar tiesas nolēmumu, un ieslodzījuma vietās izveidotās izglītības iestādes

30

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!