Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republika – Eiropas Kopiena: Par finanšu aizdevumu Latvijai un tā saņemšanas nosacījumiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.07.2009., Nr. 115 https://www.vestnesis.lv/ta/id/195158

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas konvertējamo valūtu kursi

Vēl šajā numurā

22.07.2009., Nr. 115

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republika – Eiropas Kopiena: Par finanšu aizdevumu Latvijai un tā saņemšanas nosacījumiem


 

Kā jau ziņojām, Finanšu ministrija 20.jūlijā savā mājaslapā publicējusi Papildu saprašanās memorandu (Supplementary Memorandum of Understanding) ar Eiropas Kopienu par finanšu aizdevumu Latvijai un tā saņemšanas nosacījumiem.

Papildu vienošanās, kas starp Eiropas Kopienu un Latvijas valdību parakstīta 13.jūlijā, papildina ekonomikas politikas kritērijus katras nākamās aizdevuma daļas saņemšanai, kā arī pārskatu iesniegšanas noteikumus.

Saprašanās memorands ar Eiropas Kopienu tika parakstīts 2009.gada 28.janvārī. Kopš tā laika, būtiski pasliktinoties starptautiskās un valsts ekonomikas videi, bija nepieciešams papildināt sākotnējo Saprašanās memorandu, lai tajā iestrādātu nosacījumus, kas atbilstu reālajai Latvijas tautsaimniecības attīstībai un jaunākajām makroekonomiskajām prognozēm.

Šodienas laikrakstā piedāvājam lasītājiem iepazīties ar Finanšu ministrijas veikto Papildu saprašanās memoranda neoficiālo tulkojumu latviešu valodā. Ar memoranda tekstu angļu valodā iespējams iepazīties Finanšu ministrijas mājaslapā http://www.fm.gov.lv/?lat/aktualitates/jaunumi/49415.

 

PAPILDU SAPRAŠANĀS MEMORANDS

(Saprašanās memoranda pirmais papildinājums) starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku

1. 2009. gada 20. janvārī Eiropas Savienības Padome pieņēma lēmumu piešķirt Latvijai vidēja termiņa finansiālo palīdzību 3,1 miljarda EUR apmērā ar maksimālo vidējo atmaksas termiņu līdz septiņiem gadiem. Kopienas palīdzība būtu jāsniedz līdztekus Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aizdevumam 1,5 miljardu SDR apmērā (1200% no Latvijas SVF kvotas, aptuveni 1,7 miljardi EUR) saskaņā ar SVF rezerves vienošanos, kas apstiprināta 2008. gada 23. decembrī. Paredzēts, ka Ziemeļvalstis (Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija un Igaunija) kopā sniegs palīdzību 1,9 miljardu EUR apmērā, Pasaules banka – 0,4 miljardu EUR apmērā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehija un Polija – kopā 0,4 miljardu EUR apmērā, tādējādi līdz 2011. gada pirmajam ceturksnim nodrošinot kopējo summu 7,5 miljardu EUR apmērā.

2. Saprašanās memorands (turpmāk – Memorands), ar ko nosaka ekonomikas politikas kritērijus attiecībā uz katru aizdevuma maksājumu un ziņošanas un pārraudzības noteikumus, tika parakstīts 2009. gada 28. janvārī. Pamatojoties uz šiem īpašajiem ekonomikas politikas noteikumiem, Latvijai tiek sniegts atbalsts tās centienos turpināt un pilnveidot fiskālo konsolidāciju, progresu fiskālās pārvaldības, finanšu sektora regulēšanas un uzraudzības reformu un citu pasākumu jomā, atbalstot ticamu, stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas politiku, kas vērsta uz stabilitātes nodrošināšanu, saglabājot vidēja termiņa perspektīvu izpildīt kritērijus, lai pievienotos eiro zonai. Pirmais maksājums viena miljarda EUR apmērā tika veikts 2009. gada 25. februārī, stājoties spēkā aizdevuma līgumam un Saprašanās memorandam un izpildot nosacījumus saistībā ar 2009. gada budžetu. Turpmākie maksājumi orientējoši bija plānoti 2009. gada otrajā, trešajā un ceturtajā ceturksnī, kā arī 2010. gada ceturtajā ceturksnī un 2011. gada pirmajā ceturksnī. Ņemot vērā labvēlīgākas tendences attiecībā uz maksājumu bilances vajadzībām un veicot otro maksājumu, ir lietderīgi atlikt trešo un ceturto maksājumu līdz 2009. gada ceturtajam ceturksnim un 2010. gada pirmajam ceturksnim.

3. No 2009. gada 27. maija līdz 2009. gada 17. jūnijam Komisija sadarbībā ar SVF veica pārbaudes, lai izvērtētu īpašo noteikumu izpildi attiecībā uz otro ES palīdzības maksājumu 1,2 miljardu EUR apmērā. 26. jūnijā Latvijas varas iestādes Komisijai nosūtīja atbilstības ziņojumu par rezultātiem iepriekšminēto kritēriju izpildē. Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem, atbilstības ziņojums un, apspriežoties ar Ekonomikas un finanšu komiteju, ekonomikas politikas kritēriji attiecībā uz otru maksājumu, kā norādīts Saprašanās memorandā, uzskatāmi par visumā izpildītiem vai vairs nepiemērojamiem līdz ar negaidīti spēcīgo ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Lai gan sākotnējie budžeta deficīta kritēriji tautsaimniecības lejupslīdes padziļināšanās dēļ ir kļuvuši nesasniedzami, būtiski rezultāti vērojami pieņemtajos budžeta grozījumus, ar kuriem paredzēts ierobežot būtisku valsts finanšu stāvokļa pasliktināšanos un kuri palīdzējuši palielināt uzticību valdības centieniem un spējai uzņemties politisko atbildību, jo īpaši risinot galvenos ar valsts izdevumiem saistītos jautājumus, piemēram, atlīdzība un pensijas. Rezultāti sasniegti arī fiskālās pārvaldības jomā – tie jo īpaši attiecas uz jaunu pilnvaru piešķiršanu finanšu ministram, kā arī finanšu sektora regulējuma un pārraudzības jomā. Dažādas pakāpes progress bijis strukturālo reformu jomā.

4. Būtiski pasliktinoties starptautiskās un valsts ekonomikas videi, valdības ekonomikas programmas pamatā esošās izaugsmes prognozes, kā konstatēts iepriekšējo pārbaužu ietvaros, ir novecojušas, un paredzams, ka IKP samazināsies par 18% salīdzinājumā ar prognozēm par 5% samazinājumu 2008. gada decembrī. Līdz ar to varas iestādes 2009. gada 16. jūnijā pārskatīja ekonomikas stabilizācijas programmu. Jaunā stratēģija iekļauj fiskālos pasākumus, kas ir daudz plašāki salīdzinājumā ar decembra plāniem, ņemot vērā budžeta stāvokļa būtisko pasliktināšanos, kas atspoguļojās arī straujā ekonomiskās aktivitātes kritumā, un vairākus strukturālus papildpasākumus, it īpaši pensiju, atlīdzības un pašvaldību sistēmu jomās. Stratēģija ietver arī apņemšanos 2010. gadā samazināt budžeta deficītu vēl par 500 miljoniem latu.

5. Lai nodrošinātu atbilstību pārskatītajai ekonomikas stabilizācijas programmai, kuras pamatā ir aktualizētās makroekonomikas prognozes, jāpielāgo turpmāko finanšu palīdzības maksājumu noteikumi. Specifiski ekonomikas politikas papildu kritēriji ir noteikti šā papildu Saprašanās memoranda 1. pielikumā. Turklāt, lai uzlabotu informācijas plūsmu par ekonomikas politikas noteikumu izpildi, 2. pielikumā izklāstīti papildu pārskatu iesniegšanas noteikumi, savukārt 3. pielikumā atrunāta līdzekļu izņemšana no apakškonta, kas paredzēts banku sektora atbalsta līdzekļiem.

6. Memorandā noteikto kritēriju izpildes gadījumā otrs maksājums piešķirams, konsultējoties ar Ekonomikas un finanšu komiteju un pusēm parakstot pirmo papildu memorandu.

7. Memoranda noteikumi un ekonomikas politikas kritēriji paliek spēkā, izņemot 2. punktu, kas aizstājams ar tekstu šādā redakcijā:

“ES finanšu palīdzību piešķir sešos maksājumos. Pirmais – februāra – maksājums bija 1 miljarda EUR apmērā. Otru maksājumu 1,2 miljardu EUR apmērā veic, stājoties spēkā aizdevuma līgumam un šim papildu Saprašanās memorandam, kuru virzīs apstiprināšanai pēc apspriedes ar Ekonomikas un finanšu komiteju (EFK) un kura pamatā ir Latvijas Saeimas 2009. gada 16. jūnijā pieņemtie 2009. gada budžeta grozījumi un galvenie Latvijas iestāžu noteiktie pasākumi, lai nākamo gadu laikā pabeigtu budžeta konsolidāciju.

Valdības vidējā termiņa fiskālā stratēģija ir izstrādāta, lai samazinātu vispārējo valdības budžeta deficītu 2012. gadā līdz ne vairāk kā 3% no IKP, proti, kā noteikts Līgumā, galvenokārt: (i) ar mērķi, lai 2009. gada vispārējā budžeta deficīts nepārsniegtu 10% no IKP atbilstoši EKS 95 (angļu val. ESA 95 – The European System of Accounts) metodikai; (ii) vidējā termiņa budžeta griestu kontekstā 2009. gadā samazinot vidējo atalgojumu valsts sektorā nominālā izteiksmē par vismaz 15% salīdzinājumā ar 2008. gada decembra budžetu; samazinājums piemērojams arī pašvaldībām, valsts aģentūrām un valsts uzņēmumiem; jālikvidē valsts uzņēmumu padomes; (iii) turpinot 2008. gadā uzsāktos pasākumus valdības centrālā aparātā strādājošo skaita samazināšanai, līdz 2009. gada beigām nodrošinot kopējo samazinājumu 10% apmērā; (iv) par aptuveni 270 miljoniem LVL (gandrīz 2% no IKP) samazinot ministriju izdevumus; (v) par 2,5% samazinot valsts izdevumus par precēm un pakalpojumiem; (vi) nošķirot ES struktūrfondu līdzfinansējumu un pilnveidojot ES finansēto projektu īstenošanu; (vii) samazinot pensiju izdevumus par 10% un strādājošiem pensionāriem piemērojot pensiju samazinājumu par 70%; (viii) samazinot ģimenes pabalstus par 10% un par 50% samazinot maternitātes pabalstus strādājošiem vecākiem; (ix) ieņēmumu daļā samazinot ar nodokli neapliekamo iedzīvotāja ienākuma nodokļa slieksni no 90 LVL līdz 35 LVL; palielinot valsts uzņēmumu un Latvijas Bankas dividendes; palielinot akcīzes nodokli alum un alkoholam, kā arī veicot vairākus mazākus pasākumus. 2010. gadā iestādēm jābūt gatavām veikt papildpasākumus, lai budžeta deficītu samazinātu vēl par 500 miljoniem latu (aptuveni 4% no IKP), tostarp ieviešot kapitāla pieauguma nodokli un noguldījumu procentu ienākuma nodokli; ieviešot dzīvojamā nekustamā īpašuma nodokli un pilnvarojot pašvaldības palielināt nekustamā īpašuma nodokli līdz 3% no kadastrālās vērtības; valsts sektorā ieviešot vienotu atalgojuma sistēmu, lai novērstu lielās ienākumu atšķirības centrālajās valdības iestādēs; pārskatot pensiju un pabalstu sistēmu un apsverot pakāpenisku pensiju reformu, palielinot pensionēšanās vecumu. PVN likme palielināma no 21% līdz 23%, ja netiek rasts līdzvērtīgu pasākumu kopums. Latvijas iestādes ir gatavas katru gadu turpināt šādus būtiskus pasākumus, līdz budžeta deficīts būs mazāks nekā 3% no IKP, kā to nosaka Māstrihtas kritēriji.

8. 1. pielikumā noteiktie budžeta deficīta mērķi 2009., 2010. un 2011. gadam aizstājami ar jauniem mērķiem, kas atbilstoši EKS 95 definīcijām nepārsniedz attiecīgi 10%, 8,5%, 6% no IKP.

9. Pielikumi ir šā papildu Memoranda neatņemama sastāvdaļa.

10. Latvijas Republikas Finanšu ministrijai (Valsts kase) Latvijas Bankā jāatver atsevišķs konts, lai pārvaldītu Kopienas vidējā termiņa finanšu palīdzību. Šis īpašais konts būs Valsts kases EUR konta apakškonts Latvijas Bankā. Šajā kontā 600 miljoni EUR no 1,2 miljardu EUR maksājuma apmēra rezervējami banku sektora atbalsta pasākumu vajadzībām un izmaksājami, pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas apstiprinājumu un pozitīvu Komisijas atzinumu, kā noteikts 3. pielikumā.

11. Jebkādi paziņojumi saistībā ar šo papildu Memorandu sagatavojami vienīgi rakstveidā un nosūtāmi:

Eiropas Kopienai –

Commission of the European Communities; Directorate General for Economic and Financial Affairs; B-1049 Brussels; Faksa nr.: (+32-2) 296.48.85

Ministru prezidentam –

Valsts kanceleja; Brīvības bulvāris 36; Rīga, LV-1520;

Faksa nr.: (+37 1) 67280469

Latvijas Republikas Finanšu ministrijai –

Latvijas Republikas Finanšu ministrija; Smilšu iela 1, Rīga LV-1919;

Faksa nr.: (+37 1) 67 09 55 03

Latvijas Bankai –

Latvijas Banka; K.Valdemāra iela 2A, Rīga LV-1050;

Faksa nr.: (+37 1) 67 02 24 20

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai –

Finanšu un kapitāla tirgus komisija; Kungu iela 1; Rīga, LV-1050;

Faksa nr.: (+37 1) 67 22 57 55

 

LATVIJA

ko pārstāv

Ministru prezidentsValdis Dombrovskis

Finanšu ministrs Einars Repše

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane

EIROPAS KOPIENA

ko pārstāv EIROPAS KOMISIJA

Eiropas Komisijas loceklis

Hoakins Almunia [Joaquín Almunia]

 

I pielikums

Specifiski ekonomikas politikas kritēriji

(Memoranda 1.pielikuma grozījumi un papildinājumi)

Ņemot vērā būtisko ekonomiskās situācijas pasliktināšanos pasaules finanšu krīzes kontekstā, saistībā ar nosacījumiem nākamo Kopienas aizdevuma maksājumu piešķiršanai nosaka jaunus budžeta deficīta rādītājus, ar kuriem aizstāj tos rādītājus, kas norādīti 2009. gada janvāra Saprašanās memorandā. Līdz ar to 2009., 2010. un 2011. gada budžeta jaunie deficīta rādītāji nepārsniedz attiecīgi 10%, 8,5% un 6% no IKP atbilstoši EKS 95 metodoloģijai. Izvirzīts mērķis 2012. gadā sasniegt deficītu, kas būtu mazāks nekā 3% no IKP.

Tiek uzraudzīta virzība uz šo budžeta rādītāju sasniegšanu, un pirms katra nākamā maksājuma notiek izvērtēšana.

Turklāt Saprašanās memorandā noteiktos specifiskos ekonomikas politikas kritērijus saistībā ar trešo un turpmākajiem maksājumiem papildina ar šādiem pasākumiem.

 

Trešais maksājums [2009. gada 4. ceturksnis]

A. Fiskālā konsolidācija

* Progress 2010. gada budžeta likumprojekta sagatavošanā, paredzot papildu budžeta sabalansēšanu 500 miljonu latu apmērā, lai 2010. gadā kopējais budžeta deficīts nepārsniegtu 8,5% no IKP atbilstoši EKS 95 metodoloģijai.

* Visus būtiskos Ministru kabineta lēmumus vai citus lēmumus ar fiskālu ietekmi, tostarp par sociālo nodrošinājumu vai jebkuru garantiju mehānismu, publisko un pieņem tikai pēc sarunām ar EK un SVF.

* Pašvaldību finansējuma palielināšana, lai apmierinātu pieaugošās sociālās vajadzības (garantētie minimālie ienākumi (GMI), mājokļa maksājumu atvieglojumi u.c.). Paātrināta ES struktūrfondu izmaksa no Eiropas Komisijas, lai līdz gada beigām palielinātu ieņēmumus.

B. Fiskālās politikas vadības reforma

* Finanšu ministrijas pilnvaru un analīzes kompetenču palielināšana, lai kontrolētu budžeta sagatavošanu un izpildi; sistēmas ieviešana, lai kontrolētu iespējamās un netiešās saistības. Efektīvas sankciju procedūras attiecībā uz amatpersonām (valsts sekretāriem, iestāžu vadītājiem u.c.), kas nelietderīgi izmanto valsts līdzekļus. Grozījumu sagatavošana Likumā par budžetu un finanšu vadību sadarbībā ar ES un SVF ekspertiem.

* Izmantojot starptautisko organizāciju tehnisko palīdzību, vienotas darba samaksas sistēmas izveide, tādējādi radot karjeras attīstības un atalgojuma modeli, kas ir sasaistīts ar darba rezultātu rādītājiem.

* Struktūrfondu un Kohēzijas fonda Vadošās iestādes kapacitātes stiprināšana, lai kontrolētu ES fondu izlietojumu un pieņemtu attiecīgus lēmumus, tostarp palielinot nozaru ministriju pārskatatbildību (piemēram, ceturkšņa finanšu plūsmas prognozes, pārraudzības sanāksmes u.c.), aģentūru un finansējuma saņēmēju pārskatatbildību, kā arī piešķirot vadošajai iestādei pilnvaras pārdalīt budžeta līdzekļus no darbības jomām, kurās netiek sasniegti attiecīgie rezultāti.

* Atsevišķu īpašu valsts budžeta apakšprogrammu izveide katrai no ES fondu starpniekinstitūcijām līdz nākamajam budžeta gadam, kā arī, līdzko iespējams, atsevišķa īpaša Valsts kases konta izveide, naudas plūsmas pārvaldīšanai no visiem ES fondiem, lai tajā automātiski ieskaitītu valsts budžeta ieņēmumus, kas gūti no Eiropas Komisijas saistībā ar ES fondiem (avansa maksājumi, starpmaksājumi), kā arī lai no šī konta veiktu pārskaitījumus tikai ES līdzfinansēto projektu ieviešanas finansēšanai. Noteikuma ieviešana, kas pieļauj šo līdzekļu pārnešanu uz nākamo budžeta gadu.

* Sagatavojot 2010. gada budžeta likumprojektu, atbilstīgu cilvēkresursu saglabāšana iestādēs, kas pārvalda ES fondus. ES fondu, kas piešķirti ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu saistītajām tehniskās palīdzības aktivitātēm, izmantošana pilnā apmērā, nodrošinot atbilstīgus budžeta līdzekļus.

D. Strukturālās reformas

* Nepieciešamo pasākumu veikšana, lai ES līdzfinansēto projektu īstenošanā iesaistītajiem privātuzņēmumiem, it īpaši MVU, efektīvā veidā nodrošinātu pieeju finansējumam.

* Pasākumi, lai risinātu privātā sektora lielo parādsaistību problēmu.

* Ņemot vērā pieaugošo bezdarba līmeni, kā prioritāti noteikt aktīvo nodarbinātības pasākumu finansējuma palielināšanu, tostarp apmācībai, pārkvalifikācijai un darba tirgus aktivizēšanas pasākumiem, izmantojot valsts budžetu, kā arī ar Eiropas Sociālo fondu (turpmāk – ESF) saistītās programmas. Valsts nodarbinātības aģentūras kapacitātes stiprināšana, lai spētu apmierināt pakalpojumu pieprasījuma palielinājumu.

* Finanšu ministrija koordinē un mobilizē starptautisko un nacionālo pieredzi, kas pieejama no ESF līdzfinansētas iniciatīvas administratīvās kapacitātes stiprināšanai (indikatīvās jomas: Finanšu ministrijas stratēģiskā reorganizācija, budžeta plānošana un izpilde, publiskā sektora atalgojuma sistēmas reforma, strukturālo reformu īstenošana u.c.).

* Mazās uzņēmējdarbības akta (regulējuma) ieviešana sadarbībā ar attiecīgām uzņēmēju organizācijām, nodrošinot īpašu programmu mazo un sīko uzņēmumu atbalstam. Pasākumi ietver darbības uzsākšanas izmaksu (piemēram, uzņēmuma reģistrācijas maksas) samazināšanu, izmaiņas nodokļu un grāmatvedības uzskaites likumos (piemēram, pārskatu iesniegšanas biežums) un mikrokredītu finansējuma pieejamības nodrošināšana.

* Standartizētas metodoloģijas izstrāde, publiskā iepirkuma procedūrās nosakot formālos atbilstības kritērijus; Publiskā un pašvaldību iepirkuma centralizācijas palielināšana un e-iepirkuma sistēmas plašāka izmantošana, lai uzlabotu efektivitāti un caurredzamību.

 

Ceturtais maksājums [2010. gada 1. ceturksnis]

A. Fiskālā konsolidācija

* Vienotas darba samaksas sistēmas izveide publiskajā sektorā.

* 2010. gada budžeta likuma ieviešana un virzība uz 2010. gada vispārējā valsts budžeta deficīta rādītāja sasniegšanu, nepārsniedzot 8,5% no IKP atbilstoši EKS 95 metodoloģijai.

* Turpmāka publiskā sektora darbinieku faktiskā atalgojuma un skaita samazināšana, tostarp pašvaldībās, valsts aģentūrās un citās publiskā sektora iestādēs. Atalgojuma un darbinieku skaita samazināšana arī pašvaldības uzņēmumos un valsts un pašvaldību uzņēmumu meitassabiedrībās.

C. Strukturālās reformas

* Valsts un pašvaldību uzņēmumu un meitassabiedrību darbības izvērtējums attiecībā pret kritērijiem, kurus nosaka Latvijas Valsts pārvaldes iekārtas likums (ja tiek īstenotas sabiedriski svarīgas funkcijas), attiecīgos gadījumos veicot privatizāciju vai restrukturizāciju.

* ES finansēto ieguldījumu izvērtēšana un ietekmes noteikšana, it īpaši attiecībā uz galvenajiem izglītības sektoriem, aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem un uzņēmējdarbības atbalstu 2004.–2008. gada laikposmā, lai izvērtētu turpmākos ieguldījumus šajās jomās.

 

II pielikums

Pārraudzības un pārskatu iesniegšanas sistēma

(Memoranda 2. pielikuma grozījumi un papildinājumi)

Ieviešot Kopienas palīdzības pasākumus, attiecīgās iestādes iesniedz Komisijai turpinājumā norādītos rādītājus un pārskatus (ziņojumus) (papildus pārskatiem, kuru iesniegšanas prasības nosaka sākotnējais 2009. gada janvāra Saprašanās memorands).

Turklāt ziņojumus, kurus iesniedz citiem daudzpusējiem vai divpusējiem aizdevumu izsniedzējiem, kas iesaistīti finansiālās palīdzības programmā, kurā noteiktu daļu veido Kopienas sniegtā palīdzība, iesniedz arī Komisijai.

 

Fiskālo procesu pārraudzība

* Sociālā budžeta ikmēneša ieņēmumu un izdevumu sadalījums, tostarp dati par sociālo pabalstu izmaksu (bezdarbnieku pabalsti, pabalsti ģimenēm u.c.).

* Valsts pamatbudžeta ikmēneša izdevumu sadalījums atbilstoši izdevumu veidiem katrā ministrijā vai citā valsts budžeta iestādē.

* Pašvaldību budžeta ikmēneša ieņēmumu un izdevumu sadalījums, tostarp dati par GMI izmaksu un citiem pabalstiem, kas iekļauti kategorijā “cita veida sociālā palīdzība”.

* Ikmēneša informācija par parādu uzkrājumiem un ar jauniem parādiem saistītām naudas plūsmām izsniegtajām garantijām, ja līgumu noslēdz (i) konsolidētā centrālā, vietējā un vispārējās pārvalde un (ii) publiskie uzņēmumi.

* Ikmēneša dati par jaunām iespējamām saistībām, kas attiecas uz konsolidēto centrālo, vietējo un vispārējo pārvaldi.

* Ikmēneša dati par valsts izsniegtajiem aizdevumiem un PPP projektiem.

* Ikmēneša informācija par darbinieku skaitu un atalgojumu centrālajā valsts pārvaldē (piemēram, ministrijās un aģentūrās) un valsts uzņēmumos, norādot informāciju par katru iestādi un tendences pēdējo mēnešu/pēdējo gadu laikā.

* Ikmēneša dati par valsts parādiem, tostarp attiecībā uz piegādātājiem.

* Reizi divās nedēļās Valsts kases sagatavots naudas plūsmas novērtējums attiecībā uz centrālās pārvaldes finansējuma vajadzībām.

 

Finansiālo procesu pārraudzība

* Ikmēneša ziņojumi par operācijām, kas veiktas speciālajos kontos.

* Ikmēneša ziņojumi par hipotekārajiem kredītiem, kas konvertēti no EUR latos.

* Ikmēneša ziņojums par neatmaksātajiem aizdevumiem, norādot sadalījumu pēc valūtas, kā arī informāciju par mājsaimniecībām (nekustamā īpašuma, patēriņa kredīti, citi kredīti) un nefinanšu korporācijām (katrā sektorā).

* Komisijas ECFIN ģenerāldirektorāta informēšana par konsultācijām ar COMP ģenerāldirektorātu par finanšu sektora (piemēram, Parex bankas) stabilizāciju.

* Ikmēneša ziņojums par banku sektora stabilizācijas pasākumiem.

 

Strukturālo reformu pārraudzība

* Ikmēneša dati par budžeta līdzekļu piešķiršanu un nozaru ministriju apropriācijām ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu finansēšanai (sniedzot informāciju par attiecīgo programmēšanas periodu).

* Ikmēneša dati par finansējuma gala saņēmējiem izsniegtajām summām projektu īstenošanai, norādot finansējumu, ko piešķīrusi attiecīgā ministrija un kas izsniegts ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansēto projektu ietvaros (sniedzot informāciju par attiecīgo programmēšanas periodu).

* Ikmēneša dati par to budžeta iestāžu tēriņiem, kas ir finansējuma gala saņēmējas ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansēto projektu īstenošanā, norādot finansējumu, ko piešķīrusi attiecīgā ministrija un kas izsniegts no attiecīgā ES fonda (sniedzot informāciju par attiecīgo programmēšanas periodu).

• Ikmēneša finanšu ziņojumi par to, kā Vadošā iestāde ir sasniegusi struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu izlietojuma rādītājus.

• Kvalitatīva rakstura izvērtējuma ceturkšņa ziņojumi par to, kā Vadošā iestāde ir sasniegusi struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu izlietojuma rādītājus.

• Ceturkšņa izvērtējums par valdības politikas risinājumiem attiecībā uz nabadzības problēmu, veselības aprūpi un pensijām.

 

Visu informācijas pieprasījumu un pārskatu (ziņojumu) kopiju nosūta uz Komisijas ECFIN ģenerāldirektorāta e-pastu (ecfin-lv-bop-data@ec.europa.eu), kā arī nogādā pārskatu iesniegšanas sistēmā iekļautajiem informācijas saņēmējiem.

 

Finanšu ministrijas neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!