A sadaļa
Vispārīgie noteikumi

I nodaļa. Vispārīgie jautājumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi jēdzieni un termini:

1) publiskā un privātā partnerība — publiskā un privātā sektora sadarbība, kuru vienlaikus raksturo šādas pazīmes:

a) sadarbība notiek starp vienu vai vairākiem publiskajiem partneriem un vienu vai vairākiem publiskās un privātās partnerības procedūrā iesaistītajiem privātajiem partneriem,

b) sadarbība notiek, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā,

c) tā ir ilgtermiņa sadarbība, kas ilgst līdz 30 gadiem, bet šajā likumā paredzētajos gadījumos arī ilgāk,

d) publiskais un privātais partneris apvieno un izmanto tam pieejamos resursus (piemēram, īpašumu, finanšu līdzekļus, zināšanas un pieredzi),

e) atbildība un riski tiek dalīti starp publisko partneri un privāto partneri;

2) līgumiskā publiskā un privātā partnerība (turpmāk — līgumiskā partnerība) — publiskās un privātās partnerības veids, kurā publiskā sektora un privātā sektora sadarbība notiek, publiskajam partnerim un privātajam partnerim slēdzot un izpildot partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu;

3) institucionālā publiskā un privātā partnerība (turpmāk — institucionālā partnerība) — publiskās un privātās partnerības veids, kurā publiskā sektora un privātā sektora sadarbība notiek, šajā likumā noteiktajā kārtībā kopīgi izveidojot kopsabiedrību, ar kuru kā ar privāto partneri publiskais partneris slēdz partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu;

4) partnerības iepirkuma līgums — publisko būvdarbu līgums (ja tas paredz arī uzceltās būves apsaimniekošanu) vai publisko pakalpojumu līgums (ja tas paredz arī būvdarbus, kas ir šā līguma priekšmeta nebūtiska daļa), kuru noslēdzis publiskais partneris un privātais partneris uz laiku, kas ir ilgāks par pieciem gadiem;

5) koncesijas līgums — būvdarbu koncesijas līgums vai pakalpojumu koncesijas līgums, kuru noslēdzis publiskais partneris un privātais partneris;

6) būvdarbu koncesijas līgums — līgums, saskaņā ar kuru pēc publiskā partnera pasūtījuma privātais partneris veic būves projektēšanu un Publisko iepirkumu likuma 1.pielikumā minētos būvdarbus vai tikai Publisko iepirkumu likuma 1.pielikumā minētos būvdarbus, kā atlīdzību vai atlīdzības būtiskāko daļu iegūstot tiesības ekspluatēt uzcelto būvi (šā panta 8.punkts), bet vienlaikus tam tiek nodoti arī šīs būves ekspluatācijas riski (šā panta 9.punkts) vai šo risku būtiskākā daļa;

7) pakalpojumu koncesijas līgums — līgums, saskaņā ar kuru pēc publiskā partnera pasūtījuma privātais partneris sniedz Publisko iepirkumu likuma 2.pielikumā minētos pakalpojumus un kā atlīdzību vai atlīdzības būtiskāko daļu par šo pakalpojumu sniegšanu iegūst tiesības ekspluatēt šos pakalpojumus (šā panta 8.punkts), bet vienlaikus tam tiek nodoti arī šo pakalpojumu ekspluatācijas riski (šā panta 9.punkts) vai šo risku būtiskākā daļa. Ja pakalpojumu koncesijas līgumā ir iekļauta arī Publisko iepirkumu likuma 1.pielikumā minēto būvdarbu veikšana, kas ir šā līguma priekšmeta nebūtiskākā daļa, šādu līgumu uzskata par publisko pakalpojumu līgumu;

8) tiesības ekspluatēt būvi vai pakalpojumus — tiesības saņemt samaksu no būves vai pakalpojuma galalietotājiem vai tiesības saņemt no publiskā partnera atlīdzību, kuras apmērs ir atkarīgs no galalietotāju pieprasījuma pēc būves vai pakalpojuma, vai arī saņemt gan samaksu no būves vai pakalpojuma galalietotājiem, gan arī minēto atlīdzību no publiskā partnera;

9) būves vai pakalpojumu ekspluatācijas riski — ekonomiskie riski, kad privātā partnera ienākumi ir atkarīgi no būves vai pakalpojuma galalietotāja pieprasījuma pēc šīs būves vai pakalpojuma (pieprasījuma risks) vai no tā, vai šī būve vai pakalpojums tiek piedāvāts galalietotājam atbilstoši tām prasībām, kuras noteiktas noslēgtajā koncesijas līgumā (pieejamības risks), vai arī gan no pieprasījuma riska, gan no pieejamības riska;

10) galalietotājs — persona, izņemot publisko partneri un privāto partneri, kas koncesijas līguma noslēgšanas gadījumā lieto būvi vai izmanto pakalpojumu, kuru ekspluatē privātais partneris;

11) publiskās un privātās partnerības līgums — partnerības iepirkuma līgums vai koncesijas līgums;

12) partnerības iepirkuma procedūras — partnerības iepirkuma līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras;

13) koncesijas procedūras — koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras;

14) publiskās un privātās partnerības procedūras — partnerības iepirkuma procedūras un koncesijas procedūras;

15) publiskais partneris — kā publiskais partneris var būt viens vai vairāki šādi subjekti:

a) valsts kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona,

b) atvasināta publisko tiesību juridiskā persona,

c) publiskā institūcija vai publiskās institūcijas uzņēmums likuma “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” izpratnē,

d) šā panta 16.punktā minētā juridiskā persona kā publiskais partneris;

16) juridiskā persona kā publiskais partneris — kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kas vienlaikus atbilst šā punkta “a” apakšpunktam un “b” vai “c” apakšpunktam:

a) tā ir nodibināta vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vispārīgās vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura,

b) tā Koncernu likuma izpratnē atrodas valsts, atvasinātas publiskas personas vai arī tādas juridiskās personas, kas atbilst šajā punktā minētajiem kritērijiem, tiešā vai netiešā izšķirošā ietekmē,

c) tās darbību vairāk par 50 procentiem finansē valsts, atvasināta publiska persona vai arī tāda juridiskā persona, kas atbilst šajā punktā minētajiem kritērijiem;

17) sabiedrības vispārīgās vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura, — vajadzības, kas nav saistītas ar tiešu preču un pakalpojumu pieejamību tirgū un kas ir svarīgas sabiedrības interešu nodrošināšanai;

18) publiskā partnera pārstāvis:

a) tiešā pārvaldes iestāde, publiskas personas orgāns vai privātpersona, kurai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir deleģēts attiecīgais valsts pārvaldes uzdevums un kura ir noteikta šā likuma 16.panta sestajā daļā minētajā Ministru kabineta lēmumā, ja publiskais partneris ir valsts kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona,

b) pastarpinātā pārvaldes iestāde, publiskas personas orgāns vai privātpersona, kurai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir deleģēts attiecīgais valsts pārvaldes uzdevums un kura ir noteikta šā likuma 16.panta sestajā daļā minētajā atvasinātas publiskas personas lēmumā, ja publiskais partneris ir atvasināta publiska persona,

c) kapitālsabiedrības valde, ja publiskais partneris ir valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība,

d) privāto tiesību juridiskās personas institūcija, kura saskaņā ar tās darbību reglamentējošiem tiesību aktiem ir tiesīga pārstāvēt šo juridisko personu, ja publiskais partneris ir cita privāto tiesību juridiskā persona, kas nav valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība;

19) pretendents — persona vai personu apvienība, kas piedalās partnerības iepirkuma procedūrā vai koncesijas procedūrā;

20) finansētāja piedāvātais pretendents — persona, kuru šajā likumā noteiktajā kārtībā piedāvā finansētājs, lai publiskā partnera pārstāvis ar to noslēgtu jaunu publiskās un privātās partnerības līgumu gadījumā, ja sākotnējais līgums tiek izbeigts pirms termiņa;

21) privātais partneris — pretendents vai tā izveidota mērķsabiedrība (līgumiskās partnerības gadījumā) vai kopsabiedrība (institucionālās partnerības gadījumā), ar kuru publiskais partneris ir noslēdzis publiskās un privātās partnerības līgumu;

22) kopsabiedrība — kapitālsabiedrība, ko izveido publiskais partneris un publiskās un privātās partnerības procedūras rezultātā noteiktais pretendents (privātais dalībnieks);

23) dalībnieku līgums — līgums, ko institucionālās partnerības gadījumā paraksta kopsabiedrības dalībnieki vai akcionāri (turpmāk — dalībnieks) un kas regulē publiskā partnera un privātā dalībnieka kā kopsabiedrības dalībnieku tiesību izmantošanu, lai veicinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildi;

24) finansētājs — persona, kura sniedz finansējumu privātajam partnerim publiskās un privātās partnerības līguma saistību izpildes nodrošināšanai;

25) informācijas apmaiņas līgums — līgums, ko šajā likumā noteiktajā kārtībā publiskais partneris slēdz ar finansētāju un kas regulē kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa starp publisko partneri un finansētāju, nodrošinot publiskās un privātās partnerības līguma izpildi un finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanu;

26) mērķsabiedrība — komercsabiedrība, ko šajā likumā noteiktajos gadījumos dibina publiskās un privātās partnerības procedūras rezultātā noteiktais pretendents, lai publiskais partneris ar šo komercsabiedrību slēgtu publiskās un privātās partnerības līgumu;

27) uzraudzības institūcija — Ministru kabineta noteikta institūcija, kas veic šā likuma 9.pantā minētās funkcijas;

28) koncesijas procedūras komisija — publiskā partnera pārstāvja vai vairāku publisko partneru pārstāvju izveidota komisija koncesijas procedūras veikšanai;

29) iesniegumu izskatīšanas komisija — komisija, ko izveido Iepirkumu uzraudzības birojs, lai tā izskatītu iesniegumus par koncesijas procedūru pārkāpumiem;

30) publiskā partnera resursi — publiskā partnera īpašumā esoša ķermeniska lieta vai lietu kopība, kas bez atsevišķas samaksas tiek nodota privātajam partnerim lietojumā vai tiek ieguldīta kopsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar publiskās un privātās partnerības līgumu;

31) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums — piedāvājuma izvēles kritērijs, kurā ņemti vērā tādi faktori kā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, ekspluatācijas un citas izmaksas, to efektivitāte, būvdarbu vai pakalpojumu kvalitāte, estētiskais un funkcionālais raksturojums, vides aizsardzības prasību ievērošana, tehniskās priekšrocības, rezerves daļu pieejamība, piegāžu drošība, cena un citi ar koncesijas līguma priekšmetu saistīti faktori, kam jābūt konkrēti izteiktiem un objektīvi salīdzināmiem vai izvērtējamiem;

32) līgumcena — kopējā samaksa par publiskās un privātās partnerības līguma izpildi (neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli). Tas attiecas arī uz finanšu līdzekļu kopējo apjomu (neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli), ko privātais partneris iegūtu, īstenojot tiesības un pienākumus, kas izriet no publiskās un privātās partnerības līguma un kas var ietvert arī galalietotāja maksājumus.

2.pants. Likuma mērķis

(1) Likuma mērķis ir veicināt publiskā un privātā sektora sadarbību, efektīvi izmantojot publiskā partnera un privātā partnera resursus sabiedrības vajadzību apmierināšanai, nodrošinot atklātību, brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi publiskās un privātās partnerības īstenošanā.

(2) Likuma mērķis ir arī sekmēt noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma saistību izpildi līdz tā darbības termiņa beigām, veicinot publiskās un privātās partnerības līgumā paredzēto būvdarbu vai pakalpojumu nepārtrauktību.

3.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

(1) Šo likumu koncesijas līgumiem nepiemēro, ja koncesijas līgumu slēdz atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem un to slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar:

1) starptautisku nolīgumu, ko atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam noslēgusi Eiropas Savienības dalībvalsts ar vienu vai vairākām valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, par būvdarbiem vai pakalpojumiem saistībā ar nolīgumu parakstījušo valstu piedalīšanos kāda kopīga pasākuma īstenošanā vai tā rezultātu izmantošanā. Publiskais partneris par visiem šādiem nolīgumiem paziņo Eiropas Komisijai;

2) starptautisku nolīgumu, kas attiecas uz karaspēka izvietošanu un Eiropas Savienības dalībvalsts uzņēmumiem vai tādas valsts uzņēmumiem, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

3) kādas starptautiskas organizācijas īpašu procedūru.

(2) Šo likumu nepiemēro, ja:

1) Ministru kabinets saskaņā ar normatīvajiem aktiem informācijai par koncesijas līgumu nosaka slepenības režīmu;

2) koncesijas līguma izpilde saistīta ar īpašiem valsts noslēpuma aizsardzības pasākumiem;

3) tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets.

(3) Šo likumu nepiemēro, slēdzot koncesijas līgumu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt publiskā partnera uzturētus publiskos elektronisko sakaru tīklus vai arī vienu vai vairākus publiskā partnera sniegtus publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus. Šis izņēmums neattiecas uz televīzijas un radio apraidi.

4.pants. Tiesiskais regulējums

(1) Partnerības iepirkuma līgumiem piemēro Publisko iepirkumu likumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likuma “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” subjekti partnerības iepirkuma līgumiem piemēro minētā likuma normas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Koncesijas līgumiem un institucionālajai partnerībai piemēro šā likuma normas.

(4) Kopsabiedrības dibināšanai, darbībai un darbības izbeigšanai piemēro Komerclikuma normas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Kārtību, kādā tiek pārvaldītas valsts un pašvaldību kapitāla daļas kopsabiedrībā, regulē likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”.

(6) Ja vairāki publiskie partneri slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu ar privāto partneri, Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas par sadarbību valsts pārvaldē piemēro tiktāl, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(7) Ja publiskās un privātās partnerības ietvaros ir paredzēts kāds no komercdarbības atbalsta sniegšanas veidiem, atbalsta piešķiršanai piemēro Komercdarbības atbalsta kontroles likumu.

(8) Šā likuma XIV nodaļas normas netiek piemērotas publiskajam partnerim, kas nodrošina publiskās partnerības finansēšanu no tā rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem.

5.pants. Likuma darbības jomas

(1) Likums nosaka:

1) kārtību, kādā rīkojas publiskie partneri un publisko partneru pārstāvji, ja tie kopīgi slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu;

2) kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu;

3) publiskās un privātās partnerības līgumā ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā var grozīt vai pirms termiņa izbeigt publiskās un privātās partnerības līgumu;

4) kompensācijas izmaksas kārtību, izbeidzot publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa;

5) mērķsabiedrības izveidošanas kārtību un kārtību, kādā ar mērķsabiedrību slēdz publiskās un privātās partnerības līgumu;

6) informācijas apmaiņas līguma slēgšanas un finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanas kārtību;

7) publiskās un privātās partnerības līgumu reģistrācijas kārtību un pieejamību;

8) noteikumus darbībām ar privātajam partnerim nodotajiem publiskā partnera resursiem.

(2) Koncesiju jomā likums nosaka:

1) likuma piemērošanas izņēmumus;

2) informācijas apmaiņas, koncesijas procedūru dokumentēšanas un dokumentu saglabāšanas kārtību;

3) koncesijas procedūras komisijas izveidošanas un darbības kārtību;

4) iesniegumu izskatīšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību;

5) koncesijas procedūras, to piemērošanas kārtību;

6) īpašos nosacījumus būvdarbu koncesijas procedūrai.

(3) Institucionālās partnerības jomā likums nosaka:

1) kārtību, kādā tiek izraudzīts kopsabiedrības privātais dalībnieks;

2) kopsabiedrības izveidošanas kārtību, darbības īpatnības un darbības izbeigšanas noteikumus;

3) kārtību, kādā tiek slēgts, grozīts vai izbeigts publiskās un privātās partnerības līgums institucionālās partnerības gadījumā;

4) kompensācijas izmaksas kārtību, izbeidzot publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa institucionālās partnerības gadījumā;

5) informācijas apmaiņas līguma slēgšanas un finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanas kārtību institucionālās partnerības gadījumā.

(4) Publiskās un privātās partnerības uzraudzības jomā likums nosaka:

1) publiskās un privātās partnerības procesu uzraugošās institūcijas un to kompetenci uzraudzības jautājumos;

2) uzraudzības institūcijas noteikšanas, finansēšanas un tās darbību reglamentējošā normatīvā akta apstiprināšanas kārtību;

3) uzraudzības institūcijas funkcijas, tiesības un pienākumus;

4) kārtību, kādā uzraudzības institūcija darbojas kā publiskās un privātās partnerības kompetences centrs;

5) publiskās un privātās partnerības līgumu izpildes kontroles kārtību.

6.pants. Publisko partneru kopīgie publiskās un privātās partnerības līgumi

(1) Vienu publiskās un privātās partnerības līgumu ar privāto partneri var slēgt vairāki publiskie partneri.

(2) Ja vairāki publiskie partneri slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu, šo publisko partneru pārstāvji rakstveidā noslēdz vienošanos:

1) par to, kurš publiskā partnera pārstāvis veiks partnerības iepirkuma procedūru vai koncesijas procedūru;

2) par kārtību, kādā tie pieņem lēmumus, ja ir nepieciešams kopīgs publisko partneru vai publisko partneru pārstāvju lēmums;

3) par kārtību, kādā tie saskaņo viedokļus, ja ir nepieciešams atsevišķs katra publiskā partnera vai tā pārstāvja lēmums;

4) par to, kurš publiskā partnera pārstāvis slēdz informācijas apmaiņas līgumu ar finansētāju un nosaka kārtību, kādā publisko partneru pārstāvji apmainās ar informāciju, kas nepieciešama šā līguma izpildei, ja vien finansētājs nevēlas slēgt informācijas apmaiņas līgumu ar katru publiskā partnera pārstāvi;

5) par kārtību, kādā tie sedz nepieciešamos izdevumus;

6) par kārtību, kādā publiskā partnera pārstāvis, kurš veiks partnerības iepirkuma procedūru vai koncesijas procedūru, par attiecīgās procedūras norisi informēs pārējos publisko partneru pārstāvjus.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punkta nosacījumu par kopīga publisko partneru vai publisko partneru pārstāvju lēmuma pieņemšanu piemēro, ja šajā likumā nav noteikts, ka lēmumu pieņem katrs publiskais partneris (16.panta sestā daļa, 36.panta otrā daļa, 61.panta pirmā daļa, 72.panta trešā daļa, 86.panta pirmās daļas 1.punkts, 87.panta pirmās daļas 1.punkts, 103.panta trešā un ceturtā daļa, 112.panta ceturtā daļa un 113.panta trešā daļa) vai katrs publiskā partnera pārstāvis (33.panta pirmā daļa, 47.panta otrā daļa, 61.panta otrā daļa, 64.panta trešā daļa, 73.panta sestā daļa, 74.panta otrā daļa, 79.panta trešā daļa, 90.panta pirmā un otrā daļa un 92.panta trešā daļa).

(4) Tas publiskā partnera pārstāvis, kurš saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktu veiks partnerības iepirkuma procedūru vai koncesijas procedūru:

1) šajā likumā noteiktajā kārtībā izveido koncesijas procedūras komisiju, kurā iekļauj pārējo publisko partneru pārstāvju ieteiktās personas;

2) sniedz informāciju, paziņojumus vai saņem informāciju, kas paredzēta Publisko iepirkumu likumā, šajā likumā vai publiskās un privātās partnerības līgumā;

3) glabā koncesijas procedūras komisijas dokumentus šā likuma 22.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja šajā likumā ir paredzēts, ka koncesijas procedūras komisijas lēmums ir saistošs publiskā partnera pārstāvim, šis lēmums ir saistošs arī visiem publisko part­neru pārstāvjiem, kuri parakstījuši šā panta otrajā daļā minēto vienošanos.

(6) Koncesijas procedūras nolikumā (turpmāk — nolikums) un, ja nepieciešams, arī citos koncesijas procedūras dokumentos norāda publiskā partnera pārstāvi, kurš saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktu veiks koncesijas procedūru, kā arī par to rakstveidā informē uzraudzības institūciju.

(7) Institucionālās partnerības gadījumā, ja publiskās un privātās partnerības līgumu slēdz vairāki publiskie partneri, par kopsabiedrības dalībnieku var kļūt visi šie publiskie partneri vai kāds no šiem publiskajiem partneriem.

(8) Institucionālās partnerības gadījumā, ja kopsabiedrībā ir vairāki publiskie partneri kā kopsabiedrības dalībnieki, katrs publiskais partneris kā sabiedrības dalībnieks atsevišķi īsteno šajā likumā noteiktās tiesības vai veic likumā paredzētās darbības, ja vien šajā likumā nav noteikts, ka attiecīgās tiesības īsteno vai attiecīgās darbības veic visi kopsabiedrības publiskie partneri kopā.

(9) Ja vairāki publiskie partneri slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu, uzraudzības institūcija atzinumus un citus dokumentus nosūta katram publiskā partnera pārstāvim.

7.pants. Institucionālās partnerības izvēle

(1) Publiskās un privātās partnerības līguma izpildei var veidot kopsabiedrību, ja publiskais partneris vēlas veikt pastiprinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildes kontroli un piedalīties kapitālsabiedrības pārvaldē un atbilst šādiem noteikumiem:

1) komercdarbību, ko veiks kopsabiedrība saskaņā ar publiskās un privātās partnerības līgumu, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam var veikt arī publiskais partneris;

2) kopsabiedrība veiks kādu publiskajam partnerim normatīvajos aktos noteiktu vai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģētu pārvaldes uzdevumu, ja tas atbilst deleģēšanas noteikumiem.

(2) Publiskais partneris, kurš vēlas publiskās un privātās partnerības līguma izpildei izveidot kopsabiedrību, to norāda lēmumā par publiskās un privātās procedūras uzsākšanu (16.panta sestā daļa).

(3) Kopsabiedrības izveides gadījumā privātais dalībnieks sadarbībā ar publisko partneri kā kopsabiedrības dalībnieku veic kopsabiedrības pārvaldi tā, lai kopsabiedrība kā privātais partneris nodrošinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildi.

II nodaļa. Publiskās un privātās partnerības procesa uzraudzība

8.pants. Kompetentās institūcijas

(1) Publiskās un privātās partnerības procesu uzrauga Finanšu ministrija, Iepirkumu uzraudzības birojs un uzraudzības institūcija.

(2) Finanšu ministrija izvērtē finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minēto nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu un sniedz atzinumu par tiem.

(3) Iepirkumu uzraudzības birojs:

1) uzrauga partnerības iepirkuma procedūras Publisko iepirkumu likumā un likumā “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” noteiktajā kārtībā;

2) izskata iesniegumus par koncesijas procedūru pārkāpumiem šā likuma 28., 29., 30. un 31.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Uzraudzības institūciju nosaka Ministru kabinets.

(5) Atbilstoši kompetencei publiskās un privātās partnerības procesu uzrauga arī Valsts kontrole un citas kompetentās institūcijas.

9.pants. Uzraudzības institūcijas funkcijas, tiesības un pienākumi

(1) Uzraudzības institūcija izvērtē finanšu un ekono­miskajos aprēķinos iekļautos pieņēmumus un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā un sniedz atzinumu par tiem.

(2) Uzraudzības institūcija atzinumus par to, vai risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri atbilst koncesijas līgumam šā likuma izpratnē, sniedz šādos gadījumos:

1) par nolikumu un tam pievienoto koncesijas līguma projektu šā likuma 33.pantā minētajā gadījumā;

2) par nolikuma grozījumiem šā likuma 35.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā;

3) par koncesijas līguma grozījumu projektu šā likuma 64.panta pirmajā daļā minētajā gadījumā;

4) par jaunā koncesijas līguma projektu šā likuma 82.panta trešajā daļā minētajā gadījumā.

(3) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi negatīvu atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautajiem pieņēmumiem un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā, tad publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam šā likuma izpratnē, publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Šādā gadījumā publiskā partnera pārstāvis uzdod koncesijas procedūras komisijai veikt risku sadales izmaiņas, kas atbilstu koncesijas līgumam šā likuma izpratnē, vai pieņemt lēmumu par koncesijas procedūras pārtraukšanu saskaņā ar šā likuma 36.panta otro daļu.

(4) Kārtību, kādā uzraudzības institūcija sniedz šā panta pirmajā daļā minētos atzinumus, tai skaitā atzinumu sniegšanas termiņus, ievērojot finanšu un ekonomiskajos aprēķinos paredzēto līgumcenu un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri, nosaka Ministru kabinets.

(5) Uzraudzības institūcija izvērtē publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumu ievērošanu šā panta pirmās daļas, otrās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajos koncesijas procedūru dokumentos un publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatos — vai tie atbilst Finanšu ministrijas atzinumā (15.panta otrā daļa) ietvertajiem noteiku­miem, lai publiskās un privātās partnerības līgums neradītu nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu.

(6) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi šā panta pirmās daļas, otrās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajos koncesijas procedūru dokumentos neatbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Šādā gadījumā publiskā partnera pārstāvis uzdod koncesijas procedūras komisijai veikt publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumu izmaiņas, kas atbilstu Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, vai pieņemt lēmumu par koncesijas procedūras pārtraukšanu saskaņā ar šā likuma 36.panta otro daļu.

(7) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi, kas norādīti publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatos, neatbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, publiskā partnera pārstāvis veic darbības, lai novērstu šādu neatbilstību.

(8) Uzraudzības institūcija, izvērtējot publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatus, sagatavo atzinumus par veikto būvdarbu vai sniegto pakalpojumu atbilstību attiecīgajam līgumam.

(9) Uzraudzības institūcijai ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no koncesijas procedūras komisijas vai publiskā partnera pārstāvja informāciju, kas saistīta ar publiskās un privātās partnerības procedūru;

2) pieprasīt un saņemt no publiskā partnera pārstāvja informāciju, kas nepieciešama šā panta pirmajā daļā minēto atzinumu sniegšanai;

3) pieprasīt un saņemt no publiskā partnera pārstāvja noslēgto publiskās un privātās partnerības līgumu, tā grozījumus un jauno publiskās un privātās partnerības līgumu (šā likuma 82.pantā minētajā gadījumā);

4) pieprasīt un saņemt no publiskā partnera pārstāvja šā likuma 12.panta pirmajā daļā minētos pārskatus par noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma izpildes gaitu;

5) slēgt līgumus ar ekspertiem šajā likumā noteikto funkciju nodrošināšanai.

(10) Uzraudzības institūcijai ir pienākums:

1) veicot šā panta pirmajā daļā noteikto funkciju, ievērot Eiropas Savienības un Latvijas normatīvos aktus publiskās un privātās partnerības jomā;

2) reizi gadā iesniegt Ministru kabinetam pārskatu par noslēgtajiem publiskās un privātās partnerības līgumiem;

3) gadījumos, kad tā konstatē faktus, kas neatbilst normatīvajiem aktiem vai noslēgtajiem publiskās un privātās partnerības līgumiem, informēt par to publiskā partnera pārstāvi, publiskā partnera pārstāvja augstāko iestādi (ja tāda ir), iestādi, kas deleģējusi publiskā partnera pārstāvim attiecīgo valsts pārvaldes uzdevumu, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāju, citu privāto tiesību juridiskās personas statūtos noteikto institūciju, kā arī kompetentās valsts institūcijas normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

(11) Šā likuma 12.panta pirmajā daļā minētā pārskata iesniegšanas kārtību un tajā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.

(12) Publiskā partnera pārstāvis, koncesijas procedūras komisija, cita persona vai institūcija var vērsties uzraudzības institūcijā arī citos, šajā likumā neminētos gadījumos, lai tā izvērtē finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļauto pieņēmumu un risku sadales starp publisko partneri un privāto partneri atbilstību koncesijas līgumam un sniedz atzinumu par tiem vai sniedz atzinumu par to, vai publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi, kas norādīti līguma izpildes pārskatos, atbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem.

10.pants. Uzraudzības institūcija kā kompetences centrs

Uzraudzības institūcija kā publiskās un privātās partnerības kompetences centrs:

1) izstrādā priekšlikumus publiskās un privātās partnerības attīstības veicināšanai;

2) informē un konsultē publiskās un privātās partnerības jautājumos;

3) apzina un veicina Latvijai piemērotākās ārvalstu pieredzes ieviešanu publiskās un privātās partnerības jomā;

4) izstrādā metodiskos materiālus publiskās un privātās partnerības jomā;

5) sadarbojas ar citām valsts pārvaldes institūcijām un nevalstiskajām organizācijām publiskās un privātās partnerības jomā;

6) veic citus uzdevumus, kas noteikti normatīvajos aktos attiecībā uz uzraudzības institūcijas darbības reglamentēšanu.

11.pants. Uzraudzības institūcijas darbību reglamentējošie akti

Ministru kabinets nosaka uzraudzības institūcijas darbības un finansēšanas kārtību.

12.pants. Līgumu izpildes kontrole

(1) Publiskā partnera pārstāvis reizi gadā pēc publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšanas sniedz uzraudzības institūcijai pārskatu par līguma izpildes gaitu.

(2) Uzraudzības institūcija pēc līguma izpildes pārskata saņemšanas izvērtē pārskatā minēto būvdarbu vai pakalpojumu atbilstību publiskās un privātās partnerības līgumam un sagatavo atzinumu par to.

(3) Ministru kabinets nosaka līguma izpildes pārskatu iesniegšanas kārtību un tajos ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā uzraudzības institūcija sagatavo atzinumu par pārskatos minēto būvdarbu vai pakalpojumu atbilstību publiskās un privātās partnerības līgumam un nosūta minēto atzinumu publiskā partnera pārstāvim, un gadījumus, kad atzinums nosūtāms arī Valsts kontrolei un citām kompetentajām institūcijām.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto atzinumu glabā 10 gadus pēc attiecīgā publiskās un privātās partnerības līguma izbeigšanās.

(5) Publiskajam un privātajam part­nerim ir pienākums nodrošināt atsevišķu publiskās un privātās partnerības projekta grāmatvedības uzskaiti.

III nodaļa. Publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšana

13.pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana

(1) Paredzamo līgumcenu partnerības iepirkuma līgumiem nosaka saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.

(2) Koncesijas līgumiem paredzamo līgumcenu nosaka kā publiskā partnera plānoto kopējo samaksu par koncesijas līguma izpildi. Publiskais partneris, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju, jebkurus koncesijas līguma papildinājumus un jebkurus trešo personu maksājumus, kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja koncesijas procedūras pretendentiem paredz izmaksāt godalgas vai maksājumus. Būvdarbu koncesijas līguma paredzamā līgumcena ietver arī to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami būvdarbu koncesijas līguma izpildei un kurus publiskais partneris paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt privātajam partnerim.

(3) Nav atļauts sadalīt daļās publiskās un privātās partnerības projektus, lai izvairītos no koncesijas procedūras vai attiecīgo koncesijas procedūras nosacījumu piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz likumā noteikto koncesijas procedūru vai attiecīgo koncesijas procedūras nosacījumu nepiemērošanu.

(4) Paredzamo līgumcenu publiskās un privātās partnerības līgumam nosaka vienlaikus ar finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu.

14.pants. Finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšana

(1) Lai noteiktu publiskās un privātās partnerības piemērojamību konkrētā projekta īstenošanā no publiskās personas finanšu resursu racionālas un efektīvas izmantošanas viedokļa un to, kāds publiskās un privātās partnerības līgums slēdzams, lai veiksmīgi īstenotu attiecīgo būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas projektu, ņemot vērā potenciālā publiskās un privātās partnerības līguma ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu, tiek veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini.

(2) Kārtību, kādā tiek noteikts publiskās un privātās partnerības līguma veids un tiek veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini, kā arī kritērijus publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaitei, lai noteiktu publiskās un privātās partnerības līguma ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu, reglamentē Ministru kabinets.

(3) Lēmumu par finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu pieņem:

1) ja publiskais partneris būs valsts, — tas Ministru kabineta loceklis, kurš ir atbildīgs par jomu, kurā paredzēts īstenot publiskās un privātās partnerības projektu;

2) ja publiskais partneris būs pašvaldība, — šīs pašvaldības dome;

3) ja publiskais partneris būs atvasināta publiska persona (izņemot pašvaldību), — šīs publiskās personas orgāns;

4) ja publiskais partneris būs juridiskā persona, — šīs juridiskās personas institūcija, kura ir tiesīga pieņemt šādu lēmumu.

(4) Lēmumu par finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu publiskais partneris nosūta uzraudzības institūcijai, kura pēc attiecīgā lēmuma saņemšanas ievieto to uzraudzības institūcijas mājaslapā internetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

15.pants. Kompetento institūciju atzinumi

(1) Pēc finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas minētos aprēķinus nosūta:

1) Finanšu ministrijai — lai saņemtu atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minēto nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu;

2) uzraudzības institūcijai — lai saņemtu atzinumu par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautajiem pieņēmumiem un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri publiskās un privātās partnerības līgumā.

(2) Finanšu ministrija atzinumā norāda tos finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minētos publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites noteikumus, kuri ir par pamatu secinājumam, ka publiskās un privātās partnerības līgums neradīs nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu.

(3) Kārtību, kādā Finanšu ministrija sniedz šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto atzinumu, nosaka Ministru kabinets.

16.pants. Lēmuma par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņemšana

(1) Ja Finanšu ministrijas atzinumā konstatēts, ka potenciālais publiskās un privātās partnerības līgums neradīs nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu vai valsts parādu, lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņem:

1) Ministru kabinets, ja publiskās un privātās partnerības līgumu kā publiskais partneris slēgs valsts vai atvasināta publiska persona (izņemot pašvaldību);

2) pašvaldības dome, ja publiskās un privātās partnerības līgumu kā publiskais partneris slēgs pašvaldība;

3) juridiskās personas statūtos noteiktā lēmējinstitūcija, ja publiskās un privātās partnerības līgumu kā publiskais partneris slēgs juridiskā persona;

4) attiecīgā šīs daļas 1., 2. vai 3.punktā minētā institūcija, ja publiskās un privātās partnerības līgumu slēgs publiskā institūcija vai publiskās institūcijas uzņēmums likuma “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” izpratnē.

(2) Ja Finanšu ministrija savā atzinumā norāda, ka potenciālais publiskās un privātās partnerības līgums radīs nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu vai valsts parādu, lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņem Ministru kabinets.

(3) Ja valstij vai atvasinātai publiskai personai ir izšķiroša ietekme kapitālsabiedrībā Koncernu likuma izpratnē, tad šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētās institūcijas lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņem, saņemot attiecīgās valsts vai atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja iepriekšēju rakstveida piekrišanu.

(4) Lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās institūcijas pieņem, pamatojoties uz finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem, Finanšu ministrijas un uzraudzības institūcijas atzinumiem.

(5) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam, lēmums par koncesijas procedūras uzsākšanu netiek pieņemts.

(6) Lēmumā par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu katra publiskās un privātās partnerības projektā iesaistītā šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā publiskā partnera institūcija norāda:

1) publiskās un privātās partnerības procedūru, kurā tiks noteikts pretendents, ar kuru tiks slēgts publiskās un privātās partnerības līgums;

2) publiskā partnera pārstāvi;

3) publiskās un privātās partnerības līguma termiņu, kas izriet no finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un Finanšu ministrijas atzinuma;

4) privātajam partnerim nododamos vai — institucionālas partnerības gadījumā — kopsabiedrībā ieguldāmos publiskā partnera resursus;

5) Finanšu ministrijas atzinumā norādītos publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites noteikumus;

6) institucionālās partnerības gadījumā — to, ka publiskā partnera pārstāvis būs publiskajam partnerim kopsabiedrībā piederošo kapitāla daļu vai akciju (turpmāk — kapitāla daļas) turētājs saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”;

7) citus publiskās un privātās partnerības īstenošanas nosacījumus, kas ir būtiski sabiedrības interešu nodrošināšanai.

(7) Ja uzraudzības institūcija savā atzinumā norāda, ka no finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem nevar izdarīt precīzu secinājumu par to, vai tajos minētais risku sadalījums atbilst koncesijas līgumam, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā publiskā partnera institūcija pieņem lēmumu par to, ka tiks slēgts partnerības iepirkuma līgums un piemērojama partnerības iepirkuma procedūra.

(8) Lēmumu par publiskās un privātās partnerības līguma slēgšanu uz laiku, kas ilgāks par 30 gadiem, pieņem, ievērojot šā likuma 60.panta trešajā daļā minēto nosacījumu.

(9) Ja lēmumā par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu tiek noteikts, ka slēdzams partnerības iepirkuma līgums, lēmuma par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu, attiecīgo finanšu un ekonomisko aprēķinu un kompetento institūciju atzinumu glabāšanai tiek piemēroti šā likuma 22.pantā noteiktie dokumentu glabāšanas termiņi.

B sadaļa
Koncesijas procedūras

IV nodaļa. Koncesijas procedūru veidi, informācijas apmaiņa un dokumentācija

17.pants. Koncesijas procedūru veidi, to piemērošana

(1) Lai noskaidrotu pretendentu, kurš iegūs tiesības slēgt koncesijas līgumu, piemēro šādas koncesijas procedūras:

1) konkurss bez pretendentu atlases;

2) konkurss ar pretendentu atlasi;

3) konkursa dialogs.

(2) Konkursa dialoga procedūru piemēro, ja koncesijas līgums uzskatāms par sevišķi sarežģītu un koncesijas procedūras komisijai objektīvi nav iespējams nolikumā definēt atbilstošas prasības vai ja objektīvi nav iespējams noteikt projekta juridisko vai finansiālo risinājumu.

(3) Koncesijas līgumu uzskata par sevišķi sarežģītu šā panta otrās daļas izpratnē, ja koncesijas procedūras komisijai nav objektīvi iespējams:

1) nolikumā definēt atbilstošas prasības;

2) noteikt projekta juridisko vai finansiālo risinājumu.

(4) Konkursa bez pretendentu atlases, konkursa ar pretendentu atlasi un konkursa dialoga procedūrai piemēro šā likuma VII, VIII, IX un X nodaļu.

(5) Ja būvdarbu koncesijas līgumcena ir vienāda ar šā likuma 56.pantā noteikto līgumcenas robežu vai lielāka, papildus šā panta ceturtajā daļā minētajām nodaļām piemēro šā likuma XII nodaļu.

18.pants. Informācijas apmaiņa

(1) Informācijas apmaiņa starp koncesijas procedūras komisiju un pretendentiem notiek pa pastu, faksu vai elektronisko pastu atkarībā no koncesijas procedūras komisijas izvēles.

(2) Koncesijas procedūras komisija izvēlas tādus informācijas apmaiņas līdzekļus, kuri ir pieejami adresātam un nodrošina pēc iespējas ātru informācijas saņemšanu.

(3) Ja informācijas apmaiņā tiek izmantoti informācijas tehnoloģiju un elektronisko sakaru līdzekļi, izvēlas tādus sakaru līdzekļus, kuri ir publiski pieejami un savietojami ar vispārlietotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, tādējādi novēršot iespēju diskriminēt pretendentus uz šā pamata.

(4) Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi pieteikumos un piedāvājumos iekļautie dati būtu aizsargāti un citas personas normatīvajos aktos par informācijas atklātību noteiktajos gadījumos un kārtībā varētu pārbaudīt pieteikumu un piedāvājumu saturu pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

(5) Laikā no pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas dienas līdz to atvēršanas brīdim koncesijas procedūras komisija nesniedz informāciju par citu pieteikumu vai piedāvājumu esamību. Pieteikumu un piedāvājumu vērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai koncesijas procedūras komisija nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu.

(6) Koncesijas procedūras komisija nodrošina iesniegtās informācijas konfidencialitāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību.

19.pants. Prasības attiecībā uz elektronisku dokumentu saņemšanu un nosūtīšanu

Izmantojot informācijas tehnoloģijas un elektronisko sakaru iekārtas, ar kurām saņem un nosūta dokumentus partnerības procedūrās, ievēro šādus principus:

1) visiem pretendentiem ir pieejama informācija par specifikācijām, kas attiecas uz partnerības procedūru dokumentu elektronisku iesniegšanu;

2) dokumentus paraksta atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma prasībām, izmantojot elektronisko parakstu un laika zīmogu;

3) ir iespējams precīzi noteikt datumu un laiku, kad iesniegts attiecīgais partnerības procedūru dokuments;

4) koncesijas procedūras komisija nodrošina, lai neviens nevarētu piekļūt iesniegtajai informācijai pirms normatīvajos aktos par informācijas atklātību noteiktā termiņa beigām;

5) ir iespējams atklāt pārkāpumu, ja kāds pārkāpis šā panta 4.punktā minēto aizliegumu;

6) tikai koncesijas procedūras komisija var noteikt vai mainīt saņemto dokumentu atvēršanas laiku;

7) koncesijas procedūras dažādos posmos pieeja iesniegtajiem dokumentiem vai to daļai ir iespējama tikai pēc koncesijas procedūras komisijas pilnvarotu personu (turpmāk — pilnvarotās personas) vienlaikus veiktām darbībām;

8) iesniegtajiem dokumentiem var piekļūt tikai noteiktā datumā pēc pilnvaroto personu vienlaikus veiktām darbībām;

9) pieeja iesniegtajiem un atvērtajiem dokumentiem saglabājas tikai tām pilnvarotajām personām, kurām šāda pieeja ir atļauta.

20.pants. Paziņojumi, to veidlapas

(1) Ministru kabinets nosaka šā likuma 38.panta pirmajā daļā un 53.panta pirmajā daļā minēto paziņojumu saturu, kārtību, kādā tie iesniedzami Iepirkumu uzraudzības birojam, un apstiprina paziņojumu veidlapu paraugus.

(2) Ja paredzamā līgumcena būvdarbu koncesijas līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka, šā likuma 57.panta pirmajā daļā minētā paziņojuma veidlapas paraugu nosaka Eiropas Komisijas 2005.gada 7.septembra regula (EK) Nr.1564/2005, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai iepirkuma procedūru ietvaros, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/17/EK un 2004/18/EK.

21.pants. Koncesijas procedūras dokumentēšana

(1) Koncesijas procedūras komisija nodrošina koncesijas procedūras un katra tās posma dokumentēšanu.

(2) Lēmums par koncesijas procedūras uzsākšanu, finanšu un ekonomiskie aprēķini, kompetento institūciju atzinumi, koncesijas procedūras komisijas protokoli, nolikums, pieteikumi pēc to oficiālās atvēršanas, koncesijas procedūras komisijas noslēguma ziņojums, citi koncesijas procedūras dokumenti, izņemot pretendentu iesniegtos piedāvājumus, ir vispārpieejama informācija šajā likumā noteiktajā apjomā un kārtībā.

(3) Publiskā partnera pārstāvis vai koncesijas procedūras komisija šā panta otrajā daļā minēto informāciju sniedz triju darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

22.pants. Koncesijas procedūras dokumentu glabāšana

(1) Publiskā partnera pārstāvis visus šā likuma 21.panta otrajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī pretendentu iesniegto piedāvājumu oriģinālus glabā 10 gadus pēc koncesijas līguma izbeigšanās.

(2) Ja koncesijas procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta šajā likumā noteiktajā kārtībā, publiskā partnera pārstāvis attiecīgos šā likuma 21.panta otrajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī pretendentu iesniegto piedāvājumu oriģinālus glabā piecus gadus pēc tam, kad koncesijas procedūras komisija pieņēmusi lēmumu par attiecīgās koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētais koncesijas procedūras komisijas lēmums par attiecīgās koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu tiek šajā likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēts, publiskā partnera pārstāvis attiecīgo šā likuma 21.panta otrajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī pretendentu iesniegto piedāvājumu oriģinālus glabā piecus gadus pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās.

(4) Iesniegumu izskatīšanas komisijas protokolu un iesnieguma izskatīšanas laikā iegūto ziņu glabāšanas termiņš ir 10 gadi.

23.pants. Konfidencialitāte

(1) Koncesijas procedūras komisija var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kura ir nodota pretendentiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī noteikt šādus nosacījumus turpmākās koncesijas procedūras laikā.

(2) Sniedzot informāciju pretendentiem, koncesijas procedūras komisija nav tiesīga atklāt informāciju, ko tai kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi pretendenti.

(3) Ja pretendents, sniedzot šajā likumā prasīto informāciju, uzskata, ka tā ir konfidenciāla vai tā ir komercnoslēpums, pretendentam tas īpaši jānorāda.

V nodaļa. Koncesijas procedūras komisija

24.pants. Koncesijas procedūras komisijas izveidošana

(1) Koncesijas procedūras komisiju izveido publiskā partnera pārstāvis. Publiskā partnera pārstāvis nodrošina izveidotās koncesijas procedūras komisijas darbu un ir atbildīgs par tās darbību.

(2) Izveidojot koncesijas procedūras komisiju, publiskā partnera pārstāvis nodrošina, lai tā būtu kompetenta koncesijas līguma slēgšanas jomā.

(3) Koncesijas procedūras komisija, veicot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus vai publiskās un privātās partnerības lietpratējus, kuri nav komisijas locekļi.

(4) Koncesijas procedūras komisiju izveido vismaz piecu locekļu sastāvā.

25.pants. Koncesijas procedūras komisijas darbības pamatprincipi

(1) Koncesijas procedūras komisijas locekļi un eksperti nedrīkst pārstāvēt pretendenta intereses, kā arī nedrīkst būt saistīti ar pretendentu.

(2) Šā panta pirmās daļas izpratnē koncesijas procedūras komisijas loceklis vai eksperts ir saistīts ar pretendentu, ja viņš ir pretendenta vai tā apakšuzņēmēja:

1) komersanta vai juridiskās personas pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs vai biedrs un ja šī saistība ar komersantu vai juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

2) komersanta vai juridiskās personas dalībnieka, akcionāra vai biedra, kuram pieder vismaz 10 procenti kapitāla daļu, vai to amatpersonas tēvs, māte, vectēvs, vecāmāte, bērns, mazbērns, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais;

3) fiziskās personas tēvs, māte, vectēvs, vecāmāte, bērns, mazbērns, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais.

(3) Koncesijas procedūras komisijas locekļu un ekspertu saistība ar pretendentu attiecas arī uz gadījumiem, kad pretendents ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir komersanti, fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām komisijas loceklim vai ekspertam ir šā panta otrajā daļā minētā saistība.

(4) Koncesijas procedūras komisijas locekļi un eksperti pirms piedāvājuma izskatīšanas paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta pretendenta izvēlē vai darbībā vai ka viņi ir saistīti ar tiem šā panta otrās daļas izpratnē.

26.pants. Koncesijas procedūras komisijas darbība

(1) Koncesijas procedūras komisija nodrošina koncesijas procedūras dokumentu izstrādāšanu, protokolē koncesijas procedūras gaitu un ir atbildīga par šīs procedūras norisi.

(2) Koncesijas procedūras komisija vērtē pretendentus, to iesniegtos piedāvājumus un citus dokumentus saskaņā ar šo likumu, koncesijas procedūras dokumentiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem. Koncesijas procedūras komisijas lēmums ir saistošs publiskā partnera pārstāvim, slēdzot koncesijas līgumu.

(3) Koncesijas procedūras komisijas priekšsēdētājs organizē un vada tās darbu, nosaka koncesijas procedūras komisijas sēžu vietu, laiku un darba kārtību, sasauc un vada šīs komisijas sēdes.

(4) Koncesijas procedūras komisijas priekšsēdētāju ieceļ publiskā partnera pārstāvis.

(5) Publiskā partnera pārstāvis var iecelt arī koncesijas procedūras komisijas priekšsēdētāja vietnieku, kas pilda priekšsēdētāja pienākumus, ja priekšsēdētājs atrodas ilgstošā prombūtnē (piemēram, slimība, atvaļinājums un komandējums) vai priekšsēdētāja uzdevumā.

27.pants. Koncesijas procedūras komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība

(1) Koncesijas procedūras komisija lēmumus pieņem sēdēs.

(2) Koncesijas procedūras komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu.

(3) Koncesijas procedūras komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu klātesošo komisijas locekļu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas sēdes vadītāja balss.

VI nodaļa. Iesniegumu izskatīšanas komisija

28.pants. Iesniegumu izskatīšanas komisijas izveidošana

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs izveido iesniegumu izskatīšanas komisiju ne mazāk kā triju locekļu sastāvā.

(2) Iesniegumu izskatīšanas komisijas sastāvā iekļauj Iepirkumu uzraudzības biroja amatpersonas, no kurām vismaz vienai ir augstākā juridiskā izglītība (apguvusi akadēmisko studiju programmu tiesību zinātnēs vai otrā līmeņa augstāko profesionālo studiju programmu tiesību zinātnēs, iegūstot jurista kvalifikāciju).

(3) Lai izskatītu iesniegumus, Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs uzaicināt arī attiecīgās nozares ekspertus un publiskās un privātās partnerības lietpratējus. Ekspertam un lietpratējam iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdēs nav balsstiesību, bet ir tiesības izteikt neatkarīgu profesionālo viedokli par iesnieguma izskatīšanas laikā konstatētajiem faktiem vai sniegt atzinumu par iesniegumu izskatīšanas komisijas uzdotajiem jautājumiem.

(4) Par iesniegumu izskatīšanas komisijas locekli nevar būt tāda persona un komisijas sēdē nevar pieaicināt tādu ekspertu vai lietpratēju, kurš:

1) iepriekš sniedzis konsultācijas par koncesijas procedūru, kas minēta iesniegumu izskatīšanas komisijai adresētajā iesniegumā;

2) ir ieinteresēts iegūt tiesības uz koncesijas līgumu;

3) ir saistīts ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu, kas piedalījies koncesijas procedūrā.

(5) Šā panta ceturtās daļas izpratnē iesniegumu izskatīšanas komisijas loceklis, eksperts vai lietpratējs ir saistīts ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu, ja viņš ir pretendenta vai tā apakšuzņēmēja:

1) komersanta vai juridiskās personas pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs vai biedrs un ja šī saistība ar komersantu vai juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

2) komersanta vai juridiskās personas dalībnieka, akcionāra vai biedra, kuram pieder vismaz 10 procenti kapitāla daļu, vai to amatpersonas tēvs, māte, vectēvs, vecāmāte, bērns, mazbērns, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais;

3) fiziskās personas laulātais vai radinieks, kas atrodas ar šo personu šīs daļas 2.punktā minētajās radniecības attiecībās.

(6) Iesniegumu izskatīšanas komisijas locekļu, ekspertu vai lietpratēju saistība ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu attiecas arī uz gadījumiem, kad pretendents ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir komersanti, fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām komisijas loceklim, ekspertam vai lietpratējam ir šā panta piektajā daļā minētā saistība.

(7) Pirms iesnieguma izskatīšanas visi iesniegumu izskatīšanas komisijas locekļi, eksperti un lietpratēji paraksta apliecinājumu par to, ka nepastāv šā panta piektajā daļā minētie apstākļi un ka viņi nav saistīti ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu.

(8) Iesniegumu izskatīšanas komisijas darbu vada komisijas priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētāju ieceļ Iepirkumu uzraudzības birojs no komisijas locekļu vidus.

(9) Iesniegumu izskatīšanas komisija ir lemttiesīga, ja attiecīgā jautājuma izskatīšanā piedalās vairāk par pusi komisijas locekļu. Iesniegumu izskatīšanas komisija lēmumus pieņem balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso iesniegumu izskatīšanas komisijas locekļu vairākums. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir iesniegumu izskatīšanas komisijas priekšsēdētāja balss.

29.pants. Iesnieguma iesniegšana

(1) Persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt koncesijas līgumu un kura saistībā ar konkrēto koncesijas procedūru, uz kuru attiecas šis likums, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga vērsties iesniegumu izskatīšanas komisijā ar iesniegumu par pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, kuras attiecas uz konkrēto koncesijas procedūru, vai par publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas darbību koncesijas procedūras norises laikā.

(2) Iesniegumu par šā panta pirmajā daļā minētajiem iespējamiem pārkāpumiem var iesniegt līdz koncesijas līguma noslēgšanai, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus. Pēc koncesijas līguma noslēgšanas pretendents publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā šajā likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegumu par koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu var iesniegt 10 dienu laikā pēc tam, kad Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā publicēts paziņojums par koncesijas procedūras rezultātiem
(53.pants).

(3) Ja iesniegums Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegts pirms koncesijas līguma noslēgšanas, Iepirkumu uzraudzības birojs informē par to publiskā partnera pārstāvi. Koncesijas līgumu neslēdz, kamēr nav saņemts iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmums par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem.

(4) Iesniegumu par konkursa bez pretendentu atlases nolikumā un konkursa ar pretendentu atlasi nolikumā iekļautajām prasībām iesniedz publiskā partnera pārstāvim un koncesijas procedūras komisijai ne vēlāk kā sešas darbdienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Iesniegumu par konkursa ar pretendentu atlasi nolikumā minētajiem atlases noteikumiem un konkursa dialoga procedūras dokumentiem iesniedz publiskā partnera pārstāvim un koncesijas procedūras komisijai ne vēlāk kā sešas darbdienas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja publiskā partnera pārstāvis vai koncesijas procedūras komisija divu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas nav novērsusi iesniegumā norādītos pārkāpumus vai nav sniegusi rakstveida atbildi iesniedzējam, iesniedzējs attiecīgi līdz piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām var iesniegt iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam.

(5) Iepirkumu uzraudzības birojs nepieņem iesniegumu, ja attiecībā uz konkrēto koncesijas procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau ticis iesniegts un izskatīts iesniegums.

(6) Ja iesniegumu iesniedz par publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas darbību attiecībā uz koncesijas procedūras likumību un iesniegumu par to pašu koncesijas procedūru jau pirms tam ir iesniedzis cits iesnieguma iesniedzējs, bet tas vēl nav izskatīts, šos iesniegumus var izskatīt kopā.

(7) Iesniegumu iesniedz rakstveidā, un tajā ietver šādas ziņas:

1) iesnieguma iesniedzēja nosaukums (firma) un adrese;

2) publiskā partnera pārstāvja nosaukums un adrese, koncesijas procedūras komisija, par kuru iesniegts iesniegums;

3) fakti, par ko iesniegts iesniegums, norādot pārkāpumu;

4) iesnieguma iesniedzēja prasība.

(8) Iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs rakstveidā atsaukt savu iesniegumu jebkurā brīdī, kamēr iesniegumu izskatīšanas komisija nav pieņēmusi lēmumu par attiecīgo iesniegumu.

(9) Ja saņemts iesniegums, Iepirkumu uzraudzības birojs ziņas par to ievieto savā mājaslapā internetā, norādot iesnieguma iesniedzēju, publisko partneri, publiskā partnera pārstāvi, koncesijas procedūras komisiju un to koncesijas procedūru, kuras likumību apstrīd iesnieguma iesniedzējs, kā arī iesnieguma izskatīšanas dienu.

30.pants. Iesnieguma izskatīšana

(1) Iesniegumu izskatīšanas komisija iesniegumu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Iesniegumu izskatīšanas komisija atļauj slēgt koncesijas līgumu, ja iesniegums ir:

1) nepamatots;

2) pamatots, bet iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētie pārkāpumi nav būtiski un nevar ietekmēt lēmumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

(3) Iesniegumu izskatīšanas komisija liedz slēgt koncesijas līgumu, ja tās konstatētie pārkāpumi ir būtiski un var ietekmēt lēmumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šādā gadījumā iesniegumu izskatīšanas komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai.

(4) Iesniegumu izskatīšanas komisija uzaicina uz iesnieguma izskatīšanas sēdi iesnieguma iesniedzēju, publiskā partnera pārstāvi, koncesijas procedūras komisijas locekļus, visus pretendentus, kuru intereses varētu ietekmēt iesniegumu izskatīšanas komisijas pieņemtais lēmums, vai viņu pārstāvjus. Iesniegumu izskatīšanas komisija uzaicina pretendentus uz iesnieguma izskatīšanas sēdi vismaz trīs darbdienas iepriekš.

(5) Iesniegumu izskatīšanas komisija uzklausa visu uzaicināto personu viedokli. Pēc pretendentu uzklausīšanas komisija turpina darbu bez pretendentu klātbūtnes.

(6) Iesniegumu izskatīšanas komisija izvērtē iesniegumu, pamatojoties uz iesniedzēja un pretendentu minētajiem faktiem un paskaidrojumiem, kā arī ekspertu vai lietpratēju viedokli vai atzinumu. Ja pretendenti nav ieradušies uz iesnieguma izskatīšanas sēdi, iesniegumu izskatīšanas komisija izskata iesniegumu, pamatojoties uz tai pieejamiem faktiem. Iesniegumu izskatīšanas komisija pieņem lēmumu, noformē un nosūta to iesnieguma iesniedzējam, publiskā partnera pārstāvim, kā arī pretendentiem, kuri ir piedalījušies iesnieguma izskatīšanas sēdē.

(7) Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumā papildus Administratīvā procesa likumā noteiktajam sniedz šādu informāciju:

1) komisijas izveidošanas pamatojums;

2) komisijas locekļi, eksperti un lietpratēji, kuri piedalījušies komisijas sēdē;

3) iesnieguma iesniedzējs, publiskā partnera pārstāvis, koncesijas procedūras komisijas locekļi un pretendentu pārstāvji, kuri piedalījušies komisijas sēdē;

4) fakti, par kuriem iesniegts iesniegums, un iesnieguma iesniedzēja prasība;

5) publiskā partnera pārstāvim vai koncesijas procedūras komisijai uzliktais pienākums un termiņš, kādā tas izpildāms, ja iesniegumu izskatīšanas komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai;

6) aizliegums vai atļauja slēgt koncesijas līgumu.

(8) Ja iesniegumu izskatīšanas komisija ir lēmusi par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai, publiskā partnera pārstāvis vai koncesijas procedūras komisija novērš pārkāpumus un veic turpmākās šajā likumā minētās darbības.

(9) Koncesijas procedūras komisija visu informāciju par iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatēto pārkāpumu novēršanu nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam ne vēlāk kā dienā, kad šā likuma 53.pantā noteiktajā kārtībā publicē koncesijas procedūras komisijas paziņojumu par koncesijas procedūras rezultātiem.

31.pants. Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumu pārsūdzēšana

(1) Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumu šā likuma 29.pantā minētās personas var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

VII nodaļa. Koncesijas procedūru veikšanas vispārīgie jautājumi

32.pants. Koncesijas procedūru posmi

(1) Ja tiek piemērota koncesijas procedūra — konkurss bez pretendentu atlases, tā tiek veikta šādos posmos:

1) nolikuma izstrāde (33.pants);

2) uzraudzības institūcijas atzinuma par nolikumu un koncesijas līguma projektu sagatavošana (34.pants);

3) paziņojuma par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā publicēšana (38.pants);

4) pretendentu piedāvājumu iesniegšana koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai (turpmāk — piedāvājums) (48.pants);

5) pretendentu piedāvājumu atvēršana (49.pants);

6) pretendentu piedāvājumu izvērtēšana (50.pants);

7) sarunas ar pretendentiem par koncesijas līguma projektu (52.pants);

8) konkursa bez pretendentu atlases rezultātu paziņošana (53.pants);

9) koncesijas līguma noslēgšana (54.pants).

(2) Ja tiek piemērota koncesijas procedūra — konkurss ar pretendentu atlasi, tā tiek veikta šādos posmos:

1) nolikuma izstrāde (33.pants);

2) uzraudzības institūcijas atzinuma par nolikumu un koncesijas līguma projektu sagatavošana (34.pants);

3) paziņojuma par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā publicēšana (38.pants);

4) pretendentu pieteikumu iesniegšana konkursam ar pretendentu atlasi (40.pants);

5) pretendentu pieteikumu atvēršana (41.pants);

6) pretendentu atlase (42.pants);

7) pretendentu informēšana par atlases rezultātiem un uzaicināšana iesniegt piedāvājumus (43.pants);

8) pretendentu piedāvājumu iesniegšana koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai (48.pants);

9) pretendentu piedāvājumu izvērtēšana (50.pants);

10) sarunas ar pretendentiem par koncesijas līguma projektu (52.pants);

11) konkursa ar pretendentu atlasi rezultātu paziņošana (53.pants);

12) koncesijas līguma noslēgšana (54.pants).

(3) Ja tiek piemērota koncesijas procedūra — konkursa dialogs, tā tiek veikta šādos posmos:

1) nolikuma izstrāde (33.pants);

2) uzraudzības institūcijas atzinuma par nolikumu un koncesijas līguma projektu sagatavošana (34.pants);

3) paziņojuma par konkursa dialoga procedūras uzsākšanu publicēšana (38.pants);

4) pieteikumu iesniegšana konkursa dialoga procedūrai (44.pants);

5) pretendentu atlase uzaicināšanai uz pārrunām (44.pants);

6) pretendentu uzaicināšana uz pārrunām (45.pants);

7) individuālās pārrunas ar katru atlasīto pretendentu (46.pants);

8) pārrunu slēgšana un uzaicināšana iesniegt piedāvājumus koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai (47.pants);

9) pretendentu piedāvājumu iesniegšana koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai (48.pants);

10) pretendentu piedāvājumu izvērtēšana (50.pants);

11) sarunas ar pretendentiem par koncesijas līguma projektu (52.pants);

12) konkursa dialoga procedūras rezultātu paziņošana (53.pants);

13) koncesijas līguma noslēgšana (54.pants).

(4) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par koncesijas līguma noslēgšanu (52.pants) vai lēmums par koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu (36.pants), koncesijas procedūras komisija sagatavo koncesijas procedūras noslēguma ziņojumu (turpmāk — noslēguma ziņojums) (55.pants).

33.pants. Nolikuma izstrāde

(1) Attiecīgās koncesijas procedūras nolikumu izstrādā koncesijas procedūras komisija saskaņā ar lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu. Minēto nolikumu apstiprina katrs publiskā partnera pārstāvis.

(2) Ja koncesijas procedūrai piemēro konkursu bez pretendentu atlases, nolikumā norāda:

1) publiskā partnera un viņa pārstāvja nosaukumu (firmu), juridisko adresi un citus nepieciešamos rekvizītus;

2) pretendentu piedāvājumu iesniegšanas un atvēršanas datumu, laiku, vietu un kārtību;

3) prasības attiecībā uz pretendenta piedāvājuma derīguma termiņu, noformējumu un iesniegšanu, finanšu piedāvājuma formu, kā arī informāciju par valodu vai valodām, kurās piedāvājums iesniedzams;

4) pretendentu izslēgšanas nosacījumus saskaņā ar šā likuma 37.pantu, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar minētā panta prasībām;

5) prasības attiecībā uz pretendenta iespējām veikt profesionālo darbību, prasības attiecībā uz pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli, tehniskajām un profesionālajām spējām, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar minētajām prasībām;

6) informāciju par koncesijas līguma priekšmetu, kurā norādītas būvdarbiem un pakalpojumiem izvirzītās prasības, tai skaitā sagaidāmais būvdarbu vai pakalpojumu kvalitātes līmenis, būvdarbu vai pakalpojumu mērķis, izpildes termiņš un vieta un, ja nepieciešams, izmantojamās būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas metodes un resursi;

7) vides aizsardzības nosacījumus (ja tādus ir nepieciešams noteikt);

8) sociālās aizsardzības nosacījumus (ja tādus ir nepieciešams noteikt);

9) laikposmu, kādā koncesijas procedūras komisija plāno izskatīt piedāvājumus;

10) piedāvājumu vērtēšanas kritērijus saskaņā ar šā likuma 51.pantu, kā arī norādi par to, vai pretendents drīkst iesniegt piedāvājuma variantus;

11) datumu, laiku un veidu, kādā konkursa bez pretendentu atlases procedūras rezultāti tiks paziņoti pretendentiem;

12) nosacījumus, saskaņā ar kuriem piedāvājumi tiek uzskatīti par neatbilstošiem nolikumam;

13) termiņu, kādā pēc rezultātu noteikšanas jāpanāk galīgā vienošanās ar konkursa bez pretendentu atlases procedūras uzvarētāju par koncesijas līguma noslēgšanu;

14) koncesijas līguma projekta noteikumus, kurus koncesijas līguma saskaņošanas laikā nedrīkst grozīt;

15) sakaru līdzekļus, ar kādiem notiks informācijas apmaiņa starp koncesijas procedūras komisiju un pretendentiem;

16) citu informāciju, kura paredzēta šajā likumā vai kuru koncesijas procedūras komisija uzskata par nepieciešamu iekļaut nolikumā.

(3) Ja koncesijas procedūrai piemēro konkursu ar pretendentu atlasi, papildus šā panta otrajā daļā minētajām ziņām nolikumā norāda:

1) laiku un vietu, kur pretendents var iesniegt pieteikumu par gatavību piedalīties konkursā ar pretendentu atlasi;

2) iesniedzamo dokumentu un informācijas sarakstu;

3) to kritēriju kopumu, kuram jāatbilst pretendentam, lai viņš tiktu aicināts iesniegt piedāvājumu, saskaņā ar šā likuma 40.panta otro daļu;

4) datumu, laiku, vietu un kārtību, kādā koncesijas procedūras komisija atvērs pretendentu pieteikumus;

5) laikposmu, kurā koncesijas procedūras komisija plāno veikt pretendentu atlasi;

6) datumu, laiku un veidu, kādā tiks paziņoti pretendentu atlases rezultāti;

7) plānoto laika grafiku pārējo konkursa ar pretendentu atlasi procedūras posmu veikšanai;

8) citu ar pretendentu atlasi saistītu informāciju.

(4) Ja koncesijas procedūrai piemēro konkursu ar pretendentu atlasi, nolikumā var ietvert nosacījumu, ka koncesijas procedūras komisija patur sev tiesības pieprasīt, lai piedāvājumus iesniedz tikai ierobežots skaits pretendentu, kuri vislabāk atbilst pretendentu atlases kritērijiem. Šādā gadījumā pretendentu skaits nevar būt mazāks par diviem.

(5) Ja koncesijas procedūrai piemēro konkursa dialogu, papildus šā panta otrajā daļā minētajām ziņām nolikumā norāda:

1) laiku un vietu, kur pretendents var iesniegt pieteikumu par gatavību piedalīties konkursa dialoga procedūrā;

2) iesniedzamo dokumentu un informācijas sarakstu;

3) to kritēriju kopumu, kuram jāatbilst pretendentam, lai viņš tiktu uzaicināts uz pārrunām, saskaņā ar šā likuma 40.panta otro daļu;

4) laikposmu, kurā koncesijas procedūras komisija plāno veikt pretendentu izvērtēšanu, lai uzaicinātu tos uz pārrunām;

5) publiskā partnera vajadzības un prasības, par ko notiks pārrunas ar pretendentiem;

6) informāciju par pārrunu uzsākšanas laiku un vietu, kā arī valodu, kuru paredzēts izmantot pārrunās ar pretendentiem;

7) datumu, laiku un veidu, kādā pretendenti tiks uzaicināti uz pārrunām;

8) pārrunu norises posmus, ja tiek paredzēts, ka pārrunas ar pretendentiem noritēs posmos;

9) datumu, laiku un veidu, kādā pretendentiem tiks paziņoti pārrunu rezultāti;

10) plānoto laika grafiku pārējo konkursa dialoga procedūras posmu veikšanai;

11) pārrunu dalībnieku godalgu vai maksājumu lielumu un izmaksu, kā arī pasniegšanas veidu un termiņus tiem pretendentiem, kuri piedalījušies šā likuma 46.pantā minētajās pārrunās (ja tiek paredzēts, ka par piedalīšanos pārrunās paredzētas godalgas vai maksājumi);

12) citu informāciju par konkursa dialoga procedūras norisi.

(6) Ja šā panta otrajā daļā minētā informācija objektīvi nav savienojama ar šā panta trešajā vai piektajā daļā minēto informāciju, nolikumā iekļauj tikai šā panta trešajā vai piektajā daļā minēto informāciju.

(7) Ja koncesijas līguma īstenošanai tiek paredzēts kāds no Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajiem atbalsta sniegšanas veidiem, koncesijas procedūras komisija minēto informāciju norāda nolikumā, vienlaikus nosakot šā atbalsta sniegšanas kārtību.

(8) Ja koncesijas līguma īstenošanai tiek paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, koncesijas procedūras komisija minēto informāciju norāda nolikumā, vienlaikus nosakot šo līdzekļu izmantošanas kārtību.

(9) Nolikumā norāda, vai pretendents, ar kuru paredzēts slēgt koncesijas līgumu, šā līguma izpildei var dibināt mērķsabiedrību vai viņam tā jādibina.

(10) Nolikumā var pieprasīt, lai pretendents piedāvājumā norāda tās koncesijas līguma daļas, kuras nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus paredzamos apakš­uzņēmējus.

(11) Nolikumam pievieno koncesijas līguma projektu. Konkursa dialoga procedūras gadījumā koncesijas līguma projektu nolikumam var nepievienot.

34.pants. Uzraudzības institūcijas atzinums par nolikumu un koncesijas līguma projektu

(1) Koncesijas procedūras komisija nolikumu un tam pievienoto koncesijas līguma projektu nosūta uzraudzības institūcijai, lai saņemtu atzinumu par to, vai risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri atbilst koncesijas līgumam.

(2) Ja uzraudzības institūcijas atzinumā ir norādīts, ka no nolikumā un koncesijas līguma projektā ietvertās informācijas izriet — risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri atbilst koncesijas līgumam, koncesijas procedūras komisija nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam šā likuma 38.panta pirmajā daļā minēto paziņojumu par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā.

(3) Ja uzraudzības institūcijas atzinumā ir norādīts, ka no nolikumā un koncesijas līguma projektā ietvertās informācijas izriet — risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam, koncesijas procedūras komisija informē par to publiskā partnera pārstāvi un, ņemot vērā publiskā partnera pārstāvja rakstveida norādījumus, izstrādā jaunu nolikumu un koncesijas līguma projektu vai pārtrauc koncesijas procedūru, pieņemot šā likuma 36.panta otrajā daļā minēto lēmumu.

(4) Ja, ņemot vērā publiskā partnera pārstāvja norādījumus, koncesijas procedūras komisija izstrādā jaunu nolikumu un koncesijas līguma projektu, komisija tos nosūta uzraudzības institūcijai saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

35.pants. Grozījumu izdarīšana nolikumā

(1) Koncesijas procedūras komisija var izdarīt grozījumus nolikumā, ja tie būtiski nemaina nolikumā ietvertās prasības. Par būtiskām nolikumā ietverto prasību izmaiņām it īpaši uzskata tādas izmaiņas, kuru rezultātā mainās personu loks, kas var piedalīties koncesijas procedūrā un iesniegt piedāvājumu, mainās noteiktais risku sadalījums starp publisko partneri un privāto partneri vai mainās piedāvājuma saturs, piedāvātā līgumcena un nosacījumi, vai arī neiespējama kļūst piedāvājuma sagatavošana noteiktajā termiņā, un citas būtiskas nolikumā ietvertas prasības.

(2) Nolikuma grozījumus apstiprina publiskā partnera pārstāvis.

(3) Grozījumus nolikumā drīkst izdarīt tikai tad, ja nav beidzies šā likuma 39.pantā minētais attiecīgā pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņš.

(4) Koncesijas procedūras komisija nolikuma grozījumus nosūta uzraudzības institūcijai, lai saņemtu atzinumu šā likuma 34.pantā noteiktajā kārtībā.

36.pants. Koncesijas procedūras izbeigšana vai pārtraukšana

(1) Koncesijas procedūras komisija pieņem lēmumu izbeigt attiecīgo koncesijas procedūru, ja:

1) šai koncesijas procedūrai nav iesniegts neviens pretendenta pieteikums vai piedāvājums;

2) neviens iesniegtais piedāvājums neatbilst nolikumā ietvertajām prasībām;

3) neviens pretendents neatbilst nolikumā izvirzītajām kvalifikācijas, pretendentu atlases vai konkursa dialoga procedūrai noteiktajām prasībām;

4) koncesijas procedūras komisija sarunās par koncesijas līguma projektu ne ar vienu no pretendentiem šā likuma 52.panta noteiktajā kārtībā nepanāk vienošanos par koncesijas līgumu un līdz ar to koncesijas līgums ar privāto partneri netiek noslēgts.

(2) Koncesijas procedūras komisija var jebkurā brīdī ar savu lēmumu pārtraukt attiecīgo koncesijas procedūru, ja tam ir objektīvs pamatojums un saņemta katra publiskā partnera piekrišana. Lēmumā koncesijas procedūras komisija norāda attiecīgās koncesijas procedūras pārtraukšanas pamatojumu.

(3) Ja tiek pieņemts lēmums par koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, koncesijas procedūras komisija publicē paziņojumu par koncesijas procedūras rezultātiem (53.pants), paziņo visiem pretendentiem par procedūras izbeigšanu un sagatavo noslēguma ziņojumu (55.pants).

37.pants. Pretendenta izslēgšanas noteikumi

(1) Koncesijas procedūras komisija izslēdz pretendentu no turpmākās dalības attiecīgajā koncesijas procedūrā jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) pretendents ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu atzīts par vainīgu koruptīvos noziedzīgos nodarījumos, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, noziedzīgas organizācijas izveidošanā vai par iesaistīšanos tās darbībā pēdējo 36 mēnešu laikā līdz pretendenta pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai;

2) ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu ir pasludināts pretendenta maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, tā saimnieciskā darbība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir apturēta vai pārtraukta vai ir pieņemts lēmums par pretendenta darbības izbeigšanu;

3) pretendentam ir nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts;

4) pretendents nav reģistrēts, licencēts vai sertificēts atbilstoši tās valsts normatīvo aktu prasībām, kurā pretendents ir rezidents;

5) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir konstatēts fakts, ka pretendents ir sodīts par personu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma noslēgšanas pēdējo 18 mēnešu laikā līdz pretendenta pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai;

6) pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas nolēmumu, ir konstatēts būtisks pretendenta profesionālās darbības pārkāpums pēdējā gada laikā no piedāvājuma vai pieteikuma iesniegšanas dienas;

7) pretendents nav sniedzis informāciju vai ir sniedzis nepatiesu informāciju savas kvalifikācijas novērtēšanai;

8) uz personu, uz kuras iespējām pretendents atsaucas, lai apliecinātu, ka tās kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, attiecināmi šīs daļas 1., 2., 3., 5., 6. un 7.punktā minētie nosacījumi.

(2) Ja koncesijas procedūras komisija publiskās datubāzēs nevar iegūt šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minēto informāciju, tā pieprasa, lai pretendents iesniedz:

1) izziņu, ko izdevusi kompetenta institūcija Latvijā vai līdzvērtīga institūcija citā valstī, kur pretendents vai šā panta pirmās daļas 8.punktā minētā persona ir reģistrēti, un kas apliecina, ka:

a) ar tiesas nolēmumu nav pasludināts pretendenta un šā panta pirmās daļas 8.punktā minētās personas maksātnespējas process vai pretendents vai šā panta pirmās daļas 8.punktā minētā persona nav iesniegusi pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu, pretendenta vai šā panta pirmās daļas 8.punktā minētās personas darbība nav apturēta vai pārtraukta un nav pieņemts lēmums par pretendenta vai šā panta pirmās daļas 8.punktā minētās personas darbības izbeigšanu,

b) pretendents un šā panta pirmās daļas 8.punktā minētā persona ir reģistrēti, licencēti vai sertificēti likumā noteiktajos gadījumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) izziņu, ko izdevis Valsts ieņēmumu dienests vai cita nodokļu administrēšanas iestāde Latvijā vai līdzvērtīga nodokļu administrēšanas iestāde citā valstī, kur pretendents un šā panta pirmās daļas 8.punktā minētā persona ir reģistrēti, un kas apliecina, ka pretendentam un šā panta pirmās daļas 8.punktā minētajai personai nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu.

(3) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētais noteikums attiecas gan uz pašu pretendentu, gan uz fiziskajām un juridiskajām personām, tai skaitā uz personām, kurām ir pārstāvības tiesības, un personām, kurām ir lēmumu pieņemšanas un uzraudzības tiesības attiecībā uz šo pretendentu.

(4) Lai pretendentu izvērtētu saskaņā ar šā panta pirmās daļas 5.punktu, koncesijas procedūras komisija no Valsts darba inspekcijas iegūst informāciju par to, vai pretendents un šā panta pirmās daļas 8.punktā minētā persona Latvijā ir sodīti par personu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma noslēgšanas.

(5) Koncesijas procedūras komisija šā panta pirmās daļas 7.punktā minētajā gadījumā izslēdz attiecīgo pretendentu no turpmākās dalības koncesijas procedūrā, ja pretendents neiesniedz pieprasīto informāciju vai koncesijas procedūras komisija pati, izmantojot kompetentu institūciju rīcībā esošu informāciju, kas ir pārbaudāma un kam ir publiska ticamība, konstatē, ka pretendents sniedzis nepatiesu informāciju.

(6) Ja tādi dokumenti, ar kuriem pretendents var apliecināt, ka uz to un šā panta pirmās daļas 8.punktā minēto personu neattiecas šā panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, netiek izdoti vai ar šiem dokumentiem nepietiek, lai apliecinātu, ka uz to un šā panta pirmās daļas 8.punktā minēto personu neattiecas šā panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, šādus dokumentus var aizstāt ar zvērestu vai, ja zvēresta došanu attiecīgās valsts normatīvie akti neparedz, — ar pretendenta un šā panta pirmās daļas 8.punktā minētās personas apliecinājumu kompetentai izpildvaras vai tiesu varas iestādei, zvērinātam notāram vai kompetentai attiecīgās nozares organizācijai to reģistrācijas (pastāvīgās dzīvesvietas) valstī.

38.pants. Paziņojuma par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā publicēšana

(1) Koncesijas procedūras komisija paziņojumu par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai.

(2) Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas ievieto to Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

(3) Ja nolikumā tiek izdarīti šā likuma 35.pantā minētie grozījumi, koncesijas procedūras komisija atkārtoti nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā, norādot, kādi grozījumi ir izdarīti nolikumā.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā koncesijas procedūras komisija tādā pašā termiņā, kādā paziņojumu nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai, nosūta to arī pretendentiem, kuri jau ir iesnieguši pieteikumu par piedalīšanos koncesijas procedūrā.

(5) Nākamajā dienā pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma ievietošanas Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā paziņojumu par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā ievieto arī katra publiskā partnera pārstāvja mājaslapā internetā.

(6) Koncesijas procedūras komisija ir tiesīga paziņojumu par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā nosūtīt Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

39.pants. Pretendentu pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņi

(1) Nosakot pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, koncesijas procedūras komisija ņem vērā iespējamā koncesijas līguma sarežģītības pakāpi un laiku, kāds nepieciešams pieteikumu vai piedāvājumu sagatavošanai, kā arī šajā pantā noteiktos termiņu ierobežojumus.

(2) Ja koncesijas procedūrai tiek piemērots konkurss bez pretendentu atlases, termiņš pretendentu piedāvājumu iesniegšanai ir vismaz 30 dienas pēc tam, kad šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

(3) Ja koncesijas procedūrai tiek piemērots konkurss ar pretendentu atlasi vai konkursa dialogs, termiņš pretendentu pieteikumu iesniegšanai ir vismaz 25 dienas pēc tam, kad šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

(4) Ja koncesijas procedūrai tiek piemērots konkurss ar pretendentu atlasi, termiņš pretendentu piedāvājumu iesniegšanai ir vismaz 25 dienas pēc tam, kad pretendentu atlasi izturējušajiem pretendentiem nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus (43.pants).

(5) Ja koncesijas procedūrai tiek piemērots konkursa dialogs, koncesijas procedūras komisija vienojas ar visiem atlasītajiem pretendentiem, kuri piedalījušies pārrunās, par piedāvājumu iesniegšanas termiņu, bet, ja vienoties nevar, šo termiņu nosaka ne īsāku par 30 dienām no dienas, kad pretendentiem nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus (47.panta septītā daļa).

(6) Koncesijas procedūras komisija ir tiesīga pagarināt šajā pantā noteiktos pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, publicējot tādu pašu paziņojumu, kādā sākotnēji bija publicēta informācija par pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanu (38.panta pirmā daļa). Šāda termiņu pagarināšana nav uzskatāma par grozījumiem nolikumā šā likuma 35.panta izpratnē.

(7) Ja kāda iemesla dēļ tehniskās specifikācijas un citi dokumenti vai papildu informācija tiek pieprasīta, bet netiek izsniegta šā likuma 48.panta astotajā daļā paredzētajā termiņā vai ja piedāvājumu var sagatavot tikai pēc koncesijas izpildes vietas apskates vai iepazīšanās klātienē ar koncesijas procedūras papildu dokumentiem, koncesijas procedūras komisija ir tiesīga pagarināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu, dodot pretendentiem iespēju uzzināt visu informāciju, kas nepieciešama piedāvājuma sagatavošanai.

(8) Ja nolikumā tiek izdarīti grozījumi (35.pants) un ir pagājusi puse laika vai ilgāks laiks no šā panta otrajā un trešajā daļā minētā termiņa, pieteikuma vai piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā ir publicēts atkārtots paziņojums par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā, nedrīkst būt īsāks par 15 dienām.

VIII nodaļa. Pretendentu atlase

40.pants. Pretendentu pieteikumu iesniegšana

(1) Ja saskaņā ar nolikumu tiek organizēts konkurss ar pretendentu atlasi, pretendents termiņā, kas norādīts paziņojumā par uzaicinājumu piedalīties šajā koncesijas procedūrā, iesniedz koncesijas procedūras komisijai rakstveida pieteikumu par gatavību piedalīties pretendentu atlases procedūrā, kurā apliecina savu atbilstību nolikumā norādītajiem pretendentu atlases kritērijiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā pretendentam jāatbilst šādām prasībām:

1) atbilstoša un pietiekama profesionālā kvalifikācija;

2) pieejams aprīkojums un citas iekārtas, kas nepieciešamas visu koncesijas līguma ietvaros plānoto darbību veikšanai, vai arī pretendentam jāiesniedz pierādījumi, ka tas iegūs nepieciešamo aprīkojumu un citas iekārtas pēc koncesijas līguma noslēgšanas;

3) pieejami atbilstoši finanšu resursi visu koncesijas līguma ietvaros plānoto darbību veikšanai (paša resursi vai finansētāja rakstveida apliecinājums);

4) atbilstoša vadības un organizatoriskā pieredze;

5) citām prasībām, kas noteiktas nolikumā un ir būtiskas konkrētā koncesijas līguma izpildei.

41.pants. Pretendentu pieteikumu atvēršana

(1) Nolikumā norādītajā datumā, laikā un vietā koncesijas procedūras komisija rīko pretendentu pieteikumu atvēršanu. Pieteikumu atvēršana ir atklāta.

(2) Pretendentu pieteikumus atver to iesniegšanas secībā. Pēc pieteikuma atvēršanas koncesijas procedūras komisija nosauc pretendentu, pieteikuma iesniegšanas datumu un laiku un šīs ziņas ieraksta komisijas sēdes protokolā.

42.pants. Pretendentu atlase

(1) Nolikumā paredzētajā laikā koncesijas procedūras komisija izvērtē pretendentu iesniegto informāciju un dokumentus, lai noteiktu to atbilstību nolikumā noteiktajiem pretendentu atlases kritērijiem.

(2) Koncesijas procedūras komisija ir tiesīga pārbaudīt nepieciešamo informāciju kompetentā institūcijā, publiski pieejamās datubāzēs vai citos publiski pieejamos avotos. Ja koncesijas procedūras komisija ir ieguvusi informāciju minētajā veidā un šī informācija neatbilst faktiskajai situācijai, pretendents ir tiesīgs iesniegt izziņu vai citu dokumentu par attiecīgo faktu.

(3) Ja koncesijas procedūras komisijai rodas šaubas par iesniegtā dokumenta oriģināla atvasinājuma autentiskumu, tā pieprasa, lai pretendents uzrāda attiecīgā dokumenta oriģinālu.

(4) Ja nolikumā ir ietverts nosacījums, ka koncesijas procedūras komisija patur sev tiesības pieprasīt piedāvājumus tikai no ierobežota pretendentu skaita, komisija sagatavo to pretendentu sarakstu, kuri tiks aicināti iesniegt piedāvājumus.

43.pants. Pretendentu informēšana par atlases rezultātiem

Koncesijas procedūras komisija 10 dienu laikā pēc pretendentu izvērtēšanas rakstveidā informē visus pretendentus, kuri iesnieguši pieteikumus par gatavību piedalīties pretendentu atlases procedūrā, par pretendentu izvērtēšanas rezultātiem un uzaicina izraudzītos pretendentus iesniegt piedāvājumus.

IX nodaļa. Konkursa dialoga norise

44.pants. Pieteikumu iesniegšana un pretendentu atlase uzaicināšanai uz pārrunām

(1) Lai piedalītos konkursa dialoga procedūrā, pretendents termiņā, kas norādīts paziņojumā par uzaicinājumu piedalīties šajā koncesijas procedūrā, iesniedz koncesijas procedūras komisijai rakstveida pieteikumu par gatavību piedalīties konkursa dialoga procedūrā.

(2) Koncesijas procedūras komisija atlasa pretendentus uzaicināšanai uz pārrunām nolikumā paredzētajos termiņos.

(3) Lai pretendents tiktu uzaicināts uz pārrunām, tam ir jāatbilst šā likuma 40.panta otrajā daļā noteiktajām prasībām.

45.pants. Pretendentu uzaicināšana uz pārrunām

(1) Koncesijas procedūras komisija 10 dienu laikā pēc pretendentu izvērtēšanas rakstveidā informē visus pretendentus, kuri iesnieguši šā likuma 44.panta pirmajā daļā minētos pieteikumus, par pretendentu izvērtēšanas rezultātiem, norādot pretendentus, kuri tiek uzaicināti uz pārrunām.

(2) Nolikumā var noteikt, ka gadījumā, ja pretendentu skaits pārsniegs nolikumā paredzēto pretendentu skaitu, koncesijas procedūras komisija uz pārrunām uzaicinās tikai noteiktu pretendentu skaitu. Šādā gadījumā pretendentu skaits nedrīkst būt mazāks par trim.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā koncesijas procedūras komisija uz pārrunām uzaicina nolikumā paredzēto pretendentu skaitu.

(4) Uzaicinājumā uz pārrunām norāda vismaz pārrunu uzsākšanas datumu, laiku un vietu, kā arī valodu, kuru paredzēts izmantot konkursa dialogā.

46.pants. Pārrunas ar pretendentiem

(1) Uzaicinājumā uz pārrunām norādītajā datumā, laikā un vietā uzaicinātais pretendents iesniedz koncesijas procedūras komisijai savu nolikumā norādīto publiskā partnera vajadzību un prasību risinājumu.

(2) Pārrunu uzdevums ir izstrādāt vienu vai vairākus nolikuma prasībām atbilstošus alternatīvus risinājumus, uz kuru pamata uz pārrunām uzaicinātos pretendentus aicinās iesniegt piedāvājumus.

(3) Koncesijas procedūras komisija veic pārrunas ar katru uzaicināto pretendentu atsevišķi.

(4) Koncesijas procedūras komisija ar uzaicinātajiem pretendentiem pārrunu laikā ir tiesīga apspriest visus ar koncesijas līgumu saistītos aspektus.

(5) Pārrunu laikā koncesijas procedūras komisija nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem, neradot nevienam pretendentam labvēlīgākus apstākļus kā pārējiem.

(6) Veicot pārrunas ar pretendentiem, koncesijas procedūras komisija neatklāj citu pretendentu piedāvātos risinājumus, kā arī konfidenciālu informāciju, ko tai darījis zināmu pretendents, kurš piedalās pārrunās, ja vien attiecīgais pretendents nav tam noteikti piekritis.

(7) Ja tas paredzēts nolikumā, koncesijas procedūras komisija ir tiesīga organizēt pārrunas vairākos secīgos posmos, lai samazinātu pārrunās apspriežamo risinājumu skaitu.

(8) Koncesijas procedūras komisija pārrunas ar pretendentiem turpina līdz brīdim, kad ir izstrādāts tāds risinājums vai risinājumi, kas atbilst nolikumā noteiktajām publiskā partnera vajadzībām un prasībām.

47.pants. Pārrunu slēgšana un uzaicināšana iesniegt piedāvājumus

(1) Ja pārrunās ar pretendentiem tiek izstrādāts tāds risinājums, kas atbilst nolikumā noteiktajām publiskā partnera vajadzībām un prasībām, koncesijas procedūras komisija par to rakstveidā informē katru publiskā partnera pārstāvi, nosūtot viņam izstrādāto risinājumu.

(2) Ja katrs publiskā partnera pārstāvis rakstveidā akceptē pārrunās izstrādāto risinājumu, koncesijas procedūras komisija šo risinājumu un koncesijas līguma projektu nosūta uzraudzības institūcijai, lai saņemtu atzinumu par risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri.

(3) Ja uzraudzības institūcijas atzinumā ir norādīts, ka no pārrunās izstrādātā risinājuma un koncesijas līguma projekta izriet — risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri atbilst koncesijas līgumam, koncesijas procedūras komisija pārrunas slēdz.

(4) Ja uzraudzības institūcijas atzinumā ir norādīts, ka no pārrunās izstrādātā risinājuma un koncesijas līguma projekta izriet — risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam, koncesijas procedūras komisija informē par to publiskā partnera pārstāvi un, ņemot vērā publiskā partnera pārstāvja rakstveida norādījumus, turpina sarunas ar pretendentiem vai pārtrauc koncesijas procedūru, pieņemot šā likuma 36.panta otrajā daļā minēto lēmumu.

(5) Ja uzraudzības institūcijas atzinumā ir norādīts, ka no koncesijas līguma projekta izriet — risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam, koncesijas procedūras komisija izstrādā jaunu koncesijas līguma projektu.

(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos koncesijas procedūras komisija rīkojas saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu.

(7) Koncesijas procedūras komisija informē visus pretendentus, kuri piedalījās pārrunās, par pārrunu slēgšanu un uzaicina šos pretendentus iesniegt piedāvājumus termiņā, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 39.panta piekto daļu.

(8) Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus iekļaujama vismaz šāda informācija:

1) pārrunās ar pretendentiem izstrādātais risinājums;

2) piedāvājumu iesniegšanas termiņš, adrese, uz kuru sūtāmi piedāvājumi, un valoda, kurā piedāvājums iesniedzams;

3) piedāvājuma derīguma termiņš.

(9) Koncesijas procedūras komisija uzaicinājumā norāda, ka piedāvājumā ietverami visi tie nepieciešamie elementi, kuri iekļauti pārrunās izstrādātajā risinājumā.

(10) Uzaicinājumam pievienojams koncesijas līguma projekts. Uzaicinājumā norāda, kuri koncesijas līguma projekta noteikumi nav grozāmi.

(11) Ja nolikumā paredzēts, ka pretendentiem par dalību pārrunās tiek piešķirtas godalgas vai veikti maksājumi, godalgas piešķir un maksājumus veic nolikumā paredzētajā kārtībā.

X nodaļa. Koncesijas procedūras uzvarētāja noteikšana

48.pants. Pretendentu piedāvājumu iesniegšana

(1) Ja tiek organizēts konkurss bez pretendentu atlases, pretendents piedāvājumu iesniedz termiņā, kāds noteikts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā publicētajā šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā.

(2) Ja tiek organizēts konkurss ar pretendentu atlasi, piedāvājumu uzaicinājumā norādītajā termiņā iesniedz pretendents, kurš ir saņēmis šā likuma 43.pantā minēto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu.

(3) Ja tiek organizēts konkursa dialogs, piedāvājumu uzaicinājumā norādītajā termiņā iesniedz pretendents, kurš ir saņēmis šā likuma 47.panta septītajā daļā minēto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu.

(4) Piedāvājumā pretendents norāda:

1) piedāvāto tehnisko risinājumu atbilstoši nolikumā norādītajiem drošības, vides aizsardzības un citiem nosacījumiem;

2) piedāvāto koncesijas finansiālo un komerciālo risinājumu;

3) citu informāciju, kas noteikta nolikumā vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu.

(5) Ja piedāvājumu iesniedz pretendents, kas ir piedalījies konkursa dialogā, piedāvājumā ietverami arī visi tie nepieciešamie elementi, kuri iekļauti pārrunās izstrādātajā risinājumā.

(6) Ja piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, nolikumā var paredzēt, ka pretendenti var iesniegt piedāvājuma variantus.

(7) Pretendenti ir tiesīgi pieprasīt, lai koncesijas procedūras komisija sniedz skaidrojumus par nolikumu un citu informāciju par koncesijas procedūru, ja šāds pieprasījums iesniegts ne vēlāk kā deviņas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

(8) Koncesijas procedūras komisijai atbildes uz šā panta septītajā daļā minētajiem informācijas pieprasījumiem jāsniedz piecu darbdienu laikā.

49.pants. Pretendentu piedāvājumu atvēršana

(1) Koncesijas procedūras komisija pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām atver iesniegtos piedāvājumus nolikumā norādītajā datumā, laikā un vietā. Piedāvājumu atvēršana ir atklāta.

(2) Piedāvājumus atver to iesniegšanas secībā, nosaucot pretendentu, piedāvājuma iesniegšanas laiku, piedāvāto līgumcenu un citas ziņas, kas raksturo piedāvājumu, un šīs ziņas ieraksta komisijas sēdes protokolā.

(3) Pēc pretendenta pieprasījuma koncesijas procedūras komisija uzrāda finanšu piedāvājumu, kurā atbilstoši pieprasītajai finanšu piedāvājuma formai norādīta piedāvātā līgumcena.

50.pants. Pretendenta piedāvājuma izvērtēšana

(1) Ja saskaņā ar nolikumu tiek organizēts konkurss bez pretendentu atlases, koncesijas procedūras komisija pārbauda pretendenta atbilstību nolikumā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, vērtē pretendenta piedāvājumu pēc nolikumā norādītajiem vērtēšanas kritērijiem un izvēlas piedāvājumu saskaņā ar nolikumā izraudzīto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(2) Ja saskaņā ar nolikumu tiek organizēts konkurss ar pretendentu atlasi, koncesijas procedūras komisija vērtē pretendenta piedāvājumu pēc nolikumā norādītajiem vērtēšanas kritērijiem un izvēlas piedāvājumu saskaņā ar nolikumā izraudzīto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(3) Ja saskaņā ar nolikumu tiek organizēts konkursa dialogs, koncesijas procedūras komisija pārbauda piedāvājuma atbilstību pārrunās izstrādātajā risinājumā noteiktajām prasībām un izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

(4) Ja piedāvājumu iesniedzis pretendents, kas konkursa dialogā ir piedalījies pārrunās, tas pēc koncesijas procedūras komisijas pieprasījuma ir tiesīgs piedāvājumu paskaidrot, precizēt un saskaņot. Tomēr šāda paskaidrošana, precizēšana, saskaņošana un papildu informācijas sniegšana nedrīkst mainīt galvenos elementus piedāvājumā vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, tādējādi ierobežojot konkurenci un veicinot diskrimināciju.

(5) Piedāvājumu vērtēšanas laikā koncesijas procedūras komisija pārbauda, vai piedāvājumā nav aritmētisku kļūdu. Ja koncesijas procedūras komisija konstatē šādas kļūdas, tā šīs kļūdas izlabo. Par kļūdu labojumu un laboto piedāvājuma summu koncesijas procedūras komisija paziņo pretendentam, kura pieļautās kļūdas labotas. Vērtējot finanšu piedāvājumu, koncesijas procedūras komisija ņem vērā izdarītos labojumus.

(6) Ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, katrs koncesijas procedūras komisijas loceklis piedāvājumu vērtē individuāli pēc visiem nolikumā norādītajiem vērtēšanas kritērijiem. Par saimnieciski vis­izdevīgāko piedāvājumu atzīst to piedāvājumu, kas, apkopojot komisijas locekļu individuālos vērtējumus, ieguvis visaugstāko novērtējumu.

(7) Pēc pretendentu piedāvājumu izvērtēšanas koncesijas procedūras komisija izveido visu piedāvājumus iesniegušo pretendentu sarakstu, izvietojot tos novērtējuma secībā, un ieraksta to koncesijas procedūras komisijas sēdes protokolā.

51.pants. Pretendentu piedāvājumu vērtēšanas kritēriji

(1) Koncesijas procedūras komisija piedāvājumu vērtēšanas kritērijus nosaka nolikumā, ņemot vērā šajā pantā minētos nosacījumus, koncesijas projekta mērķus un citus nosacījumus, kas ir būtiski konkrētā koncesijas līguma izpildei.

(2) Piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai koncesijas procedūras komisija izvēlas vienu no šādiem kritērijiem:

1) saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu;

2) piedāvājumu ar viszemāko līgumcenu.

(3) Ja koncesijas procedūrā izvēlas saim­nieciski visizdevīgāko piedāvājumu, nolikumā norāda visus vērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā, kritēriju īpat­svarus un to skaitliskās vērtības, kā arī piedāvājumu izvēles algoritmu saskaņā ar minētajiem kritērijiem un aprakstu, kā tiks vērtēts katrs no norādītajiem vērtēšanas kritērijiem. Kritērijiem piešķirtās skaitliskās vērtības var norādīt noteiktā diapazonā.

(4) Piedāvājuma nefinansiālo un nekomerciālo aspektu vērtēšanas kritērijiem var izmantot šādus nosacījumus:

1) piedāvājumā izteiktais tehniskais vērtējums (nolikumā noteiktais minimālais tehniskās projektēšanas vai pakalpojuma piegādes standarta īstenošanas piedāvājums vai tā uzlabojums);

2) piedāvājumā izteiktais izmantošanas un apsaimniekošanas vērtējums (paredzamās būves izmantošanas un apsaimniekošanas kārtība, metode un atbilstība noteiktajiem standartiem);

3) pakalpojumu kvalitāte un veidi, kā tiks nodrošināta to nepārtrauktība;

4) drošības un vides aizsardzības aspekti;

5) citi nosacījumi, kas ir būtiski konkrētā koncesijas līguma izpildei.

(5) Piedāvājuma finansiālo un komerciālo aspektu vērtēšanas kritērijiem var izmantot šādus nosacījumus:

1) to jebkāda veida maksājumu lielums, kuri koncesijas līguma ietvaros jāveic publiskajam partnerim;

2) to jebkāda veida maksājumu lielums, kuri koncesijas līguma ietvaros jāveic privātajam partnerim;

3) piedāvātās projektēšanas un būvniecības izmaksas, ikgadējās ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, kā arī piedāvātā finansēšanas kārtība;

4) jebkāda veida finanšu atbalsta apjoms (ja tāds tiek paredzēts), kas tiek gaidīts no publiskā partnera vai jebkuras citas valsts vai pašvaldību institūcijas;

5) atbilstoši iesniegtajai dokumentācijai piedāvātā finansējuma pamatotība un tam izvirzītie nosacījumi;

6) citi nosacījumi, kas ir būtiski konkrētā koncesijas līguma izpildei.

52.pants. Sarunas par koncesijas līguma projektu

(1) Koncesijas procedūras komisija uz sarunām par koncesijas līguma projektu uzaicina pretendentu, kas saskaņā ar šā likuma 50.panta attiecīgi pirmo, otro vai trešo daļu ir ieguvis visaugstāko koncesijas procedūras komisijas novērtējumu (turpmāk — konkursa uzvarētājs).

(2) Pārrunas drīkst risināties tikai par tiem koncesijas līguma projekta noteikumiem, kas nolikumā nav reglamentēti kā negrozāmi. Koncesijas līguma projektā nedrīkst grozīt tos noteikumus, pēc kuriem notika pretendentu piedāvājumu izvērtēšana un tika noteikts konkursa uzvarētājs.

(3) Ja koncesijas procedūras komisija ar konkursa uzvarētāju panāk vienošanos par koncesijas līgumu, tā pieņem lēmumu par koncesijas līguma slēgšanu ar konkursa uzvarētāju.

(4) Ja koncesijas procedūras komisija ar konkursa uzvarētāju nepanāk vienošanos par koncesijas līgumu un šis pretendents atsakās slēgt koncesijas līgumu ar publisko partneri, komisija ir tiesīga aicināt uz pārrunām to pretendentu, kurš šā likuma 50.panta septītajā daļā minētajā sarakstā ir nākamais visaugstāk novērtētais, ja tam piekrīt publiskā partnera pārstāvis, vai izbeigt koncesijas procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

(5) Ja koncesijas procedūras komisija šā panta ceturtajā daļā minētajā kārtībā panāk vienošanos par koncesijas līgumu ar nākamo visaugstāk novērtēto pretendentu, tā pieņem lēmumu par koncesijas līguma slēgšanu ar šo pretendentu.

XI nodaļa. Koncesijas procedūras pabeigšana

53.pants. Paziņojums par koncesijas procedūras rezultātiem

(1) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par koncesijas līguma noslēgšanu vai par koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, koncesijas procedūras komisija paziņojumu par koncesijas procedūras rezultātiem vienlaikus nosūta visiem pretendentiem. Minēto informāciju nosūta ne vēlāk kā dienā, kad koncesijas procedūras komisijas paziņojums par koncesijas procedūras rezultātiem publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā saskaņā ar šā panta otro daļu.

(2) Koncesijas procedūras komisija paziņojumu par koncesijas procedūras rezultātiem nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai. Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pārbauda tā satura atbilstību šā likuma prasībām un ievieto to Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā. Publiskā partnera pārstāvis pārliecinās par paziņojuma publicēšanu Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

(3) Paziņojumu par koncesijas procedūras rezultātiem publicē arī katra publiskā partnera pārstāvja mājaslapā internetā.

54.pants. Koncesijas līguma slēgšana

Publiskā partnera pārstāvis koncesijas līgumu ar privāto partneri slēdz ne agrāk kā piecpadsmitajā dienā pēc dienas, kad paziņojums par koncesijas procedūras rezultātiem publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

55.pants. Koncesijas procedūras komisijas noslēguma ziņojums

(1) Koncesijas procedūras komisija noslēguma ziņojumu sagatavo ne vēlāk kā dienā, kad pretendentiem tiek nosūtīts šā likuma 53.pantā minētais paziņojums par koncesijas procedūras rezultātiem.

(2) Koncesijas procedūras komisijas noslēguma ziņojums ir šīs komisijas pārskats, kas atspoguļo koncesijas procedūras norisi un ietver visus būtiskākos minētās procedūras notikumus un posmus.

(3) Ja saskaņā ar nolikumu ir organizēts konkurss bez pretendentu atlases, koncesijas procedūras komisijas noslēguma ziņojumā ietverama šāda informācija:

1) datums, kad paziņojums par koncesijas procedūras rezultātiem ievietots Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (ja tas ir bijis nepieciešams);

2) koncesijas procedūras komisijas sastāvs un tās izveidošanas pamatojums;

3) koncesijas līguma priekšmets un tā īss apraksts;

4) piedāvājumu izvēles kritēriji;

5) piedāvājumu iesniegšanas datums, laiks un vieta, piedāvājumu derīguma termiņš;

6) piedāvājumu atvēršanas datums, laiks un vieta;

7) piedāvājumu atvēršanā klātesošo vārds, uzvārds un amats;

8) iesniegto piedāvājumu saraksts, kurā norādīts katra pretendenta nosaukums, piedāvājuma iesniegšanas laiks, piedāvātā līgumcena un citas ziņas, kas raksturo piedāvājumu;

9) piedāvājumu vērtēšanas kritēriji un piedāvājumu izvēles algoritms;

10) koncesijas procedūras komisijas locekļu vērtējumi attiecībā uz katru piedāvājumu;

11) koncesijas procedūras komisijas kopējais pārskats par piedāvājumu salīdzināšanu un vērtēšanu;

12) tā pretendenta nosaukums, ar kuru nolemts slēgt koncesijas līgumu;

13) lēmuma pamatojums, ja koncesijas procedūras komisija noraidījusi visus piedāvājumus un pieņēmusi lēmumu izbeigt koncesijas procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu;

14) lēmuma pamatojums, ja konkursa uzvarētājs nav parakstījis koncesijas līgumu un koncesijas procedūras komisija ir pieņēmusi lēmumu slēgt koncesijas līgumu ar citu pretendentu, kura piedāvājums saskaņā ar šā likuma 50.panta septīto daļu ir nākamais visaugstāk novērtētais piedāvājums;

15) saņemtie pieprasījumi izskaidrot koncesijas procedūru vai nolikumu, sniegtās atbildes, kā arī norādes par to, ka visi pretendenti ir vienādā apjomā informēti par jautājumiem un atbildēm;

16) lēmuma pamatojums, ja pretendenta piedāvājums atzīts par neatbilstošu nolikumā minētajām prasībām vai pretendents ir noraidīts;

17) gadījumi, kad pretendentu piedāvājumos labotas aritmētiskās kļūdas.

(4) Ja saskaņā ar nolikumu ir organizēts konkurss ar pretendentu atlasi, koncesijas procedūras komisijas noslēguma ziņojumā papildus šā panta trešajā daļā minētajām ziņām ietverama šāda informācija:

1) pieteikuma par gatavību piedalīties koncesijas procedūrā iesniegšanas laiks un vieta;

2) to kritēriju kopums, kuram jāatbilst pretendentam, lai tas tiktu aicināts iesniegt piedāvājumu;

3) vieta, laiks un kārtība, kādā koncesijas procedūras komisija atvēra pretendentu pieteikumus;

4) iesniegto pieteikumu saraksts, kurā norādīts katra pretendenta nosaukums, pieteikuma iesniegšanas laiks, kā arī citas ziņas, kas raksturo pieteikumu;

5) pretendentu atlases rezultātu paziņošanas datums, laiks un vieta.

(5) Ja saskaņā ar nolikumu ir organizēts konkursa dialogs, koncesijas procedūras komisijas noslēguma ziņojumā papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām ietverama šāda informācija:

1) pieteikuma par gatavību piedalīties konkursa dialoga procedūrā iesniegšanas laiks un vieta;

2) to kritēriju kopums, kuram jāatbilst pretendentam, lai tas tiktu aicināts uz pārrunām;

3) nolikumā norādītās publiskā partnera vajadzības un prasības, par kurām notika pārrunas ar pretendentiem;

4) pārrunu uzsākšanas vieta un laiks, kā arī valoda, kura tika izmantota pārrunās;

5) laiks un veids, kādā pretendenti tika uzaicināti uz pārrunām;

6) pārrunu norises posmi, ja pārrunas ar pretendentiem noritēja posmos;

7) pārrunu norises kārtība un laiks;

8) laiks un veids, kādā pārrunu rezultāti tika paziņoti pretendentiem;

9) pārrunu dalībnieku godalgu vai maksājumu par dalību pārrunās lielums, godalgu pasniegšanas veids un termiņi vai maksājumu veikšanas veids un termiņi (ja ir bijis paredzēts, ka par dalību konkursa dialogā tiek paredzētas godalgas vai maksājumi).

(6) Noslēguma ziņojumam koncesijas procedūras komisija pievieno nolikumu, pretendentu piedāvājumu oriģinālus, Iepirkumu uzraudzības birojam un Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim nosūtīto (ja tas ir bijis nepieciešams) paziņojumu vai tā kopijas, uzraudzības institūcijas atzinumu oriģinālus un koncesijas procedūras komisijas sēžu protokolu oriģinālus.

XII nodaļa. Īpašie nosacījumi būvdarbu koncesijas procedūrai

56.pants. Būvdarbu koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas vispārīgie nosacījumi

(1) Šī nodaļa ietver īpašos nosacījumus, kas attiecas uz būvdarbu koncesijām, kuru līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežu vai lielāka (turpmāk šajā nodaļā — lielā būvdarbu koncesija).

(2) Ministru kabinets šā panta pirmajā daļā minēto līgumcenas robežu nosaka vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir paziņojusi attiecīgās līgumcenas robežu.

(3) Šā likuma normas koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai ir piemērojamas arī lielajai būvdarbu koncesijai, ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi.

57.pants. Paziņojuma publicēšana

(1) Papildus šā likuma 38.pantā minētajam koncesijas procedūras komisija paziņojumu par lielās būvdarbu koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras uzsākšanu nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(2) Iepirkumu uzraudzības birojs šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu nosūta publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un vienlaikus ievieto savā mājaslapā internetā.

(3) Koncesijas procedūras komisija pārliecinās par šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

58.pants. Piedāvājumu iesniegšanas termiņi

(1) Ja koncesijas procedūra tiek organizēta kā konkurss ar pretendentu atlasi vai kā konkursa dialogs, lielās būvdarbu koncesijas pieteikumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad šā likuma 57.pantā minētais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 37 dienām.

(2) Ja koncesijas procedūra tiek organizēta kā konkurss bez pretendentu atlases, lielās būvdarbu koncesijas piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad šā likuma 57.pantā minētais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 52 dienām.

(3) Ja koncesijas procedūra tiek organizēta kā konkurss ar pretendentu atlasi, lielās būvdarbu koncesijas piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad uzaicinājums iesniegt piedāvājumus nosūtīts atlasītajiem pretendentiem, nedrīkst būt īsāks par 40 dienām.

(4) Ja koncesijas procedūra tiek organizēta kā konkursa dialogs, lielās būvdarbu koncesijas piedāvājumu pretendents, kurš ir saņēmis šā likuma 47.panta septītajā daļā minēto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu, iesniedz to uzaicinājumā norādītajā termiņā.

(5) Koncesijas procedūras komisija ir tiesīga pagarināt šajā pantā noteiktos pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus, publicējot tādu pašu paziņojumu, kādā sākotnēji bija publicēta informācija par pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanu. Šāda termiņu pagarināšana nav uzskatāma par nolikuma grozījumiem šā likuma 35.panta izpratnē.

(6) Ja nolikumā tiek izdarīti grozījumi (35.pants) un ir pagājusi puse laika vai ilgāks laiks no šā panta pirmajā un trešajā daļā minētā termiņa, pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā ir publicēts atkārtots paziņojums par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā, nedrīkst būt īsāks par 21 dienu no publikācijas dienas, bet šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā — īsāks par 26 dienām.

59.pants. Specifiskie nosacījumi, slēdzot līgumu ar trešajām personām par būvdarbu izpildi

(1) Ja privātais partneris atbilst pasūtītāja definīcijai Publisko iepirkumu likuma izpratnē un ir paredzēts, ka būvdarbus veiks trešā persona, tad privātais partneris, slēdzot lielās būvdarbu koncesijas līgumu, piemēro Publisko iepirkumu likuma prasības.

(2) Ja privātais partneris neatbilst pasūtītāja definīcijai Publisko iepirkumu likuma izpratnē, bet būvdarbu paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežu vai lielāka un ir paredzēts, ka būvdarbus veiks trešā persona, tad:

1) privātais partneris nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu par darbiem, kas būs pieejami trešajām personām. Iepirkumu uzraudzības birojs šo paziņojumu vienlaikus ievieto arī savā mājaslapā internetā. Ministru kabinets nosaka šā paziņojuma formu un saturu. Paziņojums nav nepieciešams, ja būvdarbu līgums atbilst Publisko iepirkumu likuma nosacījumiem, kas attiecas uz sarunu procedūrām, nepublicējot paziņojumu par līgumu;

2) pieteikumu iesniegšanas termiņš būvdarbu veikšanai nedrīkst būt īsāks par 37 dienām, bet piedāvājumu iesniegšanas termiņš — īsāks par 40 dienām no dienas, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

(3) Personas, kuras apvienojušās personu apvienībā, lai iesniegtu pieteikumu vai piedāvājumu dalībai koncesijas procedūrā, vai ar šādu personu apvienību saistītas personas lielās būvdarbu koncesijas līguma izpildes ietvaros netiek uzskatītas par trešajām personām. Šādu personu saraksts iekļaujams pretendenta pieteikumā vai piedāvājumā. Ja minētajā personu apvienībā mainās dalībnieki, privātais part­neris mēneša laikā rakstveidā par to informē publiskā partnera pārstāvi un ir tiesīgs turpināt koncesijas līgumu, ja ir saņemta šā pārstāvja rakstveida piekrišana.

(4) Šā panta trešās daļas izpratnē par saistītām personām uzskatāmas personas, kurās privātajam partnerim ir tieša vai netieša izšķiroša ietekme Koncernu likuma izpratnē, vai personas, kurām ir izšķiroša ietekme privātajā partnerī vai kuras, tāpat kā privātais partneris, atrodas citas personas izšķirošā ietekmē.

(5) Koncesijas procedūras komisija lielās būvdarbu koncesijas gadījumā nolikumā var:

1) noteikt, lai privātais partneris piešķir trešajām personām vismaz 30 procentus no būvdarbu kopējā apjoma, vienlaikus saglabājot iespēju pretendentiem paaugstināt to procentu apjomu no būvdarbu kopējā apjoma, kuru veiks trešās personas. Minimālā to procentu apjoma robeža no būvdarbu kopējā apjoma, kuru veiks trešās personas, nosakāma lielās būvdarbu koncesijas līgumā;

2) prasīt, lai pretendenti iesniegtajos piedāvājumos procentuāli norāda, kādu apjomu no kopējā būvdarbu apjoma tie paredz nodot izpildei trešajām personām.

C sadaļa
Publiskās un privātās partnerības līgumi, mērķsabiedrības, informācijas apmaiņas līgums, darbības ar publiskā partnera resursiem un finansētāja iejaukšanās tiesības

XIII nodaļa. Publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšana, grozīšana, pirmstermiņa izbeigšana un reģistrācija

60.pants. Publiskās un privātās partnerības līguma termiņi

(1) Partnerības iepirkuma līgums ir civiltiesisks līgums, ko var noslēgt uz laiku, kas ir ilgāks par pieciem gadiem, bet nepārsniedz 30 gadus, izņemot šā panta trešajā daļā noteikto gadījumu.

(2) Koncesijas līgums ir civiltiesisks līgums, ko var noslēgt uz laiku līdz 30 gadiem, izņemot šā panta trešajā daļā noteikto gadījumu.

(3) Publiskās un privātās partnerības līgumu uz laiku, kas ir ilgāks par 30 gadiem, slēdz, ja tas nepieciešams līguma mērķim un sasniedzamajiem rezultātiem, ko pamato finanšu un ekonomiskie aprēķini.

61.pants. Publiskās un privātās partnerības līguma līdzēji

(1) Publiskās un privātās partnerības līgumu slēdz katrs publiskais partneris un tas pretendents, kuram publiskās un privātās partnerības procedūras rezultātā piešķirtas attiecīgā līguma slēgšanas tiesības.

(2) Publiskā partnera vārdā līgumu paraksta katrs publiskā partnera pārstāvis.

(3) Noslēgto publiskās un privātās partnerības līgumu publiskā partnera pārstāvis nosūta uzraudzības institūcijai.

62.pants. Publiskās un privātās partnerības līgumā ietveramā informācija

Publiskās un privātās partnerības līgumā norāda:

1) līguma priekšmetu, kas aptver būvdarbu vai pakalpojumu apjomu, saturu, kvalitāti un veidu;

2) līguma finansiālos nosacījumus;

3) to tiesību kopumu, kuru katrs publiskais partneris nodod privātajam partnerim;

4) publiskā partnera resursus, ko katrs publiskais partneris nodod privātajam part­nerim, šo resursu nodošanas kārtību;

5) līdzēju īpašuma tiesības uz līguma darbības laikā jaunradītām ķermeniskām lietām, kā arī uz nemateriāliem aktīviem, kas saistīti ar līgumu, — licencēm, atļaujām un citu dokumentāciju;

6) līguma termiņu;

7) termiņus būvdarbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai un nosacījumus to pārskatīšanai;

8) kārtību, kādā publiskā partnera resursi un līguma izpildes rezultātā jaunradītais īpašums, kas nepieciešams turpmākai pakalpojumu sniegšanai vai mantas apsaimniekošanai, tiks nodoti publiskajam partnerim līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā vai izbeidzoties līguma termiņam;

9) ierobežojumus vai nosacījumus, kas attiecas uz izmaiņām privātā partnera pamatkapitālā vai uz izšķirošo ietekmi privātā partnera komercsabiedrībā vai jebkāda veida izmaiņām komercsabiedrībās, kurās privātajam partnerim ir izšķiroša ietekme;

10) riskus, ko katrs publiskais partneris nodod privātajam partnerim;

11) maksājumus, ko līdzēji līguma darbības laikā veic viens otram, un šādu maksājumu pārskatīšanas nosacījumus (ja tādi paredzēti);

12) tiesības (ja tas nepieciešams) privātajam partnerim iekasēt maksājumus no galalietotājiem par jebkādiem pakalpojumiem, pakalpojumu saņēmēja maksājuma lielumu par attiecīgo pakalpojumu līguma darbības laikā, šo maksājumu pārskatīšanas nosacījumus;

13) privātā partnera pienākumus (ja nepieciešams) nodrošināt trešajām personām nepārtrauktu pieeju līguma darbības laikā izmantotajam objektam vai sniegtajam pakalpojumam;

14) līdzēju tiesības līguma ietvaros nodot savas tiesības un pienākumus trešajām personām un apstākļus, kas šīs tiesības ierobežo;

15) nosacījumu attiecībā uz to, vai privātajam partnerim jāapdrošina ar līguma izpildi saistītie riski, un, ja jāapdrošina, tad kas un kādā apjomā ir jāapdrošina;

16) privātā partnera pienākumus attiecībā uz vides aizsardzību un kultūras pieminekļu aizsardzību (ja tas nepieciešams);

17) līdzēju pienākumus attiecībā uz līguma izpildei nepieciešamā nekustamā īpašuma, aprīkojuma un citas mantas nodrošināšanu, nodošanu vai iegādi un citus nosacījumus, kas attiecas uz šiem pienākumiem (ja tādi paredzēti);

18) kārtību, kādā katrs publiskais part­neris pārbaudīs līguma izpildi;

19) nepārvaramas varas gadījumus un līdzēju rīcību, ja tādi ir iestājušies;

20) līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumus saskaņā ar šā likuma 65.pantu, līguma pirmstermiņa izbeigšanas procedūras saskaņā ar šā likuma 66.pantu, līdzēju kompensāciju apmēra noteikšanas un izmaksas kārtību šajos gadījumos saskaņā ar šā likuma 67.pantu;

21) gadījumus, kad līdzējs var vienpusēji prasīt līguma pirmstermiņa izbeigšanu saskaņā ar šā likuma 65.panta pirmās daļas 1.punktu un otrās daļas 1.punktu;

22) līguma noteikumu grozīšanas periodiskumu, pieļaujamās robežas un kārtību;

23) līguma sasaisti ar jebkādiem citiem iepriekš noslēgtajiem līgumiem (vai saistībām pret trešajām personām, ja tādas pastāv), tās saistības, kas jāpārņem no šiem līgumiem;

24) nosacījumus, kuriem iestājoties publiskais partneris vai finansētājs var pārņemt jebkuru privātā partnera pienākumu izpildi, lai nodrošinātu efektīvu un nepārtrauktu līgumā paredzēto būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu;

25) apliecinājumu par tiesībām publiskā partnera pārstāvim saņemt informāciju no finansētāja par privātā partnera finansēšanas nosacījumiem un par to, kā privātais partneris ievēro finansēšanas nosacījumus;

26) kārtību, kādā tiek turpināts līgums, ja darbību izbeidz juridiskā persona kā publiskais partneris (ja juridiskā persona ir publiskais partneris) saskaņā ar šā likuma 65.panta piekto un sesto daļu;

27) strīdu izskatīšanas kārtību;

28) citus noteikumus, kas izriet no Publisko iepirkumu likuma vai šā likuma vai ko līdzēji uzskata par nepieciešamiem un kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

63.pants. Publiskās un privātās partnerības līguma grozīšana

(1) Publiskās un privātās partnerības līgumu drīkst grozīt tikai līgumā vai šajā likumā paredzētajos gadījumos.

(2) Ikviens no līdzējiem ir tiesīgs prasīt publiskās un privātās partnerības līguma grozīšanu arī gadījumos, kad notikušas būtiskas neparedzētas izmaiņas:

1) normatīvajos aktos, kas attiecas uz publiskās un privātās partnerības līguma izpildi;

2) ekonomiskajos un finansiālajos apstākļos, kas skar publiskās un privātās partnerības līguma izpildi.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos publiskās un privātās partnerības līgumu var grozīt, ja:

1) izmaiņas iestājas pēc publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšanas;

2) izmaiņas ir būtiskas;

3) izmaiņas ir nenovēršamas un neatkarīgas no līdzēju gribas un kontroles.

(4) Publiskās un privātās partnerības līgums šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos tiek grozīts, lai līgums tiktu saglabāts un atbilstu jaunajiem apstākļiem.

(5) Koncesijas līguma grozījumi nedrīkst būt tādi, kuru rezultātā mainās koncesijas līguma risku sadalījums.

(6) Ja publiskās un privātās partnerības līgumu var turpināt tikai tad, ja mainās iepriekš līgumā noteiktie publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites noteikumi (16.panta sestās daļas 5.punkts), publiskā partnera pārstāvim, lai parakstītu līguma grozījumus, jāsaņem Finanšu ministrijas atzinums par grozījumu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu. Ja Finanšu ministrijas atzinumā tiek norādīts, ka publiskās un privātās partnerības līguma grozījumi radīs nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu, lēmumu par līguma grozījumiem pieņem Ministru kabinets.

(7) Līdzēju parakstītos publiskās un privātās partnerības līguma grozījumus publiskā partnera pārstāvis nosūta uzraudzības institūcijai.

64.pants. Uzraudzības institūcijas atzinums par saskaņotajiem koncesijas līguma grozījumiem

(1) Ja koncesijas līguma grozījumi var skart risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri, publiskā partnera pārstāvis pēc tam, kad šā likuma 63.pantā noteiktajos gadījumos līdzēji ir saskaņojuši koncesijas līguma grozījumus, saskaņoto koncesijas līguma grozījumu projektu nosūta uzraudzības institūcijai, lai saņemtu atzinumu par to, vai risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri atbilst koncesijas līgumam.

(2) Ja uzraudzības institūcijas atzinumā ir norādīts, ka no koncesijas līguma grozījumu projektā ietvertās informācijas izriet — risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri atbilst koncesijas līgumam, katrs publiskā partnera pārstāvis paraksta vienošanos par attiecīgajiem koncesijas līguma grozījumiem.

(3) Ja uzraudzības institūcijas atzinumā ir norādīts, ka no saskaņotā koncesijas līguma grozījumu projektā ietvertās informācijas izriet — risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam, publiskā partnera pārstāvis informē par to privāto partneri un līdzēji atkārtoti veic koncesijas līguma grozījumu saskaņošanu.

(4) Publiskā partnera pārstāvis jauno saskaņoto koncesijas līguma grozījumu projektu nosūta uzraudzības institūcijai šā panta pirmajā daļā minētā atzinuma saņemšanai.

(5) Ja līdzēji nevar vienoties par tādiem koncesijas līguma grozījumiem, kuros risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri atbilst koncesijas līgumam, koncesijas līgums netiek grozīts vai tiek izbeigts pirms termiņa saskaņā ar šā likuma 65.panta trešo daļu.

65.pants. Publiskās un privātās partnerības līguma pirmstermiņa izbeigšana

(1) Publiskajam partnerim ir tiesības vienpusēji atkāpties no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa, nosūtot privātajam partnerim rakstveida paziņojumu, šādos gadījumos:

1) līgumā paredzētajos gadījumos;

2) ja tas ir nepieciešams valsts drošības, vides aizsardzības vai sabiedrības veselības un drošības nolūkos;

3) ja privātais partneris ir iesniedzis komercreģistra iestādei pieteikumu par savas darbības izbeigšanu;

4) ja Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums par privātā partnera bankrota procedūras uzsākšanu.

(2) Privātajam partnerim ir tiesības vienpusēji atkāpties no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa, nosūtot publiskajam partnerim rakstveida paziņojumu, šādos gadījumos:

1) līgumā paredzētajos līguma pārkāpumu gadījumos;

2) ja visas juridiskās personas kā publiskie partneri ir iesnieguši komercreģistra iestādei pieteikumu par savas darbības izbeigšanu;

3) ja Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu attiecībā uz visām juridiskajām personām kā publisko partneri.

(3) Līdzēji publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa var izbeigt arī pēc līdzēju vienošanās.

(4) Publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa var izbeigt arī nepārvaramas varas gadījumos saskaņā ar Civillikumu. Par nepārvaramu varu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi publiskās un privātās partnerības līguma darbības laikā pieņemtie normatīvie akti, valsts pārvaldes institūciju rīcība un to pieņemtie dokumenti.

(5) Juridiskā persona kā publiskais partneris lēmumu par savas darbības izbeigšanu (65.panta otrās daļas 2.punkts) publiskās un privātās partnerības līguma darbības laikā var pieņemt tikai tad, ja šīs juridiskās personas dibinātājs vai dalībnieks:

1) ir izveidojis jaunu juridisko personu vai nodevis citai juridiskajai personai, kurā viņš ir vienīgais dibinātājs vai dalībnieks, pienākumu pildīt publiskā partnera saistības, kas izriet no noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma;

2) pats turpina pildīt publiskā partnera saistības, kas izriet no noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma.

(6) Ja Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu attiecībā uz juridisko personu kā publisko partneri
(65.panta otrās daļas 3.punkts), šīs juridiskās personas dibinātājs vai dalībnieks:

1) izveido jaunu juridisko personu vai nodod citai juridiskajai personai, kurā viņš ir vienīgais dibinātājs vai dalībnieks, pienākumu pildīt publiskā partnera saistības, kas izriet no noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma;

2) pats turpina pildīt publiskā partnera saistības, kas izriet no noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma.

66.pants. Līguma pirmstermiņa izbeigšanas procedūras

(1) Ja šā likuma 65.panta pirmās daļas 1.punktā vai otrās daļas 1.punktā minētajā gadījumā ir iestājies kāds no publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktajiem gadījumiem, kuru dēļ publiskais partneris vai privātais partneris var vienpusēji atkāpties no līguma, un to otrs līdzējs var novērst, attiecīgi publiskais partneris vai privātais partneris rakstveidā brīdina otru līdzēju, ka tad, ja tas nenovērsīs līguma pārkāpumu brīdinājumā noteiktajā termiņā, attiecīgi publiskais partneris vai privātais partneris izmantos šā likuma 65.panta pirmās daļas 1.punktā vai otrās daļas 1.punktā paredzētās tiesības izbeigt līgumu pirms termiņa. Brīdinājumā noteiktajam pārkāpuma novēršanas termiņam jābūt tādam, lai šajā termiņā konkrēto pārkāpumu būtu iespējams novērst.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā publiskās un privātās partnerības līgumā noteikto līguma izbeigšanas iemeslu attiecīgais līdzējs nevar novērst vispār vai brīdinājumā noteiktajā termiņā līguma pārkāpumu nenovērš, otrs līdzējs rakstveidā paziņo viņam par publiskās un privātās partnerības līguma izbeigšanu pirms termiņa.

(3) Lēmumu par līguma izbeigšanu pirms termiņa, ja tas ir nepieciešams valsts drošībai, vides aizsardzībai vai sabiedrības veselībai un drošībai, pieņem katra tā publiskā partnera institūcija, kura šā likuma 16.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos ir pieņēmusi lēmumu par publiskās un privātās partnerības līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras uzsākšanu.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētā institūcija ir pieņēmusi lēmumu vienpusējā kārtā izbeigt publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa, publiskā partnera pārstāvis rakstveidā paziņo privātajam partnerim, ka publiskais partneris izmanto šā likuma 65.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētās tiesības vienpusējā kārtā izbeigt līgumu pirms termiņa.

(5) Pirms privātais partneris vai publiskais partneris pieņem lēmumu par savas darbības izbeigšanu, tas par šo lēmumu paziņo otram līdzējam laikus, kā arī tūlīt pēc tam, kad ir iesniedzis komercreģistra iestādei pieteikumu par savas darbības izbeigšanu un kad komercreģistra iestāde ir pieņēmusi lēmumu par tā darbības izbeigšanu.

(6) Līdzējs, kas saņēmis šā panta piektajā daļā minēto lēmumu, nosūta otram līdzējam paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa saskaņā ar šā likuma 65.panta pirmās daļas 3.punktā vai otrās daļas 2.punktā paredzētajām tiesībām.

(7) Pirms privātais partneris vai publiskais partneris pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, tas par šo lēmumu paziņo otram līdzējam laikus, kā arī tūlīt pēc pieteikuma iesniegšanas tiesā un pēc tam, kad tiesa ir pieņēmusi lēmumu par tā maksātnespējas procesa pasludināšanu.

(8) Līdzējs, kas saņēmis šā panta septītajā daļā minēto tiesas lēmumu par otra līdzēja maksātnespēju, nosūta otram līdzējam paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa saskaņā ar šā likuma 65.panta pirmās daļas 4.punktā vai otrās daļas 3.punktā paredzētajām tiesībām.

(9) Publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa pēc līdzēju vienošanās var izbeigt tikai tad, ja lēmumu par to pieņēmusi katra tā publiskā partnera institūcija, kas šā likuma 16.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos ir pieņēmusi lēmumu par publiskās un privātās partnerības līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras uzsākšanu.

(10) Publiskās un privātās partnerības līgumā līdzēji paredz, kādā termiņā pēc publiskā partnera pārstāvja rakstveida paziņojuma šā panta otrajā, ceturtajā, sestajā un septītajā daļā minētajos gadījumos līgums izbeidzas.

(11) Nepārvaramas varas gadījumos publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa izbeidz Civillikumā un publiskās un privātās partnerības līgumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

(12) Šajā pantā minētos paziņojumus par vienpusēju atkāpšanos no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa vai vienošanos par līguma izbeigšanu pirms termiņa publiskā partnera pārstāvis nosūta uzraudzības institūcijai.

67.pants. Kompensācija līguma pirms­termiņa izbeigšanas gadījumā

(1) Līdzēji publiskās un privātās partnerības līgumā vienojas par kompensācijas noteikšanas un izmaksas kārtību, izbeidzot līgumu pirms termiņa, kas nav pretrunā ar šā likuma un Civillikuma normām, ievērojot šā panta nosacījumus.

(2) Ja publiskās un privātās partnerības līgumu izbeidz pirms termiņa šā likuma 65.panta pirmās daļas 1.punktā (ja līguma izbeigšana pirms termiņa nav saistīta ar privātā partnera izdarītu līguma pārkāpumu) un 2.punktā minētajos gadījumos, privātais partneris saņem kompensāciju, ko veido:

1) maksājumi par privātā partnera veiktajiem ieguldījumiem atbilstoši līguma nosacījumiem;

2) maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu atbilstoši līguma nosacījumiem;

3) citi līgumā paredzētie maksājumi.

(3) Ja publiskās un privātās partnerības līgumu izbeidz pirms termiņa šā likuma 65.panta pirmās daļas 1.punktā (ja līguma izbeigšana pirms termiņa ir saistīta ar privātā partnera izdarītu līguma pārkāpumu), 3. un 4.punktā un otrajā daļā minētajos gadījumos, līdzējs, kas vienpusēji atkāpjas no līguma pirms termiņa, saņem kompensāciju, kas aprēķināma atbilstoši līguma nosacījumiem un kas var ietvert arī maksājumus par privātā partnera veiktajiem ieguldījumiem.

(4) Publiskais partneris publiskās un privātās partnerības līgumā nedrīkst uzņemties nejaušības risku attiecībā uz līguma izbeigšanu pirms termiņa šā likuma 65.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā.

68.pants. Līgumu pieejamība

(1) Publiskās un privātās partnerības līguma vispārpieejamā informācija ir informācija, kas saskaņā ar Komerclikumu nav komercnoslēpums.

(2) Publiskās un privātās partnerības līgums pilnā apjomā ir pieejams uzraudzības institūcijai, Valsts kontrolei, Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, kā arī kompetentajām valsts iestādēm normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

69.pants. Līgumu reģistrācija

(1) Informācija par noslēgto publiskās un privātās partnerības līgumu, tā grozījumiem un izbeigšanu ierakstāma publiskās un privātās partnerības līgumu reģistrā (turpmāk — līgumu reģistrs).

(2) Līgumu reģistrā ierakstāmās ziņas par partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu, kā arī līgumu reģistrācijas un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Līgumu reģistrs ir publisks.

(4) Līgumu reģistru ved Uzņēmumu reģistrs.

XIV nodaļa. Mērķsabiedrības dibināšana, līgumu slēgšana ar mērķsabiedrību un finansētāja iejaukšanās tiesības

70.pants. Tiesību normu piemērošana mērķsabiedrības gadījumā

Ja šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek dibināta mērķsabiedrība, tad publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšanai, grozīšanai vai izbeigšanai piemēro šā likuma XIII nodaļas normas, ievērojot šajā nodaļā noteikto.

71.pants. Mērķsabiedrības dibināšana

(1) Mērķsabiedrību dibina, ja publiskās un privātās partnerības procedūras dokumentos ir paredzēts, ka šīs procedūras rezultātā noteiktajam pretendentam jādibina mērķsabiedrība vai ka pretendents var dibināt mērķsabiedrību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā katrs pretendents savā piedāvājumā norāda:

1) komercsabiedrības veidu un tās dalībniekus vai biedrus, ja publiskās un privātās partnerības procedūras dokumentos ir paredzēts, ka pretendentam jādibina mērķsabiedrība;

2) vai viņš dibinās mērķsabiedrību un, ja dibinās, — komercsabiedrības veidu un tās dalībniekus vai biedrus, ja publiskās un privātās partnerības procedūras dokumentos ir paredzēts, ka pretendents var dibināt mērķsabiedrību.

(3) Mērķsabiedrību dibina saskaņā ar Komerclikumu. Ja mērķsabiedrība ir akciju sabiedrība, visām sabiedrības akcijām jābūt vārda akcijām.

(4) Ja pretendents ir viena persona, par mērķsabiedrības dibinātāju var būt tikai šis pretendents. Ja pretendents ir personu apvienība, par mērķsabiedrības dibinātājiem var būt tikai šo personu apvienību veidojošās personas.

(5) Dibinātājiem mērķsabiedrības dibināšanas dokumenti jāsagatavo tā, lai tiktu nodrošināta šīs mērķsabiedrības dalībnieka vai biedra nomaiņa ar finansētāja piedāvāto un publiskā partnera akceptēto jauno mērķsabiedrības dalībnieku vai biedru šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos.

(6) Komerclikumā paredzēto pieteikumu mērķsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā sabiedrības dibinātāji var iesniegt ne agrāk kā pēc 15 dienām no dienas, kad paziņojums par publiskās un privātās partnerības procedūras rezultātiem publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

72.pants. Publiskās un privātās partnerības līguma slēgšana ar mērķsabiedrību

(1) Publiskā partnera pārstāvis publiskās un privātās partnerības līgumu ar mērķsabiedrību slēdz pēc tam, kad Uzņēmumu reģistrs kā komercreģistra iestāde Komerclikumā noteiktajā kārtībā ir izsludinājis ierakstu par mērķsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā, ievērojot šā panta otrajā daļā noteikto.

(2) Publiskā partnera pārstāvis publiskās un privātās partnerības līgumu ar mērķsabiedrību paraksta pēc tam, kad mērķsabiedrības dibinātāji ir izpildījuši šā likuma 71.panta piektās daļas prasības.

(3) Mērķsabiedrības nodibināšanas gadījumā publiskās un privātās partnerības līgumu slēdz katrs publiskais partneris un mērķsabiedrība.

(4) Publiskās un privātās partnerības līgumu mērķsabiedrības vārdā slēdz mērķsabiedrības amatpersonas saskaņā ar Komerclikumu.

73.pants. Ar mērķsabiedrību noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma pirmstermiņa izbeigšanas kārtība un kompensācijas aprēķināšana

(1) Papildus šā likuma 65.panta pirmajā daļā noteiktajam ar mērķsabiedrību noslēgto publiskās un privātās partnerības līgumu publiskais partneris pirms termiņa var izbeigt arī šādos gadījumos:

1) ja mērķsabiedrības vienīgais dalībnieks ir iesniedzis komercreģistra iestādei pieteikumu par savas darbības izbeigšanu;

2) ja tiesa ir pasludinājusi mērķsabiedrības vienīgā dalībnieka maksātnespēju.

(2) Jebkurš mērķsabiedrības dalībnieks vai biedrs, pirms viņš pieņem lēmumu par savas darbības izbeigšanu, par šo lēmumu paziņo publiskajam partnerim un mērķsabiedrībai laikus, kā arī tūlīt pēc tam, kad ir iesniedzis komercreģistra iestādei pieteikumu par savas darbības izbeigšanu un kad komercreģistra iestāde ir pieņēmusi lēmumu par šā dalībnieka darbības izbeigšanu.

(3) Publiskais partneris, saņēmis šā panta otrajā daļā minēto mērķsabiedrības vienīgā dalībnieka lēmumu par tā darbības izbeigšanu, paziņo par to privātā partnera finansētājam, lai nodrošinātu viņam šā likuma 79.panta pirmajā daļā minēto iejaukšanās tiesību izmantošanu. Ja finansētājs šā likuma 80.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā paziņo par to, ka nevēlas izmantot iejaukšanās tiesības, publiskais partneris nosūta privātajam partnerim paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu.

(4) Jebkurš mērķsabiedrības dalībnieks vai biedrs, pirms pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu tiesā, lai tiesa pasludinātu viņa maksātnespēju, par šo lēmumu paziņo publiskajam partnerim un mērķsabiedrībai laikus, kā arī tūlīt pēc pieteikuma iesniegšanas tiesā un pēc tam, kad tiesa ir pieņēmusi lēmumu par šā dalībnieka maksātnespēju.

(5) Publiskais partneris, saņēmis šā panta ceturtajā daļā minēto tiesas lēmumu par vienīgā dalībnieka maksātnespēju, paziņo par to privātā partnera finansētājam, lai nodrošinātu viņam šā likuma 79.panta pirmajā daļā minēto iejaukšanās tiesību izmantošanu. Ja finansētājs šā likuma 80.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā paziņo par to, ka nevēlas izmantot iejaukšanās tiesības, publiskais partneris nosūta privātajam partnerim paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu.

(6) Ja mērķsabiedrība šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos nenodrošina šīs mērķsabiedrības dalībnieka vai biedra nomaiņu ar finansētāja piedāvāto un šā likuma 74.pantā minētajos gadījumos publiskā partnera akceptēto jauno mērķsabiedrības dalībnieku vai biedru, katrs publiskā partnera pārstāvis pieņem lēmumu par publiskās un privātās partnerības līguma izbeigšanu saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktu un paziņo par to privātajam partnerim, tā finansētājam un uzraudzības institūcijai.

(7) Ja publiskās un privātās partnerības līgums tiek izbeigts pirms termiņa šā panta trešajā un sestajā daļā minētajā gadījumā, kompensācijas aprēķināšanai piemēro šā likuma 67.panta trešās daļas noteikumus.

74.pants. Mērķsabiedrības dalībnieku maiņa

(1) Gadījumus, kad mērķsabiedrības dalībnieks vai biedrs pārstāj būt par šīs sabiedrības dalībnieku vai biedru vai cita persona kļūst par mērķsabiedrības dalībnieku vai biedru, un kārtību, kādā tas notiek, saskaņā ar Komerclikumu nosaka publiskās un privātās partnerības līgumā, ievērojot šajā pantā noteikto.

(2) Ja publiskās un privātās partnerības līgums paredz, ka privātais partneris veic būvdarbus, mērķsabiedrības dalībnieku vai biedru maiņa līdz brīdim, kad līgumā paredzētā būve ar pieņemšanas un nodošanas aktu tiek nodota ekspluatācijā, iespējama tikai pēc iepriekšējas katra publiskā partnera pārstāvja rakstveida piekrišanas saņemšanas.

(3) Ja publiskās un privātās partnerības līgums paredz, ka privātais partneris turpina uzceltās būves apsaimniekošanu, mērķsabiedrības dalībnieku vai biedru maiņai pēc līgumā paredzētās būves nodošanas ekspluatācijā publiskā partnera pārstāvja piekrišana nav nepieciešama, ja publiskās un privātās partnerības līgumā nav noteikts citādi.

(4) Ja publiskās un privātās partnerības līgums ir publisko pakalpojumu līgums vai pakalpojumu koncesijas līgums, kas neparedz būvdarbu veikšanu, mērķsabiedrības dalībnieku vai biedru maiņa iespējama tikai pēc iepriekšējas katra publiskā partnera pārstāvja rakstveida piekrišanas saņemšanas, ja publiskās un privātās partnerības līgumā nav noteikts citādi.

XV nodaļa. Informācijas apmaiņas līgums

75.pants. Informācijas apmaiņas līguma noslēgšana

(1) Ja privātais partneris ir iesniedzis publiskajam partnerim sava finansētāja iesniegumu ar informācijas apmaiņas līguma projektu, publiskais partneris informācijas apmaiņas līgumu slēdz vienlaikus ar publiskās un privātās partnerības līgumu.

(2) Informācijas apmaiņas līgums paliek spēkā, kamēr privātais partneris nav izpildījis visas no finansējuma līguma izrietošās saistības pret finansētāju, ja līdzēji nevienojas citādi.

76.pants. Informācijas apmaiņas līgumā ietveramā informācija

Informācijas apmaiņas līgumā norāda:

1) kārtību, kādā līdzēji informē viens otru par publiskās un privātās partnerības līguma saistību pārkāpumiem;

2) kārtību, kādā finansētājs informē publisko partneri par privātā partnera kreditēšanas līguma saistību pārkāpumiem;

3) publiskās un privātās partnerības līguma finansētāja iejaukšanās tiesību izmantošanas kārtību saskaņā ar šā likuma 79., 80., 81., 82. un 83.pantu;

4) publiskās un privātās partnerības līgumā noteikto kārtību, kādā tiek turpināta līguma izpilde līdz šā likuma 82.pantā minētā jaunā publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšanai, ja finansētājs izmanto iejaukšanās tiesības;

5) rīcību, ja finansētājs atsakās no iejaukšanās tiesībām vai ja finansētāja mēģinājumi atrast tādu privāto partneri, ar kuru publiskais partneris noslēgtu jaunu publiskās un privātās partnerības līgumu, nav sekmīgi;

6) rīcību, ja publiskās un privātās partnerības līgums pirms termiņa tiek izbeigts šā likuma 65.panta pirmās daļas 2.punktā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos;

7) kārtību, kādā līdzēji apmainās ar citu informāciju;

8) citus noteikumus, ko līdzēji uzskata par nepieciešamiem.

XVI nodaļa. Darbības ar publiskā partnera resursiem

77.pants. Rīcība ar publiskā partnera resursiem

(1) Privātais partneris publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktos publiskā partnera resursus, kas nodoti privātajam partnerim lietošanā, nedrīkst atsavināt, tai skaitā ieguldīt citu kapitālsabiedrību pamatkapitālā, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt, vai veikt jebkuras citas darbības, kuru rezultātā šie resursi var kļūt par citas personas īpašumu.

(2) Ja tiesa saskaņā ar Maksātnespējas likumu ir pasludinājusi privātā partnera maksātnespējas procesu, šā panta pirmajā daļā minētie publiskā partnera resursi ir trešajām personām piederoša manta un neietilpst privātā partnera kā parādnieka mantā, uz ko vēršami kreditoru prasījumi maksātnespējas procesā.

(3) Uz šā panta pirmajā daļā minētajiem publiskā partnera resursiem privātā partnera saistību neizpildes gadījumā netiek vērsta piedziņa pēc izpilddokumentiem, ja starptautiskie dokumenti neparedz citādi.

(4) Ja privātā partnera darbība tiek izbeigta, likvidators savu likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un mantas sadales plānu var sagatavot tikai pēc tam, kad šā panta pirmajā daļā minētie publiskā partnera resursi publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktajā kārtībā ir nodoti atpakaļ publiskajam partnerim vai jaunajam privātajam partnerim.

(5) Ja publiskās un privātās partnerības līgums tiek izbeigts pirms termiņa vai ja beidzas līguma termiņš, šā panta pirmajā daļā minētos publiskā partnera resursus nodod atpakaļ publiskajam partnerim publiskās un privātās partnerības līgumā paredzētajā kārtībā.

(6) Ja publiskās un privātās partnerības līgums tiek izbeigts pirms termiņa vai ja beidzas līguma termiņš, līguma izpildes rezultātā jaunradītās vērtības nodod publiskajam partnerim publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

78.pants. Lietu tiesību nostiprināšana uz publiskā partnera resursiem

(1) Privātais partneris uz publiskās un privātās partnerības līguma darbības laiku var nostiprināt zemesgrāmatā publiskās un privātās partnerības līgumu vai atsevišķus no līguma izrietošus apgrūtinājumus uz nekustamo īpašumu, kas ir šā likuma 77.panta pirmajā daļā minētie publiskā partnera resursi.

(2) Ja publiskās un privātās partnerības līgums izbeidzas tajā paredzētajā termiņā, šā panta pirmajā daļā minētais nostiprinājums zemesgrāmatā tiek dzēsts, pamatojoties uz attiecīgā publiskā partnera pārstāvja iesniegumu.

(3) Ja publiskās un privātās partnerības līgums tiek izbeigts pirms termiņa šā likuma 65.pantā vai 73.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, šā panta pirmajā daļā minētais nostiprinājums zemesgrāmatā tiek dzēsts, pamatojoties uz attiecīgā publiskā partnera pārstāvja iesniegumu, kam tiek pievienots šā likuma 66.pantā vai 73.panta sestajā daļā minētais dokuments, kas ir bijis par pamatu līguma pirmstermiņa izbeigšanai.

XVII nodaļa. Finansētāja iejaukšanās tiesības un jauna līguma slēgšanas kārtība

79.pants. Iejaukšanās tiesības

(1) Lai nodrošinātu publiskās un privātās partnerības līguma turpināšanu šā likuma 65.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punktā un 73.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos un ļautu finansētājam turpināt publiskās un privātās partnerības līguma izpildes finansēšanu un atgūt šim nolūkam privātajam partnerim aizdotos naudas līdzekļus, finansētājam ir tiesības iejaukties, piedāvājot publiskajam partnerim:

1) jaunu privāto partneri šā likuma 65.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos;

2) jaunu privāto dalībnieku šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iejaukšanās tiesību īstenošanu var uzsākt pēc tam, kad publiskā partnera pārstāvis šā likuma 65.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos pieņēmis lēmumu izbeigt attiecīgo publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa un par to paziņojis privātajam partnerim un viņa finansētājam. Ja attiecīgo publiskās un privātās partnerības līgumu noslēguši vairāki publiskie partneri, līgumu var izbeigt ar visu publisko partneru pārstāvju kopīgu lēmumu.

(3) Publiskās un privātās partnerības līgumā un informācijas apmaiņas līgumā var paredzēt, ka finansētājam ir iejaukšanās tiesības arī tad, ja mainās kāds no mērķsabiedrības dalībniekiem vai biedriem. Šajā gadījumā līgumā paredz arī kārtību, kādā finansētājs izmanto iejaukšanās tiesības un katrs publiskā partnera pārstāvis dod piekrišanu mērķsabiedrības dalībnieka vai biedra nomaiņai.

80.pants. Iejaukšanās tiesību izmantošanas kārtība

(1) Ja publiskā partnera pārstāvis ir paziņojis privātajam partnerim un tā finansētājam par šā likuma 79.panta otrajā daļā minēto lēmumu vai šā likuma 73.panta trešajā vai piektajā daļā minēto paziņojumu, finansētājs viena mēneša laikā paziņo publiskā partnera pārstāvim, vai viņš vēlas izmantot iejaukšanās tiesības.

(2) Finansētājs iejaukšanās tiesības izmanto informācijas apmaiņas līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos. Informācijas apmaiņas līgumā noteiktais finansētāja iejaukšanās tiesību izmantošanas termiņš, ievērojot šā likuma 81.panta piektajā daļā noteikto, nevar pārsniegt sešus mēnešus no šā likuma 79.panta otrajā daļā minētā publiskā partnera paziņojuma saņemšanas dienas.

81.pants. Finansētāja izraudzītais pretendents un tā izvērtēšana

(1) Finansētāja izraudzītajam pretendentam jāatbilst tām prasībām un kritērijiem, kas tika izvirzīti pretendentiem partnerības iepirkuma procedūrā vai koncesijas procedūrā, ņemot vērā konkrētā publiskās un privātās partnerības līguma izpildes stadiju.

(2) Prasības un kritērijus, kuriem, ņemot vērā konkrētā publiskās un privātās partnerības līguma izpildes stadiju, jāatbilst finansētāja piedāvātajam pretendentam, kā arī dokumentus, kuriem jāapliecina pretendenta atbilstība šīm prasībām un kritērijiem, publiskais partneris norāda šā likuma 79.panta otrajā daļā vai 73.panta trešajā vai piektajā daļā minētajā paziņojumā.

(3) Publiskā partnera pārstāvis izvērtē finansētāja piedāvātā pretendenta iesniegtos dokumentus tādā pašā kārtībā, kādā šos dokumentus izvērtēja, noskaidrojot pretendentu, ar kuru publiskais partneris noslēdza publiskās un privātās partnerības līgumu, ņemot vērā tiesību normas, kas ir spēkā finansētāja piedāvātā pretendenta dokumentu izvērtēšanas dienā.

(4) Publiskā partnera pārstāvis var atteikties no jauna publiskās un privātās partnerības līguma slēgšanas ar finansētāja piedāvāto pretendentu tikai tad, ja šis pretendents neatbilst šā panta otrajā daļā norādītajām prasībām un kritērijiem.

(5) Ja publiskā partnera pārstāvis šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā atsakās noslēgt jaunu publiskās un privātās partnerības līgumu ar finansētāja piedāvāto pretendentu, finansētājs vēl vienu reizi var piedāvāt citu pretendentu viena mēneša laikā no šā panta ceturtajā daļā minētā atteikuma saņemšanas dienas.

82.pants. Jauna publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšana

(1) Jaunais publiskās un privātās partnerības līgums tiek slēgts par to pašu līguma priekšmetu un ar tādiem pašiem noteikumiem kā sākotnējais publiskās un privātās partnerības līgums, ņemot vērā konkrētā līguma izpildes stadiju.

(2) Lai finansētāja piedāvātais pretendents iepazītos ar līguma projektu, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā noteikto, publiskā partnera pārstāvis šā likuma 79.panta otrajā daļā minētajam paziņojumam pievieno jaunā publiskās un privātās partnerības līguma projektu, norādot, kuri līguma noteikumi ir reglamentēti kā negrozāmi.

(3) Pirms jaunā koncesijas līguma projekta nosūtīšanas finansētājam publiskā partnera pārstāvis līguma projektu nosūta uzraudzības institūcijai, lai saņemtu atzinumu par risku sadales starp publisko partneri un privāto partneri atbilstību koncesijas līgumam. Uzraudzības institūcija atzinumu par jauno koncesijas līguma projektu sniedz šā likuma 34.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Sarunas ar finansētāja piedāvāto pretendentu par publiskās un privātās partnerības līguma projektu notiek šā likuma 52.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Līdzēju parakstīto jauno publiskās un privātās partnerības līgumu publiskā partnera pārstāvis nosūta uzraudzības institūcijai.

83.pants. Publiskās un privātās partnerības līguma izpildes nodrošināšana

(1) Publiskās un privātās partnerības līgumā līdzēji vienojas par kārtību, kādā tiek turpināta līguma izpilde līdz:

1) šā likuma 82.pantā minētā jaunā publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšanai, ja finansētājs izmanto iejaukšanās tiesības;

2) līguma izbeigšanai šā likuma 65.pantā un 73.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā līdzēji vienojas, ka publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktos privātā partnera pienākumus līdz jauna līguma noslēgšanai turpina pildīt privātais partneris vai publiskais partneris.

(3) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā līdzēji var vienoties par to, ka publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktos privātā partnera pienākumus līdz jauna līguma noslēgšanai turpina pildīt finansētājs, ja tas paredzēts arī informācijas apmaiņas līgumā.

D sadaļa
Institucionālā partnerība

XVIII nodaļa. Institucionālās partnerības vispārīgie noteikumi

84.pants. Kopsabiedrības izveidošana

Kopsabiedrību izveido:

1) publiskajam partnerim un privātajam dalībniekam nodibinot jaunu kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikumu un ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumu;

2) privātajam dalībniekam iegūstot kapitāla daļas valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” normām par privātā kapitāla piesaisti, apmaksājot kapitāla daļas ar naudu (turpmāk — valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pārveidošana).

85.pants. Tiesību normu piemērošana kopsabiedrības gadījumā

(1) Ja publiskais partneris ar kopsabiedrību kā privāto partneri slēdz partnerības iepirkuma līgumu, kopsabiedrības privātā dalībnieka noteikšanai piemēro Publisko iepirkumu likuma normas par atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai konkursa dialogu, ievērojot šajā sadaļā noteikto.

(2) Ja publiskais partneris ar kopsabiedrību kā privāto partneri slēdz koncesijas līgumu, kopsabiedrības privātā dalībnieka noteikšanai piemēro šā likuma 17.panta pirmajā daļā minētās koncesijas procedūras, ievērojot šajā sadaļā noteikto.

(3) Institucionālās partnerības gadījumā piemēro šā likuma C sadaļas noteikumus, ievērojot šajā sadaļā noteikto.

(4) Pēc kopsabiedrības izveidošanas publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšanai publiskās un privātās partnerības procedūras no jauna nepiemēro.

XIX nodaļa. Kopsabiedrības privātā dalībnieka noteikšana

86.pants. Partnerības iepirkuma procedūru piemērošana institucionālās partnerības gadījumā

(1) Ja kopsabiedrības privātā dalībnieka noteikšanai publiskais partneris piemēro Publisko iepirkumu likuma normas, tad papildus Publisko iepirkumu likumā noteiktajai informācijai attiecīgajos dokumentos norāda:

1) ka partnerības iepirkuma līguma izpildei publiskais partneris (viens vai vairāki) un privātais dalībnieks nodibinās kapitālsabiedrību vai pārveidos valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību par kopsabiedrību, ar kuru kā ar privāto partneri katrs publiskais partneris slēgs partnerības iepirkuma līgumu;

2) noteikumus attiecībā uz kapitāla daļu sadalījumu kopsabiedrībā;

3) nosacījumus attiecībā uz kopsabiedrības darbību un iespējām uzņemties papildu uzdevumus partnerības iepirkuma līguma izpildes laikā;

4) rīcību ar kopsabiedrības aktīviem pēc partnerības iepirkuma līguma izpildes beigām;

5) kopsabiedrības darbības izbeigšanas noteikumus;

6) tos šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto dokumentu projektu noteikumus, kurus to saskaņošanas laikā nedrīkst grozīt.

(2) Ja partnerības iepirkuma līguma izpildei publiskais partneris un privātais dalībnieks dibinās kapitālsabiedrību, tad papildus Publisko iepirkumu likumā noteiktajam attiecīgajam dokumentam pievieno:

1) kopsabiedrības dibināšanas līguma projektu;

2) kopsabiedrības statūtu projektu;

3) dalībnieku līguma projektu.

(3) Ja partnerības iepirkuma līguma izpildei publiskais partneris un privātais dalībnieks pārveidos valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, tad papildus Publisko iepirkumu likumā noteiktajam attiecīgajam dokumentam pievieno:

1) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumus;

2) kopsabiedrības statūtu projektu;

3) dalībnieku līguma projektu.

87.pants. Koncesijas procedūru nolikums institucionālās partnerības gadījumā

(1) Ja kopsabiedrības privātā dalībnieka noteikšanai publiskais partneris piemēro kādu no šā likuma 17.panta pirmajā daļā minētajām koncesijas procedūrām, tad papildus šā likuma 33.pantā minētajai informācijai nolikumā norāda:

1) ka koncesijas līguma izpildei publiskais partneris (viens vai vairāki) un privātais dalībnieks nodibinās kopsabiedrību vai pārveidos valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību par kopsabiedrību, ar kuru katrs publiskais partneris kā ar privāto partneri slēgs koncesijas līgumu;

2) noteikumus attiecībā uz kapitāla daļu sadalījumu kopsabiedrībā;

3) nosacījumus attiecībā uz kopsabiedrības darbību un iespējām uzņemties papildu uzdevumus koncesijas līguma izpildes laikā;

4) rīcību ar kopsabiedrības aktīviem pēc koncesijas līguma izpildes beigām;

5) kopsabiedrības darbības izbeigšanas noteikumus;

6) tos šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto dokumentu projektu noteikumus, kurus to saskaņošanas laikā nedrīkst grozīt.

(2) Ja koncesijas līguma izpildei publiskais partneris un privātais dalībnieks dibinās kopsabiedrību, tad papildus šā likuma 33.panta vienpadsmitajā daļā minētajam nolikumam pievieno:

1) kopsabiedrības dibināšanas līguma projektu;

2) kopsabiedrības statūtu projektu;

3) dalībnieku līguma projektu.

(3) Ja koncesijas līguma izpildei publiskais partneris un privātais dalībnieks pārveidos valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, tad papildus šā likuma 33.panta vienpadsmitajā daļā minētajam nolikumam pievieno:

1) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumus;

2) kopsabiedrības statūtu projektu;

3) dalībnieku līguma projektu.

(4) Ja kopsabiedrības privātā dalībnieka noteikšanai publiskais partneris piemēro konkursa dialogu, nolikumam var nepievienot šā panta otrajā un trešajā daļā minētos dokumentus. Tādā gadījumā minētie dokumenti pievienojami šā likuma 47.panta astotajā daļā minētajam uzaicinājumam, šajā uzaicinājumā norādot, kādus minēto dokumentu projektu noteikumus to saskaņošanas laikā nedrīkst grozīt.

88.pants. Koncesijas procedūras izbeigšana vai pārtraukšana institucionālās partnerības gadījumā

Ja publiskais partneris publiskās un privātās partnerības līgumu vēlas slēgt ar kopsabiedrību, koncesijas procedūras komisija pieņem lēmumu izbeigt attiecīgo koncesijas procedūru (36.panta pirmā daļa) arī šādos gadījumos:

1) ja koncesijas procedūras komisija sarunās par koncesijas līguma projektu un šā likuma 87.panta otrajā vai trešajā daļā minētajiem nolikumam pievienotajiem dokumentiem ne ar vienu no pretendentiem šā likuma 52.panta noteiktajā kārtībā nepanāk vienošanos par kādu no šiem dokumentiem;

2) ja pēc tam, kad šā likuma 89.pantā noteiktajā kārtībā ir panākta vienošanās par šā likuma 87.panta otrajā vai trešajā daļā minētajiem dokumentiem, kopsabiedrība netiek nodibināta.

89.pants. Sarunas par koncesijas līguma projektu un citiem dokumentiem

(1) Veicot sarunas par koncesijas līguma projektu šā likuma 52.pantā noteiktajā kārtībā, vienlaikus tiek veiktas sarunas arī par šā likuma 87.panta otrajā vai trešajā daļā minētajiem dokumentiem.

(2) Sarunas drīkst risināties tikai attiecībā uz tiem šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu projektu noteikumiem, kuri nolikumā nav reglamentēti kā negrozāmi.

90.pants. Kopsabiedrības dibināšanas līguma un publiskās un privātās partnerības līguma slēgšana

(1) Katrs publiskā partnera pārstāvis kopsabiedrības dibināšanas līgumu ar privāto dalībnieku slēdz ne agrāk kā pēc 15 dienām no dienas, kad paziņojums par koncesijas procedūras rezultātiem publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

(2) Katrs publiskā partnera pārstāvis publiskās un privātās partnerības līgumu ar kopsabiedrību slēdz pēc tam, kad Uzņēmumu reģistrs kā komercreģistra iestāde Komerclikumā noteiktajā kārtībā ir izsludinājis ierakstu par kopsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā.

91.pants. Komisijas noslēguma ziņojums institucionālās partnerības gadījumā

Papildus šā likuma 55.panta sestajā daļā minētajiem dokumentiem koncesijas procedūras komisija noslēguma ziņojumam pievieno arī šā likuma 87.panta otrajā vai trešajā daļā minētos dokumentus.

XX nodaļa. Publiskās un privātās partnerības līgums institucionālās partnerības gadījumā

92.pants. Publiskās un privātās partnerības līgums institucionālās partnerības gadījumā

(1) Institucionālās partnerības gadījumā papildus šā likuma 62.pantā noteiktajai informācijai publiskās un privātās partnerības līgumā norāda:

1) ka, izbeidzoties publiskās un privātās partnerības līgumam (arī tad, ja tas šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek izbeigts pirms termiņa), kopsabiedrības darbība tiek izbeigta tās statūtos noteiktajā kārtībā;

2) kapitāla daļu sadalījumu kopsabiedrībā un to, kādā veidā un līdz kuram laikam šis kapitāla daļu sadalījums tiks sasniegts;

3) nosacījumus attiecībā uz kopsabiedrības darbību un iespējām uzņemties papildu uzdevumus publiskās un privātās partnerības līguma izpildes laikā;

4) rīcību ar kopsabiedrības aktīviem pēc publiskās un privātās partnerības līguma izpildes beigām vai pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā;

5) kopsabiedrības likvidācijas kvotas noteikšanas kārtību, ievērojot šā likuma 96.panta otro daļu;

6) kompensāciju izmaksas kārtību gadījumā, ja, kopsabiedrībai izbeidzot darbību, likvidācijas kvota nesedz kompensācijas lielumu, kas izriet no šā līguma;

7) kārtību, kādā kopsabiedrības privātajam dalībniekam atlīdzina likvidācijas kvotas samazinājumu šā likuma 117.panta otrajā daļā minētajā gadījumā.

(2) Publiskās un privātās partnerības līgumu kopsabiedrības vārdā paraksta tās valde.

(3) Saskaņā ar šā likuma 61.panta otro daļu publiskās un privātās partnerības līgumu publiskā partnera vārdā paraksta katrs publiskā partnera pārstāvis.

93.pants. Līguma grozīšana institucionālās partnerības gadījumā

Publiskās un privātās partnerības līguma grozīšana institucionālās partnerības gadījumā notiek saskaņā ar šā likuma 63. un 64.pantu.

94.pants. Līguma pirmstermiņa izbeigšana institucionālās partnerības gadījumā

Institucionālās partnerības gadījumā publiskajam partnerim papildus šā likuma 65.panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem ir tiesības vienpusēji atkāpties no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa arī šādos gadījumos:

1) ja vienīgais kopsabiedrības privātais dalībnieks ir iesniedzis komercreģistra iestādei pieteikumu par savas darbības izbeigšanu;

2) ja tiesa ir pasludinājusi vienīgā kopsabiedrības privātā dalībnieka maksātnespējas procesu.

95.pants. Līguma pirmstermiņa izbeigšanas procedūras institucionālās partnerības gadījumā

(1) Pirms kopsabiedrības privātais dalībnieks pieņem lēmumu par savas darbības izbeigšanu, tas paziņo par šo lēmumu publiskajam partnerim laikus, kā arī tūlīt pēc tam, kad ir iesniedzis komercreģistra iestādei pieteikumu par savas darbības izbeigšanu un kad komercreģistra iestāde ir pieņēmusi lēmumu par šā dalībnieka darbības izbeigšanu.

(2) Publiskais partneris, saņēmis šā panta pirmajā daļā minēto kopsabiedrības privātā dalībnieka lēmumu par tā darbības izbeigšanu, paziņo par to privātā partnera finansētājam, lai nodrošinātu viņam iespēju izmantot iejaukšanās tiesības. Ja finansētājs šā likuma 100.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā paziņo par to, ka nevēlas izmantot iejaukšanās tiesības, publiskais partneris nosūta privātajam partnerim paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa saskaņā ar šā likuma 94.panta 1.punktu.

(3) Kopsabiedrības privātais dalībnieks, pirms pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu tiesā, lai tiesa pasludinātu viņa maksātnespēju, par šo lēmumu paziņo publiskajam partnerim laikus, kā arī tūlīt pēc pieteikuma iesniegšanas tiesā un pēc tam, kad tiesa ir pieņēmusi lēmumu par šā dalībnieka maksātnespējas pasludināšanu.

(4) Publiskais partneris, saņēmis šā panta trešajā daļā minēto tiesas lēmumu par kopsabiedrības privātā dalībnieka maksātnespējas pasludināšanu, paziņo par to privātā partnera finansētājam, lai nodrošinātu viņam iespēju izmantot iejaukšanās tiesības. Ja finansētājs šā likuma 100.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā paziņo par to, ka nevēlas izmantot iejaukšanās tiesības, publiskais partneris nosūta privātajam partnerim paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa saskaņā ar šā likuma 94.panta 2.punktu.

96.pants. Kompensācija, izbeidzot līgumu pirms termiņa institucionālās partnerības gadījumā

(1) Ja publiskās un privātās partnerības līgumu izbeidz pirms termiņa šā likuma 65. un 94.pantā minētajos gadījumos, kompensācijas noteikšana un samaksa notiek, dalībniekiem saņemot kopsabiedrības likvidācijas kvotu saskaņā ar Komerclikumu.

(2) Nosakot kopsabiedrības likvidācijas kvotu šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, ņem vērā publiskās un privātās partnerības līguma pirmstermiņa izbeigšanas pamatojumu, dalībnieku ieguldījumu kopsabiedrības pamatkapitālā un šā likuma 67.pantā noteikto.

97.pants. Līgumu un citu dokumentu pieejamība

(1) Kopsabiedrības dibināšanas līgums un valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumi ir vispārpieejami Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

(2) Dalībnieku līgums ir pieejams šā likuma 68.panta otrajā daļā noteiktajām institūcijām.

XXI nodaļa. Informācijas apmaiņas līgums un finansētāja iejaukšanās tiesības institucionālās partnerības gadījumā

98.pants. Informācijas apmaiņas līgums institucionālās partnerības gadījumā

(1) Institucionālās partnerības gadījumā publiskais partneris un finansētājs slēdz informācijas apmaiņas līgumu šā likuma 75. un 76.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Institucionālās partnerības gadījumā informācijas apmaiņas līgumā norāda:

1) šā likuma 76.panta 1., 2., 5., 6., 7. un 8.punktā minēto informāciju;

2) publiskās un privātās partnerības līguma iejaukšanās tiesību īstenošanas kārtību saskaņā ar šā likuma 100.pantu;

3) rīcību, ja finansētājs atsakās no iejaukšanās tiesībām vai finansētāja mēģinājumi atrast jaunu kopsabiedrības privāto dalībnieku nav sekmīgi.

99.pants. Iejaukšanās tiesības institucionālās partnerības gadījumā

(1) Papildus šā likuma 79.panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem finansētājam ir tiesības iejaukties, piedāvājot publiskajam partnerim jaunu kopsabiedrības privāto dalībnieku, arī šā likuma 94.pantā minētajos gadījumos.

(2) Lai nodrošinātu finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanu, publiskā partnera pārstāvis šā likuma 94.pantā minētajos gadījumos nosūta paziņojumu un piedāvā finansētājam izmantot iejaukšanās tiesības šā likuma 95.panta otrajā vai ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

100.pants. Iejaukšanās tiesību izmantošanas kārtība institucionālās partnerības gadījumā

(1) Finansētājs iejaukšanās tiesības šā likuma 79.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos izmanto šā likuma 80.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Šā likuma 94.pantā minētajos gadījumos finansētājs viena mēneša laikā no šā likuma 95.panta otrajā vai ceturtajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas dienas paziņo publiskā partnera pārstāvim, vai viņš vēlas izmantot iejaukšanās tiesības.

(3) Institucionālās partnerības gadījumā finansētājs iejaukšanās tiesības izmanto informācijas apmaiņas līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos, ievērojot šā likuma 80.panta otro daļu.

101.pants. Finansētāja piedāvātais privātais dalībnieks un tā izvērtēšana

(1) Finansētāja piedāvātajam privātajam dalībniekam jāatbilst tām prasībām un kritērijiem, kādi tika izvirzīti kopsabiedrības privātā dalībnieka pretendentiem, kuri tika noteikti partnerības iepirkuma procedūrā vai koncesijas procedūrā, ņemot vērā konkrētā publiskās un privātās partnerības līguma izpildes stadiju.

(2) Prasības un kritērijus, kuriem, ņemot vērā konkrēto publiskās un privātās partnerības līguma izpildes stadiju, jāatbilst finansētāja piedāvātajam privātajam dalībniekam, kā arī dokumentus, kuriem jāapliecina pretendenta atbilstība šīm prasībām un kritērijiem, publiskais partneris norāda šā likuma 99.panta otrajā daļā minētajā paziņojumā.

(3) Publiskā partnera pārstāvis izvērtē finansētāja piedāvātā privātā dalībnieka iesniegtos dokumentus tādā pašā kārtībā, kādā šos dokumentus izvērtēja, noskaidrojot privāto dalībnieku, ar kuru publiskais partneris kopā nodibināja kopsabiedrību, ņemot vērā tiesību normas, kas ir spēkā finansētāja piedāvātajā privātā dalībnieka dokumentu izvērtēšanas dienā.

(4) Publiskā partnera pārstāvis var atteikt finansētāja piedāvātajam privātajam dalībniekam kļūt par kopsabiedrības dalībnieku tikai tad, ja viņš neatbilst šā panta otrajā daļā norādītajām prasībām un kritērijiem.

(5) Ja publiskā partnera pārstāvis šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā nepiekrīt, ka finansētāja piedāvātais privātais dalībnieks kļūst par kopsabiedrības dalībnieku, finansētājs vēl vienu reizi var piedāvāt citu privāto dalībnieku viena mēneša laikā no šā panta ceturtajā daļā minētā atteikuma saņemšanas dienas.

102.pants. Kopsabiedrības privātā dalībnieka nomaiņa

(1) Ja publiskā partnera pārstāvim nav iebildumu pret finansētāja piedāvāto privāto dalībnieku, publiskā partnera pārstāvis pieņem lēmumu, ka par kopsabiedrības privāto dalībnieku kļūst finansētāja piedāvātais privātais dalībnieks, un paziņo to:

1) finansētājam;

2) finansētāja piedāvātajam privātajam dalībniekam;

3) kopsabiedrības privātajam dalībniekam;

4) kopsabiedrības valdei;

5) uzraudzības institūcijai.

(2) Finansētāja piedāvātais privātais dalībnieks par kopsabiedrības dalībnieku kļūst, izpildot šā likuma 112.panta prasības.

(3) Finansētāja piedāvātais privātais dalībnieks kļūst par kopsabiedrības dalībnieku Komerclikumā noteiktajā kārtībā, parakstot kopsabiedrības dalībnieku līgumu un vienošanos par pievienošanos kopsabiedrības dibināšanas dokumentiem.

(4) Lai finansētāja piedāvātais privātais dalībnieks varētu iepazīties ar dibināšanas līguma grozījumiem un dalībnieku līgumu, publiskais partneris šā likuma 99.panta otrajā daļā minētajam paziņojumam pievieno vienošanās par dibināšanas līguma grozījumiem projektu un dalībnieku līguma projektu.

XXII nodaļa. Kopsabiedrības izveidošana

103.pants. Kopsabiedrības dibināšanas nosacījumi

(1) Dibinot kopsabiedrību, līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai jābūt parakstītam un apmaksātam visam kopsabiedrības dibināšanas līgumā noteiktajam kopsabiedrības pamatkapitālam.

(2) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai Uzņēmumu reģistram kopsabiedrības pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā.

(3) Katrs publiskais partneris un privātais dalībnieks resursus, ar kuriem piedalās publiskās un privātās partnerības līguma izpildē, ja tas paredzēts attiecīgajā līgumā, iegulda kopsabiedrības pamatkapitālā pēc kopsabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā.

(4) Vienlaikus ar kopsabiedrības dibināšanas dokumentiem (dibināšanas līgums un statūti) katrs publiskais partneris un privātais dalībnieks kā kopsabiedrības dalībnieki paraksta arī dalībnieku līgumu.

104.pants. Privātā kapitāla piesaiste valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai

(1) Privātā kapitāla piesaiste valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai notiek saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” noteikumiem, ievērojot šā panta nosacījumus.

(2) Ja, pieņemot lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu, šā likuma 16.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētā institūcija vēlas izveidot kopsabiedrību, piesaistot privāto kapitālu valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, tā šā likuma 16.panta sestajā daļā minētajā lēmumā norāda valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kurai tiks piesaistīts privātais kapitāls.

(3) Šā panta otrajā daļā minētais lēmums aizstāj likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” paredzēto Ministru kabineta vai pašvaldības domes (padomes) lēmumu par privātā kapitāla piesaisti valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai.

(4) Pēc kopsabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā kopsabiedrības privātais dalībnieks kopā ar katru publisko partneri kā kopsabiedrības dalībnieku paraksta dalībnieku līgumu.

105.pants. Kopsabiedrības dibināšanas līgums

Kopsabiedrības dibināšanas līgumā papildus Komerclikumā noteiktajam:

1) norāda kopsabiedrības izveidošanas mērķi — kopsabiedrība ir nodibināta tā publiskās un privātās partnerības līguma izpildei, kuru publiskais partneris slēgs ar kopsabiedrību;

2) ietver tos saskaņotos publiskās un privātās partnerības līguma projekta noteikumus, kuru izpilde ir atkarīga no kopsabiedrības privātā partnera darbībām;

3) norāda, ka kopsabiedrības darbība tiek izbeigta, ja izbeidzas tās noslēgtais publiskās un privātās partnerības līgums (arī tad, ja tas šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek izbeigts pirms termiņa), kā arī kārtību, kādā kopsabiedrība pieņems lēmumu par savas darbības izbeigšanu;

4) norāda, ka kopsabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā katra dalībnieka likvidācijas kvotu nosaka tādā kārtībā, kāda noteikta publiskās un privātās partnerības līgumā šā līguma izpildes vai pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā;

5) norāda šā likuma 102.pantā noteikto kārtību, kādā notiek kopsabiedrības privātā dalībnieka nomaiņa, ja finansētājs šā likuma 100.pantā noteiktajā kārtībā izmanto iejaukšanās tiesības un piedāvā citu privāto dalībnieku kopsabiedrībā esošā privātā dalībnieka vietā.

106.pants. Kopsabiedrības statūti

(1) Kopsabiedrības statūtos papildus Komerclikumā noteiktajam norāda arī:

1) šā likuma 105.panta 1.punktā noteikto kopsabiedrības darbības mērķi;

2) kopsabiedrības komercdarbības veidus, kas atbilst publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktajam;

3) šā likuma 105.panta 2., 3., 4. un 5.punktā minēto informāciju;

4) ka privātā dalībnieka nāves gadījumā kapitāla daļas pāriet kopsabiedrībai.

(2) Ja kopsabiedrību izveido, pārveidojot valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, tad šā panta pirmajā daļā minēto informāciju norāda arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības statūtu grozījumos.

107.pants. Kopsabiedrības dalībnieku līgums

(1) Kopsabiedrības dalībnieku līgumā norāda:

1) šā likuma 105.panta 2., 3., 4. un 5.punktā minēto informāciju;

2) kopsabiedrības dalībnieku rīcību, lai nodrošinātu šā likuma 108., 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117. un 118.panta ievērošanu kopsabiedrības darbībā;

3) kopsabiedrības dalībnieku tiesību izlietojumu publiskās un privātās partnerības līguma izpildes veicināšanai;

4) citus noteikumus, ko dalībnieki uzskata par nepieciešamu iekļaut līgumā un kas nav pretrunā ar šo likumu, kopsabiedrības dibināšanas līgumu un statūtiem.

(2) Kopsabiedrības dalībnieku līgums zaudē spēku, ja kāds no līdzējiem vairs nav kopsabiedrības dalībnieks.

XXIII nodaļa. Kopsabiedrības darbības īpatnības

108.pants. Kopsabiedrības darbība

(1) Ja tas nekavē publiskās un privātās partnerības līguma veiksmīgu izpildi un ir paredzēts publiskās un privātās partnerības līgumā, publiskās un privātās partnerības līguma izpildes laikā kopsabiedrība ir tiesīga nodarboties arī ar citiem, publiskās un privātās partnerības līgumā neparedzētiem komercdarbības veidiem, ņemot vērā Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto.

(2) Ja publiskās un privātās partnerības līguma izpildes laikā kopsabiedrība vēlas veikt citu komercdarbību un tas atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, lēmumu par to pieņem kopsabiedrības dalībnieku sapulce. Lēmums tiek pieņemts, ja par to nobalso visi kopsabiedrības dalībnieki.

109.pants. Kopsabiedrības kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas un dalībnieki

Ja kopsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību:

1) kopsabiedrības privātais dalībnieks var apgrūtināt savas kapitāla daļas tikai par labu finansētājam, ja statūtos nav aizliegta daļu apgrūtināšana;

2) kopsabiedrības privātā dalībnieka nāves gadījumā viņam piederošās kapitāla daļas pāriet kopsabiedrībai un šā dalībnieka mantinieki atlīdzību par kapitāla daļām saņem Komerclikumā noteiktajā kārtībā;

3) kopsabiedrības dalībnieku nevar izslēgt no sabiedrības.

110.pants. Kopsabiedrības kā akciju sabiedrības vērtspapīri

Ja kopsabiedrība ir akciju sabiedrība:

1) visas sabiedrības akcijas ir vārda akcijas;

2) sabiedrība nevar izlaist priekšrocību akcijas;

3) tā nevar emitēt konvertējamās obligācijas vai citus vērtspapīrus, ko var apmainīt pret šīs sabiedrības akcijām.

111.pants. Privātā dalībnieka kapitāla daļu pāreja kopsabiedrībai

(1) Ja finansētājs izmanto šā likuma 99.panta pirmajā daļā noteiktās iejaukšanās tiesības un šā likuma 100.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā piedāvā citu privāto dalībnieku kopsabiedrībā esošā privātā dalībnieka vietā, lai privātais partneris turpinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildi, šāda kopsabiedrības privātā dalībnieka kapitāla daļas pāriet kopsabiedrībai.

(2) Kopsabiedrības valde pēc šā likuma 102.panta pirmajā daļā minētā lēmuma saņemšanas Komerclikumā noteiktajā kārtībā izdara ierakstu kopsabiedrības dalībnieku reģistrā vai akcionāru reģistrā (turpmāk — dalībnieku reģistrs) par to, ka kapitāla daļas ir pārgājušas kopsabiedrībai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā kopsabiedrībai ir pienākums izmaksāt bijušajam kopsabiedrības dalībniekam atlīdzību atbilstoši tai likvidācijas kvotai, kuru viņš saņemtu, ja kopsabiedrības darbība tiktu izbeigta kapitāla daļu pārejas brīdī.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto likvidācijas kvotu aprēķina šā likuma 96.pantā noteiktajā kārtībā.

112.pants. Kopsabiedrības kapitāla daļu atsavināšana jaunajam privātajam dalībniekam

(1) Kopsabiedrība šā likuma 111.panta pirmajā daļā minētās kapitāla daļas atsavina šā likuma 102.panta pirmajā daļā minētajā lēmumā norādītajam finansētāja piedāvātajam privātajam dalībniekam, noslēdzot par to ar viņu līgumu, kurā norāda:

1) naudas summu, kas maksājama par kapitāla daļām;

2) samaksas termiņu;

3) citus līguma nosacījumus.

(2) Kopsabiedrības valde pēc šā panta pirmajā daļā minētā līguma noslēgšanas Komerclikumā noteiktajā kārtībā ieraksta jauno privāto dalībnieku kopsabiedrības dalībnieku reģistrā.

(3) Par šā panta pirmajā daļā minētajām kapitāla daļām jaunajam privātajam dalībniekam jāmaksā naudas summa, kas atbilst šā likuma 111.panta trešajā daļā minētajai likvidācijas kvotai.

(4) Pirms ierakstīšanas kopsabiedrības dalībnieku reģistrā katrs kopsabiedrības publiskais partneris un jaunais privātais dalībnieks paraksta vienošanos par pievienošanos dibināšanas dokumentiem un jaunu dalībnieku līgumu.

113.pants. Kopsabiedrības dalībnieku sapulce

(1) Kopsabiedrības dalībnieku sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās visi kopsabiedrības dalībnieki.

(2) Katra kopsabiedrības kapitāla daļa dalībniekam dod vienu balsi.

(3) Lēmumu par grozījumu izdarīšanu kopsabiedrības statūtos, pamatkapitāla izmaiņām, kopsabiedrības reorganizāciju, koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, sabiedrības iekļaušanu, piekrišanu iekļaušanai un darbības izbeigšanu vai turpināšanu kopsabiedrības dalībnieku sapulce var pieņemt ar statūtos noteikto balsu skaitu, ja “par” nobalso arī katrs publiskais partneris kā kopsabiedrības dalībnieks.

114.pants. Publiskā partnera pārstāvība kopsabiedrības pārvaldes institūcijās

(1) Katram publiskajam partnerim neatkarīgi no tam piederošo kapitāla daļu daudzuma kopsabiedrībā ir vismaz viena valdes locekļa vieta un, ja kopsabiedrībā ir padome, vismaz viena padomes locekļa vieta.

(2) Kopsabiedrības statūtos nosaka kārtību, kādā kopsabiedrība nodrošina šā panta pirmajā daļā minēto.

XXIV nodaļa. Kopsabiedrības darbības izbeigšana

115.pants. Kopsabiedrības darbības izbeigšanas pamats

Kopsabiedrības darbība izbeidzas:

1) ar tiesas nolēmumu;

2) uzsākot bankrota procedūru;

3) ja beidzas publiskā partnera un kopsabiedrības noslēgtais publiskās un privātās partnerības līgums.

116.pants. Slēguma finanšu pārskats un mantas sadales plāns

Kopsabiedrības likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu pārbauda zvērināts revidents.

117.pants. Kopsabiedrības atlikušās mantas sadale

(1) Kopsabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā likvidācijas kvotas ietvaros sabiedrības mantu sadala tā, lai publiskā partnera resursus, ko tas ieguldījis kopsabiedrības pamatkapitālā, kopā ar neatdalāmajiem ieguldījumiem nodotu atpakaļ publiskajam partnerim.

(2) Ja publiskajam partnerim pienākošās likvidācijas kvotas vērtība ir mazāka nekā šā panta pirmajā daļā minēto publiskā partnera resursu un neatdalāmo ieguldījumu vērtība, kārtību, kādā kopsabiedrības privātajam dalībniekam atlīdzina likvidācijas kvotas samazinājumu, paredz publiskās un privātās partnerības līgumā.

118.pants. Kopsabiedrības darbības turpināšana

Kopsabiedrības dalībnieki var pieņemt lēmumu par kopsabiedrības darbības turpināšanu tikai tad, ja par to iepriekš ir lēmusi šā likuma 16.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā institūcija un tam piekrīt visi kopsabiedrības dalībnieki.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Koncesiju likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 4.nr.; 2003, 2.nr.).

2. Publiskās un privātās partnerības procesos, kas saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma normām uzsākti pirms šā likuma spēkā stāšanās, tiek piemērotas Publisko iepirkumu likuma normas.

3. Ja Ministru kabinets vai attiecīgās pašvaldības dome (padome) Koncesiju likumā noteiktajā kārtībā ir pieņēmusi lēmumu par koncesijas resursu nodošanu koncesijā un apstiprinājusi koncesijas piešķiršanas nosacījumus, turpmākajām darbībām tiek piemērotas Koncesiju likuma normas.

4. Ja institucionālās partnerības gadījumā tiek paredzēts, ka Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17.panta pirmajā daļā minētajām akciju sabiedrībām tā paša likuma 17.panta otrajā daļā minētajās kapitālsabiedrībās vairs nepiederēs 100 procenti kapitāla daļu vai trešajā daļā minētajās kapitālsabiedrībās vairs nebūs izšķirošas ietekmes (Koncernu likuma izpratnē), šā likuma 16.panta sestajā daļā minēto lēmumu pieņem Ministru kabinets.

5. Saskaņā ar šā likuma 8.panta ceturto daļu Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.oktobrim nosaka uzraudzības institūciju.

6. Saskaņā ar šā likuma 11.pantu Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.oktobrim apstiprina uzraudzības institūcijas darbību reglamentējošo normatīvo aktu un uzraudzības institūcijas darbības finansēšanas kārtību.

7. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.septembrim iesniedz Saeimai sakarā ar šā likuma pieņemšanu nepieciešamos grozījumus citos likumos.

8. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 9.panta ceturtajā daļā, 12.panta trešajā daļā, 14.panta otrajā daļā, 15.panta trešajā daļā, 20.panta pirmajā daļā un 69.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

9. Spēkā esošie koncesijas līgumu reģistra ieraksti tiek iekļauti jaunajā līgumu reģistrā, nemainot ziņu apjomu un nepieprasot pārreģistrāciju.

10. Uzņēmumu reģistrs izdara koncesijas līgumu reģistrā ierakstu par koncesijas izbeigšanu, ja koncesijai likuma spēkā stāšanās dienā ir beidzies līguma termiņš.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1989.gada 21.decembra direktīvas par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 16.novembra direktīvas 2005/75/EK par labojumiem direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.oktobrī.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 18.jūnijā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 9.jūlijā