Rēzeknes pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.10

Rēzeknē 2009.gada 22.maijā (prot. Nr.13, 5.p.)

Par trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa noteikšanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībā

Izdoti saskaņā ar “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma” 35.panta 4.daļu, likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta 6.daļu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.214  “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi  dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”

1. Vispārīgie nosacījumi

1.1. Šie noteikumi nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopējie izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojoša persona (turpmāk tekstā – ģimene/persona) Rēzeknes pilsētas pašvaldībā tiek atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu, kā arī kārtību, kādā novērtējami ģimenes/personas ienākumi un materiālais stāvoklis.

1.2. Ģimene vai persona atzīstama par trūcīgu vai maznodrošinātu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50% no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī un ja:

1.2.1. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi un vērtspapīri;

1.2.2. tai nav parādsaistību, kā arī tā nav izsniegusi aizdevumus;

1.2.3. tai nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai;

1.2.4. tā nav noslēgusi uztura līgumu;

1.2.5. tā neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

1.3. Ģimenes/personas, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Rēzeknes pilsētas pašvaldība, ienākumus un materiālā stāvokļa atbilstību šajos noteikumos noteiktajam līmenim novērtē un lēmumu par ģimenes/personas atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes/personas statusam pieņem Rēzeknes pilsētas domes Sociālās aprūpes pārvalde ( turpmāk tekstā – Pārvalde).

2. Ienākumu un materiālā stāvokļa novērtēšana

2.1. Pārvaldes sociālais darbinieks novērtē palīdzības pieprasītāja ienākumus un materiālo stāvokli atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 2009.gada 3.marta noteikumiem Nr.214 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” un Latvijas Republikas likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” pēc iesnieguma saņemšanas par ģimenes (personas) atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu.

2.2. Parakstot šo noteikumu 2.1.punktā minēto iesniegumu, iesniedzējs un viņa ģimenes pilngadīgās personas pārvaldei dod atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par ģimeni /personu.

2.3. Lai novērtētu ienākumus un materiālo stāvokli, iesniedzējs aizpilda un iesniedz iztikas līdzekļu deklarāciju (turpmāk – deklarācija), kā arī iesniedz izziņas par šo noteikumu 3.1.punktā minētajiem ienākumiem, ja nepieciešamā informācija nav pašvaldības un valsts datu reģistros.

2.4. Deklarācijā iesniedzējs norāda ziņas par šo noteikumu 1.1.punktā minētajām personām. Deklarāciju paraksta iesniedzējs, apliecinot deklarācijā norādīto ziņu patiesumu.

2.5. Deklarācijā sniegtās ziņas pārvaldes sociālais darbinieks pārbauda, izmantojot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamās ziņas par ģimeni/personu vai pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām juridiskām un fiziskām personām, ja nepieciešams, pieprasot arī ziņas apliecinošus dokumentus un apsekojot ģimeni/personu dzīvesvietā.

2.6. Trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes/personas statuss tiek piešķirts:

2.6.1. uz trim mēnešiem – ja vismaz viens no iesniedzēja pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir darbspējīgs;

2.6.2. uz sešiem mēnešiem – ja neviens no iesniedzēja pilngadīgajiem ģimenes locekļiem nav darbspējīgs, ģimenē ir persona ar invaliditāti vai bērns.

2.7. Beidzoties šo noteikumu 2.6.punktā minētajam periodam, ģimenei/personai var atkārtoti noteikt trūcīgas vai mazno­drošinātas ģimenes/ personas statusu pēc šo noteikumu 2.1.punktā minētā iesnieguma un 3.1.punktā minēto dokumentu iesniegšanas.

3. Nosacījumi ienākumu un materiālā stāvokļa novērtēšanai

3.1. Deklarācijā norāda šādus ģimenes/personas ienākumus:

3.1.1. ienākumi no algota darba un pensija (ieskaitot piemaksu pie pensijas), arī citas valsts maksāta pensija, valsts sociālie pabalsti, atlīdzības, stipendijas, kompensācijas, uzturlīdzekļi, studējošo kredīts, izņemot “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma” 5.pantā minētos ienākumus, – par pēdējiem trim mēnešiem;

3.1.2. ienākumi no saimnieciskās darbības, autoratlīdzības un honorāra, nekustamās mantas nomas (īres) un atsavināšanas, kustamās mantas nomas un atsavināšanas – par pēdējiem 12 mēnešiem;

3.1.3. saņemtie dāvinājumi, mantojumi, dividendes un laimesti – par pēdējiem 12 mēnešiem;

3.1.4. atsevišķi dzīvojoša laulātā vai bērna vecāka sniegtais materiālais atbalsts ģimenei – par pēdējiem 12 mēnešiem;

3.1.5. citi ienākumi – par pēdējiem 12 mēnešiem.

3.2. Ienākumus deklarē apmērā, kas veidojas pēc valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas.

3.3. Par naudas uzkrājumiem šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi naudas līdzekļu uzkrājumi, kas ir mazāki par attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošo minimālo mēneša darba algu.

3.4. Par parādsaistībām šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi studiju un studējošo kredīti un kredīti mājokļa pielāgošanai invalīdiem, parāds par dzīvokļa īri, apsaimniekošanas izdevumiem un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī parāds par pacienta iemaksu vai pacienta līdzmaksājumu, saņemot no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

3.5. Par īpašumu šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi:

3.5.1. dzīvokļa iekārta, apģērbs un sadzīves priekšmeti, kas ģimenei (personai) pieder trūcīgas ģimenes (personas) statusa noteikšanas laikā;

3.5.2. nekustamais īpašums vai tā daļa vai kustamā manta, kuru izmanto ģimenes/personas pamatvajadzību (uzturs, miteklis, apģērbs) nodrošināšanai;

3.5.3. viens transportlīdzeklis, kuru izmanto ģimenes locekļu vai personas ikdienas vajadzību nodrošināšanai (nokļūšanai līdz darba vietai vai izglītības iestādei) un kurš personas īpašumā ir ilgāk par 10 gadiem.

3.6. Pārvaldes sociālais darbinieks pārbauda palīdzības pieprasītāja dzīves apstākļus un sastāda noteikta parauga dzīvesvietas apsekošanas aktu, ko paraksta abas puses, izņemot gadījumus, ja palīdzības pieprasītājam nav noteiktas dzīvesvietas.

4. Lēmuma pieņemšanas un apstrīdēšanas kārtība

4.1. Pārvalde ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šo noteikumu 2.1.punktā minētā iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par ģimenes/personas atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes/personas statusam vai atteikumu piešķirt trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes/personas statusu.

4.2. Ja ģimene/persona atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes/personas statusam, Pārvalde izsniedz rakstisku izziņu par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes/personas statusam.

4.3. Pārvaldes lēmumu par trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes/personas statusa noteikšanu vai atteikumu šo statusu noteikt persona var apstrīdēt Rēzeknes pilsētas domē, iesniedzot rakstveida iesniegumu Rēzeknes pilsētas domē, Atbrīvošanas alejā 93, Rēzeknē, LV–4601, lēmumā norādītajā termiņā.

4.4 Rēzeknes pilsētas domes lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā, Atbrīvošanas alejā 88, Rēzeknē, LV–4601.

5. Noslēguma jautājums

5.1. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos brīdi spēku zaudē 2005.gada 10.marta Rēzeknes pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.1 “Par trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa noteikšanu Rēzeknē”.

5.2. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs J.G.Vjakse