Saeimas 2009.gada 18.jūnija sēdes stenogramma

  
 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pulkstenis ir deviņi. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 18.jūnija sēdi.

Vārds uzrunai Valsts prezidentam Valdim Zatleram.

V.Zatlers (Valsts prezidents).

Godātā Saeima! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti!

Šajā mapītē ir mana sagatavotā runa. Es nolikšu to malā, jo domāju, ka šodien mums visvairāk ir nepieciešama cilvēciska, atklāta saruna par to, kur šobrīd atrodas mūsu valsts, kāda ir mūsu katra loma valsts darbā, kāda ir katra atbildība, un par to, lai mēs visi būtu šeit kopā un runātu vienā valodā.

Šodien, kad kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši gandrīz divdesmit gadi, mums ir jāpadomā un jāatbild sev: kāpēc, lai gan bijām gatavi kaut pastalās, bet brīvi celt savas valsts labklājību, esam nonākuši tur, kur mēs esam. Mēs samazinām algas, samazinām pensijas, mēs samazinām ienākumus vienkāršajiem cilvēkiem, kas ir šīs valsts pamats. Kāpēc tas tā ir noticis?

Un, manuprāt, mums visiem ir jāatzīst – un ne tikai jāatzīst, bet arī jāuzņemas atbildība –, ka mūsu lēmumi bieži ir bijuši kļūdaini, rīcība ir bijusi kļūdaina, mums trūcis politiskās gribas. Trūkusi ekonomiskā tālredzība, saimnieciskā tālredzība, mēs esam slikti pārvaldījuši savu valsti.

Tas ir godīgi jāatzīst pašiem sev vispirms un godīgi jāpasaka savas valsts iedzīvotājiem. Jo mums ir viņiem jāatvainojas katram personīgi, ne tikai Ministru prezidentam tas jādara, bet katram personīgi, un jāpasaka, ka mēs atzīstam savas kļūdas un esam gatavi tās labot. Tas ir tas, ko sabiedrība gaida no mums, lai līdzdarbotos šajā valsts glābšanas procesā.

Un jautājums tiešām skan: būt vai nebūt Latvijas valstij, mūsu valstij. Es pilnīgi piekrītu, ka pagājušās nedēļas izvēle bija grūta, bet tā bija izvēle starp divām grūtām izvēlēm – mazināt šos izdevumus, tiešām aizskart katras ģimenes ienākumus un kopā samazināt valsts izdevumus par 500 miljoniem vai izlikties neredzam, ka mūsu valsts ir krīzē, un pieļaut nekontrolētu ekonomikas lejupslīdi ar vēl lielāku izdevumu samazināšanu, ar vēl lielākām algu un pensiju samazināšanām. Protams, ir grūti saprast, ka ir izdarīta labākā izvēle, ka ir izdarīta izvēle starp ļauno un ļoti ļauno.

Bet mēs nedrīkstam apstāties šobrīd. Mums ir jābūt pietiekami drosmīgiem, lai runātu un sarunātos ar jebkuru cilvēku mūsu valstī. Ne tikai ar organizāciju līderiem, ne tikai ar arodbiedrību līderiem vai darba devēju līderiem un uzņēmēju līderiem, bet arī to ierindas biedriem. Mums ir jāspēj viņus uzrunāt un uzklausīt, saprast, ka mēs visi esam atbildīgi par notiekošo. Un tāpēc mēs nedrīkstam uzkāpt uz kļūdu grābekļa trešo reizi.

Krīze pārsteidza mūs decembrī pilnīgi nesagatavotus, un to vēl varētu piedot, bet mēs diemžēl pagājušajā nedēļā redzējām, ka joprojām esam nesagatavoti krīzes pārvarēšanai un divas reizes – gan decembrī, gan jūnijā – par iedzīvotājiem tik svarīgiem lēmumiem tiek lemts sasteigti, varbūt neguļot naktis, bet tas nav attaisnojums, lēmumi tiek pieņemti pēdējā brīdī.

Mūsu iedzīvotājiem gāžas virsū daudz pretrunīgas informācijas, viņi apjūk šajā situācijā, viņi ir gatavi atbalstīt mūsu valsti, bet viņi vēlas dzirdēt skaidrus lēmumus un skaidru perspektīvu plānu, ko mēs darīsim rīt, ko mēs darīsim nākamgad un arī aiznākamgad.

Un šodien formāli ir Saeimas pēdējā sēde. Deputātu kungi! Es jūs lūdzu: strādājiet arī vasarā! Paņemiet dažas brīvas dienas. Es zinu, ka jūs strādāsiet. Un, lai arī tie lēmumi, kas būs jāpieņem, jums varbūt kādreiz liekas kaitējums politiskajai karjerai, ir jāsaprot, ka tieši jūs šobrīd esat lēmēji, tieši jums ir jāuzņemas atbildība, tieši jums ir jāpieņem šie lēmumi. Tas ir grūti, bet ļoti vajadzīgi Latvijas valstij.

Un nākamā gada budžetu ir jāsāk izstrādāt tūlīt un ne vienatnē. Jo atcerēsimies, ko pārmeta cilvēki. Mēs jau janvārī zinājām: būs vēl nepieciešams samazinājums par pusmiljardu, bet skaidri tas tika pateikts nākamajā dienā pēc vēlēšanām. Tas nedrīkst atkārtoties!

Tāpat jūs saprotat, ka valsts ieņēmumus veido mūsu uzņēmēji, viņiem ir skaidri jāzina noteikumi, kas būs biznesa vidē tuvākajā laikā un arī nākamgad un aiznākamgad. Šī raustīšanās ap dažādiem nodokļiem, nodokļu likmēm kaitē uzņēmējdarbības videi, tā kaitē ne tikai uzņēmēju videi, tā kaitē katrai ģimenei plānot savus grūtos uzdevumus, plānot savus izdevumus, plānot, kā pielāgoties šai situācijai, tāpēc ļoti obligāts noteikums šajā budžeta veidošanas procesā, kam jāsākas rīt, ja ne šodien, ir tas, ka tajā jāiesaista no pirmās dienas sociālie partneri – gan arodbiedrības, gan darba devēji, gan Rūpniecības un tirdzniecības kamera, gan pensionāru padome. Nav pieļaujams, ka pensionāru padomi, kad tiek lemts par pensijām, pieaicina sēdes vidū. Šiem cilvēkiem bija jābūt klāt, lai viņi informētu tālāk savus biedrus par to, ko darīs Saeima, par to, ko darīs valdība, kādi ir mūsu mērķi.

Ir jābūt jaunam lēmumu pieņemšanas procesam. Mēs nevaram atstāt to tikai varas gaiteņos šobrīd, kad valsts ir krīzē. Mēs nevaram atstāt to tikai ekspertu līmenī, mums ir jāiesaista plaši sabiedrības slāņi, un tikai tad, kad sabiedrība sapratīs, ka arī tā piedalās šajā procesā, ka jūs novērtējat tās ieguldījumu, tikai tad mums veiksies.

Un, ja mēs gribam būt pilnīgi kritiski, tad mēs saprotam, ka arī mūsu alga – mana, prezidenta, alga vai jūsu alga – nākamajā mēnesī tiks veidota no nodokļu maksājumiem. Tikai vienu ceturto daļu nākamajā algā ieliekam mēs paši, pārējo mūsu maciņos ieliek nodokļu maksātāji un visvairāk tieši uzņēmēji. Un, ja šoreiz esam pieņēmuši lēmumu, ka netiek paaugstināti nodokļi, kad uzņēmēju vide sāk kaut nedaudz atkopties, jo ir saņemti pirmie signāli, ka tie Latvijas ražotāji, kas ražo eksportam, jūt kaut nelielu, bet tomēr nevis lejupslīdi, bet jau ražošanas apjoma pieaugumu – kaut vai par nedaudz procentiem, tad tieši šajā brīdī mums ir jāatbalsta viņi, jo tā ir mūsu nākotne, tas ir mūsu nākamā gada budžets.

Ja mēs runājam par strukturālajām reformām, kas ir kļuvušas par modes vārdu, tad visiem jāsaprot, ko tas nozīmē. Tas nozīmē – labāk, efektīvāk, ar mazāku ierēdņu skaitu pārvaldīt mūsu valsti. Un, ja mēs paskatāmies uz pēdējā gada notikumiem, tad tiešām jāatzīst, ka valsts pārvaldē tauku slānis ir bijis sevišķi biezs, jo tikai šodien, kad ir ievērojami samazināti ministriju budžeti, mēs redzam, ka sākas darbs pie strukturālajām reformām – tātad pielāgot šo valsts funkciju veikšanu tiem budžeta apmēriem, kādi reāli ir pieejami.

Un vēl mēs dzirdam arī tādas lietas: “Ārprāts! Tiks likvidētas mūzikas skolas, tiks likvidētas sporta skolas!” Bet dažas dienas vēlāk ministre skaidri saka: “Mēs atradām naudu!”

Tātad strukturālās reformas faktiski, dāmas un kungi, vēl nav sākušās! Bet mums ir jābūt pilnīgi skaidriem skaitļiem, cik katra reforma mums ietaupīs nākamgad, cik ietaupīs 2011.gadā. Tie ir skaitļi un plāni, ko grib redzēt arī mūsu aizdevēji. Mēs nevaram paļauties uz šo aizdevēju – gan Eiropas Savienības, gan Starptautiskā Valūtas fonda – labsirdību, kuri grib mums palīdzēt. Mums ir jāparāda, ka mēs paši kontrolējam situāciju, ka mēs paši spējam pieņemt lēmumus un mums ir plāns – plāns nevis tikai vienai naktij, bet plāns vismaz trim četriem gadiem. Jo, kā pierāda daudzu valstu pieredze, kuras arī bijušas šādās krīzēs… Mums bieži patīk piesaukt Zviedriju, Zviedrijas modeli. Mums ir jāatceras, ka Zviedrija bija smagā krīzē deviņdesmitajos gados. Zviedrija samazināja pensijas, Zviedrija samazināja algas, Zviedrija samazināja slimojošo un citus pabalstus un samazināja savus tēriņus, un veica strukturālas reformas. Un veiksmīgi! Arī mums jābūt veiksmīgiem. Arī mums tas ir jādara!

Dāmas un kungi! Mēs nevaram arī pamest novārtā savas prioritātes. Bieži tiek jautāts: kādas ir valsts ekonomiskās attīstības prioritātes? Kāds vispār ir valsts mērķis un prioritātes? Mēs nevaram sūdzēties par ideju trūkumu. Ideju ir daudz, bet mums tomēr ir jāvienojas, kurp mēs ejam, kāda valsts mēs gribam būt.

Un ir pilnīgi skaidri jāsaprot arī izglītības jautājums. Ja mēs esam noteikuši prioritātes, mums daudz vieglāk būs izšķirties, ka tām zinātnes un izglītības nozarēm, kas balsta mūsu ražošanu, kas balsta mūsu ekonomiskās prioritātes, ir jāpalielina finansējums, nevis jāsamazina. Varbūt citas nozares var palikt nostāk un var būt novārtā, bet tām, kas ir mums atbalstāmas, kas ir mūsu valsts nākotne – tām ir jāvelta līdzekļi.

Tie ir grūti izdevumi, bet par tiem ir jāizšķiras. Un, jo ātrāk mēs izšķirsimies, jo agrāk mums būs rezultāti.

Dāmas un kungi! Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs varam to izdarīt, ka mums ir pietiekami spēka un drosmes to izdarīt, jo ir arī labi piemēri. Ja mēs paskatīsimies šāgada krīzi, tad redzam, ka visi tie lielie pasākumi, kuros nav iesaistīta politika... ka lielā Latvijas tauta, simttūkstoš dalībnieku, labdarības akcijā savāca daudz lielāku summu – gandrīz pusmiljardu. Brīvprātīgi, tāpēc ka redz mērķi un redz, kur šī nauda tiks izlietota, un redz, ka Latvija, to sakopjot, kļūst arvien skaistāka, zaļāka.

Var paskatīties arī citur. Es jau minēju uzņēmēju veiksmes, viņi nepadodas. Mēs paskatāmies basketbola laukumā un redzam – tās ir emocijas, tā ir laba organizācija, tas ir komandas darbs. Mēs esam lepni par to. Bet tur nekur nav politikas.

Mums ir jābūt lepniem arī par to politiku, ko mēs īstenojam. Mums ir jāmāk to pasniegt cilvēkiem un likt viņiem saprast, ka tā ir viņu labā veidota politika.

Un nobeigumā es gribu teikt: katram no mums ir kaut kas jāziedo. Jāziedo šai situācijai, savai valstij. Un katrai ģimenei un katram cilvēkam būs kādi zaudējumi – algas samazinājums, pensijas samazinājums, privilēģiju samazinājums. Tas skars visus! Bet cilvēkiem ir jābūt sajūtai, ka visi šie zaudējumi ir sadalīti godīgi un līdzvērtīgi pa visām pilsoņu grupām neatkarīgi no tā, kāda ir viņu alga un kāds ir viņu ieņemamais amats. Ja mēs spēsim šo sajūtu panākt, visa tauta saliedēsies un mums izdosies pārvarēt krīzi. Jo mums ir skaista valsts, mums ir daudz, ar ko lepoties. Mēs mīlam savu zaļo dabu, mēs mīlam savas skaistās pilsētas, mēs mīlam savu kultūru un kultūrvidi, kuru jebkurš iebraucējs novērtē. Mēs mīlam arī savu pārtiku, jo tā ir visgaršīgākā pasaulē. Mums ir maza un skaista valsts.

Es aicinu jūs visus strādāt šīs skaistās valsts labā! Jau no šodienas, tūlīt. Un šo runu es jums nodošu izlasīšanai.

Paldies par uzmanību.

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies Valsts prezidentam.

Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir lūgusi iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas iesniegto likumprojektu “Elektronisko mediju likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis septiņu deputātu ierosinājumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” deputātu Zaķa, Kučinska, Brigmaņa, Seiles, Bērziņa, Grīnblata un Plinera iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izslēgt no sēdes darba kārtības likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” izskatīšanu trešajā lasījumā, jo šo likumprojektu mēs jau izskatījām un akceptējām Saeimas 16.jūnija ārkārtas sēdē. Es ceru, ka deputātiem nav iebildumu.

Juridiskā komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā arī lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” līdz 2009.gada 31.jūlijam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Savukārt Saeimas Prezidijs ierosina iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Saeimas pavasara sesijas slēgšanu un rudens sesijas sākšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut nodošanai komisijām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā””. Tātad iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Savukārt deputāti Cilevičs, Agešins, Ribakovs, Mirskis un Vidavskis lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Nacionālo bruņoto spēku atsaukšanu no starptautiskajām operācijām” un lūdz dot vārdu deputātam Borisam Cilevičam priekšlikuma pamatošanai.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šodien mēs izskatīsim jautājumu par Nacionālo bruņoto spēku atsaukšanu no starptautiskajām operācijām, ko ierosināja Ministru kabinets. Šajā lēmuma projektā runa ir par Latvijas karavīru atsaukšanu no operācijām Bosnijā un Kosovā. Šajā gadījumā attiecīgi runa ir par diviem un par 17 cilvēkiem, taču daudz lielāks Latvijas karavīru skaits šobrīd piedalās militārā starptautiskā operācijā Afganistānā.

Mēs ierosinām būt konsekventiem un iekļaut darba kārtībā arī jautājumu par iespējamo mūsu karavīru atsaukšanu no Afganistānas. Kā mēs zinām, mūsu līdzdalība operācijās Afganistānā tiek ļoti viennozīmīgi vērtēta Latvijas sabiedrībā, bet šobrīd atstāsim malā visus politiskos jautājumus.

Aizvakar, aizstāvot pensiju un skolotāju algu drastisku samazināšanu, valdības pārstāvji apgalvoja, ka nekādu citu avotu, ka nekādu citu iespēju nav. Es neatkārtošu to, ko tikko teica Valsts prezidents, kas būtiski atviegloja manu uzdevumu. Es neraksturošu katastrofālo situāciju, kādā mēs šodien atrodamies, bet mums ir jāizskata visas iespējas. Taču, konsolidējot budžetu, valdība kaut kā aizmirst par Afganistānu, par to, cik daudz var ietaupīt no mūsu karaspēka atsaukšanas no Afganistānas. Precīzu datu nav. Šī informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, bet ir absolūti skaidrs, ka te runa ir par desmitiem miljonu latu gadā. Medijos tika nosaukti vairāki skaitļi, bet kopumā tas, kas izskanēja medijos, ir aptuveni līdzīgs tai summai, ko mēs atņēmām pensionāriem šajā gadā. Mēs labi apzināmies, ka esam uzņēmušies noteiktas saistības pret mūsu sabiedrotajiem, to skaitā NATO. Savas saistības ir jāpilda, par to šaubu nav, bet mēs tomēr atrodamies ārkārtas situācijā, un šobrīd valsts atsakās pildīt savas konstitucionālās saistības pret saviem pensionāriem, pret saviem bērniem.

Koalīcijas deputātu lēmumi apdraud tiesības uz izglītību, un faktiski šobrīd mēs uzturam savu karaspēku tālajās teritorijās Afganistānā uz mūsu pensionāru un skolotāju rēķina. Protams, mēs visi saprotam, ka mūsu līdzdalībai nav militāras nozīmes, tā ir vienīgi solidaritātes izpausme, un esošajā katastrofiskajā situācijā mums ir tiesības gaidīt, ka arī mūsu sabiedrotie – NATO – demonstrēs solidaritāti ar mums – ar mūsu pensionāriem, ar mūsu bērniem, ar mūsu skolotājiem.

Protams, kolēģi, drošība ir svarīga, bet drošībai ir ne tikai militārie aspekti. Sociālā aizsardzība ir galvenais iekšējās drošības aspekts. Ja mēs spēsim atrisināt savas sociālās problēmas, tas būs daudz lielāks ieguldījums gan Latvijas, gan arī Eiropas drošībai, nekā to var nodrošināt mūsu bruņotie spēki, piedaloties starptautiskajās operācijās ārzemēs.

Es aicinu jūs atbalstīt “Saskaņas Centra” priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” grozījumiem darba kārtībā. Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Augsti godāto Valsts prezident! Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Kādas tad ir tās galvenās problēmas, par kurām runā dažādos saietos un, iespējams, arī šodien par to runās saietā esplanādē?

Tās ir trīs: izglītība, veselība, drošība. Iepriekšējais runātājs acīmredzot savas neizpratnes dēļ lāgā nesaprata, ko nozīmē drošības jēdziens. Nesaprata, ka ir ārējā drošība un iekšējā drošība. Šie jēdzieni ir savstarpēji saistīti, neapšaubāmi, bet katram no tiem ir savs pamatojums.

Un šinī sakarā iesniegtais priekšlikums ir viltīgs, tas ir pat bezkaunīgs (No zāles dep. J.Pliners: “Beidz!”), pilnīgi nevajadzīgs un lieks. Apzināti tricinot Latvijas sabiedrību, tēlojot lielos aizstāvjus, faktiski cenšas sabiedrību graut.

Ko nozīmē mūsu karavīru atsaukšana no Afganistānas? Tas nozīmē lauzt veselu rindu līgumu un vienošanos. Tas nozīmē uzticības zaudēšanu mūsu stabilāko partneru vidū. To nevar nesaprast!

Jā, ir reizēm tādi opozīcijas priekšlikumi, kurus ir vērts apspriest un ir vērts par tiem diskutēt, taču šis priekšlikums nav tā vērts, lai to vispār iekļautu darba kārtībā. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” darba kārtības izmaiņām. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības izmaiņām, iekļaujot darba kārtībā deputātu Cileviča, Agešina, Mirska, Ivana Klementjeva, Tutina, Ribakova, Golubova, Rubika, Vidavska un Orlova iesniegto lēmuma projektu “Par Nacionālo bruņoto spēku atsaukšanu no starptautiskajām operācijām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 64, atturas – 2. Darba kārtība nav grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību. Sākam tradicionāli – ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Elektronisko mediju likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Kučinska, Brigmaņa, Seiles, Bērziņa, Grīnblata un Plinera iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Līdz ar to pārejam pie nākamās sadaļas – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Ausmas Keišas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi!

Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākas tiesas priekšsēdētāja iesniegumu par Ausmas Keišas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata, izskatījusi šo iesniegumu, sagatavojusi lēmuma projektu un, aizklāti balsojot, atbalstījusi to. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ausmas Keišas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Vai deputātam Guntim Bērziņam ir kaut kas sakāms par procedūru? Tad nepareizā poga nospiesta…

Pirms pārejam pie sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”, mums jālemj par vēl vienu iespējamu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu lūdz virzīt šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to kā pirmo darba kārtības punktu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta. Un līdz ar to tad arī skatām šo likumprojektu.

Tātad likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu darbinieku atlīdzību 2009.gadā””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais Prezidenta kungs! Godātais priekšsēdi! Cienītie deputāti! Šis likumprojekts ir iesniegts Saeimā, jo diemžēl situācija bija tāda, ka, skatot šeit daudzos likumprojektus, kad mēs skatījām budžetu, vienā pantā tehnisku iemeslu dēļ mums pārklājās divi priekšlikumi, bet ir izkritis viens pants. Tādēļ parādījās šis grozījums likumā, un es gribu aicināt... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ar šo likumprojektu jau ir iepazinusies no vēstules un ir piekritusi virzīt to uz Saeimu izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Tāpēc es gribu aicināt Saeimu piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Es aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

G.Bērziņš.

Ja Saeimai nav iebildumu, kolēģi, es aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā bez otrreizējas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

G.Bērziņš.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Labrīt!

Šodien strādāsim ar likumprojektu Nr.4310B, un tie ir otrajam, galīgajam, lasījumam sagatavotie grozījumi Konkurences likumā.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

2. – deputāta Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Savukārt 3. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Vēlos paskaidrot šā priekšlikuma būtību. Šis ir pats svarīgākais, manuprāt, šā likumprojekta priekšlikums, jo, ja jūs atbalstīsiet atbildīgās komisijas priekšlikumu, tad turpmāk veikalu ķēdes, lielveikali vairs nevarēs no ražotājiem pieprasīt nedz maksājumus, nedz atlaides, nedz samaksu par preču piegādi, nedz samaksu par preču atrašanos mazumtirdzniecības vietās vai maksājumus nez par kādiem tirdzniecības veicināšanas pasākumiem. Tātad būs izlīdzināta konkurence gan starp piegādātājiem, gan starp pārdevējiem.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas priekšlikumu.

Dz.Zaķis.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Zinot to, ka kuluāru sarunās par šo priekšlikumu varbūt nav bijis īstas skaidrības, kāpēc komisija to ir izveidojusi tieši tādu, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to un paskaidrot, ka šis priekšlikums ir tapis, komisijā kopā strādājot gan tirgotāju, gan ražotāju pārstāvjiem un piedaloties zemkopības ministram. Ātri bojājošamies precēm mēs tiešām noteicām termiņu, kas ir terminēts (tiesa, noteicām nedaudz garāku, nekā sākotnēji piedāvāts), bet pārējām precēm šajā likumā nenoteicām. Un tas iemesls, kā dēļ tas ir tā, ka daudzām pārtikas precēm pašlaik derīguma termiņš ir trīs, četri, pieci vai seši mēneši. Un ir vienošanās starp tirgotāju un ražotāju, un nereti pats ražotājs piedāvā tirgotājam norēķinu veikt pat 60 dienās, lai lielāku šo preču daudzumu varētu pārdot. Un, ja mēs pieņemtu to iepriekšējo redakciju, tad tas nozīmētu, ka, ja, piemēram, vienai precei derīguma termiņš, tas ir, realizācijas termiņš, ir trīs četri mēneši, bet tirgotājs nesamaksā 30 dienu laikā, tad sods par šādu pārkāpumu būtu, piemēram, RIMI gadījumā apmēram 200 tūkstoši latu.

Tāpēc aicinu atbalstīt tieši atbildīgās komisijas pieņemto redakciju, kas ir kopējā kompromisa redakcija.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Madaram Lasmanim.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labrīt, kolēģi! Es gribu papildināt kolēģa Kraukļa stāstīto par komisijām. Tiešām, komisijā bija ļoti plašas diskusijas par šo jautājumu. Un tajā brīdī, kad šīs diskusijas bija, varbūt likās, ka tas ir labākais kompromiss, bet, lasot to tabulu, ko komisija ir sagatavojusi un kas mums ir izdalīta, redzams, ka mēs… Manā skatījumā, mēs esam tikai pasliktinājuši pirmā lasījuma redakciju, kuru Saeima ir atbalstījusi pirmajā lasījumā. Manā skatījumā… Es piekrītu, ka precēm, kurām ir gari derīguma termiņi… Var jau būt diskusija par to, ka varbūt arī tās 30 dienas ir normālā situācijā par garu, par ātru samaksa. Bet jautājums ir viens – ka mēs šobrīd dzīvojam diemžēl tajā dižķibelē, kurā nedz tas ražotājs, kuram ir īss preču realizācijas termiņš, nedz tas ražotājs, kuram ir garš preču realizācijas termiņš… Apgrozāmos līdzekļus iegūt ļoti grūti.

Otrām kārtām. Lielveikali nevienā gadījumā preces nenopērk no tā ražotāja. Šajā gadījumā tikai uzlabotos preču plānošana un organizēšana pašā lielveikalā. Ja viņš šādas preces ir pasūtījis un 30 dienās tās nav pārdevis, viņš tās atdod; viņš par tām nemaksā avansus, nedz arī kādā citādākā veidā uzlabo šo situāciju. Būtībā ar šo grozījumu mēs likumu tikai precizētu un liktu ražotājam skaidri saprast, ka viņam attiecīgā mēneša ietvaros apgrozāmie līdzekļi, kurus būtībā tas lielveikals ir jau pārdevis… Nauda ir viņa kontos, viņš samaksātu ražotājam, un viņam nebūtu jāgaida mistiskas 60 dienas vai, kā es esmu dzirdējis, pat 90 dienas. Vai šajā gadījumā tā ir normāla situācija?

Kāda ir pamatdoma? Kāpēc prātīgāk būtu atbalstīt pirmā lasījuma redakciju, proti, būtībā noraidīt otrā lasījuma redakciju un atstāt spēkā pirmā lasījuma redakciju? Pamatdoma, kas šeit ietverta, ir tāda: par īsu ir realizācijas termiņi precēm. Būtībā tas ir saistīts ar dārzeņu audzētājiem un piena ražotājiem: preces, kuru realizācijas termiņš ir 12 stundas, diennakts vai pat piecas dienas, arī gaida šīs 30 dienas. Tātad būtībā zemniekam, kuram šobrīd jau ir grūta situācija, ir jāgaida ļoti lieli termiņi, kamēr viņš saņems savu naudu par pārdoto produkciju.

Un otrs aspekts, kas ir, – mēs esam ar šādām negodīgām tendencēm tirgū piespieduši pat normālas kompānijas tirgoties vārtrūmēs, kur neviens nesamaksās nekad nekādus nodokļus.

Es tomēr aicinu atbalstīt pirmā lasījuma redakciju… būtībā noraidīt otrajā lasījumā pieņemto redakciju, lai paliek spēkā pirmā lasījuma redakcija.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim, otro reizi.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Pirmām kārtām pati prakse, ka mēs komisijā izdiskutētus un apsvērtus lēmumus, kuri ir iesniegti kā komisijas priekšlikumi un kuri ir saskaņoti ar visiem partneriem, ar visām pusēm, mainām Saeima sēdē, ir nepareiza. Tāpēc es aicinu… tāpēc vien aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo citādi tiešām… Tikko Valsts prezidenta kungs pieminēja to, ka uzņēmējiem jāsaprot spēles noteikumi. Citādi iznāk tā: viņi visi ir nākuši un piedalījušies diskusijās, visas puses ir piekritušas šim kompromisam, bet tagad tikai tādēļ vien, ka beigu beigās kāds no deputātiem (kurš gan pats ir piedalījies komisijas sēdē) ir tomēr sadomājis darīt citādāk, mēs nobalsosim citādāk. Tā nedrīkst darīt!

Otra lieta. Tas ir tikai iluzori, ka, atgriežoties pie pirmā lasījuma redakcijas, mēs palīdzēsim mūsu uzņēmumiem. Gluži otrādi! Iedomājieties situāciju: ja veikalam pastāv risks, ka tas nav samaksājis par preci, kurai ir sešu mēnešu derīguma termiņš, un tas katrreiz reizi mēnesī kraus ārā preci no plaukta… un, ja tas nebūs samaksājis par preci, tad tam draudēs sods 200 000 latu... Tad veikals to Latvijas preci vispār negribēs ņemt, jo, protams, vācieši, dāņi, leiši dos uz tiem trim četriem mēnešiem. Mēs savu uzņēmēju beigu beigās izspiedīsim no šiem veikaliem ārā.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo Madara izteikto priekšlikumu un balsot “par” komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Es tomēr arī kā komisijas vadītājs aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo kolēģis Vents jau visu apmēram ir pateicis.

Mēs iniciējām šos priekšlikumus vispār kā komisijas… Mums bija ilgstoša apspriede komisijas sēdes laikā, bija arī darba grupā, bija neformālas… Bet pēdējā komisijas sēdē, kurā piedalījās gan Konkurences padomes vadītājs, gan uzņēmēji, gan zemkopības ministrs, mēs vienojāmies par šādu redakciju. Tas, kolēģi, mums netraucē pēc tam, kā jau prezidents aicināja, strādāt arī vasarā savā komisijā un to uzlabot, jo tiešām…

Nu, Vents jau pateica par Latvijas precēm – tā būs Latvijas preču izstumšana! Mēs šīs 30 dienas… varbūt vajag ierakstīt 25… Bet to nedrīkst darīt pēdējā brīdī – vienā naktī pamosties un pēkšņi pateikt: “Nē! Vajag tā!”

Mēs, kolēģi, visi vienojāmies… visas šīs iesaistītās puses, un tāpēc es jūs aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Protams, ir grūti iebilst pret komisijas pieņemto lēmumu, bet es atgādinu, ka šis lēmums netika balsots. It kā pieņēmām šādu lēmumu, noklausījāmies gan “par”, gan “pret”, un tik tiešām mēs esam saņēmuši gan komisijas sēdē zemnieku pārstāvju un kooperatīvu pārstāvju iebildumus, gan arī pēc šīs mūsu sēdes. Varbūt pareizāk būtu, ja mēs vēlreiz atliktu šā likumprojekta skatīšanu, lai izrunātu līdz galam šo jautājumu? Bet, ja ne, tad tādā gadījumā tik tiešām vajadzētu nobalsot “pret” 4.priekšlikumu, lai norēķinu termiņš tiem preču piegādātājiem, kuri ražo preces ar ļoti īsu derīguma termiņu, tiktu saīsināts līdz 10 dienām. Tāda ir šā priekšlikuma būtība.

Es aicinu noraidīt 4.priekšlikumu, ko ir atbalstījusi atbildīgā komisija, kurā arī es strādāju.

Sēdes vadītājs.

Man jāpiezīmē, ka pirmā lasījuma redakcija paredz 20, nevis 10 dienas, kā jūs teicāt debatēs. Bet mēs debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Zaķis.

Dāmas un kungi! Centīšos maksimāli objektīvi paskaidrot to situāciju, kāda ar lasījumiem ir izveidojusies šajā likumprojektā.

Tātad spēkā esošā redakcija nosaka to, ka lielveikals nedrīkst piemērot netaisnīgu termiņu, bet neprecizē, kas ir šis netaisnīgais termiņš. Tā rezultātā veidojas situācija, ka gan piecas, gan 55, gan 155 dienas var traktēt kā netaisnīgu, bet var arī netraktēt kā netaisnīgu termiņu. Un tad Konkurences padomei nav īsti kur pieķerties.

No Zemkopības ministrijas atnāca priekšlikums, kuru mēs atbalstījām pirmajā lasījumā. Ieklausieties šā priekšlikuma būtībā: tātad par tām precēm, kuru derīguma termiņš ir tikai 10 dienas, ir jānorēķinās… par tām precēm ir jānorēķinās ne ilgāk kā 20 dienu laikā, par pārējām – 30 dienu laikā. Tātad par pienu, dārzeņiem, jelko, kam ir mazs derīguma termiņš, 20 dienu laikā ir jānorēķinās. Par pārējām, visas Ķīnas preces ieskaitot, jānorēķinās 30 dienu laikā.

Kāda bija diskusija komisijā? Diskusija bija šāda: Konkurences padome mums paskaidroja, ka, balstoties uz pagājušajā gadā veiktajiem grozījumiem, ir izstrādātas tādas kā vadlīnijas, kuras veikali cenšas ievērot, bet nu ne vienmēr sanāk. To mēs arī redzam no sarunām ar mūsu ražotājiem. Vadlīnijās ir teikts par tām 30 dienām kopumā, jo zināma loģika jau tur ir… Kad lielveikals preci paņem, tas jau to... it kā jau vajadzētu būt tā, ka viņš to nopērk, nevis paņem paturēt plauktā un, ja neizdodas pārdot, tad atdod atpakaļ. Zināma loģika ir, ka kaut kādā termiņā būtu jānorēķinās.

Pirmajā lasījumā pieņemtais priekšlikums bija Zemkopības ministrijas priekšlikums. Zemkopības ministrs speciāli bija ieradies uz komisiju un bija viens no tiem, kuri atbalstīja komisijas piedāvāto kompromisu. Komisijas piedāvātais kompromiss faktiski nosaka to, ka par tām precēm, kurām ir šie īsie derīguma termiņi, ir jānorēķinās samērā ātri; attiecībā uz pārējām ierobežojumu nav. Tātad par pienu, dārzeņiem un tamlīdzīgām lietām jānorēķinās ne ilgāk kā 30 dienu laikā, bet attiecībā uz norēķināšanos par pārējām ierobežojumu nav. Tas ir zināms kompromiss. Tas būs labāks regulējums nekā tas, kas bija spēkā esošs līdz šim, bet tas nebūs galīgi drastisks regulējums. Un man komisijas vārdā ir jāaicina atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 17, atturas – 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Zaķis.

5. – deputāta Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

7. – deputāta Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Un visbeidzot arī 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Godāto Valsts prezident! Godātais Prezidij un deputāti! Izskatīsim likumprojektu Nr.1329/Lp9.

Otrajam lasījumam ir iesniegti desmit priekšlikumi.

1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

2. – veselības ministra Eglīša priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

3. – veselības ministra Eglīša priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

4. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

5. – veselības ministra Eglīša priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

6. – veselības ministra Eglīša priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Te ir rakstīts, ka 8.priekšlikumā…

V.Ģīlis.

Es atvainojos, iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Ģīlis.

9. – veselības ministra Eglīša priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

10. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Aigars Štokenbergs.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Izskatīšanai otrajā lasījumā atbildīgā komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Štokenbergs.

2. – labklājības ministra priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Štokenbergs.

Līdz ar to es aicinu pieņem likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Ainars Baštiks.

A.Baštiks (LPP/LC frakcija).

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” ar reģistrācijas numuru 1180/Lp9. Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi 17 priekšlikumus.

1. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Baštiks.

2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Baštiks.

3. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Baštiks.

4. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Baštiks.

Tāpat arī 5. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Baštiks.

Arī 6. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Baštiks.

7. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Baštiks.

8. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Baštiks.

9. – tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Baštiks.

10. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Baštiks.

Un tad nāk arī 11. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Baštiks.

12. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, jo iekļauts komisijas 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Baštiks.

13. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, jo iekļauts komisijas 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Baštiks.

14. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Baštiks.

Un tad nāk 15. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Baštiks.

Savukārt 16., kas ir tieslietu ministra Segliņa priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Baštiks.

Un 17. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Baštiks.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un es aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 18, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godātais Valsts prezident! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4442A. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja minēto likumprojektu, par kuru saņēma 23 priekšlikumus. No tiem – 1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalsts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Rubiks.

2. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Rubiks.

3. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Rubiks.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Rubiks.

5. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Rubiks.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Rubiks.

7. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Rubiks.

8. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Rubiks.

9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Rubiks.

10. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Rubiks.

11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Rubiks.

12. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Rubiks.

13. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Rubiks.

14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Rubiks.

15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Rubiks.

16. – deputāta Kāposta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 17.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Rubiks.

18. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Rubiks.

19. – vides ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.

20. – Zemkopības ministrijas parlamentārās…

Sēdes vadītājs.

Paga, paga... Deputātiem... jā, deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 19.priekšlikumu.

A.Rubiks.

20. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 21. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Rubiks.

22. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Rubiks.

Un 23. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Rubiks.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

A.Rubiks.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi!

Komisija saņēma likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Ir iesniegti divi priekšlikumi.

Komisijas vārdā es vēlos iepazīstināt kolēģus ar komisijas viedokli par 1.priekšlikumu, kuru iesniedza deputāts Juris Dalbiņš.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz šim Nacionālās drošības likumā bija noteikts, ka uz Informācijas analīzes dienesta amatpersonām attiecas valsts drošības iestāžu amatpersonām noteiktās sociālās garantijas, tātad arī tiesības uz izdienas pensiju. Taču, ņemot vērā, ka katrai valsts drošības iestādei izdienas pensiju jautājumi tiek regulēti ar citu likumu, komisijā tika atbalstīts šāds priekšlikums – uz tām nedaudzajām Informācijas analīzes dienesta amatpersonām, kuras varētu pretendēt uz izdienas pensijas piešķiršanu pēc šā dienesta likvidēšanas un kuru lielākā daļa pirms tam ir strādājusi Satversmes aizsardzības birojā, attiecināt viena likuma reglamentāciju, un tas ir Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums. Priekšlikumā ir noteikts, ka darbs Informācijas analīzes dienestā tiek pielīdzināts darbam valsts drošības iestādē. Līdz ar to, lemjot par izdienas pensiju piešķiršanu un skaitot nepieciešamo stāžu minētajā dienestā, nostrādātais laiks būtu ieskaitāms stāžā līdzvērtīgi stāžam Satversmes aizsardzības birojā.

Komisija izvērtēja deputāta Dalbiņa iesniegto priekšlikumu un atbalstīja to.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu parlamentu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojektam komisija saņēma vienu priekšlikumu un izskatīja to savā sēdē. Šo priekšlikumu iesniedza deputāts Klementjevs. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti!

Ir netaisnīgi noteikt visiem karavīriem vienādu atvaļināšanas pabalstu neatkarīgi no izdienas. Piemēram, vienu mēnesi nodienējis karavīrs saņems tieši tādu pašu pabalstu kā karavīrs, kas nodienējis 18 vai 19 gadus, to skaitā kopš Latvijas armijas dibināšanas brīža.

Mēs, frakcija “Saskaņas Centrs”, esam pret to, ka mūsu karavīri atrodas militārās starptautiskās operācijās, bet mēs iestājamies par Latvijas militārā dienesta prestižu.

Un es aicinu atbalstīt iesniegto grozījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav komisijas vārdā nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Ivana Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 50, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 13, atturas – 4. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” trešajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Komisija izskatīja likumprojektu. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums, kuru sagatavojusi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Tātad deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums. To sagatavoja un iesniedza Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Lūdzu kolēģus atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4488. Likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, trešais lasījums.

Komisija saņēma piecus Juridiskā biroja priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts arī 3. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Komisija atbalstīja arī 4. – Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Un 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 6. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Godājamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, kas sagatavots galīgajam, trešajam, lasījumam. Šie grozījumi lielā mērā ir saistīti ar jau veiktajām strukturālajām reformām Vides ministrijā.

1. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres Žanetas Mikosas priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

2. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums par nebūtiskām izmaiņām 12.panta redakcijā. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

3. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

4. – tieslietu ministra Segliņa priekšlikums. Tas ir komisijā atbalstīts, lai izveidotu pēc tam komisijas redakciju 14.pantam, kas ir noformulēta 5.priekšlikumā – atbildīgās komisijas sagatavotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

6. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Arī tas komisijā guvis atbalstu. Tas ir par pašvaldību iespējām aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

7. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Tas nosaka kompetences sadali starp vides institūcijām un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

8. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums precizē 43.pantu attiecībā uz sugām ar plašu izplatības areālu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

9. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Arī tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

10. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums par izmaiņām informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

Un tad seko virkne priekšlikumu par izmaiņām pielikumu tabulā.

11. – atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Līdaka.

12., 13., 14. un 15. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumi. Tie ir guvuši atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Līdaka.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Publiskās un privātās partnerības likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vents Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tā, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1125/Lp9 – tātad Publiskās un privātās partnerības likumu trešajā lasījumā.

Jāteic, ka šis likums tiešām ir ļoti nozīmīgs tieši tautsaimniecības veicināšanai, tādēļ esam cītīgi pastrādājuši.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst... Godātie kolēģi! Es gribu palūgt tomēr ievērot klusumu! Ja tiešām godātajiem māksliniekiem ir kaut kas runājams, nu, nerunājiet, lūdzu, ar tik lielu distanci!

Tātad 1.priekšlikums ir atbalstīts.

V.A.Krauklis.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Arī 18. bija daļēji atbalstīts un iekļauts 20.priekšlikumā.

V.A.Krauklis.

Būtībā tas ir atbalstīts, nevis daļēji… 18. ir atbalstīts un iekļauts 20.priekšlikumā. Un arī 19. ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Jā. Katrā ziņā deputātiem pret to nav iebildumu.

V.A.Krauklis.

20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

25. …

Sēdes vadītājs.

81.lappuse… iesniedzis Juridiskais birojs.

V.A.Krauklis.

25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

37. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

38. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

41. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

42. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Un visbeidzot 43. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Publiskās un privātās partnerības likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

V.A.Krauklis.

Izmantojot izdevību, gribu pateikt paldies visiem ekspertiem, privātā sektora pārstāvjiem, kas piedalījās darba grupā un daudzas stundas strādāja, lai šis vajadzīgais likumprojekts tiktu sagatavots labā kvalitātē.

Sēdes vadītājs.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta – likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A. Krauklis. (Tautas partijas frakcija).

Tātad strādāsim ar dokumentu Nr.1131/Lp9.

Ir saņemti divdesmit trīs priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” trešajam lasījumam.

1. – deputāta Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

5. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Un atbildīgās komisijas izveidotais 6.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

7. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

8. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

9. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

10. – deputāta Kraukļa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

11. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

V.A.Krauklis.

12. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

V.A.Krauklis.

14. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

15. – deputāta Bērziņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Es gribu pievērst īpašu vērību, īpašu uzmanību 16.priekšlikumam. Salīdzinot ar otro lasījumu, redzam: šajā likumprojektā netika atbalstītas tā saucamās nodrošinājuma iemaksas sakarā ar sūdzēšanos par, iespējams, nepamatotiem iepirkumiem. Taču, lai gan Saeima ļoti pārliecinoši, ar aptuveni 50 balsīm, ir noraidījusi šādu priekšlikumu, tas, kā jūs redzat, atkal ir atgriezies dienas kārtībā.

Es gribu īpaši vērsties pie šā likumprojekta ziņotāja Kraukļa kunga. Es paskatījos stenogrammas – 4.jūnijā Kraukļa kungs runāja par to, ka, ja tiek noteikts šāds prasības nodrošinājums, tas ir būtisks Satversmes pārkāpums. Un šeit, protams, salīdzinājumā ar pašreizējo redakciju bija paredzēts, kādas tad būs šīs nodrošinājuma summas. Un Kraukļa kungs saka: “Nu, iedomājieties, projekts ir 10 miljoni, drošības nauda – 500 tūkstoši, un jebkura tiesa pateiks, ka tas nav adekvāts lielums.” Pie tam Kraukļa kungs pilnīgi pamatoti Saeimas uzmanību pievērš tam, ka šī norma ir pretrunā ar Satversmi, proti, ar Satversmes 92.pantu. Viņš saka (citēju): “Ja pirmais būvnieks aizies uz Satversmes tiesu ar šādu normu, tad pēc desmit mēnešiem šis likums mums būtu jāatceļ.” Citāta beigas.

Pie tam Kraukļa kungs vērš deputātu uzmanību uz to, ko es arī esmu noskaidrojusi, lasot Juridiskā biroja atzinumu, – ka lielākā daļa no šīm sūdzībām, kas iesniegtas saistībā ar iepirkumiem, ir ļoti pamatotas. Kraukļa kungs saka, ka 50 procenti sūdzību beigu beigās izrādās pamatotas. Un kurš samaksās par to naudu, kas tur ir stāvējusi? Vairāki simti tūkstošu... Un tā tālāk.

Godātie kolēģi! Es varbūt... es arī sākotnēji domāju, ka mums ir Latvijā diemžēl izveidoti un pat praktizē tādi advokāti, kas specializējas šo sūdzību pārsūdzēšanā, jo, no vienas puses, protams, šeit konkurences cīņa ir ļoti liela un jebkurš iepirkums tiek pārsūdzēts. Taču, no otras puses, es domāju, ka mēs nevaram nepievērst uzmanību arī tam, ka daudzās pašvaldībās, kaut arī tagad tas slieksnis ir paaugstināts, šie iepirkumi ir nokārtoti savējiem. To mēs varam redzēt, pētot attiecīgus dokumentus. Piemēram, pat Rīgas pašvaldībā tiek izvirzītas tādas prasības, kuras var izpildīt tikai, pieņemsim, viens vai divi projektu izpildītāji.

Un ļoti bīstami pašreizējā redakcijā ir tas, ka šeit vairs Saeima, tātad jūs, godātie kolēģi, nenoteiksiet šo prasības nodrošinājuma summu. Bet kam mēs to tagad atvēlam?

Mēs to atvēlam Ministru kabinetam. Tas, manuprāt, nav pareizi! Šeit es gribu pievērst uzmanību Juridiskā biroja viedoklim. Juridiskais birojs ir izpētījis, ka principā 64 procentos, nevis 50 procentos gadījumu, kā teica Kraukļa kungs, šīs sūdzības ir pamatotas. Turklāt procesuālā kārtība ir tāda, ka šie iepirkumi jau aizkavējas tikai par vienu mēnesi, jo, kā mēs redzam no tiesiskā regulējuma, pēc tam viņš no Iepirkumu uzraudzības biroja iet tālāk uz tiesu. Šis līgums jau netiek apturēts.

Manuprāt, tas, ka šis birojs saka, ka viņiem ir ļoti daudz darba, tagad varbūt īsti nav arī pamatots, jo, paceļot šos iepirkuma sliekšņus, birojam darba apjoms samazinās, un birojs varētu izskatīt šīs lietas.

Es šeit varbūt necitēšu Juridiskā biroja atzinumu. Tās ir tādas diezgan dziļas juridiskas problēmas, bet, iepazīstoties ar šo atzinumu, kā arī izpētot šo piedāvāto regulējumu, es gribu teikt, ka tas aizskar Satversmē noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ir paredzētas 92.pantā, jo tikai caur šo Iepirkumu aizsardzības biroju, samaksājot attiecīgo summu, attiecīgā persona var tikt uz tiesu.

Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamo Prezident! Godājamais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Es esmu runājis ar vairākiem uzņēmēju asociāciju pārstāvjiem, un tas, ko viņi ir stāstījuši par šo iepirkumu, liecina, ka pašreizējā situācija ir šāda. It īpaši tas attiecas uz tiem darbiem, kuriem ir sezonāls raksturs un kuri ir jāveic noteiktā laika posmā – vai nu tad, kad ir silts, vai arī tad, kad ir auksts. Esot vesela virkne cilvēku, kas, izmantojot šos nosacījumus, kas līdz šim bija likumā, nodarbojoties ar citu uzņēmēju sava veida, ja tā drīkst izteikties, šantāžu ar mērķi vai nu saņemt kādu atkāpšanās naudu, vai tikt pieņemtiem par apakšuzņēmējiem, vai arī kādu citu mērķu vadīti.

Kolēģi! Tādējādi faktiski uzņēmēji saka un arī vairāki pašvaldību vadītāji man to ir teikuši, ka tādējādi faktiski ar bezgalīgu sūdzēšanos darbi tiek atlikti mēnesi, divus mēnešus, tad mēnesi atkal izskata, un tā tie tiek atlikti no gada uz gadu.

Un tā ir tā būtība, ko mēs vēlamies šobrīd panākt ar šo grozījumu. Manuprāt, varbūt var piekrist Ilmai Čepānei tajā ziņā, ka, teiksim, konkrētas summas noteikšana šeit, likumā, varētu būt pretrunā ar dažiem citiem likumdošanas aktiem, bet, manuprāt, komisijas lēmums ir ļoti korekts un saprātīgs – atdot šo funkciju Ministru kabinetam, lai tad Ministru kabinets precīzi izvērtē un nosaka, jo kaut kādas zāles pret šiem nosacītajiem šantāžistiem šajā konkursu procedūrā ir jāatrod. (No zāles: “Pareizi! Pareizi!”)

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Bērziņa kungs! Vispārējie principi ir jānosaka likumdevējam, nevis šādi ārkārtīgi svarīgi jautājumi jānosaka Ministru kabinetam. Tas ir viens no tiesību teorijas pamatprincipiem. Mēs nevaram šeit… Otrajā lasījumā bija mēģinājums tomēr noteikt arī šīs summas. Nu, nevar to tādā veidā darīt, ka, piemēram, viens ministrs šeit faktiski diktē Saeimas deputātiem! Es tam nevaru piekrist.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā deputāts Krauklis.

V.A.Krauklis.

Jā, komisijas vārdā man tad ir jāsniedz skaidrojums. Pirmām kārtām mani Čepānes minētie izteikumi, kurus es arī pagājušajā reizē teicu komisijas vārdā, attiecas uz piedāvāto normu, kas paredzēja šo drošības iemaksu 5 procentu apmērā. Ir pilnīgi skaidrs, ka tā tiešām bija nesamērīga, īpaši attiecībā uz lieliem projektiem. Tā būtu ļoti liela summa, un tas tiešām apdraudētu konstitucionālās tiesības, ka, lai varētu tiešām pamatotas sūdzības gadījumā uzņēmējs vērsties Iepirkumu uzraudzības birojā, tas viņam izmaksātu nesamērīgi dārgi.

Tieši tāpēc to normu toreiz komisija neatbalstīja un deva, tas ir, mēs visi kopā devām, tiesības Iepirkumu uzraudzības birojam uzreiz neizskatīt acīm redzami nepamatotas sūdzības. Taču, strādājot gan darba grupā, gan pēc tam komisijā, mēs secinājām, ka tomēr ir tiešām liels šo tā saukto biznesa vai sporta sūdzību skaits, kuras uzreiz nevar klasificēt kā uzreiz acīmredzami nepamatotas, jo tās ir uzrakstītas juridiski precīzā valodā, bet pēc būtības tās nav pamatotas.

Un tieši tādēļ, lai šādas sūdzības netraucētu godīgiem uzņēmējiem saņemt pasūtījumus un laikus tos izpildīt (arī tas ir svarīgi tautsaimniecībai!), mēs nolēmām ielikt te principu, ka Ministru kabinets nosaka šīs apmaksas, fiksētas apmaksas, lielumu – izveido gradāciju, proti, atkarībā no projektu apjoma nosaka fiksētu… (Tāds analogs ir arī tiesu praksē.) Tātad šeit mēs vairs nevaram runāt par konstitucionālo tiesību pārkāpumu.

Es domāju, ka šoreiz mēs esam izveidojuši samērīgu normu, tādu, kas veicinās arī ekonomisko attīstību un ņems vērā gan pasūtītāja, gan tā, kas piedalās konkursā, tiesības.

Tādēļ aicinu atbalstīt komisijas piedāvāto variantu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 11, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

V.A.Krauklis.

17. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos! Parlamentārais sekretārs Māris Krastiņš vēlas debatēt.

V.A.Krauklis.

Jā, es atvainojos…

Sēdes vadītājs.

Es lūgtu būt operatīvākiem.

Vārds parlamentārajam sekretāram Mārim Krastiņam.

M.Krastiņš (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Valsts prezidenta kungs! Godājamie deputāti!

Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi. Es tomēr gribu ministra vārdā lūgt jūs to vēlreiz izvērtēt, jo šis priekšlikums ir balstīts uz noklusējuma principa, kas, mūsuprāt, ļautu efektivizēt ierēdniecības darbu. Jo, kā jau iepriekšējie runātāji teica, cilvēki pašvaldībās un valsts iestādēs, kas strādā ar iepirkumu procedūrām, bieži nonāk situācijā, kad vajadzīgu iepirkumu vai pakalpojumu nevar īstenot un pārsūdzības process ieilgst tiktāl, ka iepirkums kļūst bezjēdzīgs un galu galā procedūras gūst pārsvaru pār veselo saprātu. Un ir bezjēdzīgi analizēt termiņu neievērošanas iemeslus, ar kādiem mēs sastopamies. Tie var būt dažādi: iesniegtās sūdzības sarežģītība, ierēdņu pārslodze, ierēdņu slinkums, un tā varētu turpināt.

Mūsuprāt, noklusējuma princips ir tāds: ja iestāde noteiktā laikā nepieņem lēmumu, tad lēmuma neesamība nekavē tālāko procedūru virzību. Tas ir ļoti būtiski. Tas nozīmē, ka šāda principa ieviešana... ja to ieviestu ne tikai Iepirkumu uzraudzības birojā, bet arī visā valsts pārvaldē, tas atbildību no sūdzētājiem uzliktu uz ierēdniecību un ierēdniecība būtu spiesta darboties efektīvāk un pieņemt lēmumus. Jo liela sūdzību skaita gadījumā (ar to, es domāju, mēs saskarsimies) tas liek izvērtēt un noteikt prioritātes. Tā ir alternatīva, kas piespiež pieņemt lēmumus, nevis meklēt iemeslus, lai nedarītu, pieprasītu papildu informāciju, ekspertīzes un ievilktu visu procedūru purvā.

Vēlreiz atkārtoju: ja mēs ieviestu šādu principu, ka vai nu ir noteiktā laikā jāpieņem lēmums, vai pretējā gadījumā cilvēki var darīt to, ko ir ieplānojuši, tas ļautu šo lietu virzību efektivizēt.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst… Es atvainojos! Debates slēdzam.

Godātie kolēģi! Es palūgtu tomēr ievērot klusumu!

Komisijas vārdā – deputāts Krauklis.

V.A.Krauklis.

Protams, pati vēlme, lai Iepirkumu uzraudzības birojs izskatītu šīs sūdzības 30 dienu laikā, ir pilnīgi pamatota, un faktiski to jau arī likums nosaka. Komisijas viedoklis bija tāds: ja nu tiešām izveidojas situācija, ka kaut kādu objektīvu iemeslu dēļ birojs nav spējis izskatīt sūdzību 30 dienu laikā, bet, piemēram, 32.dienā viņi ir izskatījuši un atzinuši, ka sūdzība ir pamatota, taču tajā brīdī faktiski jau būs noslēgts līgums ar to negodīgā ceļā ieguvušo... nu tad viņi ies uz tiesu. Bet tad ir jautājums: kurš segs visus tos zaudējumus, kas būs radušies šim sūdzības iesniedzējam? Nu tad šim birojam faktiski būs jāmaksā šis... Un tāpēc mēs tomēr uzskatījām, ka šis ir riskants ceļš, kaut arī uz labas gribas balstīts!

Līdz ar to komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 60, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

23. – deputāta Kraukļa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu deputātus balsot par šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

V.A.Krauklis.

Paldies par vienbalsīgo atbalstu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Nav vienbalsīgs!”) Un kā darba grupas vadītājs atkal saku lielu paldies visiem tiem, kas ar šo likumu strādāja daudzas garas stundas.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Pirms reģistrācijas es vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Sandras Kalnietes iesniegumu ar informāciju, ka, balsojot par lēmuma projektu par Nacionālo bruņoto spēku atsaukšanu no starptautiskajām operācijām, deputāte ir kļūdījusies un viņas balsojums ir “pret”, nevis “par”, kā ir rakstīts balsošanas izdrukā.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, kas strādā Saeimas Juridiskajā komisijā! Lūdzu pulcēties uz Juridiskās komisijas sēdi pēc 2 minūtēm. Mums ir steidzami jāskata grozījumi Saeimas kārtības rullī.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam – Zaļo un Zemnieku savienības frakcija.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm 106.telpā, bet Sociālo un darba lietu komisijas sēde – pulksten 10.45.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde – tūlīt komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Mārtiņš Roze... Paldies, redzu! Ivars Godmanis, Arturs Krišjānis Kariņš, Jānis Klaužs, Atis Slakteris, Viktors Ščerbatihs un Inese Šlesere.

Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Ir pienācis laiks turpināt Saeimas 18.jūnija sēdi.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs informē, ka Saeimas Prezidija šīsdienas sēdē tika izskatīts deputāta Ivara Godmaņa lūgums viņam piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 18.jūnijā un Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris.

Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis arī iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 18.jūnijā deputātam Arturam Krišjānim Kariņam. Saeimas Prezidijs šo lūgumu ir apmierinājis. Atvaļinājums ir piešķirts.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Kā nākamo izskatīsim likumprojektu “Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Igors Aleksandrovs.

I.Aleksandrovs (frakcija “Jaunais laiks”).

Izskatīsim likumprojektu Nr.1219/Lp9 – “Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums”, otrais lasījums. Priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu balsot par likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret un atturas – nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

I.Aleksandrovs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšana līdz 25.jūlijam… Jūnijam? Labi.

Paldies.

Kā nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” otrajam lasījumam komisija saņēma vienu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Jā…

J.Dalbiņš.

To iesniedza Saeimas Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu savā sēdē atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likums otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 15.jūlijs.

Sēdes vadītāja.

15.jūlijs.

Paldies.

Kā nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Jaunatnes likumā”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to izskatīja un nolēma konceptuāli atbalstīt pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Debatēt pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta mērķis ir ļoti labs – paredzēts papildināt jauniešu darbības prioritāšu sarakstu ar tādiem jēdzieniem kā darba tikums un patriotisms, jo valstij un pašvaldībām ir vairāk jāatbalsta tādas jauniešu organizācijas, kuras veicina jauniešu nacionālās pašapziņas veidošanos, veido un attīstīta darba tikumu.

Pirmām kārtām par darba tikumu. Kas būs ar jaunekļiem, kas pabeidz šogad skolu? Varētu teikt, ka daudziem no viņiem būtu jāpapildina lielās bezdarbnieku rindas – 100 000 cilvēku šeit stāv.

Un nu par darba tikumu. Mēs aizvakar nobalsojām par to, lai tomēr attīrītu ceļu šiem jauniešiem, 70 procentus no strādājošo pensionāru pensijas atņemot. Un tāda ir ļoti laba darba tikuma stunda mūsu jauniešiem.

Par patriotismu. Kuri ir patriotisma audzinātāji? Tie ir mūsu pedagogi, mūsu skolotāji. Pirms vēlēšanām viņiem bija solīts atņemt tikai 28 procentus no viņu algas, bet tūlīt pēc vēlēšanām – jau 53 procentus. Vai nu pusi patriotisma audzinātāju vispār atbrīvot no darba, vai arī samazināt divreiz viņiem algu.

Tāda ir realitāte, cienījamie Saeimas deputāti, tautas kalpi! Un tā ir demagoģija – šis likumprojekts. Es varētu tikai piebilst, ka ir runa par dažu organizāciju atbalstīšanu. Un, protams, tās ir komerciālās intereses, kuras mums nav skaidras. Varētu tikai piebilst: varbūt šo divu esesiešu divīziju piekritēji varētu audzināt mūsu jaunekļiem patriotismu?

Es aicinu Saeimu nenodarboties ar demagoģiju, un PCTVL frakcija šo likumprojektu neatbalstīs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Jautājums ir pavisam vienkāršs: vai mums ir tiesības izvairīties no tādu jēdzienu kā darba tikums un patriotisms ieaudzināšanas sabiedrībā? Ir vai nav? Lūk! Tas ir pirmais jautājums.

Otrais. Kā to praktiski īstenot? Jā, tiešām ģimene un skola, protams, iesaistās šajā procesā, bet tas ir arī valsts pienākums, un tas arī katras pašvaldības apziņā ir pienākums. Un līdz ar to ir ļoti skaidrs piedāvājums: paplašināt to atbildīgo loku, kuriem tomēr ir jāseko līdzi tam, kā attīstās mūsu jaunatne. Tas ir vienkāršs mūsu piedāvājums – iekļaut šo izskatāmo jautājumu lokā arī tādas lietas kā darba tikums un patriotisms.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Pavisam īsi. Es gribu pateikt pateicības vārdus visiem tiem Tautas partijas, “Jaunā laika” un Zaļo un Zemnieku savienības deputātiem, kuri atbalstīja mūsu iniciatīvu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un šīs pašas komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā.

Paldies jums par atbalstu!

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

I.Circene.

Jā. Es vēlos piebilst, kādēļ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Mūsu, deputātu vairākuma, uzskats bija tāds, ka neatkarīgi ne no nacionalitātes, ne no izcelsmes attieksme pret valsti ir svarīgāka. Un, ja šis patriotisms mūsu iedzīvotājos būs, tad viņi leposies ar savu valsti, viņi zinās, ka šī ir viņu dzimtā zeme, šī ir viņu valsts, šī ir vieta, kurai viņi vēlas būt mūžīgi piederīgi. Un līdz ar to tiešām komisija pieņēma šādu lēmumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jaunatnes likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

I.Circene.

Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 28.augusts.

Sēdes vadītāja.

28.augusts. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Kā nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 4490 – “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi izskatīšanai trīs priekšlikumus.

1. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

V.Aizbalts.

2. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

Un arī 3. – parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu. Komisija priekšlikumus gaidīs līdz šā gada 10.augustam.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.augusts. Paldies.

Turpinām izskatīt darba kārtību.

Kā nākamo izskatīsim lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr.1141/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2009.gada 1.augustam”. Lēmuma projektu iesniegusi Saeimas Juridiskā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Kā nākamo izskatīsim lēmuma projektu “Par Nacionālo bruņoto spēku atsaukšanu no starptautiskajām operācijām”. Lēmuma projektu iesniedzis Ministru kabinets.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Nacionālo bruņoto spēku atsaukšanu no starptautiskajām operācijām” pieņemšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Kā nākamo izskatīsim lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ. Nr.1165/Lp9) līdz 2009.gada 31.jūlijam”. Lēmuma projektu iesniegusi Saeimas Juridiskā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Kā nākamo izskatīsim jautājumu “Tiesībsarga 2008.gada ziņojums”. (No zāles: “Tiesībsargs nav ieradies!”)

Jautājums tiek atlikts. Nav ziņotāja.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.4521 – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Grozījumus pirmajam lasījumam iesniedzis Ministru kabinets. Tos sagatavojusi Tieslietu ministrijā izveidotā pastāvīgā Krimināllikuma darba grupa, kurā darbojas tieslietu eksperti no Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, kā arī mācībspēki.

Un šie priekšlikumi ir sadalīti galvenokārt divas grupās. Pirmā ir par goda un cieņas aizskaršanu un par neslavas celšanu. Lai novērstu normu dublēšanos attiecībā uz personas goda un cieņas aizsardzību Krimināllikumā un Civillikumā, ir izstrādāts priekšlikums – izslēgt no Krimināllikuma atbildību par goda aizskaršanu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ievērojiet klusumu! Atkal troksnis!

I.Valers.

Otrās grupas grozījumi ir saistīti ar kukuļošanu. Tie izstrādāti, pamatojoties uz Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesību zinātņu katedras profesores Nikolajevas veikto pētījumu.

Komisija likumprojektu izskatīja un atzina par atbalstāmu. Aicinu arī Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Valers.

Priekšlikumus iesniegt līdz 15.jūlijam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tā, godātie kolēģi! Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, pirmais lasījums. Šā priekšlikuma būtība ir reglamentēt to, kāds ir minimālais dividenžu apjoms, ko saņem valsts no šīm dibinātajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā to nosaka Ministru kabinets valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Es atvainojos, vai jūs to par steidzamu negribējāt pasludināt? Te tā ir rakstīts.

V.A.Krauklis.

Nē…

Sēdes vadītājs.

Tad tā ir kļūda datubāzē. (No zāles dep. G.Blumbergs: “Vajadzēja!”)

V.A.Krauklis.

Nē, vajadzēs… Es atvainojos! Tiešām, jā… Jā, mēs norunājām, ka ir vajadzīga steidzamība. Jā!

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums par steidzamību ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.A.Krauklis.

Jā, un tagad es lūdzu balsot un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

V.A.Krauklis.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.jūlijs un izskatīt nākamajā kārtējā vai ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Pirms mēs skatām nākamo likumprojektu, man vēl jūs jāinformē par to, ka ir saņemts priekšlikums izdarīt vēl vienu grozījumu darba kārtībā, un Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā arī likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Tātad Kārtības ruļļa grozījumu izskatīšana notiks pirmajā lasījumā. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs 4267. Šis likumprojekts paredz, ka turpmāk Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs izmeklēs negadījumus tikai civilajā aviācijā, bet militārajā aviācijā to veiks Aizsardzības ministrija.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu izskatīja kopā ar atbildīgajām ministrijām un lūdz atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par aviāciju””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi! Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

V.Aizbalts.

Jā, paldies, kolēģi, par atbalstu!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 30.jūnijs, bet izskatīšana – nākamajā kārtējā vai ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece… (No zāles dep. V.Muižniece: “Juridiskās komisijas!”) Jā, te kāds ir ierakstījis nepareizu komisiju, tiešām…

Juridiskās komisijas vārdā, protams, runās deputāte Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Godātie kolēģi! Šodien izskatām likumprojektu, kuru mēs šodien saņēmām kā nododamo…

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vēl ir divi darba kārtības jautājumi. Saeimas kārtības rullis attiecas uz katru šajā zālē sēdošo. Lūdzu, kaut kā tomēr ievērojiet klusumu!

Lūdzu, Muižnieces kundze!

V.Muižniece.

Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pavisam drīz stāsies spēkā grozījumi par āmuriņa lietošanu nekārtību gadījumā Saeimas Sēžu zālē. Acīmredzot mēs to lietosim bieži…

Bet šodien mēs papildināsim Kārtības rulli ar diviem citiem pārejas noteikumu punktiem. Un, proti, Juridiskā komisija izskatīja septiņu Saeimas frakciju vadītāju iesniegto likumprojektu un to atbalstīja. Šeit ir paredzēts grozīt pārejas noteikumu 4.punkta redakciju, kas nosaka, ka deputātu amatalga tiek samazināta par 20 procentiem, kā arī papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu, kas attiecas uz atlīdzības samazinājumu par piedalīšanos Saeimas komisiju darbā arī par 20 procentiem.

Saeimas Juridiskā komisija šo likumprojektu atbalstīja un, zinot šā likumprojekta nepieciešamību pieņemt to pēc iespējas ātrāk, jo ir pieņemti grozījumi valsts budžetā, kurā ir paredzēti ievērojami samazinājumi arī Saeimas darbības nodrošinājumā, lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Muižniece.

Paldies.

Es arī lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

V.Muižniece.

Es lūdzu deputātus, ja nebūtu iebildumu, atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā, lai mēs būtu pabeiguši darbu un lēmumu pieņēmuši jau šodien.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas pavasara sesijas slēgšanu un rudens sesijas sākšanu”.

Vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Tradicionāli mūsu parlamenta praksē nav bijis tā, ka par šo lēmuma projektu ir vajadzīgs kāds speciāls ziņojums, taču šoreiz uzskatu par nepieciešamu tomēr dažās minūtēs pateikt pāris vārdu, ar kuriem es varbūt spēšu atspēkot tos mītus, kas tiek izplatīti par mūsu parlamenta darbu.

Šis lēmuma projekts tapa Prezidija un Frakciju padomes kopīgas sadarbības rezultātā, un šis lēmuma projekts pēc būtības sevī ietver intensīvu Saeimas komisiju darbu arī vasaras periodā. Un tā informācija, kas bieži vien skan mūsu sabiedrībā… nonāk līdz mūsu sabiedrībai, par to, ka Saeima vasarā ir kaut kādās mistiskās brīvdienās, ir pilnīgi aplama.

Minēšu svarīgākos uzdevumus, kādi ir veicami mūsu komisijām šajā laika posmā.

Eiropas lietu komisijai ir intensīvs darbs līdz jūlija beigām, jo tā strādā paralēli ar visām Eiropas Savienības institūcijām, kuru darba grafiks beidzas tikai augustā.

Publisko izdevumu un revīzijas komisija... Šai komisijai ir intensīvs darbs saistībā ar starptautiskā aizdevuma piešķiršanas un izlietošanas kontroli.

Mandātu un iesniegumu komisijai ir nopietns darbs saistībā ar to, ka desmit mūsu kolēģi mainīs darbavietu un viņu vietā nāks citi desmit.

Savi darbi veicami arī Juridiskajai komisijai. Ir četrpadsmit tiesneši – daļa no viņiem ir apstiprināmi, daļa – ieceļami amatā.

Un tā es varētu uzskaitīt un uzskaitīt katras komisijas darbu.

Bet, kolēģi, man ir viens lūgums: ja reiz ir kādi, kas ir ieinteresēti izplatīt mītus par parlamenta darbu, tad man ir lūgums vismaz komisiju vadītājiem regulāri informēt Sabiedrisko attiecību biroju par konkrētās komisijas iecerētajiem darbiem šajā sesiju pārtraukumā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas pavasara sesijas slēgšanu un rudens sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Un tā, godātie kolēģi, mums ir atlicis vēl viens neizskatīts jautājums – tiesībsarga ziņojums.

Tiesībsargs nav ieradies. Savukārt man ir vēlreiz jāatgādina, ka likums nosaka to, ka, izskatot Saeimas sēdē ikgadējo ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu, tiesībsargs ziņo par to, bet pēc tam tiek atklātas debates.

Ņemot vērā to, ka tiesībsargs nav ieradies – es ļoti ceru, ka viņam ir kāds ļoti dibināts iemesls, kāpēc viņa nav –, šis jautājums tiek pārcelts uz nākamo Saeimas sēdi.

Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta.

Bet, pirms mēs reģistrējamies… kā jūs zināt, kalendārs šodien rāda jau 18.jūniju, un nākamreiz mēs droši vien tiksimies jau pēc Jāņiem, un tieši tāpēc es gribu visu mūsu vārdā sveikt visus deviņus mūsu kolēģus – Jāņus (Skaļi aplausi visiem.):

Jāni Dukšinski, Jāni Eglīti, Jāni Klaužu, Jāni Lagzdiņu, Jāni Porieti, Jāni Reiru, Jāni Strazdiņu, Jāni Tutinu un, protams, Jāni Urbanoviču!

Un tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Jāņi var nereģistrēties, viņus tāpat var redzēt... Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten 12.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Vai es varētu palūgt mazliet jūsu uzmanību? Man ir divi paziņojumi. Pirmkārt, es gribu paziņot, ka Budžeta komisija, kā ir izsludināts, satiksies pulksten 12.30 šodien. Bet es arī gribu pateikt vēl vienu ļoti svarīgu lietu sakarā ar budžeta pieņemšanu, jo otrdien es diemžēl aizmirsu to pateikt. Es aizmirsu pateikt paldies, pirmkārt, manai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par ļoti saticīgo un konstruktīvo darbu, bet īpaši es gribu pateikties visiem konsultantiem, kas piedalījās šajā darbā.

Otrkārt, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas konsultantiem, gan arī mums bija piesaistīta vesela komanda konsultantu no astoņām citām komisijām, un es gribu tikai atzīmēt šīs komisijas. Pirmkārt, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas konsultanti, otrkārt, Ārlietu komisijas, treškārt, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, ceturtkārt, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, tad vēl Juridiskās komisijas, Sociālo un darba lietu komisijas, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas konsultantus.

Tiešām sirsnīgs, sirsnīgs paldies jums visiem! Bija ļoti liels darbs, bet jūs visi to veicāt ļoti konstruktīvi, un sadarbība bija liela… kā liela komanda.

Paldies visiem konsultantiem un tehniskajiem darbiniekiem!

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Pateicos kolēģiem par apsveikumu Jāņos un gribu informēt Baltijas lietas apakškomisijas dalībniekus par to, ka mēs tiekamies pēc 5 minūtēm Juridiskās komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Paldies, kolēģi, par apsveikumu! Aicinu Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju uz sēdi pēc 10 minūtēm.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam… viņš arī Saeimas sekretāra biedrs… Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies.

Nav reģistrējies: Ainars Baštiks… Paldies, redzu! Andris Bērziņš (LPP/LC), Aigars Štokenbergs, Augusts Brigmanis, Jānis Dukšinskis, Ivars Godmanis, Arturs Krišjānis Kariņš, Jānis Klaužs, Gunārs Laicāns, Jānis Porietis, Pauls Putniņš, Jānis Reirs, Dagnija Staķe, Anta Rugāte… Paldies, redzu! Valdis Ģīlis, Anna Seile, Atis Slakteris, Viktors Ščerbatihs, Inese Šlesere, Artis Pabriks un Dzintars Zaķis.

Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2009.gada 18.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu.