Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

 

Ministrs M.Riekstiņš

Uz jaut. nr.158/J9 – dok. nr.4247

Par iespējamo Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu saistību neizpildi

Ārlietu ministrija ir saņēmusi Saeimas Kancelejas 2009.gada 14.maija vēstuli Nr.12/2-7-n/136-(9/09) ar lūgumu ārlietu ministram sniegt rakstisku atbildi uz deputātu jautājumu “Par iespējamo Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu saistību neizpildi” (jautājumu reģistra Nr.158/J9).

Atbildot uz deputātu uzdotajiem jautājumiem, informēju, ka Latvijas Republikas kārtējais ziņojums par 1965.gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu izpildi Latvijas Republikā laikposmā no 2003.gada līdz 2007.gadam (Ziņojums) tika apstiprināts Ministru kabinetā 2008.gada 14.jūlijā (MK sēdes protokols Nr.49, 46.§, 1.punkts). Saskaņā ar 2009.gada 14.jūlija Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 2.punktu, šobrīd Ārlietu ministrijā ir uzsākta Ziņojuma tulkošana angļu valodā, lai to varētu iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijā. Diemžēl pašreiz Ārlietu ministrijai piešķirtā ierobežotā finansējuma ietvaros darbs pie Ziņojuma tulkošanas ir iekavējies.

Papildus vēlos norādīt, ka novēlota Ziņojuma iesniegšana Apvienoto Nāciju Organizācijā neveido pārkāpuma procedūru.

Attiecībā uz mutvārdu atbildes sniegšanu, kas plānota š.g. 21.maijā, vēlos informēt, ka iepriekš ieplānotā darba grafika dēļ uz to nevarēšu ierasties.

Ar cieņu,

ārlietu ministrs M.Riekstiņš

Rīgā 2009.gada 21.maijā

 

 

Ministrs M.Segliņš

Uz jaut. nr.159/J9 – dok. nr.4234

Par informācijas sniegšanu svešvalodā

Esmu iepazinies ar Saeimas deputātu jautājumu (jautājumu reģistra Nr.159/J9) “Par informācijas sniegšanu svešvalodā”, kurā deputāti lūdz atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Tieslietu ministrija plāno iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra noteikumos Nr.130 “Par valodu lietošanu informācijā”, lai ieviestu dzīvē Tiesībsarga ieteikumus un sakārtotu šos noteikumus atbilstoši cilvēktiesību prasībām?

2. Kāds varētu būt attiecīgo grozījumu izstrādāšanas termiņš un to saturs?

Atbildot uz minētajiem jautājumiem, informēju, ka Tieslietu ministrija neplāno iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra noteikumos Nr.130 “Par valodu lietošanu informācijā”, kas paredz piešķirt iestādēm, kuru viena no pamatfunkcijām ir cilvēktiesību ievērošanas un integrācijas veicināšana, tiesības savas kompetences un kapacitātes ietvaros sniegt informāciju svešvalodā bez konkrēta personas pieprasījuma minēto Ministru kabineta noteikumu 3.1.apakšpunkta izpratnē.

Tieslietu ministrija uzskata, ka Valsts valodas likums un uz tā pamata izdotie tiesību akti, kā arī Latvijas tiesību sistēma kopumā pietiekami nodrošina efektīvu cilvēktiesību realizāciju neatkarīgi no valsts valodas zināšanām, un Tieslietu ministrija neuzskata, ka šobrīd būtu nepieciešams mainīt tiesisko regulējumu jautājumā par valodu lietošanu informācijā.

Tieslietu ministrijas viedokļa pamatā ir arī Satversmes tiesas 2001.gada 21.decembra spriedumā lietā Nr.2001-04-0103 secinātais, ka “[..] nepieciešamība aizsargāt valsts valodu un nostiprināt tās lietošanu ir cieši saistīta ar Latvijas valsts demokrātisko iekārtu. Ievērojot latviešu valodas kā valsts valodas nostiprinājumu Satversmē, kā arī to, ka globalizācijas apstākļos Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt garantēta latviešu valodas un līdz ar to arī pamatnācijas pastāvēšana un attīstība, latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomas sašaurinājums valsts teritorijā uzskatāms arī par valsts demokrātiskās iekārtas apdraudējumu.”

Papildus informēju, ka nevarēšu piedalīties Saeimas sēdē 2009.gada 21.maijā pulksten 17.00 un mutvārdos sniegt atbildi uz deputātu jautājumu, jo šajā laikā nebūšu Latvijā.

Ar cieņu,

tieslietu ministrs M.Segliņš

Rīgā 2009.gada 20.maijā

 

 

Ministrs E.Zalāns

Uz jaut. nr.163/J9 – dok. nr.4286

Par Latvijas līgumsaistībām

Ārlietu ministrija, atbildot uz deputātu jautājumiem:

1. par 1960.gada 14.decembra Konvencijas pret diskrimināciju izglītībā (turpmāk – Konvencija) statusu Latvijas Republikā, paskaidro:

Latvijas Republika pievienojās Konvencijai ar 1990.gada 4.maija Deklarāciju par pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos.

Pamatojoties uz minēto Deklarāciju, 1992.gada 24.martā ārlietu ministrs J.Jurkāns parakstīja ANO ģenerālsekretāram B.B.Gali (B.Boutros Ghali) adresētu pievienošanās dokumentu.

Tādējādi Latvija uzskatīja, ka uzņemas saistības, kas ir noteiktas Konvencijā, vienlaicīgi publikācijās norādot, ka Konvencija Latvijas Republikā ir spēkā no 1992.gada l4.maija.

Pārbaudot Konvencijas depozitārijā – UNESCO – ir konstatēts, ka pievienošanās dokuments nav deponēts.

Pēc 1990.gada 4.maija Latvija turpināja pievienoties starptautiskiem līgumiem cilvēktiesību aizsardzības jomā. Ļoti būtisks solis šajā jomā ir pievienošanās Eiropas Padomes Konvencijai par mazākumtautību aizsardzību, kuru parakstīja 1995.gadā ārlietu ministrs V.Birkavs un kura ir ratificēta 2005.gadā. Tieši šīs konvencijas normas (it īpaši 12.–14.pants) atspoguļo nediskriminācijas principus izglītībā.

Lai starptautiski tiktu atzīts, ka Latvijas Republikai ir saistoša Konvencija pret diskrimināciju izglītībā, tiks turpinātas konsultācijas ar depozitāriju – UNESCO.

2. par EP Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Konsultatīvās komitejas viedokli, paskaidro:

Ierobežotas pieejamības statusu EP Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Konsultatīvās komitejas viedoklim (turpmāk – Konsultatīvās komitejas viedoklis) nosaka Eiropas Padomes, nevis Latvijas tiesību akti. Līdz ar to šim dokumentam nav piemērojams likuma “Par valsts noslēpumu” 5.panta 3.punkts. Eiropas Padome, nododot Latvijai Konsultatīvās komitejas viedokli, ir to klasificējusi kā “RESTRICTED”. Atbilstoši tam un Informācijas atklātības likuma 8.¹ panta pirmās daļas otrajam punktam, Latvijā Konsultatīvās komitejas viedoklis un attiecīgi arī Latvijas komentāri par to ir klasificējami kā “informācija dienesta vajadzībām” un nav uzskatāmi par valsts noslēpuma objektiem.

Savukārt, saskaņā ar EP Ministru komitejas Rezolūcijas (97)10 par monitoringa nosacījumiem saskaņā ar Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 24.–26. pantu, 26. un 27.punktu, Konsultatīvās komitejas viedoklis un valsts komentāri par to tiek publiskoti vienlaicīgi ar EP Ministru komitejas pieņemtajām rekomendācijām un secinājumiem. EP Ministru komitejas rezolūcijas projekts ar Latvijai adresētām rekomendācijām un secinājumiem vēl nav ticis skatīts EP Ministru vietnieku komitejas ietvaros. Ka arī saskaņā ar EP Ministru vietnieku komitejas 2001.gada 12.–14.jūnija lēmumu valsts ir tiesīga lemt par Konsultatīvās komitejas viedokļa un valsts komentāru publiskošanu pirms EP Ministru komitejas rezolūcijas pieņemšanas, šobrīd Ministru kabinets nav šādu lēmumu pieņēmis. Tā kā Konsultatīvās komitejas viedoklis par Latviju ir pieņemts 2008.gada 9.oktobrī, tad š.g. 16.aprīlī pieņemtie grozījumi EP Ministru komitejas Rezolūcijā (97)10 nav attiecināmi uz Konsultatīvās komitejas viedokļa par Latviju un Latvijas komentāru par to publiskošanu. Līdz ar to jautājums par šo dokumentu publiskošanas laiku tiks lemts Informācijas atklātības likuma 8.¹ panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Konsultatīvās komitejas viedoklis par Latviju un Latvijas komentāri par to ir ierobežotas pieejamības informācija un nav nododama atklātībai. Ierobežotas pieejamības informācijas pieprasījums iesniedzams un tas tiek izskatīts Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.

Šobrīd netiek plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā jautājumu par statusa “informācija dienesta vajadzībām” atcelšanu pirms likumā noteiktā termiņa Konsultatīvās komitejas atzinumam un Latvijas komentāriem par to.

Papildus informējam, ka pēc nepieciešamās saskaņošanas procedūras pabeigšanas un apstiprināšanas Ministru kabinetā, Latvijas komentāri par Konsultatīvās komitejas viedokli un to tulkojums angļu valodā ir iesniegti Eiropas Padomē š.g. 15.maijā.

Papildus sniedzam informāciju, ka ārlietu ministrs Māris Riekstiņš nevarēs piedalīties mutvārdu atbilžu sniegšanā, jo minētajā laikā atrodas komandējumā ārvalstīs.

Ārlietu ministra vietā,

reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

Rīgā 2009.gada 27.maijā

 

 

 

Ministrs M.Segliņš

Uz jaut. nr.164/J9 – dok. nr.4282

Par naturalizācijas gaitu

Tieslietu ministrija ir saņēmusi Saeimas deputātu jautājumu Nr. 164/J9 par naturalizācijas gaitu un sniedz šādas atbildes.

1. Attiecībā uz Jūsu uzdoto jautājumu par naturalizācijas tempu atbilstību rekomendācijām, kas ir minētas Jūsu uzdoto jautājumu 5.punktā, daru zināmu, ka, analizējot pilsonības iegūšanas procesa intensitāti, jāņem vērā visi pilsonības iegūšanas veidi: naturalizācija, pilsoņa statusa reģistrēšana un nepilsoņu un bezvalstnieku ģimenēs pēc 1991.gada 21.augusta dzimušo bērnu atzīšana par Latvijas pilsoņiem. Procesa intensitātes svārstības ietekmē virkne iekšēju un ārēju faktoru. Kā svarīgākos no tiem pēdējā laikā var minēt sekojošus:

Iekšējie faktori:

1. motivācijas trūkums un patriotisma mazināšanās, ko sekmē ekonomiskā un politiskā situācija valstī;

2. diskusijas par iespējamo dubultpilsonības pieļaušanu;

3. diskusijas par pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem.

Ārējie faktori:

1. bezvīzu režīma nepilsoņiem ieviešana ar Šengenas līguma dalībvalstīm;

2. bezvīzu režīma nepilsoņiem ieviešana ar Krievijas Federāciju;

3. Krievijas Federācijas sociālo garantiju priekšrocības.

Papildus vēršu uzmanību, ka naturalizācijas procesa intensitāti arī ietekmēja 2008.gada 17.jūnija Krievijas prezidenta rīkojums par bezvīzu režīma ieviešanu Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem. Minētā informācija mazu saziņas līdzekļos parādījās jau aprīlī, maija sākumā. Kā arī 2008.gada oktobrī, novembrī parādījās informācija par bezvīzu režīma ieviešanu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu un Austrāliju.

Vēršu uzmanību, ka 2009.gada pirmajā pusgadā vērojama iedzīvotāju intereses par pilsonības iegūšanu paaugstināšanās, tāpēc jau šobrīd var prognozēt, ka Naturalizācijas pārvaldes rezultatīvie rādītāji tiks pārsniegti par 15–20%. Salīdzinājums ar 2003.–2005.gadu ir nekorekts, jo, Latvijai iestājoties ES un NATO, pozitīvi tika ietekmēti visi valstī notiekošie procesi, arī pilsonības iegūšana.

Attiecībā uz pilsonības iegūšanas procesa starptautisko vērtējumu, vēlos norādīt, ka, piemēram, 2009.gada februārī publiskotajā ASV Valsts departamenta ziņojumā par stāvokli cilvēktiesību jomā pasaulē ir atzīts, ka “Latvija garantējusi visiem nepilsoņiem tiesības naturalizācijas kārtībā iegūt pilsonību. Tomēr paši nepilsoņi neizmanto šo iespēju, aizbildinoties ar iedomātu negodīgumu – prasību iziet naturalizācijas procesu, nevis pilsonības piešķiršanu automātiski”.

2. Attiecībā uz jautājumu par pasākumiem, kādus plāno veikt Tieslietu ministrija, lai sasniegtu naturalizācijas tempus, kas bija raksturīgi 2004.gadā, informēju, ka Naturalizācijas pārvalde, kas ir galvenā Pilsonības likuma īstenotāja valstī, visā savā darbības laikā jau ir veikusi ievērojamu darbu dialoga nodrošināšanai ar sabiedrību. Ir sagatavoti, izdoti un izplatīti informatīvi materiāli pilsonības pretendentiem, darbojas interneta mājaslapa, septiņus gadus iestādē darbojās bezmaksas informatīvais tālrunis, regulāri tiek rīkoti informatīvi izglītojoši pasākumi. 2008.gadā iestāde ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu īstenoja plaša mēroga projektu “Pilsonība – mana atbildība, tiesības un iespējas”, kura mērķis bija stiprināt Latvijas Republikas pilsonības prestižu un sekmēt pilsonības iegūšanas procesu, veicinot sabiedrības informētības un izpratnes līmeņa paaugstināšanos par pilsonības jautājumiem. Projekts tika īstenots 45 pašvaldībās ar paaugstinātu nepilsoņu īpatsvaru. Tā ietvaros tika īstenotas vairākas aktivitātes:

1. sagatavotas un izdotas trīs informatīvās lapas “Latvijas pilsonības iegūšana naturalizācijas kārtībā”, “Pārbaudes pilsonības iegūšanai” un “Latvijas pilsonība bērnam”. Tās bez maksas ir pieejamas visplašākajam interesentu lokam Naturalizācijas pārvaldes reģionālajās nodaļās, kā arī tiks izplatītas pašvaldībās, bibliotēkās, sabiedriskajās organizācijās un izglītības iestādēs.

2. Sadarbībā ar Jāņa Anmaņa vadīto Latvijas Bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmiju noorganizēts patriotiska plakāta skiču konkurss, kā rezultātā tapuši divi plakāti – “Tu esi Latvija” (autore Marta Bergmane, 12 gadi) un “Ar savām saknēm mums debesīs augt” (Jūlija Podskočija, 15 gadi). Plakāti tiek izplatīti izglītības iestādēs, bibliotēkās un pašvaldībās.

3. Noorganizēta līderu skola “Es piedalos! Un tu?” par pilsonības un patriotisma jautājumiem 10.klašu audzēkņiem. Pasākumā piedalījās 42 jaunieši no 22 izglītības iestādēm. Jaunieši tika sagatavoti kā multiplikatori pilsoniskas sabiedrības un sabiedrības integrācijas veicināšanas jautājumos savās administratīvajās teritorijās, īpaši izglītības iestādēs, izglītojot vienaudžus par pilsonības institūta attīstību, kā arī motivējot jauniešus nepilsoņus Latvijas pilsonības iegūšanai.

4. Izvēlētajās pašvaldībās tika noorganizēti 18 informatīvi izglītojoši semināri pašvaldību, bibliotēku, sociālajiem, dzimtsarakstu un bāriņtiesu darbiniekiem, kuros to dalībniekiem tiek sniegta informācija par pilsonības iegūšanas un zaudēšanas jautājumiem. Seminārus apmeklējuši 277 interesenti.

5. Tika veikts 300 pilsonības pretendentiem paredzēto mācību un metodisko līdzekļu dāvinājums mazākumtautību skolu un pagastu bibliotēkām un sabiedriskajām organizācijām.

6. Izveidota ceļojošā izstāde “Pilsonība. Likumu panti un personības”, kas projekta laikā izvietota 67 vietās.

7. Noorganizēts eseju konkurss “Mans Latvijas pilsonis” 10.klašu audzēkņiem. Tika saņemtas 249 esejas no 68 izglītības iestādēm.

Ņemot vērā, ka liela nozīme sekmīgai pilsonības institūta attīstībai valstī ir starptautiskajai sadarbībai, Tieslietu ministrija vēlas uzsvērt, ka 2008.gadā aizsākta jauna tradīcija – Baltijas valstu speciālistu konferences. Pirmā konference “Pilsonības institūts Baltijas valstīs” ar EDSO augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Knuta Vollebeka un Tieslietu ministrijas atbalstu tika organizēta Latvijā 2008.gada novembrī.

Konferencē piedalījās EDSO pārstāvji, Lietuvas Iekšlietu ministrijas amatpersonas un Igaunijas delegācija, kuru veidoja pārstāvji no dažādām valsts institūcijām, kas strādā ar pilsonības jautājumiem. Ar ziņojumiem uzstājās gan Baltijas valstu pilsonības jautājumu speciālisti, gan Dānijas, Norvēģijas un Somijas eksperti. Pirmajā tikšanās reizē tika iezīmēts risināmo problēmu loks un notika domu apmaiņa par tālāko darbību. Turpmāk šādas konferences tiek plānotas kā ikgadējas pilsonības jautājumu speciālistu tikšanās, kuru organizēšanu ar EDSO atbalstu pārņems arī pārējās Baltijas valstis. 2009.gada rudenī konference plānota Igaunijā.

Pilsonības iegūšanas procesa intensitāte nav atkarīga tikai no valsts iestāžu darba, – tas ir divpusējs process, kur ļoti svarīga ir arī katra indivīda vēlme un motivācija. Pasaules prakse pierāda, ka pilsonības prestižu galvenokārt ietekmē patriotisms, piederības sajūta un lepnums par savu valsti, kā arī sociālekonomiskā situācija valstī. Paaugstinoties pilsonības prestižam, pieaugs arī iedzīvotāju interese par pilsonības iegūšanu.

Papildus informēju, ka Eiropas Komisijas viceprezidents Žaks Baro š.g. februārī norādīja, ka “tā kā pilsonības un vēlēšanu tiesību jautājumi ir nevis Eiropas Savienības (ES), bet gan katras dalībvalsts kompetencē, tie jārisina naturalizācijas un dialoga veidā”.

3. Attiecībā uz Jūsu trešo jautājumu par pilsonības iegūšanu bērniem, vēršu uzmanību, ka Jūsu norādītie dati (7728 bērni, kas atzīti par Latvijas pilsoņiem) attiecas tikai uz vienu no pilsonības iegūšanas veidiem. Atzīšanas kārtībā un reģistrējot pilsoņa statusu, par Latvijas pilsoņiem laika posmā no 1999.gada (kad Naturalizācijas pārvalde sāka pildīt šīs funkcijas) līdz 2009.gada 30.aprīlim ir kļuvuši 10 667 jaunieši vecumā līdz 17 gadiem. Kopš 1995.gada patstāvīgi naturalizējušies ir vēl 10 737 jaunieši vecumā no 15–17 gadiem, bet kopā ar vecākiem par Latvijas pilsoņiem kļuvuši 13 756 nepilngadīgi bērni. Tātad kopumā tie ir 35 160 jaunieši. Turklāt saglabājas tendence, ka turpina pieaugt jauniešu skaits, kas reģistrē Latvijas pilsoņa statusu saskaņā ar Pilsonības likuma 1.³ punktu (“personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuras reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā un apguvušas pilnu mācību kursu latviešu mācībvalodas vispārizglītojošajās skolās”).

Īpašu uzmanību Latvijas valsts pievērš bērniem, kas dzimuši neatkarīgās Latvijas laikā. 2004.gadā visi vecāki nepilsoņi, kuru ģimenēs dzimuši bērni pēc 1991.gada 21.augusta, saņēma īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās un īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās parakstītu vēstuli ar aicinājumu atzīt bērnus par Latvijas pilsoņiem. Ņemot vērā tiešā pasta kampaņas labos rezultātus, 2008.gadā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts un Naturalizācijas pārvalde aizsāka sadarbību par atkārtotas kampaņas īstenošanu attiecībā uz tām ģimenēm, kurās bērni dzimuši pēc iepriekšējā projekta. Diemžēl valstī īstenotās valsts pārvaldes reorganizācijas un ekonomisko apstākļu rezultātā sadarbība uz laiku šajā jautājumā ir pārtraukta. Tomēr šādas aktivitātes īstenošana atbilstu ANO Bērnu tiesību komitejas rekomendāciju Nr. CRC/C/L V A/CO/2 izpildei.

Attiecībā uz nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu pilsonības iegūšanas procesu atzīšanas kārtībā, vēlos norādīt, ka procedūra ir vienkārša, pretendentiem pieejama un nav laikietilpīga. Tieslietu ministrijā jau 2004.gadā tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa, lai sagatavotu likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā”. Viens no jautājumiem, kas tika diskutēts šīs darba grupas ietvaros, bija jaundzimušo nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu pilsonības reģistrācijas iespēja. Tika secināts, ka šāda iespēja ir dota, bet vecākiem ir jāizsaka vēlme reģistrēt bērnam Latvijas pilsonību. Latvijas valsts nostāja un vēlme šajā jautājumā ir vienkāršot procedūru. Š.g. 20.maijā Naturalizācijas pārvaldes vadība piedalījās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē par bērnu pilsonības jautājumiem, kurā tika apspriestas minētās procedūras vienkāršošanas iespējas. Kā atzina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas, bērnu pilsonības reģistrēšanas procedūru būtu iespējams veikt jau Dzimtsarakstu nodaļā.

2009./2010.gadā plānoto pasākumu vidū noteikti būtu iekļaujams priekšlikums par jauna Pilsonības likuma projekta izstrādāšanu. Pirms jauna likumprojekta izstrādes nepieciešama koncepcija par valsts politikas attīstību pilsonības jomā, ietverot tajā arī jautājumus par pilsonības iegūšanu bērniem.

4. Attiecībā uz Jūsu jautājumu par naturalizācijas eksāmenu sarežģītību, vēlos informēt, ka latviešu valodas pārbaudes saturs un struktūra ir veidota atbilstoši Pilsonības likuma 20.pantā noteiktajām prasībām, ka “persona prot latviešu valodu, ja tā

1) pilnībā saprot sadzīves un oficiāla rakstura informāciju;

2) brīvi var stāstīt, sarunāties un atbildēt uz jautājumiem par sadzīves rakstura tēmām;

3) var tekoši lasīt un saprast jebkuras sadzīves rakstura instrukcijas, pamācības un citus sadzīves rakstura tekstus;

4) prot uzrakstīt rakstu darbu par komisijas uzdoto sadzīves rakstura tematu”.

Pilsonības pretendentam ir jāapliecina klausīšanās, lasīšanas, rakstu un runas prasme. Pārbaudes saturs un struktūra ir pietuvināta reālajam valodas pielietojumam sadzīvē un visi uzdevumi ir ar praktisku vērtību nākošā pilsoņa ikdienas dzīvē, lai palīdzētu viņam integrēties sabiedrībā.

Latviešu valodas prasmes pārbaude ir veidota strukturāli un metodiski līdzsvarota, atbilstoši Eiropas standartiem un nodrošina pretendenta valodas prasmes atklāšanai labvēlīgu vidi. Ir nodrošināts vispusīgs pretendenta valodas prasmju vērtējums, piedāvājot dažādus uzdevumus, lai viņš varētu apliecināt savas prasmes visos četros valodiskās darbības veidos (klausīšanās, lasīšanā, runā, rakstos) atbilstoši Pilsonības likuma prasībām. Uzdevumi izkārtoti, no vieglākā uzdevuma uz grūtāko, no mazākā apjoma uz lielāko, ievērojot materiālu pēctecību un loģisko saistību, izmantojot attēlus, lai atvieglotu pretendentiem tekstu izpratni un uzdevumu izpildi, kā arī padarītu pārbaudi psiholoģiski pieņemamu, korektu un radītu labvēlīgu vidi pretendenta prasmju atklāšanai.

Izstrādājot latviešu valodas prasmes pārbaudes modeli, tika izmantots valodas prasmes Sliekšņa līmeņa apraksts “Latviešu valodas prasmes līmenis”, kurš veidots pēc Eiropas Padomē izstrādātā angļu valodas prasmes līmeņa Threshold Level1990 by JA. van Ek and JL.M Trim, to pielāgojot Latvijas vajadzībām un situācijai, kad valsts valoda ir jāapgūst Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, lai viņi varētu kontaktēties latviskā vidē un kļūt par Latvijas pilsoņiem. Šis līmenis neprasa no pretendenta padziļinātas latviešu valodas zināšanas, bet valodas praktisko pielietojumu ikdienā.

Tieslietu ministrija un Naturalizācijas pārvalde ir vairākkārt uzsvērusi, ka latviešu valodas prasmes pārbaudes 3.modeļa saturs un prasmju vērtēšana, kas atbilst Eiropas Padomes valodas prasmes līmenim B1, tika izstrādāts Kembridžas universitātes Vietējās eksaminācijas sindikāta ekspertu vadībā. Šis modelis tika izstrādāts, balstoties uz Eiropas Padomes ieteikto valodas prasmes līmeņu pamatprasībām, “Eiropas kopējo sistēmu valodas apguvei: mācīšanās, mācīšana un novērtēšana”, “Eiropas Valodas prasmes pārbaudītāju asociācijas (ALTE) eksaminācijas metodikas principiem”, “Eksaminējamais VAR, PROT, SPĒJ”, kā arī uz “Rokasgrāmatu valodas testu veidotājiem” (AL TE, 1995) un “Valodas prasmes pārbaudes terminu vārdnīcu”, kuras Naturalizācijas pārvalde Sokrāta programmas LINGVA apakšprogrammas projekta ietvaros tulkoja un adaptēja latviešu valodā (izdotas 2004.gadā). Tika ievēroti arī ekspertu norādījumi, ka Eiropas Padomes Sliekšņa līmenis tiek ieteikts Eiropas valstīs kā atbilstošs pilsonības iegūšanai.

2004.gadā Naturalizācijas pārvalde kļuva par pilntiesīgu ALTE locekli (no 1998.gada asociētais loceklis), kas apliecina, ka latviešu valodas prasmes pārbaude atbilst Eiropas Padomes izstrādātajām pamatnostādnēm un Eiropas valstu praksei. Dalība ALTE dod iespēju Naturalizācijas pārvaldes speciālistiem iepazīties ar citu valstu pieredzi valodas prasmes pārbaudes satura, prasību un vērtēšanas izstrādāšanā, studēt jaunāko teorētisko literatūru par testēšanas jautājumiem un kopīgajām nostādnēm Eiropā. Ļoti nozīmīgs ir arī darbs semināros un īpaši interešu grupās par valodas prasmes jautājumiem saistībā ar pilsonības iegūšanu.

2007.gadā Naturalizācijas pārvaldē notika ALTE audits par latviešu valodas prasmes pārbaudes atbilstību ALTE valodas prasmes pārbaudes kvalitātes noteikšanas prasību minimuma standartiem. Tika atzīmēts, ka latviešu valodas prasmes pārbaude naturalizācijai ir loti nozīmīga, atbilst Eiropas Padomes noteiktajam Sliekšņa līmenim un prasības pilsonības pretendentam nav paaugstinātas, respektīvi, pārbaude nav par sarežģītu.

Tieslietu ministrija vērš deputātu uzmanību uz faktu, ka aizvien lielāks skaits Eiropas valstu uzskata valsts valodas prasmi par obligātu nosacījumu pilsonības iegūšanai. Vairākas valstis, kurās pilsonības pretendentu valsts valodas prasme līdz šim netika pārbaudīta, ir to ieviesušas vai plāno ieviest tuvākajā laikā. Piemēram, Luksemburgā valsts valodas prasmes pārbaude pilsonības iegūšanai tika uzsākta 2008.gadā, bet Norvēģija un Īrija to plāno ieviest. Sākot ar 2008.gada 15.martu, lai nokārtotu valsts valodas prasmes pārbaudi, Nīderlandes pilsonības pretendentiem ir pareizi jāatbild uz lielāku skaitu jautājumu.

Būtu maldīgi pieņemt, ka valstīs, kurās pilsonības pretendentu valsts valodas prasmi nepārbauda, tiktu pieļauta iespēja, ka viņi to nezina un nespēj izmantot ikdienas saziņā. Spānijā netiek veikta pilsonības pretendentu valodas prasmes pārbaude, tomēr, lai iegūtu Spānijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, pretendentam ir jāprot bez grūtībām runāt, lasīt un rakstīt spāņu valodā. Pilsonības pretendentam var lūgt apliecināt šo prasmi, ja pieteikšanās procesa laikā par to rodas šaubas. Arī Zviedrijā valsts valodas prasmi nepārbauda, bet tiek izvirzīta prasība, lai pilsonības pretendents būtu integrējies Zviedrijas sabiedrībā.

Tieslietu ministrija nepiekrīt deputātu apgalvojumam, ka prasības pilsonības pretendentiem būtu ievērojami augstākas, nekā to paredz likums. Turklāt vēlamies uzsvērt, ka Satversmes un vēstures zināšanu pārbaudes laikā pārrunas ar pretendentiem nenotiek. Pārbaudes laikā pretendentam ir jāaizpilda tests ar 18 jautājumiem, no kuriem 14 ir slēgta tipa jautājumi ar trim piedāvātiem atbilžu variantiem.

5. Saistībā ar jautājumu par gados vecāku cilvēku naturalizācijas procedūras atvieglošanu, Tieslietu ministrija informē, ka jau pašreiz spēkā esošajos tiesību aktos ir noteikti sekojoši atvieglojumi:

1) personas, kas sasniegušas 65 gadu vecumu, ir atbrīvotas no latviešu valodas rakstu prasmes pārbaudes;

2) no valodas prasmes pārbaudes un zināšanu pārbaudes atbrīvojami I grupas invalīdi, II grupas invalīdi ar progresējošu psihisko saslimšanu, II grupas un III grupas invalīdi ar abpusējo kurlumu vai kurlmēmumu;

3) no zināšanu pārbaudes atbrīvojami II un III grupas redzes invalīdi;

4) tikai valodas prasmes pārbaudes otro daļu (runas prasmes pārbaudi) kārto II grupas un III grupas invalīdi, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim attiecīgi – kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas), II grupas un III grupas redzes invalīdi;

5) II grupas un III grupas runas invalīdi kārto valodas prasmes pārbaudes pirmo daļu (lasītprasmes, klausīšanās prasmes un rakstītprasmes pārbaudi);

6) II grupas un III grupas dzirdes invalīdi kārto valodas prasmes pārbaudes pirmās daļas lasītprasmes un rakstītprasmes daļu;

7) jāatzīmē, ka Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks, ņemot vērā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vai tās struktūrvienības – vispārēja vai specializēta profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izziņu un atzinumu, ir tiesīgs noteikt atvieglotu valodas prasmes pārbaudes un zināšanu pārbaudes kārtību vai atbrīvot no pārbaudes personas, kurām ir piešķirta invaliditāte.

Ja tiks uzsākts darbs pie jauna Pilsonības likuma izstrādāšanas, tā ietvaros varētu būt arī diskusija par pilsonības iegūšanas procesa atvieglošanu dažādām sociālajām grupām.

6. Attiecībā uz jautājumu par Naturalizācijas nodaļu slēgšanu atbilstību starptautiskajām rekomendācijām, informēju, ka jau 2007.gadā Naturalizācijas pārvalde, analizējot nepilsoņu skaita dinamiku un pilsonības iegūšanas procesa intensitāti reģionālā griezumā, bija izstrādājusi un iesniegusi tieslietu ministram “Priekšlikumus Naturalizācijas pārvaldes darbības un attīstības aktuālo jautājumu risināšanai”. Iestādes darba optimizācija norit atbilstoši šim plānam.

Naturalizācijas pārvalde, līdzīgi kā citas valsts pārvaldes institūcijas, šobrīd ir situācijā, kad jāsamazina budžeta izdevumi. Tomēr iestāde uzsver, ka iedzīvotāju iespējas netiek ierobežotas. Piemēram, kaut arī ir slēgts bezmaksas informatīvais tālrunis, jebkurš interesents var saņemt konsultācijas gan pa Naturalizācijas pārvaldes Ārējo sakaru un sabiedrības integrācijas daļas informatīvo tālruni, gan arī reģionālajās nodaļās. 2008.gadā darbu sāka jaunā Naturalizācijas pārvaldes interneta mājaslapa, kurā jebkuram interesentam ir iespēja gan uzdot sevi interesējošus jautājumus elektroniski, gan pārbaudīt savu gatavību Pilsonības likumā noteikto pārbaužu kārtošanai ar interaktīva testa palīdzību. Naturalizācijas pārvalde piedāvā plašu informatīvo materiālu klāstu gan savās reģionālajās nodaļās, gan ar savu sadarbības partneru (pašvaldību, izglītības iestāžu, bibliotēku, sabiedrisku organizāciju) starpniecību. Regulāri tiek rīkotas Informācijas dienas. Tieslietu ministrija uzskata, ka minētās aktivitātes atbilst izteiktajām starptautiskajām rekomendācijām.

Papildus informēju, ka nevarēšu piedalīties Saeimas sēdē 2009.gada 28.maijā plkst. 17:00 un mutvārdos sniegt atbildi uz deputātu jautājumiem, jo rīt būšu darba vizītē uz Valmieru un Limbažiem.

Ar cieņu,

tieslietu ministrs M.Segliņš

Rīgā 2009.gada 27.maijā

 

 

Ministrs I.Eglītis

Uz jaut. nr.166/J9 – dok. nr.4419

Par medicīniskās palīdzības minimumu

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 121.panta trešo daļu, sniedzam atbildi uz politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” Saeimas frakcijas deputātu iesniegto jautājumu par medicīniskās palīdzības minimumu:

Latvijas Republikas Satversmes 111.pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka šī norma uzliek valstij pienākumu aizsargāt ikvienas personas tiesības pašai rūpēties par savu veselības stāvokli, kā arī pienākumu atturēties no darbībām, kas traucē personai īstenot šīs tiesības. Satversmes 111.pants neuzliek valstij pienākumu nodrošināt ikvienam iespējami augstāko veselības līmeni, taču no šajā pantā noteiktā izriet valsts pienākums noteiktos gadījumos un tādā līmenī, kas cieši saistīts ar šīs valsts ekonomiskajām iespējām, veikt pasākumus, lai aizsargātu cilvēku veselību (sk. Satversmes tiesas 2002.gada 22.oktobra sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 secinājumu daļas 1.punktu un 2004.gada 23.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2003-15-0106 6.punktu).

Atbilstoši Ārstniecības likuma 4.panta pirmajai daļai veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu veidošanas kārtību, to ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomu, kuri tiek apmaksāti no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem, kā arī šīs samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Saskaņā ar Ārstniecības likuma 4.panta pirmo daļu Ministru kabinets 2006.gada 19.decembrī ir izdevis noteikumus Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” (turpmāk tekstā – Noteikumi). Saskaņā ar Noteikumu 2. un 3.pantu veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus izlieto: neatliekamās medicīniskās palīdzības apmaksai; primārās, sekundārās un terciārās veselības aprūpes apmaksai, samaksai par kompensējamām zālēm un medicīnas ierīcēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību un samaksai par centralizētajiem iepirkumiem. Savukārt Noteikumu 14.pantā ir definēti no valsts budžeta neapmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi. Par medicīniskās palīdzības minimumu uzskatāmi tie ārstniecības pakalpojumu veidi un apjomi, kuri tiek apmaksāti no valsts pamatbudžeta.

Ņemot vērā nepieciešamību veikt neatliekamus pasākumus saistībā ar turpmāku budžeta izdevumu ierobežošanu ekonomiskās krīzes apstākļos, sagatavotie grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” paredz veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai finansējuma samazinājumu 39,3 milj. latu apmērā, ko veido:

1) 4,4 milj. latu samazinājums valsts pārvaldes reformas rezultātā;

2) 14,1 milj. latu darba samaksas samazinājums ārstniecības personālam (izņemot neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošos un ģimenes ārstus);

3) 3,8 milj. latu attīstības izdevumu samazinājums veselības aprūpes pakalpojumu tarifā (A elements);

4) 17,0 milj. latu pārējie samazinājumi, tai skaitā:

– 0,1 milj. latu izdevumu samazinājums Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras rezerves fondā;

– 0,4 milj. latu izdevumu ietaupījums saistībā ar otrā posma rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu turpmāk tikai ambulatori, izņemot bērnus un pacientus ar spināliem traucējumiem;

– 2,0 milj. latu izdevumu ietaupījums saistībā ar pakalpojuma apjoma samazinājumu vizuālās diagnostikas izmeklējumiem;

– 0,1 milj. latu izdevumu ietaupījums saistībā ar pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) izmeklējumu izslēgšanu no veselības aprūpes pakalpojumu minimuma;

– 0,95 milj. latu ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju līgumu apjoma samazinājums;

– 0,9 milj. latu izdevumu ietaupījums saistībā ar speciālistu sniegto konsultāciju apjoma samazinājumu sekundārajā ambulatorajā aprūpē;

– 0,6 milj. latu izdevumu ietaupījums saistībā ar ķīmijterapijas un staru terapijas pakalpojumu turpmāku sniegšanu dienas stacionāros 80% apmērā;

– 0,9 milj. latu izdevumu ietaupījums saistībā ar valsts apmaksājamo laboratorijas izmeklējumu tarifu samazināšanu un atsevišķu pakalpojumu izslēgšanu no veselības aprūpes pakalpojumu minimuma;

– 1,6 milj. latu izdevumu ietaupījums saistībā ar kardioloģijas pakalpojumu apjoma samazināšanu;

– 9,45 milj. latu izdevumu ietaupījums saistībā ar turpmāku veselības aprūpes pakalpojumu apjoma samazināšanu stacionārajās ārstniecības iestādēs.

Ņemot vērā 2009.gada budžeta projekta veidošanas gaitu, sagatavotajā strukturālo reformu variantā ir iespējamas izmaiņas.

Veselības ministrs I.Eglītis

Rīgā 2009.gada 3.jūnijā

 

 

Ministrs I.Eglītis

Uz jaut.nr. 167/J9 – dok.nr.4474

Par VSIA “Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” reorganizācijas finansiālajiem ieguvumiem

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 121.panta otro daļu, sniedzam atbildi uz Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” Saeimas frakcijas deputātu iesniegto jautājumu par valsts SIA “Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” reorganizācijas finansiālajiem ieguvumiem:

Plānojot ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu, tai skaitā stacionārās garīgās veselības, attīstību, Veselības ministrija ir ievērojusi Pasaules veselības organizācijas 2001.gada ziņojuma “The World Health Report 2001: Mental Health New Understanding, New Hope” sniegtos ieteikumus garīgās veselības uzlabošanai. Atbilstoši minētajiem ieteikumiem akūtās stacionārās garīgās veselības aprūpes pakalpojumus ir plānots integrēt daudzprofilu slimnīcās, savukārt ilgtermiņa psihiatrisko pacientu ārstēšanu koncentrēt aprūpes slimnīcās. Līdz ar akūtās stacionārās garīgās veselības aprūpes pakalpojumu integrāciju daudzprofilu slimnīcās tiktu uzlabota somatiska rakstura palīdzība psihiatrijas un narkoloģijas pacientiem, izmantojot daudzprofilu slimnīcas resursus, kā arī panākta efektīvāka slimnīcu infrastruktūras izmantošana, nedublējot slimnīcu palīgdienestu darbu. Tādējādi daudzprofilu slimnīcas spēs nodrošināt plašāku veselības aprūpes pakalpojumu spektru.

Vienlaikus ar stacionārās garīgās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu Veselības ministrija ir paredzējusi attīstīt ambulatoros pakalpojumus psihiatrisko pacientu uzraudzībai, aprūpei un ārstēšanai uz primārās un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes bāzes, kā arī izveidot iestādes šo pacientu integrācijai sabiedrībā.

Informējam, ka Veselības ministrija ir izvērtējusi kopējo finansiālo ieguvumu gadījumā, ja valsts SIA “Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” un SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” veidotu slimnīcu apvienību. Šādas slimnīcu apvienības izveides rezultātā noteikti paaugstināsies psihiatriskā profila slimnieku aprūpes kvalitāte, samazināsies administratīvās izmaksas un telpu uzturēšanas izdevumi.

Kopējais finansiālais ieguvums slimnīcu apvienības izveides rezultātā tiek plānots ne mazāks kā 494 000 latu gadā.

Šobrīd valsts SIA “Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” un SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” gatavo reorganizācijas procesa detalizētu ekonomisko pamatojumu. Pēc iepriekšminētās informācijas saņemšanas Veselības ministrija precizēs slimnīcu reorganizācijas finansiālos ieguvumus.

Veselības ministrs I.Eglītis

Rīgā 2009.gada 10.jūnijā

 

 

Ministrs U.Augulis

Uz jaut.nr. 168/J9 – dok. nr.4527

Par Latvijas Republikas līgumiem ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku par sadarbību sociālās drošības jomā

Labklājības ministrija, atbildot uz š.g. 11.jūnija deputātu jautājumu (reģistra nr.168/J9), sniedz šādu atbildi.

Informējam, ka š.g. 4. un 8.jūnijā elektroniski tika saņemti Krievijas puses komentāri par Labklājības ministrijas sagatavotajām veidlapām, kas š.g. 28.aprīlī tika nosūtītas saskaņošanai Krievijas pusei. Tomēr joprojām Krievijas puse nav paziņojusi, kuras institūcijas būs atbildīgas par bezdarbnieka pabalstu lietu apstrādi un invaliditātes grupas noteikšanu.

Labklājības ministrija vienas nedēļas laikā izskatīs Krievijas puses izteiktos piedāvājumus un nosūtīs precizētās versijas atkārtotai saskaņošanai. Vienlaikus Labklājības ministrija atkārtoti atgādinās par neizpildītajiem uzdevumiem, kas noteikti ekspertu tikšanās protokolā.

Attiecībā uz Jūsu jautājumu par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk – Līgums) informējam, ka šobrīd turpinās darbs pie Vienošanās izstrādes, kas nosaka Līguma piemērošanas kārtību (turpmāk – Vienošanās). 2008.gada 22.decembrī Latvijas puse nosūtīja komentārus par Vienošanās tekstu. 2009.gada 29.janvārī no Baltkrievijas puses tika saņemta vēstule ar norādi, ka atbilde par Latvijas puses komentāriem un priekšlikumiem vēl tiek gatavota un tiks sniegta tuvākajā laikā. Lai paātrinātu Vienošanās izstrādes gaitu, Latvijas puse marta beigās atkārtoti nosūtīja Vienošanās projektu caur diplomātiskajiem kanāliem.

Š.g. 4.jūnijā tika saņemta Baltkrievijas Republikas Darba un Sociālās aizsardzības ministrijas vēstule. Divu nedēļu laikā Labklājības ministrija izskatīs Baltkrievijas puses komentārus un sagatavos precizētu Vienošanās tekstu. Ja Baltkrievijas pusei nebūs jaunu komentāru, tad tiks uzsākts saskaņošanas process ar valsts institūcijām, kas ir nepieciešams Baltkrievijas pusei pirms Vienošanās parakstīšanas. Papildus informējam, ka Latvijas pusei nav jāveic Vienošanās saskaņošana ar citām institūcijām.

Atkārtoti apliecinām, ka Labklājības ministrija no savas puses darīs visu iespējamo, lai līgumi par sadarbību sociālās drošības jomā stātos spēkā pirms 2010.gada 1.janvāra.

Labklājības ministrs U.Augulis

Rīgā 2009.gada 17.jūnijā