Par funkciju auditu valsts arhīvu, tiesu ekspertīžu un transportlīdzekļu reģistrācijas jomā

26.jūnijā Funkciju audita komisija izskatīja trīs ziņojumus par audita rezultātiem un optimizācijas iespējām Valsts arhīvu ģenerāldirekcijā, Valsts tiesu ekspertīžu birojā, kā arī VAS “Ceļu satiksmes un drošības direkcija” (CSDD) un ar tām funkcionāli saistītajās iestādēs.

Funkciju auditā VAS “Ceļu satiksmes un drošības direkcija” un funkcionāli saistītajās iestādēs – valsts aģentūrā “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra” un valsts aģentūrā “Rīgas Motormuzejs” secināts, ka tehniskās apskates un kontroles jaunajiem vieglajiem automobiļiem, piekabēm un motocikliem varētu tikt veiktas tikai trešajā gadā pēc pirmās reģistrācijas, pēc tam saglabājot līdzšinējo kārtību – ikgadēju tehnisko apskašu veikšanu. Savukārt regulāras traktortehnikas tehniskās apskates ir atceļamas, atstājot minimālo prasību kontroli Valsts policijas ziņā gadījumos, kad traktors apturēts uz koplietošanas ceļiem. Audita darba grupa piedāvā reorganizēt Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru, apvienojot to ar CSDD. Tāpat ieteikts paralēli CSDD ļaut tehniskās apskates veikt arī valsts un auto ražotāju atzītiem servisa centriem, tādējādi veicinot privātā sektora iesaisti pakalpojuma nodrošināšanā.

Audita darba grupas aplēses liecina, ka, ieviešot audita ieteikumus, finansiālais ieguvums turpmākajos gados būtu vairāk nekā 655 tūkstoši latu, tostarp vairāk nekā 400 tūkstoši latu būtu tieši sabiedrības ietaupījums uz tehnisko apskašu veikšanas izmaksu rēķina.

Funkciju auditā valsts tiesu ekspertīžu iestādēs tika vērtētas piecas institūcijas: Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde, Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centrs, Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Ekspertīžu dienests un VSIA “Rīgas narkoloģijas un psihiatrijas centrs”. Ieteikumos piedāvāts pakāpeniski apvienot Tiesu ekspertīžu biroju un Kriminālistikas pārvaldi, tādējādi ietaupot 111 tūkstošus latu gadā. Lai optimizētu nozīmēto ekspertīžu skaitu un radītu nosacījumus privātā sektora iesaistei pakalpojuma sniegšanā, audita veicēji piedāvā finansēšanas modeļa maiņu, ieviešot principu “nauda seko pasūtījumam” un ļaujot pasūtītājam izvēlies lētāko, operatīvāko un kvalitatīvāko ekspertīžu veicēju. Provizoriskie aprēķini liecina, ka valsts budžeta ietaupījums pēc visu audita ieteikumu ieviešanas būtu vairāk nekā miljons latu.

Funkciju auditā Valsts arhīvu ģenerāldirekcijā un funkcionāli saistītās iestādēs – kopumā 17 institūcijās – secināts, ka arhīvu sistēma ir sadrumstalota, to veido savstarpēji konkurējošas iestādes, ir noteikti pārāk gari dokumentu glabāšanas termiņi, vairākos arhīvos tiek uzkrāti identiska satura dokumenti, kā arī nav noteikta privāto arhīvu licencēšanas un akreditēšanas kārtība. Audita darba grupa piedāvā apvienot visus arhīvus vienā iestādē – Latvijas Nacionālajā arhīvā, tādējādi samazinot administratīvās izmaksas, koncentrējot atbalsta funkcijas un samazinot kopējo uzkrāto dokumentu apjomu. Tāpat auditā ieteikts samazināt masveida izziņu izsniegšanu privātpersonām, turpmāk nodrošinot informācijas apmaiņu pašu valsts iestāžu starpā.

Īstenojot funkciju audita ieteikumus, valsts varētu ietaupīt gandrīz 1,5 miljonus latu gadā.

Visi audita ziņojumi, ar tiem saistītie materiāli un piedāvātie risinājumi tiks iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā galalēmuma pieņemšanai.

Šobrīd Funkciju audita komisija un darba grupas pabeigušas jau četrus horizontālos auditus. Maijā tika prezentēti Valsts ieņēmumu dienesta un ar to funkcionāli saistīto iestāžu – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas, Valsts proves uzraudzības inspekcijas – audita rezultāti, kura būtiskākais ieteikums ir integrēt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju Valsts ieņēmumu dienestā, tādējādi ietaupot 40 tūkstošus latu, un nodot daļu Valsts proves uzraudzības inspekcijas funkciju privātajam sektoram, pārejas periodā šo iestādi pārveidojot par valsts kapitālsabiedrību.

Nākamie horizontālie funkciju auditi paredzēti izglītības sektorā un uzņēmējdarbības jomā: lai samazinātu administratīvo slogu, tiks auditētas kontrolējošās institūcijas, kas veic uzraudzības, pārbaudes, sertifikācijas un akreditācijas funkcijas. Tāpat nākamajā kārtā tiks veikts audits par valsts reģistriem, datubāzēm un informācijas sistēmām, izvērtējot uzturēšanas izmaksas un iespējas šīs funkcijas nodot ārpakalpojuma sniedzējiem.

Funkciju audita komisija ir izveidota ar mērķi veicināt labas pārvaldības principu ieviešanu valsts pārvaldē un uzlabot valsts pārvaldes darbības efektivitāti. Auditu mērķis ir vienkāršot iestāžu institucionālo struktūru, samazināt valsts budžeta izdevumus, novērst funkciju dublēšanos, kā arī izvērtēt iespējas decentralizēt valsts pārvaldes funkcijas, nododot tās pārvaldes līmenim, kas atrodas tuvāk pakalpojumu saņēmējam. Auditu uzdevumi ir cieši saistīti ar administratīvā sloga mazināšanu un administratīvo procedūru vienkāršošanu konkrētās valsts pārvaldes darbības jomās.

Funkciju audita komisiju vada Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane. Komisijā darbojas vairāku ministriju valsts sekretāri, sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas, Valsts prezidenta un Saeimas pārstāvji.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments