Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropadome: Par aizdevumu Latvijai, finanšu uzraudzību, Lisabonas līgumu un ES enerģijas piegādes drošību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.06.2009., Nr. 97 https://www.vestnesis.lv/ta/id/193788

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Komisija: Par konkurētspējīgu Eiropas enerģijas tirgu

Vēl šajā numurā

26.06.2009., Nr. 97

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropadome: Par aizdevumu Latvijai, finanšu uzraudzību, Lisabonas līgumu un ES enerģijas piegādes drošību

 

18. un 19.jūnijā Briselē notika Eiropadomes sanāksme. Latvijas delegāciju vadīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, piedalījās arī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Eiropadomē tika izskatīti vairāki Latvijai būtiski jautājumi – par nākamās aizdevuma daļas izmaksu Latvijai, par ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam, kā arī Baltijas reģiona enerģijas tirgus starpsavienojumu rīcības plānu un Austrumu partnerību. ES valstu un valdību vadītāji panāca vienošanos par Īrijai nepieciešamajām juridiskajām garantijām un institucionālajiem jautājumiem saistībā ar Lisabonas līgumu, kā arī jauna ES finanšu uzraudzības ietvara izveidi un situāciju ES piena nozarē.

Eiropadomes, kas pulcēja 27 Eiropas Savienības dalībvalstu līderus, galaziņojumā tika iekļauts atsevišķs paragrāfs, kurā tiek izteikts stingrs atbalsts Latvijas valdības pieņemtajiem budžeta grozījumiem un vidēja termiņa valsts finanšu stratēģijai.

 “Eiropadome atbalsta budžeta taupības pasākumu pieņemšanu Latvijā, kuru mērķis ir plaša fiskālā konsolidācija šajā un nākamajā gadā. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji uzsver, ka pieņemto pasākumu stingra īstenošana kopā ar vidēja termiņa finanšu stratēģiju ir garantija starptautiskā aizdevuma programmas sekmīgai īstenošanai Latvijā. Dalībvalstu līderi stingri atbalsta Eiropas Komisijas nodomu veikt nākamās aizdevuma daļas izmaksu Latvijai.”

Eiropadomes secinājumos iekļautais paragrāfs dod mandātu Eiropas Komisijai sagatavot priekšlikumu par starptautiskā aizdevuma daļas pārskaitījumu Latvijai.

Eiropadome vienprātīgi vienojās kā kandidātu iecelšanai Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatā uz laiku no 2009. līdz 2014.gadam virzīt Žozē Manuelu Barrozu.

Kā vienojās 2008.gada decembra Eiropadome attiecībā uz Lisabonas līgumu, ES dalībvalstis pieņēma lēmumu par juridiskām garantijām, reaģējot uz Īrijas iedzīvotāju paustajām bažām attiecībā uz nodokļu politiku, tiesībām uz dzīvību, izglītību un ģimeni, Īrijas tradicionālo militārās neitralitātes politiku.

Ja Lisabonas līgums stāsies spēkā, Eiropadome vienojās turpmāk Eiropas Komisijas sastāvu veidot tā, lai tajā būtu viens pārstāvis no katras ES dalībvalsts.

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu skaitu Eiropadome nolēma, ka, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, 2009.gada jūnija vēlēšanās ievēlētajiem 736 deputātiem tiks papildus pievienotas 18 deputātu vietas. Tai skaitā Latvijai būs vēl viens deputāts Eiropas Parlamentā.

Eiropadome pieņēma vairākus lēmumus, lai izveidotu jaunu finanšu uzraudzības ietvaru, tā nākotnē aizsargājot Eiropas finanšu sistēmu un nepieļautu pagātnes kļūdu atkārtošanos. Pieņemtie lēmumi paredz izveidot Eiropas Sistēmisko risku padomi un Eiropas finanšu uzraugu sistēmu. Eiropas Sistēmiskās risku padomes uzdevums būs novērtēt un brīdināt par potenciālajiem draudiem finanšu stabilitātei, bet jaunās Eiropas finanšu uzraugu sistēmas darbības mērķis būs stiprināt pārrobežu finanšu institūciju uzraudzību, kā arī veikt finanšu institūcijām piemērojamo noteikumu harmonizāciju un sekot to ieviešanai.

Eiropadome apsprieda situāciju piena nozarē un aicināja Eiropas Komisiju sagatavot analīzi par esošo situāciju un nākt klajā ar iespējamajiem risinājumiem tirgus stabilizācijai.

Gatavojoties starptautiskajai klimata pārmaiņu konferencei Kopenhāgenā decembrī, ES dalībvalstis atkārtoti pauda apņemšanos veikt 30% emisiju samazinājumu, ja attīstītās pasaules valstis uzņemsies līdzīgus samazinājuma mērķus. Eiropadome uzsvēra, ka finansiālais ieguldījums cīņai ar klimata pārmaiņām jaunattīstības valstīs ir jāsniedz visām pasaules valstīm, izņemot vismazāk attīstītās valstis. Kā kritēriji finansējuma sadalē būtu jānosaka valsts maksātspēja un tās atbildība par emisijām. Diskusija par iekšējo finansējuma sadali ES tiks turpināta rudenī.

Lai mazinātu nelegālās migrācijas plūsmu radīto spiedienu un draudus Vidusjūras reģionā, Eiropadome vienojās, ka ir nepieciešama koordinēta pieeja bēgļa statusu ieguvušo personu pārvietošanai ES ietvaros. Šīs vienošanās īstenošana notiks, balstoties uz dalībvalstu brīvprātīgas dalības principu. Vienlaikus Eiropadome nolēma stiprināt sadarbību ar galvenajām nelegālo imigrantu izcelsmes un tranzītvalstīm, kā arī stiprināt ES Robežaģentūras (FRONTEX) lomu cīņā ar nelegālo imigrāciju.

Saistībā ar šā gada 10.jūnijā Eiropas Komisijas publicēto paziņojumu par Baltijas jūras reģionu Eiropadome aicināja ātri risināt šo jautājumu, lai 2009.gada oktobrī Eiropadome varētu apstiprināt ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam.

Eiropadome izteica gandarījumu par Baltijas reģiona enerģijas tirgus starpsavienojumu rīcības plānu kā svarīgu devumu, lai stiprinātu ES enerģijas piegādes drošību. Baltijas reģiona enerģijas tirgus starpsavienojumu rīcības plāns tika apstiprināts 17.jūnijā, kad Baltijas reģiona valstis parakstīja memorandu par Baltijas valstu energotīklu integrēšanu ES.

Diskutējot par energoapgādes drošību, ES valstu valdību vadītāji izteica bažas par gāzes piegādi no Krievijas caur Ukrainu un aicināja visas iesaistītās puses ievērot savas saistības, lai netiktu pārtraukta gāzes piegāde Eiropai.

Eiropadome pauda gandarījumu par Austrumu partnerības īstenošanas sākšanu un aicināja Eiropas Komisiju un nākamās ES prezidējošās valstis turpināt darbu saskaņā ar 2009.gada 7.maija Prāgas samita kopīgo deklarāciju.

Ārējo attiecību jomā ES valstu un valdību vadītāji apstiprināja arī Eiropadomes secinājumus par Afganistānu un Pakistānu, kā arī Tuvo Austrumu miera procesu.

 

Inese Allika, Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ES padomniece;
Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!