Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 2009.gada 25.jūnijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.06.2009., Nr. 97 https://www.vestnesis.lv/ta/id/193781

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pasākumu plāns par valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanu (kopsavilkumā)

Vēl šajā numurā

26.06.2009., Nr. 97

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 2009.gada 25.jūnijā


 

MK: Par pasākumu plānu valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai

25.jūnijā valdība atbalstīja pasākumu plānu valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizācijai.

Plāns paredz īstermiņa un vidēja termiņa pasākumus valsts pārvaldes strukturālo reformu ieviešanā. Lai samazinātu valsts pārvaldē nodarbināto skaitu, nodrošinātu vienkāršu institucionālo struktūru un caurspīdīgu un efektīvu iestāžu iekšējo uzbūvi, 2009.gadā ir plānots mainīt publisko aģentūru finansēšanas modeli, noteikt kritērijus iestādes iekšējās struktūras veidošanai, noteikt iestāžu savstarpējo informācijas apmaiņu pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem un turpināt starpinstitūciju funkciju auditu veikšanu. Lai nodrošinātu valsts kapitālsabiedrību darbības caurskatāmību, ir paredzēts izvērtēt esošo valsts kapitālsabiedrību meitasuzņēmumu lietderību.

Vidējā termiņā līdz 2010.gadam sadarbībā ar nevalstiskā un privātā sektora partneriem ir plānots izstrādāt modeli par atbalsta funkciju centralizāciju vai nodošanu privātajam sektoram. Lai samazinātu valsts pārvaldes izmaksas, ir plānots izstrādāt plānu valsts pārvaldes iestāžu finansiāli izdevīgam izvietojumam valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos.

Plānā tiek paredzēts izstrādāt koncepciju valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas vienkāršošanai, tostarp attiecinot šo sistēmu arī uz pašvaldības līmeni, kā arī amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tāpat ir plānots atcelt valsts pārvaldē atlikušās kompensācijas un pabalstus.

Lai maksimāli samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, šajā gadā tiks ieviests mehānisms, kurā tiks pārbaudīts katra normatīvā akta iespējamais administratīvais slogs iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī būs jāsamazina jau pastāvošais. Ieviestais mehānisms ļaus izvērtēt tiesību aktu ietekmi tieši uz mazajiem uzņēmumiem, kas ir Latvijas ekonomikas būtiska daļa. Ir plānots novērst administratīvo slogu arī struktūrfondu administrēšanā. Plāns paredz sagatavot risinājumus administratīvā procesa tiesā paātrināšanai, jo pašreizējā situācija, ka administratīvo lietu izskatīšana tiesā tiek nozīmēta uz 2010.gada otro pusgadu, nav atbilstoša labas pārvaldības principiem. Tāpat tiks sagatavots valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācijas plāns, lai nodrošinātu izmaksu efektīvu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu reģionos un novados.

Lai maksimāli samazinātu valsts pārvaldes administratīvos izdevumus, ir paredzēts sagatavot Ministru kabineta rīkojumu par dažādu pozīciju (elektronisko sakaru pakalpojumi, degviela, autoparka uzturēšana, apmācības, sponsorēšana) samazināšanu jau papildus pieņemtajiem 2009.gada budžeta grozījumiem. Ir plānots noteikt ministrijām uzraudzīt valsts kapitālsabiedrību izdevumu lietderību un atbilstību valsts interesēm, samazinot izmaksas par jau minētajiem administratīvajiem izdevumiem, par ko būs jāatskaitās Ministru prezidentam reizi pusgadā.

Lai nodrošinātu valsts pārvaldes izdevumu caurspīdīgumu, turpmāk valsts pārvaldes iestādēm būs jāpublicē informācija par saviem izdevumiem un noslēgtajiem līgumiem internetā.

Pasākumu plāns ir izstrādāts atbilstoši Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānam un balstīts uz sabiedriskajā apspriešanā gūtajiem ierosinājumiem.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

 

EM: Par 5% obligāto biodegvielas piejaukumu 95.markas benzīnam un dīzeļdegvielai

Lai no šā gada 1.oktobra ieviestu 5% obligāto biodegvielas piejaukumu 95.markas benzīnam un dīzeļdegvielai, Ekonomikas ministrija izstrādāja un 25.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēti grozījumi divos normatīvajos aktos: grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumos Nr.332 “Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu”; grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumos Nr.772 “Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību”.

Ekonomikas ministrija uzsver: ieviešot 5% obligāto biodegvielas piejaukumu (pēc tilpuma) 95.markas benzīnam un dīzeļdegvielai, samazināsies importētās degvielas apjoms par biodegvielas apjomu, kas tiks saražots Latvijā.

Izstrādājot grozījumus normatīvajos aktos, EM speciālisti konsultējušies ar biodegvielas ražotājiem, kā arī degvielas tirgotājiem un ražotājiem – Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju, Degvielas tirgotāju un ražotāju savienību, Latvijas Biodegvielas un bioenerģiju asociāciju, Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociāciju.

Ministru kabineta noteikumi Nr.332 “Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu” nosaka kvalitātes prasības Latvijas tirgū piedāvātajam benzīnam un dīzeļdegvielai, kas paredzēti iekšdedzes dzinēju ar dzirksteles aizdedzi un iekšdedzes dzinēju ar kompresijas aizdedzi darbināšanai, kā arī nosaka tirgus uzraudzības institūcijas, degvielas atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības kārtību.

Izstrādātie grozījumi nosaka, ka no šā gada 1.oktobra Latvijā bezsvina 95.markas benzīnu atļauts realizēt tikai ar pievienotu bioetanolu no 4,5 līdz 5% no kopējā benzīna tilpuma un dīzeļdegvielu tikai ar pievienotu biodīzeļdegvielu 4,5–5% apjomā no kopējā galaprodukta daudzuma.

MK noteikumi Nr.772 “Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību” nosaka, ka Latvijā atļauts realizēt svinu nesaturošu benzīnu, kuram pievienots dehidratēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti) bioetanols, ja absolūtā spirta saturs ir 5 tilpumprocenti no kopējā produktu daudzuma, un dīzeļdegvielu (gāzeļļu), kurai pievienota biodīzeļdegviela 5 tilpumprocentu apjomā no kopējā galaprodukta daudzuma.

Izstrādātie grozījumi paredz Latvijā atļaut realizēt svinu nesaturošu benzīnu, kurš satur dehidratētu (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti) bioetanolu, ja absolūtā spirta saturs ir 4,5–5  tilpumprocenti no kopējā produktu daudzuma, un dīzeļdegvielu (gāzeļļu), kurai pievienota biodīzeļdegviela 4,5–5 tilpumprocentu apjomā no kopējā galaprodukta daudzuma (attiecas arī uz A, B, C, D, E, F kategorijas dīzeļdegvielu (auksta filtra nosprostošanās punkta (CFPP) temperatūra līdz -20oC), savukārt prasības netiek attiecinātas uz arktiskos un bargos ziemas apstākļos izmantojamu 0., 1., 2., 3., 4. klases dīzeļdegvielu (auksta filtra nosprostošanās punkta (CFPP) temperatūra no -20oC līdz -44oC)).

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par administratīvo prasību samazināšanu muitas procedūrā “tranzīts”

Valdība 25.jūnijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtību, kā arī noteikumos par kārtību, kādā izsniedzamas atļaujas muitas deklarāciju iesniegšanai elektroniski.

Grozījumi MK noteikumos par kārtību, kādā izsniedzamas atļaujas muitas deklarāciju iesniegšanai elektroniskā veidā, paredz svītrot tiesību normas, ar kurām ir noteikta prasība iegūt deklarētāja pilnvarotā pārstāvja kvalifikācijas sertifikātu vai muitošanas speciālista kvalifikācijas sertifikātu. Paredzams, ka tādējādi tiks mazināts administratīvais slogs komersantiem.

Lai Latvijas muitā pašrocīgu parakstu tranzīta deklarācijām un citām normatīvajos aktos noteiktām deklarācijām varētu aizstāt ar elektronisku identifikācijas paņēmienu, tika pieņemti jauni MK noteikumi, kas reglamentē kārtību, kādā, muitojot preces, elektroniski iesniedz muitas deklarācijas.

Līdz ar to, lai izvairītos no normatīvajos aktos noteiktās kārtības dublēšanās, svītrotas atbilstošas normas MK noteikumos par muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtību.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par savas sistēmas aģentūru reformu pabeigšanu

Ar Iekšlietu ministrijas (IeM) nolikuma grozījumiem un pakļautībā esošā Sakaru centra nolikuma atzīšanu par spēku zaudējušu Ministru kabinets 25.jūnijā ievedis noslēguma fāzē pirms vairākiem mēnešiem sāktās iekšlietu sistēmas aģentūru reformas.

Valdības sēdē pieņemtie grozījumi MK 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.240 “Iekšlietu ministrijas nolikums” nosaka, ka no ministrijas padotībā esošo iestāžu saraksta ar 1.jūliju izslēdzams IeM Sakaru centrs, kas tiek pievienots IeM Informācijas centram, kā arī Iekšlietu īpašumu valsts aģentūra un valsts aģentūra “Materiālās rezerves”, kas abas tiek apvienotas, to vietā izveidojot Nodrošinājuma valsts aģentūru.

Ņemot vērā, ka Sakaru centrs turpmāk vairs nefunkcionēs kā Iekšlietu ministrijas padotības iestāde, valdības sēdē ministri atzina par spēku zaudējušiem arī Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.676 “Iekšlietu ministrijas Sakaru centra nolikums”.

Likvidējot un reorganizējot savā pakļautībā esošās valsts aģentūras un tiešās pārvaldes iestādes, IeM cer ietaupīt turpmāk ik gadu vairāk nekā 4,5 miljonus latu. Jau šogad par 598 879 latiem samazināti Informācijas centra un Sakaru centra izdevumi atalgojumam un preču vai pakalpojumu iegādei, bet “Materiālo rezervju” un Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras apvienošana ļautu ietaupīt vēl 4 042 604 latus budžeta līdzekļu. 

Arī iepriekš notikušas IeM aģentūru apvienošanas. Optimizējot padotības iestāžu struktūru, no šā gada 1.janvāra savu darbību izbeigusi valsts aģentūra “Iekšlietu ministrijas sporta centrs”, kuras funkcijas pārņēmusi IeM Veselības un sociālo lietu valsts aģentūra.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par grozījumiem normatīvajos aktos, reorganizējot ministrijas padotības iestādes

Saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā esošo iestāžu reorganizāciju, līdzekļu ekonomiju, birokrātiskā aparāta un administratīvā darba mazināšanu, kā arī lai nodrošinātu pašvaldību funkcijas izglītības jomā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR), 25.jūnijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināti IZM sagatavotie grozījumi vairākos normatīvajos aktos.

Saistībā ar pašvaldību funkciju nodrošināšanu izglītības jomā pēc ATR veikti grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.264 “Noteikumi par valsts pārbaudījumu kārtību akreditētās izglītības programmās” un grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumos Nr.97 “Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi”.

Ar 2009.gada 1.jūliju tiek reorganizētas vairākas IZM padotības iestādes, tāpēc jāveic grozījumi ar šīm iestādēm saistītajos normatīvajos aktos. Proti, grozījumi veikti MK 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.252 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, kā arī valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu atzīšanas kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju”, MK 2008.gada 2.septembra noteikumos Nr.715 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem”, MK 2008.gada 28.oktobra noteikumos Nr.908 “Noteikumi par Valsts statistiskās informācijas programmu 2009.gadam”, MK 2008.gada 20.novembra noteikumos Nr.943 “Tūristu gida sertificēšanas un pakalpojumu sniegšanas kārtība”, MK 2006.gada 16.maija noteikumos Nr.395 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”, MK 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”, MK 2000.gada 22.augusta noteikumos Nr.296 “Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību”, MK 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.32 “Kārtība, kādā tiek iesniegts un izskatīts iesniegums par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni”, MK 2007.gada 28.augusta noteikumos Nr.570 “Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība”, MK 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.650 “Augstākās izglītības programmas licencēšanas kārtība”, MK 2007.gada 24.aprīļa noteikumos Nr.278 “Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums”, MK 2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr.498 “Kārtība, kādā veicama valsts pētījumu programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontrole”, MK 2004.gada 23.novembra noteikumos Nr.965 “Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība”, MK 2003.gada 16.septembra noteikumos Nr.528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums”, MK 2007.gada 27.februāra noteikumos Nr.149 “Profesiju standartu izstrādes kārtība”, MK 2006.gada 3.oktobra noteikumos Nr.821 “Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība”, MK 2001.gada 6.marta noteikumos Nr.97 “Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi”. Savukārt par spēku zaudējušiem atzīti MK 2005.gada 16.augusta noteikumi Nr.603 “Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras nolikums”.

Saistībā ar to, ka Valsts izglītības attīstības aģentūra pārņem līdzšinējās Izglītības inovācijas fonda funkcijas, grozījumi veikti arī MK 2007.gada 24.aprīļa noteikumos Nr.278 “Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums”, kā rezultātā Valsts izglītības attīstības aģentūras kompetence papildināta ar līdzšinējām Izglītības inovācijas fonda funkcijām, nodrošinot to īstenošanu nākotnē, vienlaikus būtiski samazinot administrācijas izdevumus.

Saistībā ar IZM padotībā esošās Latvijas Zinātnes padomes reorganizāciju, nododot administratīvā darba uzdevumus Studiju fondam, ar 2009.gada 1.jūliju Studiju fonda nosaukums būs Studiju un zinātnes administrācija. Tāpēc tiek veikti arī grozījumi MK 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem”, grozījumi MK 2001.gada 23.oktobra noteikumos Nr.445 “Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts” un grozījumi MK 2006.gada 30.maija noteikumos Nr.443 “Valsts pētījumu programmu pieteikšanas, ekspertīzes un finansēšanas kārtība” un MK 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”.

 

IZM: Par iespēju paplašināšanu galvot par studiju un studējošo kredītiem

Turpmāk cilvēks varēs galvot par vairākiem studējošajiem, ja viņa ikmēneša ienākumi būs vienādi vai lielāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu, kura reizināta ar studējošo skaitu, par kuriem tiek galvots – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie un 25.jūnijā MK apstiprinātie grozījumi MK 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”.

Savukārt persona, kura pati saņem vai atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem vai no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu vai citus saņemtos kredītus, varēs galvot par studējošo, ja galvotāja ikmēneša kopējie maksājumi kredītsaistību dzēšanai nepārsniegs 40 procentus no kopējiem ikmēneša ienākumiem – arī to paredz grozījumi MK noteikumos.

Šobrīd, lai saņemtu studiju vai studējošā kredītu, ir nepieciešams kredīta galvinieks – pilngadīga rīcībspējīga persona, kurai ir regulāri ienākumi, kas mēnesī nav mazāki par valstī noteikto minimālo algu. Galvinieks var galvot par kredītiem vairākiem studējošajiem vienīgi tad, ja šie studējošie ir viņa bērni. Par galvinieku nevar būt persona, kura pati saņem vai atmaksā agrāk no valsts budžeta līdzekļiem vai kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņemtos kredītus.

Ierosinājumu paplašināt galvinieku loku izteica Latvijas Studentu apvienība, pamatojot to ar grūtībām atrast MK noteikumu prasībām atbilstošus galviniekus. Studentu priekšlikumi tika izskatīti sanāksmē, kurā piedalījās valsts institūciju, Latvijas Studentu apvienības un banku pārstāvji. Grozījumos tika iekļauti tie priekšlikumi, kurus atbalstīja visas ieinteresētās puses.

25.jūnijā apstiprinātais MK noteikumu projekts precizē arī kredīta galvinieka nomaiņas kārtību, paredzot, ka divu mēnešu laikā pēc kredītiestādes pieprasījuma galvinieks ir jānomaina. Ja tas netiek izdarīts, kredītiestāde ir tiesīga apturēt kredītu izmaksas. Noteikumu projektā precizēta kredītiestāžu sniegtās informācijas izmantošanas kārtība par kredīta ņēmējiem, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā nav veikuši regulārus kredīta un kredīta procentu maksājumus, neparedzot šīs informācijas publicēšanu internetā.

Latvijā vienotu studentu kreditēšanas politiku un studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas darbību un attīstību nodrošina Studiju fonds. Ar 2009.gada 1.jūliju Studiju fonda nosaukums būs Studiju un zinātnes administrācija. Tas saistīts ar IZM padotībā esošās Latvijas Zinātnes padomes reorganizāciju, nododot atsevišķus tās struktūrvienības uzdevumus Studiju fondam.

Šī reorganizācija tiek veikta, lai ievērotu valsts finanšu līdzekļu lietderīga izlietojuma apsvērumu aspektu un lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu ekonomisku, pārdomātu izlietojumu un plānošanu atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2009.gadam”. Reorganizācijas rezultātā tiks nodrošināta padomes un fonda līdzšinējo funkciju optimizācija un ekonomisks valsts budžeta līdzekļu izlietojums.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

RAPLM: Par izglītības iestāžu informatizācijas nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijai

Turpmāk Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.1.2. apakšaktivitāti “Izglītības iestāžu informatizācija” ieviesīs Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

25.jūnijā MK atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) priekšlikumu par aktivitātes nodošanu IZM pārraudzībā, lai nodrošinātu nepārtrauktību apakšaktivitātes ieviešanā un struktūrfondu līdzekļu iespējami ātru apguvi.

Iepriekš atbildīgā iestāde par apakšaktivitātes ieviešanu bija Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, kurš ar šā gada 1.jūniju tika pievienots RAPLM.

Apakšaktivitātes mērķis ir izglītības iestāžu nodrošināšana ar atbilstošu, izmaksu efektīvu, drošu un uzticamu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru, lai izglītības iestādēs un izglītības procesā plašāk un efektīvāk izmantotu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, tādējādi uzlabojot izglītības kvalitāti un efektivitāti.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!