• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar atbalstu piena lopkopībai un cūkgaļas ražošanai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.07.1999., Nr. 237/238 https://www.vestnesis.lv/ta/id/19378

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar atbalstu piena lopkopībai un cūkgaļas ražošanai (turpinājums)

Vēl šajā numurā

23.07.1999., Nr. 237/238

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar atbalstu piena lopkopībai un cūkgaļas ražošanai

Zemkopības ministrs Aigars Kalvītis savā pirmajā preses konferencē vakar, 22.jūlijā

K.JPG (18465 BYTES) Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Zemnieku noskaņojums laukos ir diezgan pesimistisks, — tā vakar preses konferenci iesāka zemkopības ministrs Aigars Kalvītis. Valstī gan veiktas vairākas strukturālas izmaiņas, pabeigta privatizācija, taču šiem procesiem nav jūtamas efektivitātes. Nakotnē ir jāpalielina lauksaimniecības loma.

A.Kalvītis uzskata, ka valsts atbalsts lauksaimniecībai trīs procentu apjomā no valsts kopbudžeta varētu būt pietiekams, taču līdz šim tas nav izlietots mērķtiecīgi. Piemēram, šogad subsīdiju programmai "Lauku vides atbalsts" paredzēti 620 tūkstoši latu, uz 1. jūniju no šīs summas izlietoti tikai 11 tūkstoši latu. Turpmāk subsīdiju programma tiks apstiprināta Ministru kabinetā, tā būs ilgtermiņa. Šajā gadā subsīdiju nolikums netiks kardināli mainīts tāpēc, lai zemnieki saņemtu to, kas solīts. Izstrādājot jauno valsts atbalsta nolikumu, par prioritātēm uzskatīs piena lopkopību un cūkgaļas ražošanu.

Ministrs atzīmēja, ka investīcijām un ražošanas attīstībai visracionālāk subsīdijas izmantojuši Bauskas, Jelgavas, Cēsu un Valmieras zemnieki. Kopumā šis darbs ir krasi jāuzlabo, jo nākamajā gadā iespējams Eiropas Savienības pirmsiestāšanās strukturālā fonda, programmas "Sapard" finansējums tieši šiem mērķiem. Pēc informācijas no Briseles, Latvija septiņos gados saņems apmēram 22 miljonus eiro ik gadu. Šādu summu Eiropas Savienība noteikusi, ievērojot lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaitu, lauksaimniecībā apstrādātās zemes platību, iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, kā arī valsts teritoriālās īpatnības.

— Es negribētu redzēt tādu Latviju, kurā ir tikai četri vai pieci attīstīti rajoni, bet pārējie ir depresīvi, — sacīja A.Kalvītis. Nākotnes vīzija ir Eiropas Savienība, arī lauksaimniecības politika orientēta šajā virzienā. Tādējādi palielināsies prasības ne tikai Latvijas ražotājiem, bet visai lauksaimniecības nozarei kopumā. Pēc ministra domām, īpaši būtiska būs zemnieku izglītošana.

Turpmāk lauksaimnieciskās ražošanas jautājumi tiks atdalīti no lauku attīstības jomas. Zemkopības ministrija uzņēmusies atbildību par lauksaimniecības attīstības problēmām, lai nerastos sociālā spriedze laukos.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!