Par ekonomikas stimulēšanu un strukturālajām reformām ar ES fondu palīdzību

Pieņemot sāpīgos budžeta grozījumus, paveikta tikai daļa Latvijas ekonomikas atveseļošanai nepieciešamo pasākumu, norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti. Turpmāk īpaša uzmanība jāpievērš Eiropas Savienības finansējuma izmantošanai, lai stimulētu mūsu valsts ekonomiku.

Komisija 17.jūnijā uzklausīja atbildīgo institūciju ziņojumu par aktuālo situāciju ES struktūrfondu finansējuma apguvē.

 “Vakar ar smagu sirdi pieņemtie budžeta grozījumi ir tikai viens no trim būtiskajiem pasākumiem, kas veicami Latvijas ekonomikas atveseļošanai. Nepieciešamas arī strukturālas reformas valsts pārvaldē un ekonomikas sildīšana, kurā galvenā loma ir Eiropas Savienības fondu finansējumam,” uzsvēra Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle. Viņa uzskata, ka, ņemot vērā birokrātisko un lēno ES fondu apguvi, nepieciešama vienota institūcija, kura pārraudzītu, lai ES līdzekļu izmantošana būtu efektīva un vērsta uz valsts ekonomikas ilgtspēju.

V.Paegle arī rosināja ES fondu apguves vienkāršošanai izveidot valdības un sociālo partneru darba grupu, līdzīgu tai, kāda jau strādāja, apspriežot budžeta grozījumus.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāve Ilona Kiukucāne norādīja, ka šobrīd ES fondu apguvē tiek veiktas dažādas operacionālas izmaiņas, kuras tomēr netiek saistītas ar Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību. “Runājam par fondu naudas izmantošanu ekonomikas atbalstam, bet labi zinām, ka šī nauda tur joprojām nav nonākusi,” teica LDDK pārstāve.

Viņa izteica viedokli, ka ES fondu sekmīgākai apguvei jāsasaista valsts prioritārās ekonomikas nozares ar zinātni un izglītību. Kā sēdē noskaidroja komisijas deputāti, no 2007.–2013.gada ES fondu finansējuma līdz 31.maijam bija noslēgti līgumi par aptuveni 700 miljoniem latu jeb 20,9 procentiem no pieejamā finansējuma.

Saeimas preses dienests