Par valdības pirmajām 100 dienām

Šodien, 19.jūnijā, paiet 100 dienas kopš Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītās valdības apstiprināšanas Saeimā (uzticība izteikta 12.martā – Red.). V.Dombrovskis, vērtējot 100 dienu laika posmu, uzsver, ka sakarā ar smago ekonomisko situāciju valstī šai valdībai nemaz netika dotas 100 dienas, lai iestrādātos: “Šīs valdības galvenais uzdevums bija budžeta izdevumu daļas ievērojama samazināšana un faktiski Latvijas vēsturē visgrūtāk tapušā budžeta pieņemšana, kam ir tikai viens mērķis – paglābt valsti no bankrota. To mēs esam paveikuši, lai gan emocionāli tas ir ārkārtīgi smags lēmums. Tomēr jāapzinās, ka, nesamazinot budžeta deficītu, situācija Latvijā varētu kļūt krietni nopietnāka.”

Nozīmīgākais valdības pirmo 100 dienu uzdevums ir bijis 2009.gada valsts budžeta grozījumu izstrādāšana, samazinot budžeta deficītu par 500 miljoniem latu. Grozījumi paredz valsts konsolidētā (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta) prognozētos ieņēmumus 4 022,5 miljonus latu, savukārt izdevumus – 4 687,2 miljonus latu.

Nākamais būtiskākais valdības mērķis ir bijis valsts pārvaldes iestāžu izdevumu samazināšana un strukturālo reformu īstenošana. 2009.gada valsts budžeta grozījumi paredz samazināt vēl 82 miljonus latu atlīdzībai valsts pārvaldē strādājošiem, kā arī izdevumi precēm un pakalpojumiem tiks samazināti par 2,5%. Strukturālo reformu īstenošanu nosaka Valsts kancelejas izstrādātais Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizācijai. Kopš 2009.gada sākuma valdībā ir pieņemti lēmumi par 24 valsts pārvaldes iestāžu likvidāciju. No gada sākuma līdz 30.aprīlim valsts pārvaldē ir atlaisti 5475 strādājošie.

Ņemot vērā bezdarba pieaugumu, valdība ir optimizējusi bezdarbnieku sistēmu un nodrošinājusi iespējas, lai bezdarbnieki, ģimenes ar bērniem un sociāli neaizsargātākās iedzīvotāju grupas nepaliktu bez iztikas līdzekļiem. Piesaistot Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansējumu, ir plānots ieviest darba praktizēšanu ar stipendiju. Tas nozīmē, ka bezdarbnieks saņems 100 latus par pilna laika darbu pašvaldībās sešu mēnešu garumā. Kopējais finansējums no ESF un valsts ir 20 miljoni latu. Kā nozīmīgs atbalsts potenciālajiem bezdarbniekiem plānota iemaņu un darba spēju saglabāšana dīkstāvē esošajiem darbiniekiem. Tās ir līdz sešu mēnešu ilgas apmācības, lietojot kuponu sistēmu. Kopējais pasākuma finansējums ir 10 miljoni latu.

Tāpat arī Labklājības ministrija savas kompetences ietvaros kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Zemkopības un Finanšu ministriju strādā, lai līdz augusta vidum valdībā iesniegtu rīcības plānu par to, kur cilvēkiem vērsties pēc palīdzības.

Valdība, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības atbalstu, ir sākusi īstenot Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu. Programma kopumā paredz Latvijas ekonomikā uzņēmējdarbības atbalstam iepludināt 600–700 miljonus latu. Reāli darbību jau ir sākuši vairāki finanšu instrumenti – aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai, kur kopējais finansējums ir 202 miljoni latu; garantijas konkurētspējas uzlabošanai, par kurām ir saņemti 72 pieteikumi no uzņēmējiem par kopējo summu 28 miljoni latu un vēl plānots ieviest valsts galvojumus par komersantu kredītiem, atbalstu riska kapitālam un tehnoloģiju pārnesei, augsta riska aizdevumu programmai, atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības sākšanai.

Būtisks ekonomikas atjaunošanas instruments ir no 1.jūnija ieviestā eksportkredīta garantiju sistēma un aprīļa vidū uzsāktā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes palielināšanas vai siltināšanas programma, kas tiek īstenota ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu.

Izstrādāti apspriežamie kritēriji ārstniecības iestāžu jaunajam attīstības plānam 2010.–2013.gadam (māsterplānam), kas paredz nosacījumus un vietas, kurās valsts turpmākajos gados plānot pirkt noteiktus veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem. Kritēriji šobrīd tiek apspriesti ar mediķu sabiedriskajām organizācijām (slimnīcu biedrību).

Lai valdība nodrošinātu atbalstu grūtībās nonākušajām zemnieku saimniecībām, Zemkopības ministrija piedāvā dažādus atbalsta instrumentus. Ja lauksaimniecības uzņēmumam vai zemniekam pietrūkst kredīta nodrošinājuma, Lauku attīstības fonds sniedz papildu garantiju šim kredītam. Šogad garantijas ir saņēmuši jau ap 60 lauksaimniecības uzņēmumu par kopējo vērtību vairāk nekā pieci miljoni latu. Tāpat programmas “Ražošanas plāna izstrāde un ieviešana saimnieciskās darbības stabilizēšanai” sniedz iespēju ekonomiskās grūtībās nonākušiem Latvijas lauksaimniekiem saņemt ekspertu palīdzību un konsultācijas, lai izvairītos no bankrota.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments