Par maksātnespējas procesa atvieglošanu

Saeimas Juridiskā komisija 3.jūnijā pirms galīgā lasījuma atbalstīja divus likumprojektus, kas paredz efektivizēt un padarīt pieejamāku maksātnespējas procesu.

 “Būtiskākais jaunums ir jauna nodaļa Maksātnespējas likumā, kas paredz iespēju debitoram un kreditoram savas attiecības risināt ārpustiesas procesā. Tas nozīmē, ka process būs vienkāršāks un elastīgāks, taču abu pušu rīcība arī ārpustiesas procesā būs tiesiski regulēta, ko līdzšinējā likuma redakcijas neparedzēja,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece. “Grozījumi Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā sagatavoti ciešā sadarbībā ar nevalstisko sektoru, tostarp banku un kredītņēmēju pārstāvjiem, un praktiķu iesaiste šajā procesā rada pamatu cerībai, ka jaunās iespējas tiesiskās aizsardzības jomā tiks izmantotas daudz plašāk.”

Piedāvātie likumu grozījumi paredz, ka, komercsabiedrībai vienojoties ar kreditoriem, var tikt īstenots arī ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Tas dotu iespēju sagatavot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu pirms tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas un pasludināšanas tiesā. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanā piedalās viss kreditoru kopums, arī nodrošinātie kreditori. Ārpustiesas procesa gadījumā lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Komisijas deputāti atbalstījuši arī vairākus citus priekšlikumus, kas maksātnespējas procesu padarīs pieejamāku, raitāku un lētāku.

Maksātnespējas likuma grozījumi paredz paplašināt to komercsabiedrību loku, kas var pretendēt uz tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu. No likuma tiks svītrota norma, kas paredz, ka tiesiskās aizsardzības procesu ierosināšanu var pieteikt, ja komercsabiedrības aktīvu vērtība pārsniedz kreditoru saistības, kurām iestājies izpildes termiņš.

Ar grozījumiem tiks samazināts nenodrošināto kreditoru balsu īpatsvars, kāds nepieciešams, lai tiktu atbalstīta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana. Jaunais regulējums paredz, ka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai būs jāsaņem piekrišana no tiem nenodrošinātajiem kreditoriem, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk par pusi no to prasījumu summas, kam ir iestājies izpildes termiņš. Patlaban piekrišana ir jāsaņem kreditoriem, kuru prasījumi veido divas trešdaļas no kopējās summas. Plānotās izmaiņas likumā nosaka, ka parādnieka naudas sodu pieaugums tiks apturēts līdz ar tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu, nevis pasludināšanu, kā tas noteikts patlaban.

Līdz diviem gadiem tiks pagarināts tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš. Patlaban šis termiņš ir viens gads, un tas nereti ir nepietiekami komercsabiedrībām, kam ir liels apgrozījums un manta, kuras pārdošanai nepieciešams vairāk laika. Līdz ar to šādiem uzņēmumiem ir problemātiski atrisināt grūtības un atgūt finansiālo stabilitāti viena gada laikā.

Turpmāk maksātnespējas procesu fiziskai personai varēs piemērot, ja tā nevar nokārtot parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 5000 latus un kurām iestājies izpildes termiņš. Līdz šim šis slieksnis bija noteikts 50 minimālo mēneša algu apmērā.

Grozījumi paredz mazāku administratora atlīdzību fiziskas personas bankrota gadījumā, nosakot to vienas minimālās algas apmērā ik mēnesi laika posmā no dienas, kad pasludināts tiesas spriedums par maksātnespējas procesu līdz maksātnespējas procesa izbeigšanai. Patlaban šī ikmēneša atlīdzība ir trīs minimālo algu apmērā.

Tāpat no piecām uz trim minimālajām mēnešalgām samazināta vienreizējā atlīdzība, ko fiziska persona maksā administratoram par pienākumu veikšanu. Patlaban vienreizējais maksājums 900 latu apmērā ir būtisks šķērslis, kas attur daudzus cilvēkus sākt maksātnespējas procesu.

No trim uz vienu mēnesi tiks samazināts termiņš, kādā kreditori var iesniegt prasījumu pret parādnieku. Tikai izņēmuma gadījumos šo termiņu varēs noteikt garāku – līdz trim mēnešiem.

Savukārt bankrota procedūras norises maksimālais termiņš tiks samazināts no septiņiem līdz pieciem gadiem.

Patlaban tiesiskās aizsardzības procesa dotās iespējas izmanto tikai niecīgs skaits uzņēmēju un fizisku personu. Pērn maksātnespējas process tika ierosināts 1500 komercsabiedrībām, taču tikai 13 gadījumos ierosināts tiesiskās aizsardzības process un tikai četros gadījumos tas tika pasludināts.

Plānots, ka par grozījumiem Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā Saeima lems 11.jūnija sēdē. Paredzēts, ka jaunās likumu normas būs spēkā no 1.jūlija.

Saeimas preses dienests