• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisija: Par jaunu stratēģiju cīņai ar krīzes ietekmi uz nodarbinātību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.06.2009., Nr. 91 https://www.vestnesis.lv/ta/id/193149

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par jauno Eiropas Preses brīvības hartu

Vēl šajā numurā

11.06.2009., Nr. 91

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisija: Par jaunu stratēģiju cīņai ar krīzes ietekmi uz nodarbinātību


 

ES atvēlēs 19 miljardus eiro no plānotā Eiropas Sociālā fonda finansējuma, lai atbalstītu cilvēkus, ko skārusi ekonomiskā krīze. ES arī piešķirs līdzekļus, un dalībvalstu līdzfinansējums 2009.–2010.gadam nebūs nepieciešams. Kopā ar Eiropas Investīciju bankas grupu un citiem partneriem tiks izveidots jauns ES aizdevumu mehānisms, kas nodrošinās mikrokredītus tiem, kam, iespējams, būs grūti dabūt līdzekļus jauna uzņēmuma vai mikrouzņēmuma izveidei. ES “Kopīgā apņemšanās nodarbinātībai” izvirza galvenās prioritātes un rīcību, kas nosargātu darba vietas un palīdzētu tiem, kas saskārušies ar grūtībām, vienlaikus tajā meklēts risinājums, kā atveseļot ekonomiku no krīzes.

Visu iesaistīto dalībnieku, arodbiedrību un darba devēju organizāciju, kā arī dalībvalstu un ES uzdevums ir kopīgiem spēkiem izpildīt šo apņemšanos. Priekšlikumus iesniegs ES līderiem, lai 18. un 19.jūnija Eiropadomes sanāksmē varētu par tiem vienoties.

 “Lai reaģētu uz finanšu un ekonomikas krīzi, Eiropa, ņemot vērā sociālo dimensiju, ir rīkojusies strauji. Šodien Komisija sper vēl vienu soli, uzņemoties kopīgas saistības un koordinējot ES, dalībvalstu un sociālo partneru rīcību, kas nosargās darba vietas un radīs jaunas,” sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. “Piemēram, mēs paātrinām ES atbalsta maksājumus miljardus eiro no Eiropas Sociālā fonda, lai cilvēki varētu pārkvalificēties; pašlaik vairāk nekā 9 miljoniem cilvēku gadā tie palīdz atrast darbu. Kopā ar starptautiskajām finanšu iestādēm, jo īpaši Eiropas Investīciju bankas grupu, mēs izveidosim jaunu mikrokreditēšanas mehānismu 500 miljonu eiro apmērā uzņēmēju atbalstam. Vēlamies, lai dalībvalstīs 5 miljoniem Eiropas jauniešu būtu iespējams iegūt praksi uzņēmumos. Aicinu Eiropadomi apstiprināt šo vērienīgo plānu.”

“Krīze sākās finanšu sektorā, bet tās sekas pašlaik jūt ikviens,” teica ES nodarbinātības komisārs Vladimirs Špidla. “Pēdējos mēnešos esam cieši sadarbojušies ar valstu valdībām un nodarbināto un darba devēju organizācijām, mēģinot rast labākos paņēmienus cīņā ar krīzes sociālajām sekām. It sevišķi mums jācenšas nodarbināt jauniešus. Nedrīkstam viņiem ļaut atteikties no iespējām iekļūt darba tirgū. “Kopīgā apņemšanās nodarbinātībai” ir spēcīga, tālredzīga un koordinēta programma cīņai pret bezdarbu, darba vietu izveides atbalstam un stabilas ekonomikas atveseļošanas nodrošināšanai.”

Komisija ierosinājusi trīs galvenās prioritātes: nodarbinātības saglabāšana, jaunu darba vietu radīšana un mobilitātes veicināšana; prasmju uzlabošana un pielāgošana darba tirgus vajadzībām; vairāk darba iespēju. Tās jāuztver kā papildinājums citām darbībām, ko veikusi Komisija, cīnoties ar krīzi, tostarp nesenajiem priekšlikumiem par finanšu uzraudzību un priekšlikumu Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda darba uzlabošanai krīzes laikā. Priekšlikumi ir saderīgi arī ar ES darba tirgu reformēšanas ilgtermiņa stratēģijām, tostarp ar Lisabonas stratēģiju. Īpaši liela uzmanība veltīta jauniešiem, lai nodrošinātu viņiem mācību un darba iespējas, kas vajadzīgas, lai jaunieši šogad krīzes dēļ nepalaistu garām iespējas līdzdarboties darba tirgū.

Komisija ierosina vairākas darbības, tostarp šīs.

• Paātrināt 19 miljardu eiro plānotā finansējuma piešķiršanu darba vietu saglabāšanai vai pārejai uz jaunu darbu, ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu uzlabojot prasmes, veicinot uzņēmējdarbību un uzlabojot publiskā sektora nodarbinātības pakalpojumus. Par 2009. un 2010.gadu Komisija var atlīdzināt dalībvalstu deklarētos izdevumus 100% apmērā. Tātad minētajā laikposmā nav nepieciešams valsts līdzfinansējums, tā ka projektus, kas palīdzētu cilvēkiem, var īstenot ātrāk.

• No pašreizējā ES budžeta piešķirt vēl 100 miljonus eiro, kas kopā ar finansējumu no starptautiskām finanšu iestādēm, konkrēti, no Eiropas Investīciju bankas grupas, būs vairāk nekā 500 miljoni eiro, ko paredzēts izmantot, lai izveidotu jaunu ES mikrokreditēšanas mehānismu. Šie mikrokredīti palīdzēs uzņēmējiem, kam ir risks nesaņemt līdzekļus uzņēmuma izveidei, piemēram, tāpēc ka tie nesen kļuvuši bezdarbnieki, un veicinās nodarbinātību mikrouzņēmumos, kas saskārušies ar kredītkrīzi.

• Apņemties jauniešiem, kas saskārušies ar bezdarbu, nodrošināt vismaz 5 miljonus prakses vietu visā ES; izvirzīt mērķi nodrošināt jauniešiem, kas ir bez darba, iespējas drīzumā apmeklēt mācības vai strādāt.

• Atbalsts, arī no ESF, shēmām, kuru uzdevums ir saglabāt dzīvotspējīgu nodarbinātību, nodrošinot īslaicīga darba un mācību iespējas.

• Tūlītēja palīdzība bezdarbniekiem izvairīties no ilgstoša bezdarba un zaudēt svarīgas prasmes, ieskaitot priekšlikumus par drīzu mācību vai darba iespēju nodrošināšanu visiem bezdarbniekiem: viena mēneša laikā jauniešiem, kas jaunāki par 20 gadiem, divu mēnešu laikā tiem, kas jaunāki par 25 gadiem, un trīs mēnešu laikā tiem, kuri jau sasnieguši 25 gadu vecumu. ESF jāatbalsta šo “jauna sākuma” mērķu sasniegšana.

• Palīdzēt atgriezties darbā tiem, kas ir visnelabvēlīgākajā situācijā, piemēram, nodrošināt mazākas darbaspēka izmaksas (kas nav alga), darbā pieņemšanas stimulus un veicināt zemas kvalifikācijas darba iespējas mājsaimniecībā un aprūpē.

Jauns tiešsaistes pakalpojums “match and map”, kas palīdzēs darba meklētājiem pielāgot savas prasmes vakancēm visā Eiropā ar jau izveidotā Eiropas nodarbinātības portāla “Eures” starpniecību, un apņemšanās bezdarbniekiem, kas meklē darbu citā dalībvalstī, nodrošināt tiesības vismaz pusgadu saņemt bezdarba pabalstu, uz kuru tiem būtu bijušas tiesības valstī, kurā tie uzturas.

• Izvirzīt priekšplānā prasmju uzlabošanu un pielāgošanu darba tirgus vajadzībām, Komisijai analizēt Eiropas Savienības darba tirgus pašreizējās un nākotnes vajadzības pa sektoriem, ieskaitot “zaļās” prasmes.

• Praktisku instrumentu kopa, kas palīdzētu uzņēmumiem, darbiniekiem un viņu pārstāvjiem labāk sagatavoties uzņēmuma pārstrukturēšanai un pārvaldīt to.

• Ceļvedis par mācībām mazajos uzņēmumos, kas palīdzētu MVU saglabāt un iegūt vajadzīgās prasmes.

3.jūnija paziņojums ir tapis, īstenojot 7.maija ES nodarbinātības samita iniciatīvas. Komisijas izstrādātie priekšlikumi tiks iesniegti Eiropadomes 18. un 19.jūnija sanāksmei, kurā Komisija aicinās valdību vadītājus apstiprināt “Kopīgo apņemšanos nodarbinātībai”. Par stratēģijas “Kopīgā apņemšanās nodarbinātībai” īstenošanas gaitu un ietekmi uz Lisabonas stratēģijas īstenošanu pēc 2010.gada Komisija ziņos 2010.gada pavasara Eiropadomē.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!