Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Ineta Ziemele intervijā Jānim Plepam. Starptautiskās tiesības ir valsts interesēs

Šā gada pirmā puse Latvijā lielā mērā aizritējusi diskusijās par cilvēktiesībām. Ekonomiskā krīze un valsts budžeta tēriņu ierobežošana bijusi par pamatu tik bieži dzirdētajām atsaucēm uz valsts pienākumu nodrošināt personu sociālās tiesības un tiesiskās paļāvības principa tvērumu. Pēc Lieldienām Latvijā viesojās Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidents Žans Pols Kosta ar oficiālu Eiropas Cilvēktiesību tiesas delegāciju. Savukārt maija nogalē Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta sāka izskatīt lietu “Kononovs pret Latviju”, kurā nozīmīgi ir ne tikai cilvēktiesību, bet arī Latvijas valstiskuma atjaunošanas jautājumi. “Jurista Vārds” tikās ar autoritatīvo starptautisko tiesību un cilvēktiesību speciālisti – Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi profesori Dr.iur. Inetu Ziemeli, lai pārrunātu Latvijai aktuālus tiesību jautājumus.

• Jānis Neimanis. Tiesībpolitiska kļūda ceļu satiksmes regulējuma jomā

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.571 “Ceļu satiksmes noteikumi” uz Latvijas ceļiem ir atļauts pārvietoties ar transportlīdzekļiem, kuru faktiskā masa nepārsniedz 40 tonnas (izņemot ar speciālām atļaujām). Ar 2009.gada 22.janvāra likuma “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”1 9.punktu izdarīti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.33 panta septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā un vienpadsmitajā daļā. Ar šā likuma spēkā stāšanos būtiski (vairāk nekā sešas reizes) samazināti administratīvā soda apmēri kravas nosūtītājiem – juridiskajām personām – par autopārvadājumu neatļautu veikšanu ar īpaši smagām kravām. Rakstā analizēta likumprojekta sagatavotāju griba, likumdevēja griba un tiesībpolitiskās sekas.

• Kristaps Krētainis. Komercreģistra iestādes kompetence

Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.pants ir centrālā tiesību norma komercreģistra vešanas administratīvajā procesā, jo tajā ietvertās formas regulē lēmuma pieņemšanas procedūru par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā un iesniegto dokumentu reģistrēšanu (pievienošanu reģistrācijas lietai). Var teikt, ka administratīvais akts par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā un/vai dokumentu reģistrāciju, kurā kā piemērojamās tiesību normas nav norādīts likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.pants, ir uzskatāms par prettiesisku. Komentējamā panta pirmajā daļā noteikti kritēriji, pēc kuriem UR valsts notāram ir pienākums izvērtēt iesniegtos dokumentus. UR valsts notārs ir ierēdnis, kuram ir pienākums izskatīt UR vestajos reģistros iesniegtos dokumentus un atkarībā no iesniegto dokumentu apjoma un satura izdot atbilstoša satura administratīvo aktu. Nosaukums “valsts notārs” ir vēsturiski saglabājies no laikiem, kad uzņēmumu reģistrācija 1990.gadā uzticēta valsts notāriem. Šā vēsturiskā amata nosaukuma dēļ valsts notārus nereti kļūdaini jauc ar zvērinātiem notāriem.

• Ilze Pumpuriņa. Vai likumdevējs var atļauties būt nekonsekvents

Vieni no idejiski būtiskākajiem likumiem, kas nošķir “padomju laikus” no “4.maija Latvijas”, ir likumi, kas attiecas uz īpašuma tiesību reformu. Jau nākamajā gadā pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas tika pieņemti likumi “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” un “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem“, kuri bijušajiem namīpašumu īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ļāva pretendēt uz šo īpašumu atgūšanu, un vairāk nekā 10 300 namīpašnieku (no denacionalizēto māju īrnieku tiesību aizstāvības biedrības “Ausma” 1.08.2006. rezolūcijas) tagad ir atguvuši savus vai saviem radiem agrāk piederējušos īpašumus. Tāpat tika veikta zemes reforma, kas pakāpeniski sakārtoja zemes lietošanas un īpašuma tiesiskās attiecības, radot tiesisko pamatu zemes lietotāju un īpašnieku tiesību aizsardzībai. Šie likumi daļēji atjaunoja pēc 1940.gada 21.jūlija, tas ir, pēc īpašumu nacionalizācijas aktiem (piemēram, 22.07.1940. Saeimas pieņemtās Deklarācijas par zemes pasludināšanu tautas īpašumā, LPSR AP prezidija 28.10.1940. dekrēta “Par lielo namu nacionalizāciju” u.c.), iedragāto sociālo taisnīgumu attiecībā uz plašu fizisko personu grupu.

“Jurista Vārda” redakcija