Frakciju viedokļi pēc 2009.gada 28.maija sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

A.Kāposts
(ZZS frakcija):

Es bez tiem jautājumiem, kuri bija šodienas sēdes darba kārtībā un par kuriem arī tika daudz debatēts, tomēr gribu parunāt par dažām lietām, kas ir ārpus tā visa darītas.

Viens no šādiem jautājumiem, kuri ļoti satrauca mūsu vēlētājus, bija Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras liktenis. Šo jautājumu tomēr esam spējuši atrisināt, un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra paliek tādā pašā statusā, kādā tā bija. Kaut arī bija ļoti lieli spēki, kas gribēja apvienot to ar CSDD un tādējādi izjaukt ierasto kārtību, pie kādas cilvēki bija pieraduši.

Otrs smags jautājums, kas ir priekšā un skar arī lauksaimniekus, ir akcīzes nodoklis, kura administrēšana tomēr ir ļoti sarežģīta. Un atmaksas kārtība... Kāpēc cilvēki atsakās no akcīzes nodokļa atmaksas saņemšanas? Pašlaik notiek šā jautājuma risināšana. Ir doma, ka ar nākamo gadu varētu ieviest iekrāsoto degvielu, lai reāli atrisinātu visas šīs problēmas un atvieglotu ražotājiem darbu.

Trešā lieta, uz ko gribu vērst jūsu uzmanību, ir tā, ka 6.jūnijā ir pašvaldību vēlēšanas. Tiekoties ar vēlētājiem, dzirdam ļoti lielas negācijas. Cilvēki runā par to, ka neies uz vēlēšanām. Bet es tomēr gribu akcentēt, ka ir jāiet un jāizsaka savs viedoklis, jo, ja neaizies, pēc tam atkal var pienākt tāds brīdis, kad kaut kas nebūs tā, kā vajag. Paši esam vainojami pie tā, ka esam neapmierināti ar to, kas ir mūsu priekšstāvji.

Un jāatceras, ka 6.jūnijā ir arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas un ka tie cilvēki, kas strādās Eiropā, taču strādās pie likumdošanas aktiem, kuri reāli būs jāievēro arī Latvijai! Ja tur nebūs mūsu cilvēku, tad tie, kas tur strādās... Ja jūs neizdarīsiet savu izvēli, tad būs, kā būs, un jūs atkal kārtējo reizi varēsiet ar rūgtumu sacīt: “Mums jau nekā nav, jo mūsu priekšstāvji tur nestrādā.”

Novēlu veiksmi vēlēšanās!

S.Bendrāte
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodienas sēde jau, lūk, ir beigusies, tā ilga līdz pusdienas laikam. Tomēr tā bija diezgan intensīva, un par vairākiem jautājumiem mēs ilgāku laiku diskutējām.

Pirmās lielās diskusijas mums bija par pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu Ministru kabineta darbībā”. Protams, šajā krīzes laikā, kas ļoti smags mums visiem, tā ir ārkārtīgi pateicīga tēma – “spēlēties” ar vecāku pabalstiem un šādi kacināt sabiedrību. Tomēr šis pieprasījums tika izskatīts pēc būtības; nācās arī atgādināt deputātiem, kā vispār veidojas sociālais budžets un no kā mēs vispār varam vai nevaram maksāt šos vecāku pabalstus. Kā zināms, tie ir sociālā budžeta ietvaros jāmaksā. Tas ir diezgan grūti, jo sociālās apdrošināšanas budžets jau tā ir ļoti noslogots. Un arī tas bija kļūdains lēmums – uzvelt šos vecāku pabalstus tieši uz šā budžeta pleciem. Tomēr, runājot par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, jāteic, ka tas tiek ievērots. Proti, pēc deviņiem mēnešiem stāsies spēkā vecāku pabalsta ierobežojumi tieši strādājošajiem vecākiem. Līdz ar to šis princips ir ievērots, un tāpēc Saeimas deputāti noraidīja šo pieprasījumu.

Otrs jautājums, par ko bija samērā lielas debates, bija likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Skaidrs, ka tas ir ļoti sāpīgs jautājums. Tomēr šajos likuma grozījumos nebija iespējams atbalstīt kolēģu priekšlikumus, jo šeit noteicēji šobrīd ir starptautiskie aizdevēji un tas dokuments par vienošanos, ko iepriekšējā – Godmaņa – valdība ir noslēgusi ar starptautiskajiem aizdevējiem, un tātad šis jautājums ir jāsaskaņo ar viņiem. Un šodien un rīt... šīs sarunas arī turpmākajās dienās notiek Latvijā. Valdība jau ir pateikusi, ka, protams, ļoti loģiski būtu samazināt pievienotās vērtības nodokli gan grāmatām, gan malkai, gan tūrisma nozarei, ja vien būs iespējams vienoties par to ar starptautiskajiem aizdevējiem, ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvjiem. Tās sarunas tātad šobrīd notiek. Cerēsim, ka tās būs sekmīgas. Un, ja tas tā būs, tad mēs varēsim izdarīt likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” mums tik ļoti vajadzīgos grozījumus.

Vēlos pateikt arī to, ka valdība, strādādama šobrīd, šajā grūtajā laikā... Mēs, protams, gaidām ziņas par to, kādi ir tie soļi, kurus valdība ir spērusi pretim uzņēmējiem un, tā teikt, lielākas darba vietu aprites radīšanai.

Gribu uzsvērt trīs punktus Ekonomikas ministrijas darbībā.

Pirmkārt, ar 1.jūniju eksporta garantijas saņems uzņēmēji. Valsts spēs garantēt eksporta kredītu vismaz ceturtdaļmiljarda latu apmērā. Ar 1.jūniju! Ielāgojiet to, uzņēmēji, kuri ļoti to gaida!

Otrkārt, arvien lielāka interese ir par māju siltināšanas programmu. Sākumā nevarējām vien saprast, kāpēc nav šīs intereses, taču tagad, pēdējo divu nedēļu laikā, jau ir 30 projekti iesniegti, un valsts sedz vismaz pusi no finansējuma. Tā ka esiet atsaucīgi, esiet aktīvi, lai jūs varat izmantot šo iespēju!

Un, treškārt, Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem. Un tātad varēs ražot zaļo enerģiju arī turpmāk Latvijā, bet iepirkšanas cena būs ievērojami samazināta, tādējādi izlīdzsvarojot to, ko valsts var atļauties segt un kas arī, loģiskāk, būtu sedzams.

Un visbeidzot gribu teikt, ka, protams, mēs Saeimā šobrīd ļoti, ļoti gaidām budžetu. Saeimā tas parādīsies jau nākamās nedēļas sākumā, un, protams, tad būs ļoti karstas debates un ļoti karsts laiks Saeimā.

Neaizmirstiet šajā lielo diskusiju laikā aiziet arī uz vēlēšanu iecirkņiem, jo būtiski ir ievēlēt labas pašvaldības un arī labākos mūsu pārstāvjus Eiropas Parlamentā!

Lai mums labi viss izdodas!

J.Porietis
(Tautas partijas frakcija):

Bez jau minētajiem likumprojektiem šodien Saeima izskatīja arī grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, kuri vērsti uz papildu pilnvaru piešķiršanu finanšu ministram.

Šajā situācijā šādu pilnvaru piešķiršana, protams, ir pamatota, jo tas dod iespēju finanšu ministram aizkavēt maksājumus, ja ir kritiska finansiāla situācija valstī.

Nu atliek vienīgi izteikt cerību, ka finanšu ministrs, vienalga, kurš tas kādā brīdī būtu, izmantos šīs pilnvaras godprātīgi un profesionāli. Likumā, protams, ir iestrādāta arī norma, kas ļauj cerēt, ka tas tā būs, jo galavārds par finanšu ministra lēmumu tomēr ir sakāms Ministru kabinetam, kas tad arī apstiprinātu vai neapstiprinātu tādu vai citādu finanšu ministra ārkārtas lēmumu.

Es domāju, ka būtisks bija arī likumprojekts par publisko un privāto partnerību, kas tika šodien skatīts otrajā lasījumā un pieņemts. Šis likums ļaus precīzāk sadarboties dažādu valstij vajadzīgu objektu celtniecībā un citādā sadarbībā ar privātajiem partneriem.

Gribu pastāstīt arī par to, kas notiek Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Šodien Saeimai tika nodoti izskatīšanai grozījumi Jaunatnes likumā. Tika aicināts iekļaut normu, ka jauniešiem ir, tā teikt, jāmācās darba tikums un patriotisms, tas visādi jāveicina.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šobrīd tiek skatīts Izglītības likums, un diezgan spraigas debates izvēršas arī par tādu jautājumu kā izglītojamo pienākumi, jo, kā mēs zinām, šobrīd likumos pārsvarā ir akcentētas izglītojamo tiesības, bet par šiem pienākumiem ir runāts mazāk. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas dalībnieki bija vienisprātis, ka likumā tomēr arī šie pienākumi ir jānostiprina. Teiksim, izglītojamo pienākums (protams, netraucējot tiešo mācību darbu) saskaņā ar skolas iekšējās kārtības noteikumiem būtu arī piedalīšanās skolas un skolas apkārtnes uzkopšanā un sakārtošanā. Tas ļautu skolu direktoriem saprātīgās devās iekļaut skolu iekšējās kārtības noteikumos normas par skolēnu piedalīšanos šajā vides uzlabošanā, jo dažreiz gadās, ka tad, ja direktori, labu gribot, iekļauj šādas normas iekšējās kārtības noteikumos, tie nonāk zināmā nesaskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Un vakar bija ļoti nozīmīga Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā tika izskatīts jautājums par mūzikas vidusskolu situāciju paredzamās reorganizācijas kontekstā. Uz tikšanos bija ieradies kultūras ministrs, bija arī mūzikas vidusskolu direktori.

Protams, ņemot vērā situāciju, kādā ir mūsu valsts, izmaiņas ir nepieciešamas. Taču sanāksmē tika izteikta doma, ka tomēr vairāk vajadzētu izdebatēt šīs reorganizācijas formulu un ka tomēr darba pasūtītājam, kas šajā gadījumā ir Kultūras ministrija, vajadzētu vairāk un precīzāk saskaņot viedokļus ar reālajiem darba darītājiem, tas ir, mūzikas vidusskolām un to vadītājiem. Jo skolu apvienošana, pārprofilēšana un atsevišķu programmu nefinansēšana ir tomēr tādi diezgan radikāli jautājumi, kurus, uz tiem tikai no viena skatpunkta raugoties, varētu atrisināt ne visai precīzi.

Izskanēja arī jautājums par to, vai būtu lietderīgi atjaunot likumā normu, kas kādreiz deva iespēju mūzikas vidusskolās iegūt vidējo pedagoģisko izglītību. Prakse bija ļoti laba šā līmeņa pedagoģiskajai izglītībai, un tāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolēma šim jautājumam pievērsties detalizētāk.

Un nobeigumā es, kā to jau darīja mani kolēģi, gribu visus Latvijas pilsoņus aicināt neiekļauties to cilvēku skaitā, kuri uz vēlēšanām nedosies, bet tomēr iet uz vēlēšanām un izteikt savu attieksmi atbilstoši savai pārliecībai.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Nepareizi aprēķini, saspringta darba atmosfēra un haoss – tā pēdējā laikā izskanējušo valdības pretrunīgo paziņojumu virkni un ministru savstarpējās attiecības skaidro “Saskaņas Centrs”.

Viens no valdības darba stila piemēriem ir ķeršanās pie māmiņu algām, 12.maijā paziņojot, ka māmiņu algu griesti būs 500 latu un strādājošiem vecākiem pabalsts nebūs lielāks par 50 procentiem. Pēc valdības sēdes tika paziņots, ka tas skars vecākus, kuru bērni pasaulē nāks pēc 1.jūlija, taču jau nākamajā dienā Labklājības ministrija paziņoja, ka pārmaiņas skars visus bērnu vecākus. Tam tajā pašā dienā nepiekrita premjers, aizliegdams “apgriezt” pabalstus vecākiem, kuru bērni dzimuši līdz 1.jūlijam. Galu galā 19.maijā valdība nolēma lūgt Tieslietu ministrijas atzinumu par māmiņu algām, negribīgi atzīdama, ka runa ir par tiesiskās paļāvības principu. Savukārt 26.maijā tika nolemts māmiņu algas likt mierā vēl uz gadu.

Līdzīgas neskaidrības bija aprīļa nogalē, kad attiecībā uz izmaiņām bezdarbnieka pabalsta izmaksas kārtībā finanšu ministra Repšes teikto pēc divām stundām preses konferencē apstrīdēja labklājības ministrs Augulis, kurš sacīja: “Neko nezinām par Repšes priekšlikumiem.”

Arī veselības ministrs Eglītis tāpat kā Repše, Augulis un Dombrovskis, kuri it kā bija kopā lēmuši par budžetu, sacīja, ka viņam un Repšem esot dažāda izpratne par veselības aprūpes jomu.

“Saskaņas Centrs” šāda darba stila cēloņus saskata valdībā esošo partiju iekšējās pretrunās, savtīgumā un negribēšanā atklāti komunicēt ar sabiedrību; kā cēloņus var minēt arī saspringto situāciju valsts ekonomikā un nekompetenci. Viss komunikācijas process parāda haosu amatpersonu un tām pakļauto darbinieku rīcībā. Publiskie izteikumi atklāj dziļākos procesus, kas liecina, ka nav skaidras stratēģijas, spējas pieņemt atbildīgus lēmumus.

Valdības rīcība ir nesakarīga, sadrumstalota, pretrunīga, neuzticama. Aiz katra paziņojuma amatpersonas vienlaikus cenšas arī kaut ko noslēpt, tāpēc izteikumos grūti saklausīt skaidrību un noteiktību. Esam pamanījuši, ka pretrunas pašus ministrus un valsts sekretārus nesatrauc. Mēs neesam dzirdējuši nevienu atvainošanos, savas kļūdas atzīšanu.

Tieši šī attieksme rada sabiedrībā depresiju, neticību rītdienai un uzticību “Saskaņas Centram”. “Saskaņas Centrs” prognozē, ka attiecības un darba stils valdībā nemainīsies. Lai tas notiktu, valdībā vajadzētu strādāt citām partijām, politiķiem un padomniekiem.

Jau nākamajā Saeimas sēdē “Saskaņas Centrs” ierosinās iestrādāt mūsu valsts pamatlikuma – Satversmes – 105.pantā normu, ka ikvienam ir tiesības uz mājokli. Uzskatām, ka mūsu likumprojekts krīzes apstākļos ir ļoti aktuāls.

Karstas debates šodien Saeimā izraisīja “Saskaņas Centra” deputātu Ribakova un Rubika priekšlikums samazināt PVN likmi grāmatām, viesnīcu pakalpojumiem, kā arī tūrisma nozarei. Diemžēl šis priekšlikums tika noraidīts.

Mēs uzskatām, ka nav nereālu mērķu, ir tikai drusku nereāli izpildes termiņi.

V.Buhvalovs
(PCTVL frakcija):

Man gribētos pievērst jūsu uzmanību divām ļoti nopietnām, ļoti smagām problēmām.

Šodien visi deputāti saprot, ka pievienotās vērtības nodokļa nesenā palielināšana zālēm, grāmatām, tūrisma biznesam bija liela kļūda. Budžets ne tikai nevinnēja, bet zaudēja lielas naudas summas. Šodien PCTVL frakcija iesniedza likuma labojumus, lai kļūdu labotu un PVN samazinātu. Diemžēl valdošās koalīcijas deputāti liekulīgi mūsu priekšlikumu noraidīja.

Un otrā problēma. PCTVL frakcija daudzkārt tika iesniegusi grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kuri paredzēja aizliegumu izlikt uz ielas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, neierādot citu dzīvojamo platību. Nesen Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēdē tika izskatīts jautājums par Bērnu tiesību aizsardzības centra Rīgas domē reorganizāciju. Šā centra juristi arī nodarbojās ar bērnu tiesību aizsardzību, tajā skaitā to bērnu aizsardzību, kuru ģimenes ar tiesas spriedumu tiek izliktas uz nekurieni. Un darba šiem juristiem ir pietiekami daudz.

Pašreiz, apstākļos, kad ekonomiskā krīze aizvien padziļinās, PCTVL frakcija piedāvā pievienot Bērnu tiesību aizsardzības likumam tikai vienu rindiņu: “Ģimene ar nepilngadīgu bērnu nevar tikt izlikta no dzīvojamās telpas, neierādot tai citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.” Un atkal diemžēl mūsu priekšlikums tika noraidīts.

Latvija taču ir ratificējusi Konvenciju par bērna tiesībām, kas nosaka, ka dalībvalstis saskaņā ar nacionālo likumdošanu savu iespēju robežās veic nepieciešamos pasākumus, lai sniegtu palīdzību vecākiem, kuri audzina bērnus, it sevišķi attiecībā uz bērnu nodrošināšanu ar uzturu, apģērbu un mājokli. Ja runājam par šīm iespēju robežām, tad dzīves attīstības un ienākumu līmenis pie mums līdzinās līmenim, kāds ir sastopams tikai Latīņamerikas “banānu republikās”.

Patlaban mēs grasāmies rūpēties par bankām, par tēvijas ražotāju. Tas viss ir pareizi, bet, ja mēs nerūpēsimies par ģimenēm ar bērniem, tad drīzumā nevienam nebūs vajadzīgas nedz bankas, nedz saražotās preces. Mūsu valstī mirstības līmenis pārsniedz dzimstību. Diemžēl valdošā koalīcija to nesaprot.

V.Aizbalts
(LPP/LC frakcija):

Šodien Saeimā tika izskatīti vairāki jauni likumprojekti, to skaitā arī mūsu kolēģu, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Jaunatnes likumā”, kas nosaka, ka valstij un pašvaldībai ir jāveicina jauniešu darba tikums un patriotisms. Mūsu frakcija, protams, atbalstīja šo likumprojektu, bet mēs uzskatām, ka tomēr ģimenei, nevis valstij un pašvaldībai ir jābūt tai pirmajai vietai, kurai jāaudzina jauniešu darba tikums un patriotisms. Manuprāt, mēs atkal sākam māju būvēt mazliet no cita gala, jo pamatam ir jābūt ieliktam jau ģimenē.

Šodien Saeimā tika izskatīts arī Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Šā likumprojekta izstrāde un izskatīšanas gaita, manuprāt, ir klajš piemērs tam, cik vieglprātīgi un nepārdomāti tiek īstenota vērienīga strukturālā reforma, par kuru runā premjers, iznīcinot tikai vienu ministriju – tieši Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju.

Uz šodienas sēdi mūsu frakcija bija iesniegusi arī deputātu pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu Ministru kabineta darbībā”, jo mēs uzskatām, ka Ministru kabinets savā darbībā neievēro tiesiskās paļāvības principu, tā kā jau šogad bija paredzēts grozīt vecāku pabalsta jeb tā saukto māmiņu algas un ģimenes valsts pabalsta saņemšanas nosacījumus, kā arī samazināt bezdarbnieku pabalstu. Ir jāsaka, ka šā pieprasījuma izskatīšana Pieprasījumu komisijā bija diezgan interesanta. Mēs pieprasījumu bijām iesnieguši Ministru prezidentam. Ministru prezidents uz šo sēdi neieradās, un ne viņš, ne arī Valsts kanceleja nebija pilnvarojusi nevienu personu viņa vietā pārstāvēt Ministru kabinetu. Bija ieradies labklājības ministrs Augulis, bet atbildi Ministru prezidents deputātiem nebija sniedzis. Un jāsaka, ka deputāti pieņēma lēmumu, un komisijas sēde sākās pulksten 9.00 no rīta, bet atbilde deputātiem Saeimas Kancelejā ienāca pulksten 9.15 – tātad 15 minūtes pēc sēdes sākuma, un šo atbildi nebija parakstījis vis Ministru prezidents, bet gan bija parakstījis labklājības ministrs Augulis. Tā ka deputātiem nebija pat iespējas iepazīties ar atbildi, ko sniedzis Ministru prezidents. Un arī šodien, izskatot šo jautājumu Saeimas sēdē, nebija ieradies ne Ministru prezidents, ne arī kāda cita viņa pilnvarota persona. Šodien nebija ieradies arī ministrs Augulis. Manuprāt, tā ir slikta zīme un tā nerāda labu valdības un Saeimas sadarbību, tāpēc es domāju, ka Ministru prezidents un valdība ņems vērā šīs iebildes un turpmāk vairs tā nerīkosies.

Ja mēs runājam par lietas būtību, tad mūsu frakcija uzskata, ka mūsu pieprasījums tikai daļēji ir sasniedzis dzirdīgas ausis, jo Ministru kabinets vismaz jautājumā par vecāku pabalstiem jeb māmiņu algām ir mainījis savas domas un, pamatojoties tieši uz tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, paredzējis pārejas noteikumus, paredzot, ka vecāku pabalsta jeb tā saukto māmiņu algu samazinājums stāsies spēkā tikai ar nākamā gada 3.maiju. Bet vai tas ir labākais risinājums? Manuprāt, droši vien, ka nē, jo šobrīd, kā finanšu ministrs Repšes kungs ir paziņojis, mēs esam sasnieguši, tā teikt, bedres apakšējo punktu un ekonomika Latvijā stabilizējas un sāk iet uz augšu, un tātad nākamā gada 3.maijā varētu būt jau augšupeja. Un vai tādā gadījumā būtu jāsamazina šis pabalsts? Es domāju, ka ne.

Tā kā mēs dzīvojam tādā priekšvēlēšanu gaisotnē un katram šobrīd ir jāizdara sava izvēle, kam uzticēt savas vietējās pašvaldības vadību, kam uzticēt mūs pārstāvēt Eiropas Parlamentā, tad frakcijas LPP/LC vārdā es aicinu jūs šodien visus uz “Arēnu “Rīga”” pulksten 18.00 piedalīties priekšvēlēšanu pasākumā “Šlesers – Rīgai”, lai jūs iegūtu vairāk informācijas.

Un, tā kā mēs daudzi esam kristieši, tad es jūs gribu apsveikt tuvojamies Vasarsvētkos, ko mēs svinēsim šo svētdien. Un, tā kā šobrīd 12.klases skolēniem gan vidusskolās, gan ģimnāzijās rit eksāmeni, es gribu novēlēt viņiem panākumus, bet vecākiem pacietību, lai viņu bērni izvēlētos pareizo dzīves ceļu turpmāk.

J.Dobelis
(TB/LNNK frakcija):

Kā labu ziņu varu minēt tiešām to, ka šodien Saeima atbalstīja apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu Jaunatnes likumā, iestrādājot tajā domu, ka ar likuma mērķi noteikti ir jāsaprot arī jauniešu darba tikuma un patriotisma veicināšana. Paldies kolēģiem par atbalstu!

Taču citā Saeimas sēdes daļā reizēm nācās pasmaidīt – reizēm tas smaids bija tāds labsirdīgs, reizēm tāds nedaudz skumjš, jo skaidri bija redzams, ka līdz vēlēšanām ir atlikušas vairs tikai divas Saeimas sēdes, un tad nu skanēja ļoti interesantas priekšvēlēšanu runas.

Un, protams, ka visi tagad visus mīl, visiem viss patīk, un aizkustinoši skan tas, ka vajag veicināt grāmatu izdošanu un vajag atbalstīt PVN likmes samazināšanu tur un tur, un vēl kaut kur, it kā tas jau tāpat nebūtu saprotams.

Priekšlikumu, kā to izdarīt, gan nebija, un tāpēc man radās tāds jautājums: sakiet, lūdzu, ja Saeimā deputāts ir ievēlēts uz četriem gadiem, vai viņam vajadzētu būt zināmai skaidrībai, ko viņš te darīs un vai viņš grib strādāt tos četrus gadus? Un tagad, kad es redzu, ka ārkārtīgi daudzi Saeimas deputāti ir kļuvuši vai nu par Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātiem vai par pašvaldību kandidātiem, man ir jāprasa tā: kāpēc tu, dārgais draugs, vairs negribi strādāt Saeimā? Tev vairs te nepatīk? Nu tad ko tu līdz šim šeit esi izdarījis? Un, ja tu Saeimā neko tādu īsti neesi darījis, tad ko tu darīsi vai nu kādā pašvaldībā, vai arī Eiropas Parlamentā? Jo viens otrs deputāts, kurš ir pirmo reizi šeit ticis iekšā, jau tūlīt pat skrien uz Eiropas Parlamentu. Interesanti gan, kāda būtu vēlētāju attieksme pret tādiem cilvēkiem, kas lēkā no vienas iestādes uz otru īsā laika posmā vai arī skraida no vienas organizācijas pie otras. Nu šīs ir tādas pārdomas, kuras katram, kurš taisās piedalīties vēlēšanās, vajadzētu tomēr pacilāt, vai cilvēks, kas vienā vietā nav sevi parādījis un nav neko izdarījis, citā vietā to būs spējīgs izdarīt.

Jebkurā gadījumā skaisti ir tas, ka reizēm spīd saule, skaisti ir tas, ka nāk arī vasara un, protams, Vasarsvētki, un es ceru, ka jaunieši, kas pabeigs skolas – vai nu pamatskolas, vai augstākās skolas, ieskaitot, – būs labā garastāvoklī, sagaidīs vasaru un daudzi no viņiem turpinās mācības rudenī – augstākajās mācību iestādēs, augstākā līmenī. Jebkurā gadījumā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK neatkāpsies ne no savas ideoloģijas, ne no saviem principiem neatkarīgi no tā, kurā vietā mūsu pārstāvji arī strādās. It īpaši tur, kur tieši latviešu cilvēkiem ir visgrūtāk.