Latvijas Pašvaldību savienība: Par iebildumiem pret finansējuma samazināšanu medicīnai

Trešdien, 3.jūnijā, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sarunās ar Veselības ministriju (VM) solidarizējās ar VM pret tālāku finansējuma samazināšanu veselības aprūpei.

 “Finansējuma samazinājums veselības aprūpei nāk kā bumerangs atpakaļ uz pašvaldībām, jo iedzīvotāji nespēj samaksāt pacientu maksājumus un nāk uz pašvaldību pēc palīdzības,” sacīja LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Silvija Šimfa. “Taču pašvaldībām trūkst naudas veselības aprūpes pabalstiem, jo tām vispirms ir jāizmaksā valsts noteiktie obligātie pabalsti – GMI [garantētais minimālais ienākums – red.] un dzīvokļa pabalsts.”

Pašvaldības ir ļoti noraizējušās par VM gatavoto Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas plānu 2009.–2011.gadam un par jauno māsterplānu, kurā būs saraksts ar palikušajām slimnīcām, kas turpinās saņemt valsts pasūtījumu.

Veselības ministrs Ivars Eglītis skaidroja, ka pašlaik VM diskutē ar Slimnīcu biedrību par kritērijiem (operāciju un dzemdību skaits gadā, slimnieku aprites ātrums konkrētajā slimnīcā u. tml.), pēc kuriem lemt par valsts pasūtījuma un finansējuma saglabāšanu vai nesaglabāšanu katrai konkrētai slimnīcai. Ministrs sacīja, ka jūlijā būs zināmas slimnīcas, to profili un nodaļas, kas var pretendēt uz valsts pasūtījumu.

Uzziņai

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno Latvijas Republikas pagastu, pilsētu, novadu un rajonu pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienība dibināta 1991.gada 15.decembrī. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 96.pantu LPS ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu, jo no valstī esošajām 548 pašvaldībām LPS ir iestājušās 524, to skaitā no 26 rajonu pašvaldībām LPS iestājušās visas 26; no 57 pilsētu pašvaldībām LPS iestājušās visas 57; no 424 pagastu pašvaldībām LPS iestājusies 401; no 41 novada pašvaldības LPS iestājušās 40.

Dace Zvirbule, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos