Par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vides ministru tikšanos un diskusijām Lietuvā

28. un 29.maijā Lietuvā notika Baltijas valstu vides ministru tikšanās, kurā diskutēja par visās trijās valstīs aktuāliem vides jautājumiem, rada risinājumus un pieņēma nozīmīgus sadarbības lēmumus.

Visu triju valstu vides ministri vienojās par kopīgu nostāju saistībā ar “Nord Stream” gāzes cauruļvada projekta būvēšanu Baltijas jūrā, kas paredzēts, lai piegādātu dabasgāzi no Krievijas līdz Vācijai. Igaunijas vides speciālisti norādīja, ka šis ir pārāk liels projekts, kuram ir nepieciešams rūpīgāks ietekmes uz vidi izvērtējums, ņemot vērā draudus ekosistēmai un iespējamo kaitējumu zvejas nozarei. Tāpat būtu jāprasa risku apdrošināšana pret potenciālo kaitējumu. Aizstāvot visu triju Baltijas valstu iedzīvotāju intereses, ministri sagatavoja kopīgu paziņojumu, pieprasot “Nord Stream” sniegt atbildes uz jautājumiem par gāzes cauruļvada drošību būvniecības un darbības laikā, kā arī plānoto rīcību iespējamo avārijas seku likvidēšanā. Igauniju gāzesvada būvniecība ietekmē vairāk nekā Lietuvu un Latviju, tomēr, ja tiktu radīts piesārņojums Baltijas jūras ekosistēmai, tiktu skartas visas Baltijas jūras valstis.

Latvija informēja par to aktualitātēm saistībā ar ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO) Latvijā, tostarp par Vides ministrijas organizēto iedzīvotāju aptauju “Par vai pret ĢMO pārtikā, lopbarībā, kā arī audzēšanu Latvijā un brīvu no ĢMO zonu izveidi”, kurā vairāk nekā 90% balsotāju bija pret ĢMO. Latvija prezentēja Eiropas Savienības dalībvalstu iespējas un juridiskos mehānismus brīvu no ĢMO zonu izveidei, kā arī iepazīstināja ar jaunajiem grozījumiem Latvijas normatīvajos aktos, kas paredzēs pašvaldībām iespējas veidot to teritorijas kā brīvas no ĢMO zonas. Latvija aicināja Lietuvu un Igauniju paredzēt līdzīgas iespējas, kas pavērtu iespējas veidot attiecīgas teritorijas reģionālā līmenī.

Papildus tika panākta vienošanās, ka visas trīs Baltijas valstis ES Vides ministru padomē atbalstīs Nīderlandes iniciatīvu un Austrijas ierosinājumu turpināt diskusijas par valsts tiesībām pašai noteikt, vai tās teritorijā atļaut audzēt ĢMO. Ja šādas izmaiņas tiktu pieņemtas, tad arī gadījumā, ja ES izlemtu par labu ĢMO, Latvija varētu izmantot savas tiesības neatļaut ĢMO audzēšanu. Pieņemt politiskus lēmumus ĢMO jautājumā ir būtiski, jo nevienai no Baltijas valstīm nav līdzekļu lielu zinātnisko pētījumu veikšanai, kas pierādītu ĢMO kaitīgo ietekmi, savukārt ĢMO izgudrotāji (piemēram, firma “Monsanto”) ir bagātas kompānijas, kas izdod lielu naudu, lai pierādītu ĢMO lietderību un panāktu to izplatīšanas atļaušanu pēc iespējas plašākās teritorijās.

Ņemot vērā pašreizējo sarežģīto ekonomisko situāciju visās trijās Baltijas valstīs, nozīmīgs ir jautājums par atkritumu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi. Igaunija dalījās savā pieredzē šajā jomā un uzsvēra, ka kvalitatīvi sašķirotajiem atkritumiem vēl aizvien ir pieprasījums un, atšķirībā no nekvalitatīviem, tos ir iespējams pārdot, līdz ar to šķirošanas sistēma šajā situācijā ir ne tikai jāsaglabā, bet arī jāuzlabo. Savukārt pārāk zemie tarifi atkritumu apglabāšanai poligonos ir iemesls, kādēļ atkritumu apsaimniekotāji atkritumus nodot poligonos, nevis šķiro un pārstrādā. Pozitīvi paraugi ir anaerobā atkritumu pārstrāde, iegūstot biogāzi, un bioloģisko atkritumu kompostēšana – abi šie galaprodukti var veiksmīgi konkurēt tirgū, vienīgais nosacījums – tiem jābūt kvalitatīviem jeb sašķirotiem.

Visas trīs valstis vienojās strādāt pie kopīgas un saskaņotas Baltijas valstu pozīcijas izstrādes attiecībā uz bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanu Eiropas Savienības diskusijās. Tāpat turpinās izvērtēt iespējas un nepieciešamību noteikt ES līmenī kvalitātes standartus bioloģisko atkritumu pārstrādāšanai, jo tas palīdzētu attīstīt šo atkritumu apsaimniekošanu un sekmētu investīciju piesaisti.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa