Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 2009.gada 29.maijā

 

EM: Par grozījumiem Būvniecības likumā

Sakarā ar Valsts būvinspekcijas likvidāciju, sadalot tās funkcijas starp Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Iekšlietu ministriju, kā arī vienlaikus nosakot, ka būvniecības kontroli turpmāk veiks vienīgi pašvaldības būvinspektori, Ekonomikas ministrija sagatavoja attiecīgus grozījumus Būvniecības likumā, kas tika akceptēti 29.maijā Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Grozījumi Būvniecības likumā paredz sakārtot būvniecības kontroles sistēmu valstī, nosakot, ka būvniecības kontroli, t.sk. vides pieejamības prasību ievērošanu un kontroli, veic pašvaldību būvinspektori, kuri Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņēmuši būvniecības, arī vides pieejamības kontroles tiesības. Vienlaikus no likuma tiek izslēgtas normas, kas noteica Valsts būvinspekcijas un Ekonomikas ministrijas kompetenci būvniecības kontrolē.

Ņemot vērā būvniecības nozares nevalstisko organizāciju iniciatīvu, kuras jau šobrīd veic ar būvkomersantu reģistru cieši saistīto būvniecības nozares speciālistu sertifikāciju, grozījumi Būvniecības likumā paredz, ka līdz 2010.gada 1.janvārim Ekonomikas ministrija būvkomersantu reģistra uzturēšanu, būvkomersantu reģistrāciju un ar to saistīto lēmumu pieņemšanu deleģēs privātpersonām. Būvkomersantu reģistrācija joprojām notiks un būvkomersantu reģistrs elektroniski būs publiski pieejams bez maksas.

Nododot būvkomersantu reģistra uzturēšanu privātajam sektoram, šī funkcija tiks veikta efektīvāk, jo būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām ir pieejama plašāka informācija par sertificēto speciālistu un būvkomersantu darbību, kā arī šī informācija ir pieejama ātrāk. Turklāt privātpersona efektīvāk var izmantot dažādus jauninājumus informācijas tehnoloģiju jomā, kā arī šo uzdevumu veikt ar mazākiem izdevumiem. Vienlaikus, atsakoties no šāda tehniska darba veikšanas, tiek mazināta valsts pārvaldes noslogotība.

Privātpersona, kurai uzticēt būvkomersantu reģistrāciju, tiks izraudzīta konkursa kārtībā, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

Reģistra iestādes pieņemto lēmumu apstrīdēšanas kārtība tiks noteikta Būvkomersantu reģistrācijas noteikumos, kā pārsūdzības iestādi nosakot Ekonomikas ministriju.

Būvkomersantu reģistra uzturēšanu šobrīd veic ekonomikas ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde – Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra, kuru arī ir paredzēts reorganizēt.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par grozījumiem likumā “Par budžetu un finanšu vadību”

29.maijā Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē valdība atbalstīja grozījumus likumā “Par budžetu un finanšu vadību”. Grozījumi paredz vairākas jaunas tiesību normas atbilstoši Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas rekomendācijām.

Lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu operatīvu valsts budžetā plānoto līdzekļu pārdali, grozījumi finanšu ministram paredz tiesības pārdalīt līdzekļus starp valsts budžeta programmām un apakšprogrammām. Tāpat finanšu ministram būs tiesības pārdalīt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktos līdzekļus ES politiku instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai.

Ar grozījumiem finanšu ministram paredzētas arī tiesības noteikt Apropriācijas rezervē plānoto līdzekļu sadalījumu pa ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām, tostarp pa programmām un apakšprogrammām, lai finansētu iepriekšējā gadā to neapgūtos līdzekļus plānoto projektu īstenošanai. Tādējādi šīs institūcijas varēs operatīvāk saņemt finansējumu no šajā valsts pamatbudžeta programmā plānotajiem līdzekļiem.

Tāpat grozījumi izstrādāti, lai dotu MK tiesības noteikt papildu valsts un pašvaldību budžeta plānošanas un izpildes nosacījumus gadījumos, kad jāpieņem steidzami lēmumi, lai novērstu makroekonomisko procesu izraisīto paaugstināto fiskālo, ekonomisko un sociālo risku un nodrošinātu starptautiskajās saistībās noteikto fiskālo kritēriju izpildi.

Lai mazinātu vispārējos ekonomiskos riskus, izvairītos no sociālekonomiskas krīzes, kā arī nodrošinātu finanšu līdzekļu pieejamību ārkārtas situācijas gadījumā, ar grozījumiem tiek paplašināts personu loks, ar kurām Valsts kasei ir tiesības vienoties par to naudas līdzekļu ieguldīšanu, kuri nav saņemti no valsts budžeta. Līdz šim Valsts kasei bija tiesības vienoties ar pašvaldībām, zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, bet tagad saraksts tiek papildināts ar valsts kapitālsabiedrībām.

Par izmaiņām tiesību aktā vēl lems Saeima. Atbildīgais par likumprojekta virzību ir finanšu ministrs.

 

FM: Par Valsts ieņēmumu dienesta organizatorisko struktūru optimizāciju

Lai nodrošinātu efektīvu resursu un finanšu līdzekļu izmantošanu, valdība 29.maijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kas paredz izmaiņas iestādes struktūrā, pārejot uz viena līmeņa organizāciju.

Valsts ieņēmumu administrēšanas organizāciju struktūras veidošanas un uzturēšanas prakse visā pasaulē parāda, ka viens no efektīvākajiem risinājumiem organizācijas stila un augstas pakalpojumu kvalitātes standartizēšanā un izmaksu samazināšanā ir procesu vadības centralizācija, veidojot viena līmeņa organizāciju. Savukārt vieni no veiksmīgākajiem centralizācijas risinājumiem ir tādi, kas nodrošina funkciju izpildes un struktūras elastību. Šāda pieeja ļauj vajadzības gadījumā proaktīvi sagatavoties gaidāmajām sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām, kā arī operatīvi reaģēt uz Latvijas un Eiropas Savienības normatīvo aktu savlaicīgu ieviešanu, nodrošinot nepārtrauktu organizācijas darbu vienotā organizācijas stilā un kvalitātē.

Šā brīža VID organizatoriskajā struktūrā ir centrālais aparāts un teritoriālās iestādes. Lai nodrošinātu VID funkciju efektīvu izpildi, uzlabojot iekšējo un ārējo klientu apkalpošanu, optimāli līdzsvarojot klientu apkalpošanas, kontroles un atbalsta funkcijas, vienlaikus veidojot elastīgu viena līmeņa organizāciju, ar grozījumiem plānots izslēgt normas par VID teritoriālajām iestādēm. VID lēmumu divpakāpju apstrīdēšanas kārtības vietā plānots noteikt vienpakāpes apstrīdēšanas kārtību.

Izmaiņas organizācijas struktūrā arīdzan nepieciešamas, jo ar grozījumiem 2009.gada valsts budžetā VID jāsamazina uzturēšanas izdevumi par 1,8 miljoniem latu un 1200 štata vietas.

Tā kā aptuveni trīsdesmit tiesību aktos ir minētas VID teritoriālās iestādes, valdība atbalstīja arī likuma pārejas noteikumus, kas paredz – līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos ar terminu “Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde” saprot terminu “Valsts ieņēmumu dienests”.

Paredzams, ka izmaiņas stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par grozījumiem augstskolu un koledžu finansēšanas kārtībā

Lai mazinātu augstākās izglītības iestāžu studiju vietas bāzes izmaksas un noteiktu studējošo sociālā nodrošinājuma apmēru augstākās izglītības iestāžu finansējumā, 29.maijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr.994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”.

Noteikumi paredz studiju vietas bāzes izmaksu aprēķinā palielināt vidējo studējošo skaitu uz vienu akadēmisko personu no 15 uz 19, jo saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārskatu par Latvijas augstāko izglītību 2008.gadā vidējais studējošo skaits valstī uz vienu akadēmisko personu ir 19.

Pieņemtie grozījumi arī paredz studiju vietas bāzes izmaksu aprēķinā atsaistīt akadēmiskā personāla algas no pārējo darbinieku darba algām, tādējādi pārējo darbinieku vidējās mēneša darba algas tiks piesaistītas valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai un turpmāk mainīsies, izmainoties valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai.

Diskusiju ar Latvijas Studentu apvienības pārstāvjiem rezultātā grozījumos ir iestrādāta norma, ka, parakstot vienošanās protokolus ar augstākās izglītības iestādēm, atsevišķi tiek norādīts iestādēs studējošo sociālā nodrošinājuma (stipendiju un transporta kompensāciju) apmērs.

 

IZM: Par ministrijas padotībā esošo iestāžu reorganizāciju

Lai īstenotu efektīvu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un tās padotības iestāžu funkciju izpildi, mazinot birokrātisko aparātu, kā arī nodrošinot valsts budžeta līdzekļu efektīvāku izlietojumu, IZM sagatavojusi Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektus “Par Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC), Valsts jaunatnes iniciatīvu centra (VJIC) un Valsts speciālās izglītības centra (VSIC) reorganizāciju un Valsts izglītības satura centra izveidi” un “Par Profesionālās izglītības administrācijas (PIA) un Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras (VIKNVA) reorganizāciju”, kurus 29.maijā izskatīja MK sēdē.

Reorganizācijas rezultātā ar 2009.gada 1.jūliju paredzēts apvienot IZM padotībā esošās valsts iestādes – ISEC, VJIC un VSIC, to vietā izveidojot jaunu iestādi – Valsts izglītības satura centru (VISC). Turklāt līdzšinējās PIA un VIKNVA funkcijas plānots nodot Izglītības valsts inspekcijai (IVI) un VISC.

IVI pārņems PIA līdzšinējās funkcijas, kas saistītas ar profesionālās izglītības kvalitātes vērtēšanu – programmu licencēšanu un akreditāciju, profesionālās izglītības iestāžu un eksaminācijas centru akreditāciju, kā arī izstrādās un uzturēs elektroniskās datubāzes profesionālās izglītības informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai. IVI pārņems arī līdzšinējās VIKNVA funkcijas, kas saistītas ar vispārējās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības programmu akreditācijas norises organizēšanu. IVI izstrādās un uzturēs elektroniskās datubāzes vispārējās izglītības informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai. Rīkojuma projekts paredz, ka no 2009.gada 1.jūlija IVI nosaukums ir Izglītības kvalitātes valsts dienests.

VISC savukārt tiks nodotas PIA funkcijas, kas saistītas ar profesionālās izglītības satura izstrādi. VISC arī organizēs gan profesionālās izglītības, gan vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītību un profesionālo pilnveidi.

Šobrīd VIKNVA ir izveidota un darbojas aģentūras Konsultatīvā padome, bet PIA nodrošina Reģionālo profesionālās izglītības un nodarbinātības padomju darbību. Arī pēc iestāžu reorganizācijas minēto padomju kompetencē esošo jautājumu risināšana un sabiedrības līdzdalības iespējas tiks nodrošinātas.

29.maijā MK arī izskatīja grozījumus izglītības nozares likumos, kas saistīti ar IZM padotības iestāžu reorganizāciju. Līdz 2009.gada 10.jūnijam IZM sagatavos un MK iesniegs ar reorganizāciju saistītos grozījumus MK noteikumos.

IZM līdz šim jau veikusi Sporta pārvaldes reorganizāciju, kā arī Ministru kabinets atbalstījis Valsts valodas aģentūras un Latviešu valodas apguves valsts aģentūras apvienošanu.

 

IZM: Par Latvijas Zinātnes padomes reorganizāciju

Lai īstenotu efektīvu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un tās padotības iestāžu funkciju izpildi, mazinot birokrātisko aparātu, kā arī nodrošinot valsts budžeta līdzekļu efektīvu un caurskatāmu izlietojumu, IZM sagatavojusi Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par “Par Latvijas Zinātnes padomes (LZP) reorganizāciju”, kuru 29.maijā izskatīja MK sēdē.

Reorganizācijas rezultātā tiks nodrošināta LZP līdzšinējo funkciju optimizācija un pārdale, kā arī, ņemot vērā atkārtoti notikušās konsultācijas ar LZP vadību un Latvijas Zinātņu akadēmijas amatpersonām, ar kurām reorganizācijas būtība ir saskaņota, tiks nodrošināta arī Valsts kontroles ieteikumu ieviešana attiecībā uz nepieciešamību īstenot kvalitatīvu īstenoto projektu un programmu uzraudzību un kontroli.

Studiju fonds (SF) īsteno vienotu studentu kreditēšanas politiku valstī un nodrošina studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas darbību un attīstību. Nododot SF LZP funkciju īstenošanu, proti, finanšu līdzekļu pārvaldību, administrēšanu un uzraudzību, tiks optimizēts tiešās pārvaldes iestāžu darbs, padarot procesus efektīvākus.

Reorganizācija paredz, ka ar 2009.gada 1.jūliju Studiju fonda nosaukums būs Studiju un zinātnes administrācija. Tā administrēs LZP vārdā noslēgtos starptautisko zinātnisko pētījumu projektus, koordinēs Eiropas Savienības un starptautisko pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmu darbību Latvijā; nodrošinās fundamentālo un lietišķo pētījumu īstenošanai un Valsts pētījumu programmām piešķirto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu; slēgs trīspusējos līgumus ar zinātnisko pētījumu projektu un zinātnisko institūciju vadītājiem par finansējamā projekta izpildi; pieņems, pārbaudīs un iesniegs IZM zinātnisko pētījumu projektu izpildes pusgada un gada finanšu pārskatus; sagatavos un iesniegs IZM gada pārskatus par zinātniskajai darbībai piešķirtajiem un izlietotajiem budžeta līdzekļiem, kā arī sagatavotos pārskatus ievietos savā mājaslapā internetā; nodrošinās fundamentālo un lietišķo pētījumu īstenošanai un Valsts pētījumu programmām piešķirtā valsts budžeta finansējuma uzraudzību un kontroli.

29.maijā MK izskatīja grozījumus arī Zinātniskās darbības likumā, kas saistīti ar IZM padotības iestāžu reorganizāciju. Līdz 2009.gada 10.jūnijam IZM sagatavos un MK iesniegs ar reorganizāciju saistītos grozījumus normatīvajos aktos.

IZM līdz šim jau veikusi Sporta pārvaldes reorganizāciju, kā arī Ministru kabinets atbalstījis Valsts valodas aģentūras un Latviešu valodas apguves valsts aģentūras apvienošanu, kā arī šodien MK izskatīja ar izglītības nozari saistīto IZM padotības iestāžu reorganizācijas rīkojumu projektus.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par grozījumiem Krimināllikumā

Ministru kabinets 29.maijā akceptēja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz samazināt brīvības atņemšanas soda minimālo robežu no sešiem mēnešiem uz trim mēnešiem. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts grozījumu projekta anotācijā, ņemot vērā valstī esošo finansiālo situāciju, līdzekļu taupības nolūkā pārskatīts normatīvais regulējums, kas šobrīd prasa ievērojamus budžeta resursus, bet no kura, neapdraudot sabiedrisko drošību, valsts varētu atteikties vai būtiski samazināt apjomu. Grozījumu mērķis ir sekmēt soda individualizāciju, dodot tiesām plašākas iespējas noteikt noziedzīgam nodarījumam atbilstošu sodu.

Ar grozījumiem plānots samazināt aresta maksimālo robežu no sešiem mēnešiem uz trim mēnešiem, jo aresta maksimālais ilgums vienlaikus ir arī brīvības atņemšanas soda minimālais laiks. Paredzēts noteikt citu pamatsoda – piespiedu darbs – aizstāšanas proporciju, tādējādi nosakot samērīgu sodu aizstāšanas kārtību un nodrošinot arī to, ka netiks pārsniegts maksimāli pieļaujamais aresta izciešanas laiks. Tā kā personas brīvība tiks ierobežota uz īsāku laiku nekā pašreiz, samazināsies kopējais personu skaits, kas atrodas brīvības atņemšanas iestādēs.

Līdz ar grozījumiem tiks paredzēts, ka naudas sods ir naudas summa, ko valsts labā uzliek samaksāt tiesa vai prokurors, tādējādi nepiesaistot šā soda izpildei tiesu izpildītājus. Noteikts arī naudas soda samaksas termiņš – 30 dienas, kas ir pietiekams, lai persona vai nu brīvprātīgi samaksātu piemēroto naudas sodu, vai arī vērstos pie procesa virzītāja ar lūgumu naudas soda samaksu atlikt vai sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam.

Pieņemti arī vairāki citi grozījumi Krimināllikumā.

 

TM: Par grozījumiem likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”

Ministru kabinets 29.maijā akceptēja grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, lai precizētu, kā izpildāms kriminālsods – arests, kas noteikts kā sods personām, kuras nav izpildījušas tiesas noteikto naudas sodu vai piespiedu darbu.

Līdz ar grozījumiem likumā tiks noteikts, ka personas, kurām tiesa aizstāj vai ir aizstājusi līdz šā nosacījuma spēkā stāšanās dienai neizciesto sodu – piespiedu darbu vai naudas sodu ar arestu, izcieš to daļēji slēgtā cietumā soda izciešanas režīma vidējā pakāpē. Kā norāda likumprojektu autori, tādējādi Ieslodzījuma vietu pārvaldei neradīsies problēmas šo personu izvietošanā, vienlaikus nodrošinot ieslodzījuma vietu darbību ierobežota finansējuma apstākļos.

Personu, kam piespiedu darbs vai naudas sods aizstāts ar arestu, izvietošanas soda izciešanas režīma pakāpē, tiesību nodrošināšanai šādā gadījumā ir nepieciešama mazāka brīvības atņemšanas iestādes personāla iesaiste. Daļēji slēgtā cietuma vidējā pakāpē personas netiek izvietotas kamerā un drīkst pārvietoties pa noteiktu teritoriju, tām ir atļauti kontakti ar citiem notiesātajiem u.tml. Šīs personas brīvības atņemšanas iestādes darbiniekiem nebūs jāpavada uz tikšanos, telefona sarunu, tikšanos ar advokātu utt. Tādējādi šo izmaiņu rezultātā samazināsies valsts institūciju personāla resursu izmantošana konkrētā kriminālsoda izpildei. Tomēr šos ietaupījumus nav iespējams novērtēt konkrētos skaitļos.

Pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtajiem datiem, 2009.gadā vidēji par 50% ir pieaudzis personu skaits, kam piespiedu darbs vai naudas sods aizstāts ar arestu, un minētajā laikā no ieslodzījuma vietām atbrīvota 91 persona.

Lai sakārtotu šo jautājumu, izmaiņas tiks veiktas arī citos likumos, piemēram, Sodu izpildes kodeksā.

Likuma grozījumi jāpieņem Saeimai.

 

TM: Par grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā

Ministru kabinets 29.maijā atbalstīja grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā (LSIK), kas paredz veikt būtisku kriminālsoda – naudas sods – izpildes sistēmas reformēšanu. Izmaiņas tiks veiktas arī citos likumos.

Likumā paredzēti arī uzlabojumi brīvības atņemšanas soda izpildē, kas nepieciešams, lai pilnveidotu kriminālsodu izpildes kārtību un atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem nodrošinātu nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu. Likumprojekta īstenošana ļaus mazināt tās problēmas, ar kurām Ieslodzījuma vietu pārvalde saskaras saistībā ar kraso notiesāto skaita pieaugumu kopš 2008.gada beigām ierobežotu valsts budžeta līdzekļu apstākļos.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, līdzšinējā naudas sodu izpildes efektivitātes analīze rāda, ka jāveido jauna naudas soda izpildes sistēma. Tāpēc Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un LSIK tiek veikti atbilstoši grozījumi, precizējot naudas soda definīciju un nosakot jaunu naudas soda izpildes kārtību, kurā tiesu izpildītāji vairs netiek iesaistīti, kas ļaus tiesu izpildītājiem vairāk pievērsties civilprocesuālajām aktivitātēm. Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvji atbalsta šādu risinājumu. Īstenojot šos grozījumus, valsts budžetā veidosies nelieli ietaupījumi.

Papildus LSIK tiks papildināts, nosakot – ja notiesātajam noteikts papildsods – naudas sods un tas nav samaksāts, tad brīvības atņemšanas iestādes administrācija pēc notiesātā lūguma katru mēnesi no notiesātā darba samaksas pārskaitīs līdzekļus šā soda samaksai paredzētā Valsts kases kontā.

LSIK pašlaik nosaka, ka notiesāto bez darba samaksas var nodarbināt brīvības atņemšanas vietu un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbos, kā arī notiesāto kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanas darbos līdz divām stundām dienā. Ar grozījumiem paredzēts paplašināt darbu veidus, kuros notiesātos var nodarbināt bez maksas, un pagarināt laiku līdz četrām stundām dienā.

Tāpat tiks precizēta notiesātajiem uzlikto sodu apstrīdēšanas kārtība, kā arī lēmumu pārsūdzēšanas kārtība, samazinot tiesas instanču skaitu, kurā tos var pārsūdzēt. Turklāt ar grozījumiem precizēta lēmuma par sodu noformēšanas kārtība, tādējādi precīzi definējot līdz šim neskaidros jautājumus, par kuriem ieslodzītie nereti iesniedz iesniegumus dažādām valsts pārvaldes iestādēm. Pēc grozījumu stāšanās spēkā notiesātās personas sūdzības par uzlikto disciplinārsodu varēs pārsūdzēt kā līdz šim Administratīvajā rajona tiesā, taču šis tiesas lēmums būs galīgs un nepārsūdzams. Tikai gadījumos, kad notiesātais apstrīdēs disciplinārsodu – ievietošanu soda izolatorā, par Administratīvās tiesas lēmumu varēs iesniegt kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.

LSIK paredzētas arī citas izmaiņas.

Likuma grozījumi jāpieņem Saeimai.

 

TM: Par grozījumiem Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā

Valdība 29.maijā akceptēja grozījumus Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā, lai precizētu un pilnveidotu kārtību, kādā tiek uzlikti sodi par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu, nosakot arī lēmumu par soda uzlikšanu noformēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, vienlaikus tiks precizēta arī kārtība, kādā apcietinātajam var tikt piemērots sods – brīdinājums – un kā var tikt noformēts lēmums par minētā soda uzlikšanu. Tādējādi tiks uzlabota spēkā esošo tiesību normu uztveramība un līdz ar to tiks novērstas iespējamās apcietināto sūdzības par sodu uzlikšanu un lēmumu noformēšanu.

Tāpat tiks padarīta skaidrāka minēto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība, norādot amatpersonu, kurai var apstrīdēt lēmumus par sodu uzlikšanu, un noteikta kārtība, kādā minētie lēmumi var tikt pārsūdzēti.

Normatīvā akta projekts paredz samazināt instanču skaitu, kurā lēmumus par disciplinārsoda piemērošanu varēs pārsūdzēt, un nosaka izņēmumu, kādā gadījumā par Administratīvās rajona tiesas spriedumu var tikt iesniegta kasācijas sūdzība. Respektīvi, sūdzību par soda noteikšanu izskatīs tikai Administratīvā rajona tiesa, tās lēmums būs galīgs un nepārsūdzams. Atsevišķos gadījumos varēs iesniegt kasācijas sūdzību.

Kā norāda likumprojekta autori, apcietinātajiem noteiktie sodi – brīdinājums, rājiens, aizliegums uz laiku līdz vienam mēnesim iegādāties pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus izmeklēšanas cietuma veikalā, aizliegums uz kārtējo tikšanos ar radiniekiem, telefonsarunu aizliegums uz laiku līdz vienam mēnesim – nav uzskatāmi par bargiem sodiem, jo būtiski neierobežo apcietināto personu pamattiesības. Tādēļ ir jāsamēro tiesas resursi, kas tiek veltīti lietas izskatīšanai, un apcietinātā tiesības uz minētā lēmuma pārsūdzēšanu. Tādēļ speciālisti izsaka viedokli, ka grozījumā ietverto izmaiņu dēļ netiks būtiski aizskartas apcietināto pamattiesības, kā arī minētais ierobežojums ir uzskatāms par samērīgu.

Savukārt attiecībā uz lēmumu par ievietošanu soda izolatorā tiesības pārsūdzēt būs plašākas, proti, par Administratīvās rajona tiesas lēmumu varēs iesniegt kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.

Likuma grozījumi jāpieņem Saeimai.

 

TM: Par grozījumiem Valsts probācijas dienesta likumā

Valsts probācijas dienests (VPD) turpmāk neveiks vairākas līdz šim noteiktās funkcijas, paredz 29.maijā valdībā akceptētie grozījumi VPD likumā.

Kā teikts grozījumu anotācijā, paredzēts atteikties no VPD funkcijas – postpenitenciārās palīdzības sniegšanas personām, kuras tiek sagatavotas atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes vai ir atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes.

Normatīvais akts arī paredz pārejas perioda noteikšanu attiecībā uz tādu VPD funkciju kā nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzība, norādot, ka minētā funkcija netiks īstenota no šā normatīvā akta spēkā stāšanās brīža līdz 2013.gadam 1.janvārim.

Tiks noteikti arī ierobežojumi izvērtēšanas ziņojumu sniegšanai pēc tiesas un prokuroru pieprasījumiem, nosakot, ka no attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās līdz 2013.gada 1.janvārim VPD sagatavos izvērtēšanas ziņojumus tikai par noteiktām likumpārkāpēju kategorijām – nepilngadīgajām personām, dzimumnoziedzniekiem, smagu vai sevišķi smagu vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu izdarījušām personām un personām, kuru noziedzīgais nodarījums saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu pret nepilngadīgo.

Grozījumi arī paredz pārejas perioda noteikšanu attiecībā uz probācijas programmu, kuras īsteno VPD, vadīšanu notiesātajiem brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, nosakot, ka no šā normatīvā akta spēkā stāšanās līdz 2013.gada 1.janvārim VPD nevadīs probācijas programmas personām, kuras izcieš brīvības atņemšanas sodu.

Likuma grozījumi jāpieņem Saeimai.

 

TM: Par grozījumiem likumā “Par tiesu varu”

29.maijā Ministru kabinets (MK) akceptēja grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas paredz, ka no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.decembrim tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu atlīdzība tiks noteikta 85% apmērā no darba samaksas.

Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, ievērojot ekonomisko situāciju valstī, izdevumu samazinājums šobrīd solidāri veicams ne tikai izpildvaras, bet arī likumdošanas un tiesu varas ietvaros. Valsts un pašvaldību institūcijās jau vienreiz tika samazināts amatpersonu un darbinieku atlīdzības izmaksai paredzētā finansējuma apjoms par 15%.

Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 4,5.

Savukārt apgabaltiesas, Augstākās tiesas un Augstākās tiesas Senāta tiesneša amatalgas aprēķināšanas kārtība ir piesaistīta rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalgas apmēram.

Tiesneša mēneša amatalgu, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu, 2007., 2008. un 2009.gadā aprēķināja, ņemot vērā strādājošo 2005.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu.

Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu mēneša amatalgu aprēķina, Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai piemērojot koeficientu 4,5. 2009.gadā šo tiesnešu mēneša amatalgu aprēķināja, ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 2,5.

Grozījumi arī paredz, ka turpmāk tiesnesis, stājoties amatā, nodos svinīgo solījumu, nevis zvērestu. Pie noteiktām reliģiskām konfesijām piederīgām personām nav atļauts dot zvērestus, un līdz ar to viens no tiesu varas simboliem – zvērests –, nemainot tā būtību, tiks pārdēvēts par svinīgo solījumu.

Likumu grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

 

TM: Par atteikšanos no tiesu piesēdētāju institūta

29.maijā Ministru kabinets akceptēja grozījumus likumā “Par tiesu varu” un citos normatīvajos aktos, kas paredz atteikties no tiesu piesēdētāju institūta. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Latvijā tiesu piesēdētāji piedalās koleģialitātes principa īstenošanā atsevišķi noteiktu krimināllietu iztiesāšanā rajona (pilsētas) tiesās un apgabaltiesās kā pirmās instances tiesās.

Kā teikts likumprojektu anotācijā, sakarā ar vispārējo taupības režīmu, budžeta līdzekļu ekonomiju un izdevumu samazināšanu, kā arī ievērojot, ka sabiedrības iesaiste tiesas spriešanā var tikt īstenota citos veidos, proti, jebkuram sabiedrības loceklim, tostarp žurnālistam, ir iespēja piedalīties atklātos tiesas procesos, kā arī paust sabiedrības viedokli ar masu mediju starpniecību, jāatsakās no tiesu piesēdētāju institūta. Likums nenosaka, ka tiesu piesēdētājam ir nepieciešama juridiskā izglītība. Turklāt ir gadījumi, kad tiesas sēdi jāatliek tikai tāpēc, ka kāds no tiesas piesēdētājiem nav ieradies, un tas būtiski kavē lietas izskatīšanu.

Gadījumā, ja attiecīgais kriminālprocess vēl turpinās, tiesas piesēdētājam tiks maksāta darba alga arī turpmāk, kamēr tas tiks izbeigts vai arī lietā tiks taisīts spriedums.

Līdz ar to 29.maijā akceptēti grozījumi likumā “Par tiesu varu”, “Par pašvaldībām”, Kriminālprocesa likumā, kā arī pieņemts likumprojekts “Par likuma “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām” atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Likumu grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par grozījumiem Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā

Valdība 29.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā.

Lai īstenotu Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumu “Lauksaimniekiem un mežsaimniekiem paredzēto konsultāciju pakalpojumu izmantošana” pilnā apjomā, grozījumi paredz, ka Ministru kabinetam jānosaka kārtība, kādā atzīst mežsaimniecības konsultāciju pakalpojumu sniedzējus.

Likuma grozījumi precizē lēmuma pieņemšanas kārtību par atbalsta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu, nosakot, ka valsts un Eiropas Savienības atbalsta administrēšanā iesaistītā institūcija lēmumu pieņem ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā pēc tās kārtas noslēgšanas, kurā atbalsta iesniegums iesniegts. Līdz ar to tiks nodrošināts, ka atbalsta iesniegumu administrēšanas procesā tiks apstiprināti kvalitatīvākie atbalsta iesniegumi.

Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā veikti saskaņā ar Zemkopības ministrijas pakļautībā esošo iestāžu strukturālajām izmaiņām – Ciltsdarba valsts inspekcijas funkcijas tiek nodotas PVD un valsts aģentūrai “Lauksaimniecības datu centrs”. Līdz ar to piena kvotu jomā PVD pārņem piena kvotu sistēmas – piena ražotāju un piena pircēju kontroli, bet Lauksaimniecības datu centrs – piena pircēju apstiprināšanu un tiešās tirdzniecības un piegādes piena kvotas gada deklarāciju administrēšanu.

Ņemot vērā, ka Latvijā nav nevienas atzītas ražotāju organizācijas, bet ir atzītas tikai divas ražotāju grupas, likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabineta noteikumu izstrādei, kas noteiks ražotāju organizāciju atzīšanas kārtību, darbības nosacījumus un kontroli, kā arī ražotāju organizāciju, tādējādi tiktu paplašināts ražotāju loks, kuri var saņemt atbalstu augļu un dārzeņu nozarē.

Tāpat likumprojektā noteikts, ka privāto vai publisko tiesību subjektam kā pastāvīgu funkciju var nodot saimniecību pārskatu sagatavošanu Lauku saimniecību uzskaites datu tīklam (SUDAT) un to pirmreizējo pārbaudi, kultūraugu ražības prognozēšanu, lauksaimniecības statistikas izlases apsekojumu, kā arī lauksaimniecības un lauku attīstības politikas nodrošināšanai nepieciešamās informācijas izplatīšanu lauku pašvaldībās saskaņā ar Zemkopības ministrijas sagatavoto pasūtījumu, izmantojot lauku konsultatīvo un informācijas apmaiņas sistēmu.

Izmaiņas stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas Saeimā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa