• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par daudzvalodību Eiropas Parlamentā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.05.2009., Nr. 84 https://www.vestnesis.lv/ta/id/192611

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Eiropas Parlamenta deputātiem un vēlēšanām

Vēl šajā numurā

29.05.2009., Nr. 84

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par daudzvalodību Eiropas Parlamentā


 

Eiropas Parlaments attiecībā uz oficiālajām valodām ievēro daudzvalodības principu. Daudzvalodības princips, kas balstīts Eiropas pamatlīgumos, ir Eiropas Savienības kultūras un valodu dažādības spogulis.

Līgumi nosaka, ka visiem Eiropas iedzīvotājiem jābūt iespējai sekot līdzi Parlamenta darbam un saņemt atbildes savā valodā.

Deputātus ievēlē nevis pēc to valodas prasmēm, bet lai pārstāvētu vēlētāju intereses. Viņiem ir jābūt iespējai lasīt dokumentus, sekot debatēm un uzstāties savā valodā, un tas ir īpaši atzīts Eiropas Parlamenta procedūras noteikumos (Reglamentā).

Kā likumdevējam EP ir pienākums nodrošināt visu pieņemto tiesību aktu valodas kvalitāti visās versijās.

 

23 oficiālās valodas

ES ir 23 oficiālās valodas: angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru. Lēmumus par oficiālajām valodām pieņem saskaņā ar vienprātības principu.

ES izmanto trīs alfabētus: latīņu, grieķu un kirilicas.

Pastāv 506 iespējamās savstarpējo valodu kombinācijas (23x22), bet, tā kā ne vienmēr ir iespējams pielietot visas šīs kombinācijas, bieži vien tekstu tulkojumos un sinhronajā tulkošanā izmanto tā dēvēto pārneses sistēmu (relay). Tāpēc dokumentus tulko dažās t.s. centrālajās valodās un no šīm centrālajām valodām tālāk uz citām dalībvalstu valodām. Līdzīgi tas notiek ar tulkotajām debatēm.

Plenārsesijas debates un Eiropas Parlamenta pieņemtos dokumentus tulko visās oficiālajās valodās. Ikdienas darbā tekstu un sinhrono tulkošanu reglamentē iekšējie rīcības noteikumi, pēdējos pieņēma 2008.gadā. Noteikumi paredz “pilnīgu kontrolētu daudzvalodību” un prasa, lai lietotāji paziņo par savām vajadzībām un nosaka prioritātes tā, lai izmaksas nepārsniegtu budžetā atvēlētās iespējas.

 

Darbinieki

EP un Eiropas Komisijā ir pasaulē lielākais tulku un tulkotāju skaits. Parlamentā apmēram 1500 personas – trešdaļa no kopējā darbinieku skaita – tulko mutiski, rakstiski vai rediģē tekstus. Eiropas Parlamenta tulkošanas dienestā pastāvīgi strādā apmēram 700 tulkotāju, taču Parlamentam ir arī ārštata profesionālie tulkotāji, ko piesaista, tulkojot mazāk prioritārus tekstus. Parlamentam ir 400 pastāvīgo sinhrono tulku, un plenārsēžu laikā, jo īpaši, kad vajadzības sasniedz 800–1000 tulku, tiek nodarbināti arī ārštata darbinieki.

 

Izmaksas

Tekstu un sinhronā tulkošana visās Eiropas Savienības iestādēs izmaksā ap 1% no Eiropas Savienības budžeta, kas ir apmēram 2,3 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā. Eiropas Parlamenta daudzvalodības izmaksas veido apmēram trešdaļu no tā kopējiem izdevumiem (2008.gadā aptuveni 484 miljoni eiro).

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!