Par Eiropas Parlamentu skaitļos

Darba plūsma

Koplēmumā Eiropas Parlaments (EP) pieņem likumdošanas aktus kopā ar ES Padomi (dalībvalstu ministriem), ar kuru tam šajā procedūrā ir vienlīdzīgas likumdevēja pilnvaras. Sasaukuma laikā Parlaments grozīja un balsoja par 637 koplēmuma dokumentiem. No tiem 494 pieņemti pirmajā lasījumā, 140 otrajā un 23 samierināšanas procedūrā. Līdz 2009.gada maijam bija parakstīti 404 koplēmumā pieņemti akti, līdz ar to iegūstot likuma spēku.

Piekrišanas procedūrā Parlaments tiesību aktu var pieņemt vai noraidīt, bet nevar tajā ierosināt grozījumus. Šī procedūra galvenokārt tiek piemērota starptautiskiem līgumiem vai jaunu dalībvalstu uzņemšanai. Šajā sasaukumā Parlaments piekrišanas procedūru izmantoja 63 reizes.

Apspriežu procedūrā Parlaments pieņem nostāju, bet galīgo lēmumu veic ES Padome (dalībvalstu ministri). Pašlaik šo procedūru piemēro lēmumiem tādās jomās kā lauksaimniecība, nodokļi un tieslietas. Šajā sasaukumā Parlamentā notika 633 šādi balsojumi.

Parlaments lemj par Eiropas Savienības budžetu un apstiprina budžeta izpildi. Šajā sasaukumā Parlaments pieņēma 216 šādus lēmumus.

Papildus likumdošanas un budžeta lēmumiem EP pieņēma 660 iniciatīvas ziņojumus un 593 rezolūcijas, kuros tas izteica nesaistošus atzinumus par būtiskiem jautājumiem. Vairāk nekā puse Parlamenta deputātu parakstīja 37 rakstiskas deklarācijas, kas līdz ar to tika oficiāli pieņemtas.

Parlamenta 2004.–2009.gada sasaukuma plenārsesijas kopā balsoja par 2924 dokumentiem, no kuriem 1355 bija likumdošanas akti.

Parlamentāro komiteju, politisko grupu un deputātu grupu iesniegto grozījumu skaits bija 48 747. Sasaukuma laikā tika pieņemti 30 067 grozījumi; no tiem – 15 189 koplēmuma procedūrā.

Sasaukuma laikā notika 49 svinīgās sēdes, kurās Parlamentu uzrunāja augsta līmeņa viesi. Visīsāko runu teica Nīderlandes karaliene Beatrikse 2004.gada 26.oktobrī (19 minūtes), visgarāko – 2008.gada 8.oktobrī Kolumbijas politiķe Ingrīda Betankūra (50 minūtes).

Personāls

Ierēdņi un uz laiku nodarbinātais personāls EP 2009.gada maijā:

• Briselē – 3270,

• Strasbūrā – 80,

• Luksemburgā – 2568,

• Citur – 248,

• Kopā – 6166.

No darbiniekiem 60% ir sievietes.

Vidējais EP darbinieku vecums ir 47 gadi. Veco dalībvalstu personāla vidējais vecums ir 50 gadi, jauno dalībvalstu – 34 gadi.

Lielākais ģenerāldirektorāts (ĢD) ir Tulkošanas ĢD (rakstiskās tulkošanas dienesti), kas pārstāv 21,5% EP Ģenerālsekretariāta personāla. Ja pieskaita konferenču tulkus un juristus lingvistus, var teikt, ka ar valodām saistīti darbinieki veido trešdaļu visa EP personāla.

Papildus ierēdņiem un pagaidu kārtībā nodarbinātajiem 2009.gada maijā Parlamentā bija akreditēti 1510 deputātu palīgi.

Tādās jomās kā ēku pārvalde, informācijas tehnoloģijas, kopšana un ēdināšana Parlamentā strādā arī privāti pakalpojumu sniedzēji. EP telpas ikdienā piepilda arī žurnālisti, apmeklētāji un lobētāji. Parlamenta ēkas visās trijās darba vietās var uzņemt vairāk par 10 000 cilvēku.

Budžets

EP budžets 2009.gadā bija 1,53 miljardi eiro, kas ir nedaudz vairāk par 3 eiro uz vienu ES iedzīvotāju. No šīs summas 294 miljoni eiro tiks izmantoti ēkām, aprīkojumam un ar to saistītiem izdevumiem; 503 miljoni eiro tiks izmantoti EP personāla (pastāvīgā un pagaidu) izmaksām, 190 miljoni eiro – deputātu izdevumiem, 185 miljoni eiro – viņu palīgiem un 101 miljons eiro – pārējam personālam un ārējiem pakalpojumiem.

Akreditētie lobētāji un žurnālisti

EP ir reģistrēti 4322 lobētāji, kas pārstāv 1699 organizācijas (2009.gada maija dati). ES iestādēs kopā ir reģistrēti aptuveni 1000 žurnālistu, no kuriem 100 akreditēti tikai EP.