Par Eiropas Parlamentu un tā pilnvarām

Eiropas Parlamentam daudzos jautājumos ir tādas pašas lēmumu pieņemšanas pilnvaras kā Eiropas Savienības (ES) Padomei, kas pulcē visu ES dalībvalstu valdību ministrus.

Pat tādās jomās kā lauksaimniecība un ārlietu politika, kur ar Eiropas Parlamentu tikai apspriežas vai to informē, Parlamenta debates un rezolūcijas bieži nosaka Eiropas Savienības darba kārtību un var ietekmēt Padomes lēmumus. Parlamentam ir arī plašas budžeta pilnvaras, kā arī demokrātiskās uzraudzības pilnvaras pār visām Eiropas Savienības iestādēm.

1. Likumdošanas pilnvaras

• Koplēmums

Eiropas Parlamenta pilnvaras ir līdzvērtīgas Ministru padomes pilnvarām vairāk nekā divās trešdaļās Eiropas Savienības likumprojektu. Nodarbinātības politikā, transportā, patērētāju tiesību, nelegālās imigrācijas un visos iekšējā tirgus jautājumos Eiropas Parlamentam ir tiesības pieņemt, grozīt un noraidīt Eiropas Komisijas ierosinātos direktīvu vai regulu priekšlikumus.

Šajā sasaukumā Parlaments pilnībā noraidīja direktīvas par ostu pakalpojumiem un datorizgudrojumu patentiem. Vienlaikus Parlaments būtiski mainīja saturu tādiem būtiskiem tiesību aktiem kā Pakalpojumu direktīva un REACH regula par ķimikālijām.

• Apspriežu procedūra

Atsevišķos jautājumos, tostarp nodokļu politikā, rūpniecībā, lauksaimniecībā, eirozonas paplašināšanā, Eiropas Parlamentam ir tikai padomdevēja jeb konsultatīva joma (apspriežu procedūra). Tomēr arī šajā gadījumā Parlamenta grozījumi bieži ietekmē Padomes sarunu rezultātu, kā tas bija, piemēram, jautājumā par aitu marķēšanu vai brīvprātīgo modulāciju lauksaimniecības politikā.

• Piekrišana

Vairākiem līgumiem nepieciešama Parlamenta zaļā gaisma. Parlaments nevar mainīt šo līgumu tekstu, taču var tos noraidīt. Šo procedūru, ko sauc par piekrišanu, piemēro jaunu dalībvalstu uzņemšanai un noslēdzot asociācijas (sadarbības) nolīgumus ar valstīm ārpus Eiropas Savienības. Tādējādi Eiropas Savienības paplašināšanās var notikt vienīgi tad, ja tam piekrīt Parlaments.

2. Politiskā ietekme

Papildus likumdošanas darbam Parlaments līdzdarbojas citu Eiropas lēmumu pieņemšanā. Piemēram, kad dalībvalstis pieņem galīgos lēmumus starptautiskajā, drošības un aizsardzības jomā, Komisija un Padome (dalībvalstis) pirms tam informē Eiropas Parlamentu, un deputāti var mudināt uz rīcību, piedaloties politiskajās un sabiedriskajās debatēs.

3. Budžeta pilnvaras

Eiropas Parlaments kopā ar Padomi atbild par ES gada budžeta izstrādi.

Tam ir pēdējais vārds par vairāk nekā pusi ES budžeta apjoma, un tas lemj par izdevumiem sociālo un reģionālo fondu ietvaros, enerģiju, pētniecību, transportu, palīdzību attīstībai, vidi, izglītību un kultūru. Lauksaimniecības izdevumu jomā galīgo lēmumu pieņem ES Padome.

Eiropas Savienība arī plāno budžetu ilgākā termiņā, nosakot maksimālos izdevumu griestus septiņiem gadiem. Par šo daudzgadu budžetu, ko sauc arī par finanšu perspektīvu, nav iespējama jebkāda vienošanās bez Parlamenta piekrišanas.

4. Demokrātiskās kontroles un uzraudzības pilnvaras

• Amatpersonu apstiprināšanas pilnvaras

Parlamentam ir vadošā loma Eiropas Komisijas izvirzīšanā. Parlamentam vispirms jāapstiprina Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatam izvirzītais kandidāts. Tad notiek pārējo 26 dalībvalstu komisāru amatu kandidātu uzklausīšana, lai pēc tam Parlaments apstiprinātu Eiropas Komisijas pilno sastāvu galīgajā balsojumā. Parlaments arī uzklausa Eiropas Centrālās bankas valdes priekšsēdētājus un tās locekļus un Revīzijas palātas locekļu kandidātus.

Eiropas Parlamenta preses dienests