Saeimas 2009. gada 21. maija sēdes stenogramma (sākums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sāksim Saeimas 2009.gada 21.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” 2.lasījumam līdz 2009.gada 8.jūnijam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmos izskatīt likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” un alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanu pirmajā lasījumā un komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdē izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību ar sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patentu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Vārds deputātam Jakovam Plineram. Viņš acīmredzot runās “par”.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs piedāvājam izdarīt grozījumus – ierobežot Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību “karstajos” punktos tikai ar Eiropas Savienības valstu teritoriju. Līdz ar to Ministru kabinetam tiek dots uzdevums sagatavot lēmuma projektu par Latvijas karavīru atsaukšanu no misijas Afganistānā. Diemžēl solidaritāte mūsu valstij izmaksā pārāk dārgi. Ko tad mūsu Nacionālie bruņotie spēki kopš 2003.gada dara tajā valstī? Kādus mērķus viņi tur cenšas sasniegt un kādus jau ir sasnieguši?

Minēšu tikai vienu faktu. Proti, saskaņā ar ASV Kongresa pētniecības dienesta 2007.gadā sagatavotu atskaiti 2001.gadā, kad tika uzsākta militārā operācija Afganistānā, tur tika saražotas aptuveni 200 tonnas opija jēlprodukta (kā jums ir zināms, no tā ražo heroīnu), savukārt 2007.gadā – jau 8 tūkstoši 200 tonnas, un tas padara šo valsti par vienu no pasaulē lielākajām šīs narkotikas eksportētājām. Tas ir viens no daudzajiem NATO misijas blakusefektiem. ASV iniciētā militārā operācija norit pēc tāda paša scenārija, pēc kāda savulaik noritēja ASV bijušā ģeopolitiskā pretpola PSRS ofensīva Afganistānā. Tā pati iekšējā anarhija, korupcija, narkotiku eksporta pieaugums un mazefektīvas finansiālas injekcijas reģiona demokratizācijā. Beigsies tas viss arī tagad tieši tāpat. Agri vai vēlu NATO misija Afganistānā būs jāizbeidz. Jāizbeidz nevis tāpēc, ka tiks sasniegti tās gaišie mērķi, bet gan tāpēc, ka ies bojā karavīri, lētas narkotikas applūdinās visu Eiropu un iecerētais demokrātijas eksports cietīs neveiksmi.

Godātie kolēģi! Latvija ir iesaistījusies bezgalīgā militārā operācijā. Bezgalīgā tāpēc, ka tās deklarētie mērķi principā nav sasniedzami. Šajā nebeidzamajā riņķadejā nebūs uzvarētāju, būs tikai zaudētāji, tāpēc mums ir jāsaņemas un jāaiziet, kamēr neesam zaudējuši pārāk daudz. Jāaiziet! Un turpmāk jāparedz, ka mēs riskējam ar mūsu cilvēku dzīvībām nevis tādēļ, lai solidāri balstītu kādas lielvalsts ģeopolitiskās ambīcijas vai intereses, bet tikai tādēļ, lai sniegtu palīdzīgu roku Eiropas Savienības dalībvalstīm un tikai šo valstu teritorijās.

Aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies jums.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš acīmredzot runās “pret”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Iesniegtajā projektā ir manāmi jūtamas pretvalstiskas darbības iezīmes. Ļoti īpatnēji ir tas, ka tieši šajās dienās ir mūsu Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs un ka tieši šajās dienās parādās šāds vairāk nekā īpatnējs priekšlikums. Iesniedzēji vai nu nesaprot, vai izliekas, ka nesaprot, ko nozīmē NATO valstu dokumentāra vienošanās, un arī aizmirst, ka ne visas NATO dalībvalstis ir Eiropas Savienības dalībvalstis.

Ja mēs ieskatāmies priekšlikumā par 2.pantu, tad redzam, ka tagad tiek ieteiktas starptautiskās operācijas tikai Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijās. Un kā tad ir ar to 5.punktu? Un kā tad ir ar tām NATO dalībvalstīm, kuras nav Eiropas Savienībā? Iesniedzēji to vienkārši nav sapratuši. Pil­nīgi! Tā ir visrupjākā kļūda šajā iesniegumā.

Otrs – par misiju Afganistānā. Vai tiešām nav skaidrs, ka militārajās operācijas, ja tās rīko valstu apvienība, šīs valstis operāciju laikā ir savā starpā saistītas un ka nevar izraut no šīs saistības atsevišķu militāru vienību? (No zāles dep. J.Pliners: “Var, var!”) Iesniedzēji to vienkārši atkal nejēdz. Cita vārda šeit nebūtu, ko lietot. Lūk!

Tā ka ir arī jāsaprot, kāpēc tas viss parādās. Ja mēs atceramies, kas notika 9.maijā Rīgā, ja mēs atceramies Krievijas īpatnējos izteicienus par attieksmi pret vēsturi, citu uzskatu nosodīšanu tikai tāpēc vien, ka tie atšķiras no valdošās elites uzskatiem Krievijā, tad nav ko brīnīties, ka būs dažnedažādi mēģinājumi, lai kaut kādā veidā radītu plaisas arī citās valstīs, lai radītu neuzticību citu valstu starpā. Lai radītu neuzticību, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, paziņojot, ka, lūk, Latvijā parlamenta deputāti taisās izjaukt to vienošanos, kāda ir panākta starp NATO dalībvalstīm, runājot par dažādām misijām.

Tā ka runa ir skaidra, maskas ir kritušas, vainīgie ir acīm redzami. Līdz ar to nav ko brīnīties, ka Saeimas vairākums, kurš joprojām ir loģiski domājošs un nav demagogi, šo priekšlikumu neatbalstīs.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 68, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Grīnblata, Kalniņa, Tabūna un Dobeļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš acīmredzot runās “par” nodošanu komisijai.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Jo biežāk mēs jūtam uzbrukumus Latvijas valstij, latviešu tautai un mūsu tautas vērtībām, jo skaidrākam un stingrākam ir jābūt pretsparam, tāpēc ir jāizmanto jebkura iespēja, lai atgādinātu par mūsu vērtībām, un tāpēc esam vēlreiz nolēmuši ieteikt kolēģiem dot zināmu ceļamaizi Latvijas Republikas pilsoņiem – vēlētājiem.

Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam jebkuram, kurš dodas uz Eiropas Parlamentu pārstāvēt Latvijas valsti un mūsu pamatlikumu… mēs dodam viņam iespēju parādīt, pašam novērtēt savas latviešu valodas zināšanas. Nevis tā, kā patlaban likumā ir ierakstīts: gribi – uzrādi, negribi – neuzrādi.

Mēs latviešu valodai esam pietiekami daudz vērības pievērsuši gan sava pamatlikuma, Latvijas Republikas Satversmes, 4.pantā, gan arī citos likumos. Mums ir Valsts valodas likums, mums Saeimā darba valoda ir latviešu valoda, pašvaldībās darba valoda ir latviešu valoda. Līdz ar to mēs vienkārši aicinām jebkuru, kas taisās doties uz Eiropas Parlamentu pārstāvēt Latvijas valsti, dot latviešu valodas – valsts valodas – savas prasmes pašnovērtējumu. Tas ir, es domāju, pilnīgi dabiski un saprotami. Un galīgi nesaprotami ir tas, ka šeit var būt arguments, ka tā ir kaut kāda iejaukšanās kaut kādā personīgajā dzīvē vai kaut kas tamlīdzīgs.

Līdz ar to es ļoti aicinu kolēģus novirzīt šo likumprojektu uz komisijām. Arguments, ka tas jau ir… ka kaut kas tāds jau ir likumā, nav pareizs. Jo likumā ir skaidri pateikts: dari, kā gribi. Gribi – uzrādi latviešu valodas zināšanas, negribi – vari arī neuzrādīt. Nu, es domāju, ja mēs padomātu par citām Eiropas valstīm… Es nevaru iedomāties tādu gadījumu, ka no kādas no tādām vecajām Eiropas valstīm – Vācijas, Francijas, Itālijas, Spānijas – kāds varētu iedomāties neprast… riskētu, neprazdams savas valsts valodu, pārstāvēt savu valsti Eiropas Parlamentā. Tā ka, godātie kolēģi, aicinu mūs atbalstīt.

Bez tam mēs piedāvājam ļoti skaidru rīcību, reālu rīcību, reālu attieksmi pret mūsu valsts valodu. Un mūsu rindās nav tādu cilvēku, kas kā tādi tukši lielībmaisi sevi pasludina par vienīgajiem Latvijas patriotiem un par vienīgajiem cīnītājiem par latviskajām, nacionālajām vērtībām. Mēs piedāvājam savu darbu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par” likumprojekta nodošanu komisijai. Runāt “pret” neviens nav pieteicies. Vai deputāti prasa balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Rasnača, Grīnblata, Kalniņa, Tabūna un Dobeļa iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 5, atturas – 67. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Mitrofanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. Viņš acīmredzot runās “par”.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Jā, protams.

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! 18.maijā ir pagājuši trīs mēneši no brīža, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta pieņēma spriedumu lietā “Andrejeva pret Latviju”. Trīs mēneši ir standarta termiņš sprieduma izpildei. Tiesa nolēma, ka Latvijai ir jānovērš nepilsoņu diskriminācija salīdzinājumā ar pilsoņiem jautājumā par tā darba stāža uzskaiti, kas līdz 1990.gadam uzkrāts ārpus Latvijas.

PCTVL iesniedza Saeimā grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kuri paredzēja no 1.jūlija atbilstoši veikt Latvijas nepilsoņu pensiju pārrēķinu. Uz šo brīdi Latvijai ir noslēgti līgumi par pensiju stāža savstarpēju ieskaitīšanu ar gandrīz visām bijušās PSRS Eiropas daļā esošajām valstīm, izņemot Moldovu. Tāpēc likumprojekts skar tikai 8 procentus nepilsoņu, kuru darba stāžs ir arī ārpus Latvijas. Tādi ir ne vairāk kā 2000 cilvēku. Līgumi ar Krieviju un Baltkrieviju pagaidām nav stājušies spēkā, taču līdzekļi, lai paaugstinātu pensijas nepilsoņiem, kuri uzkrājuši darba stāžu šajās valstīs, jau ir iekļauti 2009.gada budžetā. Papildu līdzekļi, kas nepieciešami, lai izpildītu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, 2009.gadā sastāda tikai 600 000 latu, bet tuvāko piecu gadu laikā – ne vairāk kā 1 miljonu latu gadā, taču Latvijas valdība ir nolēmusi “novērst diskrimināciju” (pēdiņās) ar citiem, nestandarta, paņēmieniem, atņemot tiesības uz šo stāžu arī Latvijas pilsoņiem. Likumprojekta autore, Labklājības ministrija, atbildot uz PCTVL deputātu jautājumiem, atzinās, ka ir veselas 35 reizes kļūdījusies attiecībā uz to iedzīvotāju skaitu, kas cietīs no šā likumprojekta, un 20 reizes kļūdījusies attiecībā uz tiem finanšu līdzekļiem, kurus cilvēki zaudēs. Tikai trīs gados vien pēc likumprojekta realizācijas no tā cietīs 12 000 Latvijas pilsoņu par kopējo summu 8 miljoni latu. Un tas viss tiek darīts, lai ietaupītu uz 2000 nepilsoņu pensiju rēķina.

Labklājības ministrs Uldis Augulis, atbildot uz deputātu jautājumiem, nevarēja minēt nevienu precedentu, kad no 104 Eiropas Cilvēktiesību tiesas konstatētajiem diskriminācijas faktiem 25 valstīs šīs diskriminācijas novēršana tiktu panākta šādā, maigi sakot, netipiskā veidā. Tas būtu analoģiski rīcībai, ka, lai, piemēram, iedzīvinātu starptautiskās rekomendācijas par diskriminācijas novēršanu attiecībā uz viendzimuma laulībām, valdība tagad aizliegtu slēgt laulības starp dažādu dzimumu pārstāvjiem.

Lēmums par Latvijas īpašo ceļu Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma izpildē tika pieņemts jau iepriekšējās valdības laikā. Toreizējais Ministru prezidents Ivars Godmanis pasludināja attiecīgo 24.februāra Ministru kabineta sēdi par aizklātu. No sēdes protokola izriet, ka bez atbildīgā – ārlietu ministra sēdē uzstājās tikai Ministru prezidents un ar pensiju lietām visai vāji saistītais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Kurš gan cits! Par abiem kopā viņiem izdevās pārliecināt visus pārējos ministrus vienbalsīgi pieņemt šo Latvijai apkaunojošo lēmumu.

Tādā veidā tika nodemonstrēts gan naids pret nepilsoņiem, gan ciniskā attieksme pret visiem iedzīvotājiem, it īpaši pret vēlētājiem. Tā ir LPP/LC partiju politiskā pašnāvība. Diemžēl šīm pašnāvībām aizvakar pievienojās arī vesels Ministru kabinets, kas atbalstīja šo kaunpilno likumprojektu.

PCTVL frakcija tomēr aicina jauno valdošo koalīciju glābt valsts godu un nobalsot “par” PCTVL iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu komisijai.

Pretējā gadījumā starptautiskais skandāls ir neizbēgams, un tas savukārt negatīvi ietekmēs arī Latvijas kredītreitingu.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam. Viņš acīmredzot runās “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te nu mēs esam! Plinera, Buzajeva un citu “sarkano” balsis ar katru dienu skan aizvien skaļāk un draudošāk, jo mēs to esam pieļāvuši.

Tad, kad atjaunojām Latvijas neatkarību, no Latvijas bija jāaizbrauc visiem tiem, kuri kopā ar Padomju armiju bija šeit sabraukuši. To prasīja – un arī šodien tas paliek spēkā! – 1949.gada Ženēvas konvencija. To jūs ļoti labi zināt. Mēs to neizdarījām, neprasījām un tagad maksājam par to. Un maksāsim ik dienu. Seko jaunas un jaunas prasības, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu, uz dažādām citām konvencijām. Redziet, Ženēvas konvenciju, kas ir ļoti būtiska okupētajai Latvijai (ļoti būtiska, jo tas apdraud valsts un nācijas pastāvēšanu!), varot neievērot, bet visas citas – jāievēro.

Iedevām nepilsoņa statusu, pret ko toreiz LNNK protestēja, un bija pavisam citi likumprojekti, un nu nepilsoņi jau aizvien vairāk un vairāk tiek pielīdzināti pilsoņiem.

Par šo piedāvājumu no PCTVL. Viņiem vēl nepietiek ar to, ka pavisam nesen tika nolemts, ka visiem tiem nepilsoņiem, kas dzīvo šeit, Latvijā, tiek ieskaitīts arī stāžs, ko viņi uzkrājuši ārpus Latvijas, un līdz ar to gadā mēs tērēsim 10, 11 vai 12 miljonus; to jau šodien mēs izjūtam un turpmāk izjutīsim jo īpaši. Bet ar to viņiem nepietiek. Ar to viņiem nepietiek! Ko lai padara? Neesam spējuši izskaidrot Eiropai un pasaulei to postu, ko atnesa padomju okupācija. Ja būtu to spējuši, tad šādu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, kāds ir Andrejevas lietā un uz ko viņi tagad te atsaucas, nebūtu.

Atcerēsimies, ka, pieņemot likumu par nepilsoņa statusu, tika formulēts, ka šiem cilvēkiem tiek dots pagaidu statuss Latvijā, kamēr viņi atrod sev mājvietu pasaulē, laimīgāku salu!

Un es gribu, kolēģi, uzrunāt jūs visus, kuriem, es skatos, ne sevišķi interesē šī lieta… Es uzrunāju drīzāk cilvēkus – latviešu tautu. Ja tas tā turpināsies, tad Eiropas Cilvēktiesību tiesa vai kāda cita institūcija Eiropā vai pasaulē drīz pieprasīs, lai nepilsoņiem likuma vārdā… lai, tā sakot, ar kaut kādu jaunu konvenciju vai citu likumu nepilsoņiem piešķirtu bez jebkādiem nosacījumiem pilsoņu tiesības. Bet atcerēsimies un sapratīsim vienreiz par visām reizēm: tad nebūs latviešu kā nācijas un nebūs Latvijas kā valsts. Kad mēs to sapratīsim? Laikam tad, kad būs jau par vēlu.

Es aicinu, protams, balsot “pret” šo nejēdzību, un citādi nevar būt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Mitrofanova un Sokolovska iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 68, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Ģeotelpiskās informācijas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksandram Mirskim no šā gada 18.maija līdz 22.maijam. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Mirska iesniegumu, un reizi sesijā deputātiem ir tiesības uz šādu atvaļinājumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksandram Mirskim no šā gada 18. līdz 22.maijam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Atvaļinājums deputātam Aleksandram Mirskim ir piešķirts.

Sākam izskatīt nākamo šodienas darba kārtības sadaļu – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Valdība ir izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai Saeimā grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā. Minētie grozījumi ir nepieciešami sakarā ar to, ka tiek likvidēta Bērnu un ģimenes lietu ministrija.

Atbildīgā komisija izvērtēja valdības iesniegto likumprojektu un izstrādāja alternatīvu likumprojektu. Es aicinu atturēties, balsojot par valdības iesniegto projektu, un balsot “par” komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu.

Bet pirms balsojuma pirmajā lasījumā komisijas vārdā aicinu likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 11, atturas – 65. Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts nav atbalstīts pirmajā lasījumā.

Tagad lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtajam alternatīvajam likumprojektam “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 9, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Komisijas vārdā aicinu minēto likumprojektu, tā kā tas satur divus tehniskus juridiska rakstura grozījumus, otrajā lasījumā pieņemt bez priekšlikumu termiņa izsludināšanas – tātad pieņemt tūlīt.

Sēdes vadītājs.

Un tātad arī bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles: “Nav! Ir!”) Deputāti iebilst. Līdz ar to mēs nevaram skatīt šodien šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un to, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks skatīts Saeimas sēdē.

J.Lagzdiņš.

Jā. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Komisijas vārdā es aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 15 minūtes, bet izskatīt to šodien – šajā Saeimas sēdē. (No zāles dep. J.Dobelis: “Lai dzīvo Lagzdiņš! Rokas nost no Lagzdiņa!” No zāles: “Pareizi!”)

Ņemot vērā Prezidija un Saeimas priekšsēdētāja iebildumus un atgādinājumu par Saeimas Kārtības ruļļa normām, priekšlikumu termiņš tātad būs 22.maijs, izskatīšana – nākamajā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.maijs un izskatīšana nākamajā sēdē – 28.maijā. Deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.4133B. Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums. To ir sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi daļēji un iekļāvusi 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Abi šie priekšlikumi ir redakcionāli.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

A.Seile.

3.priekšlikums ir sakarā ar likuma spēkā stāšanās laiku. Mēs esam noteikuši, ka šis likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, jo arī visi pārējie līdzīgie likumi, kas runā par aizsargājamām teritorijām, stājas spēkā 1.jūnijā. Lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu Nr.1088/Lp9. Likumprojektu “Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums” izskatīsim trešajā lasījumā.

1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts komisijas priekšlikumā – 2.priekšlikumā –, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Circene.

3. – tiesībsarga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 4.priekšlikumā –, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Circene.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

I.Circene.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums, kas izskatīts komisijas sēdē. Šo priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas deputāts Mārtiņš Roze. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Mārtiņam Rozem.

M.Roze (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums, kā tika solīts iepriekšējā sēdē, kad mēs izskatījām šo likumu, arīdzan tika iesniegts, jo debatēs par šo likumu... Faktiski debates izvērsās daudz plašākas, runājot arī par cilvēktiesību ievērošanu kopumā Latvijas tiesu sistēmā, un tādēļ priekšlikums satur papildinājumu konkrētajam pantam, paredzot, ka prokuroram savā darbībā ir jāvadās arīdzan pēc cilvēktiesībām.

Faktiski debates bija pietiekami saturīgas, taču vēl līdz šim mēs neesam kopīgi pārrunājuši, kas būtu darāms likumdošanā kopumā, un tādēļ es izmantoju šo iespēju, lai vismaz vienā likumā cilvēktiesību jautājums tiktu iekļauts.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Rozes kungs, ja jūs tā uzmanīgi izlasītu šo 5.pantu, ko piedāvā komisija, tad jūs redzētu, ka tas, ko jūs vēlaties, jau ir iekļauts šajā komisijas priekšlikumā.

Es gribētu, lai jūs tad arī pasakāt, ko jūs vispār saprotat ar cilvēktiesībām un kur šīs cilvēktiesības ir nostiprinātas. Proti, pašreizējā redakcijā, ko piedāvā komisija, ir noteikts, ka katrs prokurors, izskatot konkrētas lietas, savus lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski un pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem. Un šajos likumos jau ir reglamentētas šīs cilvēktiesības, tostarp arī Satversmē, kur ir noteiktas cilvēka pamattiesības. Protams, Satversme ir visaugstākais likums mūsu valstī, bet tādā veidā... Ja jūs gribējāt varbūt pastiprināt šo cilvēktiesību, šo cilvēka pamattiesību, ievērošanu, tad jums varbūt vajadzēja ierakstīt iekšā “un Satversmē noteikto pamattiesību”, ja reiz jūs nesaprotat, ka arī Satversme tomēr tāds pats likums vien ir.

Nu, piemēram, mēs Latvijā esam ratificējuši Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju ar likumu. Šajā ratificētajā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā taču ir uzskaitītas visas šīs te cilvēka pamattiesības. Piemēram, Pirmā protokola 1.pantā ir definētas tiesības uz īpašumu, 6.pantā – tiesības uz taisnīgu tiesu, bet tālāk – arī tiesības uz dzīvību. Es domāju, vienkārši būtu varbūt jauki, ja jūs nāktu uz Juridisko komisiju, un tad jūs tā pamazām apgūtu šos jēdzienus, ko faktiski māca pirmajā kursā studentiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nākas nedaudz atgādināt to, kas notika Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē. Vēlreiz atgādināt.

Ja jau mēs iekustinām šīs lietas, kas ir saistītas ar jēdzienu “cilvēktiesības”, kas tiešām ir pietiekami plaši jau apskatītas gan mūsu valsts pamatlikumā – Latvijas Republikas Satversmē, gan arī citos likumos, tad tādā gadījumā, ja mēs gribam izvērst nopietnu diskusiju par šo jautājumu, tai ir jābūt kompleksai – tajā ir jāpiedalās gan prokuratūras pārstāvim, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas pārstāvim... ir jāpiedalās vismaz Tieslietu ministrijas pārstāvim.

Mēs komisijā vienojāmies par šo diskusiju. Mēs vienojāmies par datumu, kad komisijas sēde varētu notikt, un nolēmām šo komisijas sēdi veltīt tikai šim jautājumam. Un līdz ar to vispār atmetīsim šo principu, ka mēs faktiski iesniedzam uz trešo lasījumu... Rozes kungs, jūs iesniedzāt konceptuāli pavisam citu priekšlikumu, kas konceptuāli ir saistāms ar visu Prokuratūras likumu. Nu diemžēl tā ir! Un līdz ar to... Labi, ka jūs tos pārējos vēl neiesniedzāt... Nu, paldies par to! Bet jebkurā gadījumā, ja mēs gribam vispār juridiski apskatīt visas šīs lietas, tad, lūdzu – tādas iespējas jums būs. Jūs tiksiet aicināts uz šo sēdi, un mēs varēsim šo sarunu turpināt.

Šodien es ieteiktu kolēģiem vienkārši šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Mārtiņa Rozes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 43, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta “Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums” trešajam lasījumam priekšlikumi komisijā netika saņemti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā… Kas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””? Pārceļam uz darba kārtības beigām. Turpinām… Nu esam jau pārcēluši uz darba kārtības beigām.

Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi, labdien! Izskatīsim trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, dokumenta numurs 4204. Kopumā saņemti četrpa­dsmit priekšlikumi.

1. – ekonomikas ministra Kampara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

2. – deputāta Plinera priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Plinera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 57, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts

Dz.Zaķis.

Arī 3. – deputāta Plinera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

5. – ekonomikas ministra priekšlikums. Ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Aizdomīgi!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

6. – ekonomikas ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Vēl aizdomīgāk!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

8. – ekonomikas ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

9. – ekonomikas ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

13. – ekonomikas ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 14. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Pirms nobalsojam par šo likumprojektu trešajā lasījumā, es komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka šis ir ļoti nozīmīgs likumprojekts, jo mēs ar šo likumprojektu panākam trīs svarīgas lietas.

Pirmā lieta ir tā, ka tiem hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuri ievēros līgumā izvirzītos noteikumus, turpmāk bankas nevarēs pieprasīt nezin kādus maksājumus.

Otra svarīgā lieta ir tā, ka arī ķīlas devēja un galvotāja tiesiskās attiecības tiks regulētas ar šā likuma palīdzību; arī pret ķīlas devējiem un galvotājiem bankas nevarēs vērsties ārpus šā likuma ietvariem.

Un trešā ļoti nozīmīgā lieta ir tā, ka turpmāk patērētājam par līguma nepildīšanu vairs nevarēs uzlikt neproporcionāli lielus sodus vai kompensācijas.

Šīs trīs ir ļoti svarīgas lietas, tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

 

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 37.laidienā