— zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs atvadu preses konferencē vakar, 15.jūlijā:

Kā svarīgu pagājušās nedēļas notikumu P.Salkazanovs atzīmēja tikšanos ar Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku vides komisāru Franci Fišleru. Tikšanās laikā pozitīvi tika vērtēti Latvijas sasniegumi kopumā, it īpaši pilsonības jomā, kā arī lauksaimniecībā. Ir skaidrs, ka nākotnē visām dalībvalstīm būs vienota kopīga lauksaimniecības politika. Uz jaunajām dalībvalstīm tāpat attieksies cenu garantijas, investīciju atbalsts. No ES ierēdņiem izskanēja priekšlikums uzsākt sarunas par būtiskām izmaiņām divpusējās tirdzniecības nosacījumos. Piemēram, varētu ieviest abpusējas tirdzniecības kvotas ar nulles līmeņa muitas tarifiem un eksporta subsīdijām, attiecinot šo režīmu uz vairākām preču grupām. Šīs sarunas jārisina gan politiķu, gan ekspertu līmenī.

Šā gada janvārī parakstīts Nodomu protokols starp Anglijas Lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības ministriju un Latvijas Zemkopības ministriju. Pēc Lielbritānijas Ārlietu un Lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības ministrijas ielūguma Pēteris Salkazanovs pabija darba vizītē Londonā, apmeklēja vienu no lielākajām un prestižākajām lauksaimniecības izstādēm "Royal show". Šogad šī grandiozā (tās platība — 180 hektāri) izstāde atzīmē 150. gadadienu.

Izstādes laikā P.Salkazanovam bija īsa tikšanās ar Lielbritānijas princi Edvardu, kurš ir šīs izstādes prezidents. Starp citu, izstādē bija redzami arī Latvijas ražojumi — "Laimas" konfektes un dažādi zivju izstrādājumi. Tos reklamēja kāda ukraiņu uzņēmēja, kas tagad dzīvo Anglijā un aktīvi nodarbojas ar eksporta veicināšanu starp Ukrainu, Baltkrieviju, Latviju un Angliju. P.Salkazanovs atzina, ka mūsu ražotājiem būtu samērā grūti apgūt Anglijas tirgu, jo tur Latvijas lauksaimniecības produkciju gandrīz nepazīst. Lai veicinātu tirdzniecības sakarus, mūsu valstij ir nepieciešami lieli līdzekļi reklāmas kampaņām. Sarunās ar izstādes rīkotājiem izskanēja doma, ka Latvija nākamajā gadā varētu izmantot izstādes stendu bez maksas. Protams, šīs sarunas ir jāturpina, tas jādara laikus, nenogaidot pēdējo brīdi.

Vairākas tēmas pārrunātas, tiekoties ar Lielbritānijas lauksaimniecības ministru Niku Braunu. Abi kolēģi bija vienisprātis, ka jābūt ražošanas liberalizācijai, katrai valstij jāizstrādā varianti, kā papildus aizsargāt savus zemniekus nacionālā līmenī. Anglijas zemniekus nodarbina tieši tās pašas problēmas, kas mūsējos, — tā ir nauda, tas ir tirgus un produktu pārpilnība. Atšķirīgi ir tikai katras valsts mērogi. Angļu zemnieki lielus zaudējumus cieta liellopu eksporta aizlieguma dēļ. Tur vidēji zemnieku saimniecības ir ap 100–200 ha. Anglijā bijušas daudzas mazas saimniecības, tās pārsvarā ir apvienojušās vai arī kooperējušās.

Kopumā Anglijas Lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības ministrijā strādā 12 tūkstoši cilvēku — 40% no tiem nodarbināti dažādās aģentūrās, kuras sniedz maksas pakalpojumus, vēl 40% strādā deviņos Anglijas reģionos, atlikušie 20% ir Londonas un Velsas ministrijas darbinieki. Tikšanās laikā tapa ideja par kopīgas zemnieku paraugsaimniecības izveidošanu Latvijā. Angļi no savas puses finansētu šo pasākumu, nodrošinātu to ar nepieciešamo tehniku, savukārt no latviešu zemnieka vēlētos, lai viņš labi strādātu.

Briti piedāvāja izmantot arī savu datu bāzi, kurā apkopotas ziņas par vairāk nekā 20 tūkstošiem firmu un privātuzņēmumu, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu un tirdzniecību. Pašlaik tiek apsvērts jautājums, kā šo palīdzības piedāvājumu tehniski īstenot.

Panākta vienošanās, ka septembrī mūsu Veterinārā dienesta speciālisti dosies pieredzes apmaiņā uz Londonu, lai apgūtu divu laboratoriju iespējas. Angļu speciālisti sniegs konsultācijas pārtikas eksporta jomā, kā arī skrīninga jautājumos, kas saistīti ar ES lietām.

P.Salkazanovs Londonā tikās ar Zemnieku savienības pārstāvjiem. Tā ir sabiedriska organizācija, kas nodarbojas ar lauksaimniecības politikas veidošanu valstī, apvieno vairāk nekā 70 tūkstošus zemnieku, kuriem ir arī balsstiesības. Savukārt vēl vairāki desmiti tūkstošu zemnieku, kooperatīvo sabiedrību, dažādu profesiju (saistītu ar lauksaimniecību) pārstāvju šajā savienībā darbojas bez balsstiesībām.

Zemnieku savienībā ir pārstāvētas 20 lauksaimniecības nozaru komitejas, tai ir savs birojs Briselē, no turienes tiek saņemta visjaunākā informācija un dokumenti no ES.

Lietišķas sarunas veidojās ar Anglijas Lauksaimniecības konsultāciju dienesta darbiniekiem. Šis konsultāciju centrs ir privātkompānija, kas naudu pelna, sniedzot dažādus lauksaimniecības pakalpojumus. Līdz 1978.gadam Anglijas izglītības iestādes bija pašvaldību pārziņā, pēc tam tās kļuva par privātajiem uzņēmumiem. Arī Latvijā šobrīd divas no 38 lauksaimniecības skolām pārveidotas par bezpeļņas organizācijām SIA statusā. Notika pārrunas par iespējamām sadarbības formām izglītībā.

Vērtējot padarīto, P.Salkazanovs minēja, ka izveidojies veiksmīgs dialogs ar sociālajiem partneriem. Izveidota Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības konsultatīvā padome, Zivsaimniecības konsultatīvā padome, turpina darboties Mežu konsultatīvā padome. Šais piecos mēnešos ir bijušas intensīvas konsultācijas ar tām sabiedriskajām organizācijām, kas pārstāvētas padomēs. Visi normatīvie dokumenti, ko izstrādāja Zemkopības ministrija, tika saskaņoti ar šīm sabiedriskajām organizācijām — Zemnieku federāciju, Statūtsabiedrību asociāciju, Lauku atbalsta asociāciju u.c. Šīs sabiedriskās organizācijas veiksmīgi piedalījās lauksaimniecības politikas veidošanā. Ir sagatavoti pašpārvaldes tālākai attīstībai nepieciešamie likumdošanas projekti, organizēti starptautiski semināri.

Pabeigts Pasaules bankas audits Zemkopības ministrijā, kā arī tās pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošajās valsts budžeta iestādēs, valsts uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās. Zemkopības ministrijas vadība, izmantojot audita rezultātus, uzsākusi darbu ar mērķi 1.oktobrī sākt institucionālo reformu. Tās pamatuzdevums būs atdalīt ministrijā politikas veidošanas procesu no izpildvaras procesa.

Izstrādāts un starpministriju darba grupā apstiprināts Latvijas — FAO Meža pārvaldes projekts, kas ļaus sakārtot procesus nozarē. Būtiskākais — Meža dienests vairs neveiks saimniecisko darbību. To darīs neprivatizējama valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", kas nodarbosies ar valsts kā meža īpašnieka interešu īstenošanu tirgū. Jāatzīmē, ka šobrīd Latvijā neviena institūcija nepārstāv valsts mežsaimnieciskās intereses tirgū. Projekts paredz, ka Meža dienests saglabās līdzšinējās funkcijas likumu uzraudzībā. Iespējams, ka jaunās pārmaiņas valsts un privātajos mežos varētu tikt ieviestas jau nākamajā gadā.

Lai aizsargātu iekšējo tirgu, Latvijā izstrādāts vienveidīgo un identisko preču informatīvais cenu saraksts muitas vērtības noteikšanai Lietuvas izcelsmes lauksaimniecības precēm. Izstrādāts un Saeimā pieņemts likums par pagaidu pasākumiem iekšējā tirgus aizsardzībā. Šī likuma būtība aizstāvēta ES komisijā un Iekšējā tirgus aizsardzības komisijā. Sadarbojoties ar zemnieku pašpārvaldes organizācijām, sagatavoti būtiski priekšlikumi iekšējā tirgus aizsardzībai. Tie jau devuši pozitīvus rezultātus. Pēc cūkgaļas importa ierobežojošo pasākumu ieviešanas samazinājušies ieveduma apjomi. Piemēram, jūnijā no ES valstīm nav importēta cūkgaļa. Līdz jūlija pirmajai nedēļai Latvijā ievestas 67,5 tonnas cūkgaļas no Norvēģijas, Igaunijas, Baltkrievijas un Polijas. Ir palielinājies pieprasījums pēc Latvijā ražotās cūkgaļas, paaugstinās iepirkuma cena. Tā bija ap 48 līdz 49 santīmi par kilogramu, tagad — 55 santīmi. Jāpiebilst, ka cūkgaļas problēma radījusi sasprindzinājumu arī citās lauksaimniecības nozarēs. Te jārunā par pārstrādes uzņēmumu lielajiem parādiem produkcijas ražotājiem. Tā, piemēram, gaļas pārstrādes uzņēmumi nav norēķinājušies ar zemniekiem par apmēram 374 tūkstošiem latu, piena pārstrādes uzņēmumi — par 911 tūkstošiem latu, graudu pārstrādes uzņēmumi — par 324 tūkstošiem latu.

P.Salkazanovs ar gandarījumu atzīmēja, ka operatīvi izstrādāti un ieviesti pasākumi dioksīnu saturošas gaļas kontrolē un tās izņemšanā no tirgus. Pēdējā informācija liecina, ka dioksīna klātbūtne konstatēta arī Latvijā ievestajā cūku lopbarības koncentrātā. Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrā apmēram pēc diviem mēnešiem varētu uzsākt paraugu izmeklēšanu uz vietas, nesūtot tos uz ārvalstīm. Pēdējo 13 paraugu rezultāti no Somijas tiks saņemti 23.jūlijā. Šobrīd nav apstiprināti rādītāji, kas nosaka Latvijā pieļaujamās normas. Katrā valstī šīs normas ir atšķirīgas. Arī iepriekšējo liellopu un cūku aknu paraugos tika atrasts dioksīns. Valsts veterinārais dienests aizvadītajā nedēļā izdeva atkārtotu rīkojumu aizliegt no Nīderlandes ievest pārtiku. Šonedēļ starp Zemkopības, Labklājības un Finansu ministriju panākta vienošanās par valdības piešķirtā finansējuma izmantošanu dioksīna pārbaudes veikšanai.

Lai veicinātu iekšējā tirgus stabilizācijas procesus, ir izstrādāti un pieņemti MK noteikumi "Par tirgus intervenci labības tirgū". Tāpat jāatzīmē sagatavotā informācija un ekonomiskais pamatojums ASV — Latvijas ekonomiskās sadarbības komisijai par muitas tarifu kvotu piešķiršanu Latvijas piena produktiem, zivju un konditorejas izstrādājumiem. Pozitīvi vērtējams parakstītais Brīvās tirdzniecības līgums starp Latviju un Ungāriju. Organizēti vairāki veicinoši pasākumi. Lai apgūtu NVS tirgus: noorganizēta Latvijas uzņēmēju tikšanās ar Sanktpēterburgas un Maskavas biznesa aprindu pārstāvjiem, nozīmīgs darbs veikts Latvijas un Baltkrievijas ekonomiskās sadarbības darba grupā.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem pašlaik regulāri notiek subsīdiju izmaksas. Šogad pirmo reizi subsīdijas tiek piešķirtas lauku darbiem īstermiņa kredīta procentu likmju daļējai dzēšanai, pagarināts subsīdiju piešķiršanas laiks par realizētajām cūkām līdz šā gada 1septembrim.

Pozitīvi, ka nākamajā gadā sākas finansējums ES pirmsiestāšanās strukturālam fondam, programmai "Sapard". Jau izstrādāta un ES komisijā iesniegta "Sapard" programma, turpinās "Sapard" pilotprojektu īstenošana trijos valsts rajonos.

Cerams, ka, izmantojot ES finansējumu, būtiski palielināsies atbalsts Latvijas zemniekiem, lauku uzņēmējiem. Šī finansējuma pieejamība katrā ziņā veicinās lauku attīstību kopumā. Šī gada valsts atbalsts subsīdiju veidā galvenokārt ir saistīts ar situācijas stabilizāciju lauksaimniecībā, mazāk — ar attīstību.

Jāatzīst, ka līdz šim viens no valdības trūkumiem bija nepietiekamā sadarbība starp ministrijām, tādēļ vairāki laukiem svarīgi likumprojekti jau ir izstrādāti, bet nav tikuši līdz Saeimai. Pašlaik Saeimā iesniegts likumprojekts "Sēklu un stādāmo materiālu aprites likums", kā arī likumprojekts "Dzīvnieku aizsardzības likums". Vairāki MK noteikumu projekti un likumprojekti iesniegti Valsts kancelejā vai atrodas saskaņošanā ar citām ministrijām.

P.Salkazanovs informēja par tikšanos ar jauno iespējamo zemkopības ministru Aigaru Kalvīti. Viņš atzina A.Kalvīša kompetenci lauksaimniecībā. Sarunas starp zemkopības eksministru un potenciālo zemkopības ministru risinājušās konstruktīvi, abi apmainījušies viedokļiem par lauksaimniecības turpmāko attīstību.

Dagnija Muceniece,

— "Latvijas Vēstnesim"