Par Nacionālo bruņoto spēku finansējumu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzskata, ka 2009.gada aizsardzības budžeta samazinājums nedrīkst pārsniegt 30 procentus, jo lielāks samazinājums var negatīvi ietekmēt valsts aizsardzības spējas.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti 12.maijā oficiālā vēstulē nolēma aicināt Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, valdībai izstrādājot budžeta grozījumus, aizsardzības jomai paredzēto finansējumu nesamazināt vairāk kā par 30 procentiem. Šādu lēmumu komisija pieņēma, uzklausot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera ģenerālmajora Jura Maklakova ziņojumu par NBS darbības nodrošināšanas iespējām pēc budžeta samazināšanas.

Šāds samazinājums ir pati galējā robeža, līdz kurai vēl iespējams nodrošināt NBS funkciju pildīšanu, deputātus informēja J.Maklakovs. “30 procentu samazinājums ir mūsu sarkanā līnijā, kritiskā robeža, kuru pārsniedzot varam vairs nebūt spējīgi veikt mūsu pamatfunkcijas un pildīt Latvijas starptautiskās saistības,” uzsvēra NBS komandieris.

Savukārt komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš atzina, ka iesniegtie finanšu aprēķini liecina par nepietiekamu NBS finansējumu pat pie 30 procentu budžeta samazinājuma. “Ja mēs pārtraucam finansēt vienību apmācību, apgādi, nenodrošinām karavīru normālu rotāciju starptautiskajās misijās, mēs zaudējam bruņoto spēku kaujasspējas un valsts ārējā drošība būtiski samazinās,” teica J.Dalbiņš, piebilstot, ka, viņaprāt, “nepārkāpjamās sarkanās līnijas jau ir pārkāptas”.

J.Maklakovs informēja deputātus, ka bruņotajos spēkos jau tiek veiktas būtiskas un apjomīgas strukturālās reformas, kas tiks prezentētas jūnija sākumā. Galvenais uzsvars tajās likts uz NBS administratīvā aparāta samazināšanu. Piemēram, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, NBS civildienestā esošo darbinieku skaits tiks samazināts no 565 līdz 380. Tāpat ļoti būtiski samazinātas dažādas piemaksas un administratīvie izdevumi, piemēram, par mobilajiem telefoniem un autotransportu. Pilnībā pārtraukts finansējums dažādu sporta veidu federācijām.

Tomēr, ņemot vērā Latvijas dalību NATO un Eiropas Savienībā (ES), uzskatām par vitāli nepieciešamu turpināt mūsu valsts karavīru piedalīšanos NATO misijā Afganistānā, kā arī ES kaujasgrupā, komisijas sēdē norādīja J.Maklakovs.

Viņš uzsvēra, ka dalību misijā Afganistānā nosaka Latvijas starptautiskās saistības un, izvedot karaspēku vai samazinot Afganistānā izvietoto karavīru skaitu, Latvija ļautu nopietni apšaubīt savas spējas pildīt starptautiskās apņemšanās. “Laikā, kad Afganistānas prezidenta vēlēšanu priekšvakarā citas NATO dalībvalstis tieši palielina šajā valstī dislocēto karavīru skaitu, šāds lēmums liecinātu, ka mūsu vārdi ir pretēji darbiem. Vārdos mēs uzsveram NATO kolektīvās aizsardzības priekšrocības un nozīmi, tomēr ar darbiem nepildītu paši savas saistības,” teica NBS komandieris.

Saeimas preses dienests