• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Zemkopības ministrs: Par pārtikas drošības vadību un kontroli. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.05.2009., Nr. 71 https://www.vestnesis.lv/ta/id/191616

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Zemkopības ministrs: Tiekoties ar Lietuvas un Polijas lauksaimniecības ministriem

Vēl šajā numurā

08.05.2009., Nr. 71

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Zemkopības ministrs: Par pārtikas drošības vadību un kontroli

 

6.maijā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA – European Food and Safety Authority) direktori Katerīnu Geslaini-Lanelli, lai pārrunātu pārtikas drošības vadības un kontroles jautājumus Latvijā, kā arī Eiropas Savienībā (ES).

Amatpersonas plašāk apmainījās viedokļiem par resursu izmantošanu risku novērtēšanā, risku paziņošanā, zinātnieku iesaistīšanu sabiedrības informēšanā, kā arī iespējām izveidot Kopienas veterināro un pārtikas importa kontroles aģentūru, kas būtu nepieciešama, pieaugot sabiedrības veselības riskiem. Tāpat tika apspriesta arī nepieciešamība harmonizēt pārtikas riskus un to noteikšanas metodes Eiropas Savienības dalībvalstu starpā.

J.Dūklavs sarunā uzsvēra, ka Latvija ir salīdzinoši neliela ES valsts ar limitētiem zinātnes un finanšu resursiem, tādēļ īpaši svarīga ir sadarbība pārtikas drošuma risku novērtēšanas jomā ar EFSA un citām dalībvalstīm. Līdz ar to ir svarīgi apvienot spēkus vienotu mērķu sasniegšanā, un EFSA šeit darbojas kā resursus un darba plānus koordinējošs spēks.

Zemkopības ministrs norādīja: “Svarīga ir EFSA kā līdera loma sabiedrības informēšanā, jo bieži vien mēs ikdienā sastopamies ar objektīvas, skaidri saprotamas, uz zinātniskām atziņām balstītas informācijas trūkumu. Risku izvērtēšanas problēmas ir tie iemesli, kāpēc bieži tiek pieņemti politiski lēmumi “pret” inovācijām bažu dēļ par tehnoloģiju drošumu un nepietiekamiem pētījumiem.” J.Dūklavs norādīja, ka, piemēram, šābrīža skopā informācija par ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO), klonēšanu, nanotehnoloģijām, pārtikas piedevām, kur, neskatoties uz tehnoloģiju relatīvu nekaitīgumu, sabiedrībā pastāv ačgārns uzskats par attiecīgo tehnoloģiju attīstību. “Tādējādi būtu svarīgi, ja EFSA izstrādātu vienotu komunikācijas stratēģiju ar sabiedrību ĢMO jautājumā. Šajā komunikācijā būtu svarīgi iesaistīt zinātniekus no visām dalībvalstīm, lai palielinātu sabiedrības uzticēšanos,” uzsvēra J.Dūklavs.

Tāpat šajā jautājumā nozīmīga būtu arī EFSA kontaktpunkta jeb atbalsta punkta loma sabiedrības izglītošanas aktivitātēs. Latvijas nacionālais atbalsta punkts (Focal Point) darbojas kā savienojošais elements starp riska vadītājiem, nacionālajām institūcijām, zinātniskajām iestādēm, patērētājiem un citām pārtikas apritē iesaistītajām ieinteresētajām institūcijām un koordinē Latvijas sadarbību ar EFSA. Atbalsta punkta funkcijas Latvijā veic ZM padotības iestādes – Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas centrs.

Latvija arī uzskata, ka jāpilnveido un jāharmonizē esošā importa kontroles sistēma ES līmenī, lai visos ES robežkontroles punktos tā notiktu līdzvērtīgi un būtu balstīta uz objektīvi iegūtiem riska novērtēšanas rezultātiem. Šādas sistēmas izveidošana būtu nepieciešama, lai panāktu produktu atbilstību visām Kopienas nekaitīguma un kvalitātes prasībām. Lai to īstenotu, būtu jāizveido atsevišķa ES struktūra – institūcija/aģentūra, kura veiktu importa kontroles riska analīzi, operatīvo koordināciju un darbotos ciešā saistībā ar dažādiem Komisijas dienestiem, EFSA un dalībvalstīm. Galvenās jaunizveidotās institūcijas uzdevumi būtu noteikt principus kravu kontrolē uz ES ārējās robežas un informēt robežkontroles punktus, koordinēt informācijas apmaiņu, kā arī nodrošināt importa drošību un atbilstību ES noteiktajām prasībām un novērst nelegālu pārtikas produktu un dzīvnieku ievešanu ES teritorijā no trešajām valstīm.

Izklāstot priekšlikumus par pārtikas piesārņojumu un riska novērtēšanas metodoloģiju harmonizāciju ES dalībvalstu starpā, J.Dūklavs norādīja, ka EFSA varētu darboties kā centralizēts pētniecības iniciatīvu ierosinātājs un atbalstītājs. Piemēram, varētu tikt veikts pētījums par Baltijas jūras piesārņojumu un tā ietekmi uz zvejas produktu drošumu.

Zemkopības ministrs sarunā vairākkārt uzsvēra, ka uz zinātni balstītas un harmonizētas riska novērtēšanas sistēmas izveide ir ļoti svarīga politikas veidošanā, un aicināja K.Geslainu-Lanelli EFSA darbā aktīvi iesaistīt zinātniekus, īpaši sabiedrībā atzītus un populārus ekspertus, kas varētu organizācijas darbā piedalīties kā novērotāji.

Savukārt EFSA direktore atzinīgi novērtēja līdzšinējo Latvijas ekspertu darbu pārtikas drošības kontrolē, kā arī pateicās par Latvijas priekšlikumiem un ierosinājumiem, izrādot īpašu interesi par ieteikumu aktīvi iesaistīt zinātniekus EFSA darbā un komunikācijā ar sabiedrību. Tāpat EFSA direktore norādīja, ka izprot un atbalsta ierosinājumu izveidot atsevišķu vienotu struktūru pārtikas drošības kontrolei uz robežām. K.Geslaina-Lanelle arī informēja, ka šā gada septembrī Briselē tiks organizēts starptautisks forums par ĢMO, kurā uzaicinātas piedalīties arī sabiedriskās organizācijas.

 

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!