• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 30.aprīlī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.05.2009., Nr. 70 https://www.vestnesis.lv/ta/id/191534

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Piedaloties Austrumu partnerības inaugurācijas samitā Prāgā

Vēl šajā numurā

07.05.2009., Nr. 70

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 30.aprīlī

 

FM: Par ierobežota apmēra atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību

30.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par de minimis un cita ierobežota apmēra atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem un de minimis un cita ierobežota apmēra atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.

Noteikumu projekts regulēs atbalsta uzskaites kārtību gadījumos, kad komercsabiedrība papildus de minimis atbalstam saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) regulu ir saņēmusi vai vēlas saņemt arī citu ierobežota apmēra atbalstu.

Ņemot vērā globālās finanšu krīzes ietekmi uz reālo ekonomiku, EK pieņēma paziņojumu “Valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēma, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos”.

Komisijas paziņojums ievieš jaunu ierobežota apmēra atbalsta pasākumu, kas saskaņā ar Komisijas regulu paredz vienai komercsabiedrībai piešķirtā de minimis atbalsta un cita ierobežota apmēra maksimāli pieļaujamo atbalsta apjomu ne vairāk kā 500 000 eiro. De minimis un cita ierobežota apmēra valsts atbalsta apjomu nosaka saskaņā ar EK apstiprinātu īpašu ekonomiskās krīzes situācijas atbalsta programmu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim.

Tāpat Komisijas regula nosaka, ka tie atbalsta pasākumi, kas vienai komercsabiedrībai nepārsniedz 200 000 eiro kādā trīs gadu laika posmā, netiek klasificēti kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Eiropas Kopienas valsts atbalsta tiesisko regulējumu. Ja komercsabiedrība ir saņēmusi un piesakās uz de minimis atbalstu tikai saskaņā ar Komisijas regulu, atbalsta uzskaitei piemēro MK noteikumus “Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem”.

Noteikumi nosaka de minimis un cita ierobežota apmēra atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību, kā arī uzskaites veidlapu paraugus: uzskaites veidlapa par saņemto atbalstu un uzskaites veidlapa jauna atbalsta piešķiršanai.

Noteikumu projektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems Ministru kabinets.

 

FM: Par reģionālās attīstības atbalstu Latvijā līdz 2013.gadam

30.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Ministru kabineta (MK) noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2013.gadam.

Noteikumi definē reģionus, kuros Latvijā atļauts piešķirt reģionālās attīstības atbalstu komercsabiedrībām saskaņā ar Eiropas Komisijas pamatnostādnēm valstu reģionālajam atbalstam laikā no 2007. līdz 2013.gadam. Noteikumi nosaka arī maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti. Noteikumi izdoti, lai nodrošinātu nepārtrauktību reģionālā atbalsta piešķiršanai, jo iepriekšējie 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr.477 “Noteikumi par reģionālo atbalstu Latvijas Republikā 2007.–2013.gadā” atzīti par spēku zaudējušiem.

Noteikumu projektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems MK.

 

FM: Par normatīvo regulējumu grāmatvedības politikā pēc zemnieka vai zvejnieka saimniecības pārreģistrēšanas

Ar 2011.gada 1.jūliju likums par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību zaudēs spēku, līdz ar to atbilstošus grozījumus nepieciešams veikt vairākos ar grāmatvedības politiku saistītos normatīvajos aktos. 30.aprīlī izmaiņas tiesību aktos tika izsludinātas valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumus plānots veikt:

• MK noteikumos par kases operāciju uzskaiti;

• MK noteikumos par uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšanu grāmatvedībā un atspoguļošanu finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta;

• MK noteikumos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju.

Ja zemnieka vai zvejnieka saimniecība būs pārveidota par komercsabiedrību, tā neatkarīgi no komercsabiedrības lieluma ievēros gada pārskatu likuma prasības.

Ja zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks būs ierakstīts komercreģistrā kā individuālais komersants un ja šā individuālā komersanta apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniegs 200 000 latu, komersants sagatavos bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu.

Ja zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks būs fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību, vai būs ierakstīts komercreģistrā kā individuālais komersants un šā individuālā komersanta apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniegs 200 000 latu, šī persona kārtos grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, kas nozīmē, ka būs jākārto saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls. Finanšu ministrija izstrādās MK noteikumu projektu par kārtību, kādā individuālie komersanti, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

Paredzams, ka izmaiņas MK noteikumos stāsies spēkā 2011.gada 1.jūlijā. Par izmaiņām tiesību aktos vēl lems valdība.

 

FM: Par kārtību, kādā naftas produktus atbrīvo no akcīzes nodokļa

30.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka samazinātā akcīzes nodokļa likmes piemērošanas kārtību atsevišķiem naftas produktiem vai atbrīvojumu no šā nodokļa.

Šobrīd spēkā esošās normas nosaka, ka naftas produktiem, kurus piegādā un izmanto citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo, var piemērot atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, naftas produktu lietotājam saņemot attiecīgu izziņu Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Grozījumi paredz analogu atbrīvošanas no akcīzes nodokļa kārtību arī naftas produktiem, kurus var izmantot divējādi – gan par degvielu vai kurināmo, gan citiem mērķiem. Izziņu, kas nosaka atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, izsniegs uz gadu VID iestāde, kurā lietotājs reģistrējies kā nodokļu maksātājs.

Lai mazinātu administratīvo slogu personām, kas naftas produktus vai eļļas atkritumus izmanto kā kurināmo, grozījumi paredz saņemt izziņu iezīmēto (marķēto) naftas produktu iegādei vai izziņu eļļas atkritumu iegādei uz nenoteiktu laiku līdzšinēji noteiktā viena gada vietā.

Grozījumi arī precizē normas, kas attiecas uz aviācijas degvielas piegādēm starptautiskajā lidostā, piemēram, attiecībā uz degvielas uzskaiti, noformējamo pavadzīmju ar VID piešķirtu numuru skaitu u.c.

Grozījumu projektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems MK.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par mūžizglītības politikas pamatnostādnēm 2007.–2013.gadam

Lai nodrošinātu efektīvāku mūžizglītības politikas īstenošanu ekonomikas lejupslīdes apstākļos, Izglītības un zinātnes ministrija atjaunojusi Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.–2013.gadam un Programmu mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.–2013.gadam ieviešanai.

Mūžizglītības sistēmas ietvaros lielākais uzsvars likts uz pieaugušo izglītības piedāvājumu, kas vērsts uz ilgtspējīgu zināšanu, prasmju un kompetenču apguvi darbam, izmantojot profesionālās, pašvaldību pieaugušo un augstākās izglītības iestāžu infrastruktūru un pedagoģisko kapacitāti, kā arī nepieciešamo instrumentu izstrādi un ieviešanu, lai atvieglotu cilvēkiem pieeju formālajai un neformālajai izglītībai visa mūža garumā. Tiek akcentēta arī pašvaldību un augstskolu loma mūžizglītības principa ieviešanā.

Ņemot vērā, ka valstī turpina pieaugt bezdarba līmenis, prioritāri ir jānodrošina atbilstošās kompetences darbam, nodrošinot lielāku profesionālās izglītības atbilstību darba tirgum, tās elastību un pieejamību pieaugušajiem, tai skaitā nodrošinot noteiktu kompetenču piedāvājumu bez darba palikušajiem iedzīvotājiem, kā arī darba ņēmējiem, kas var tuvākajā laikā zaudēt darbu.

Līdz 2010.gadam Eiropas Savienības valstis ir apliecinājušas gatavību nodrošināt, ka vismaz 12,5% no pieaugušajiem piedalās mūžizglītības mācību procesā, tomēr vidējais Eiropas Savienības rādītājs patlaban nepārsniedz 10%. Latvijā rādītājs sasniedza 7,1%, kas ir par 0,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet ir zemāks par sasniedzamo mērķi un vidējo Eiropas Savienības rādītāju. Papildu Eiropas Savienības progress, tostarp arī Latvijas, nav pietiekams, lai sasniegtu Eiropas Komisijas programmas “Izglītība un apmācība 2010” plānoto mērķi – 2020.gadā 15% pieaugušo piedalās izglītības un apmācības procesā.

Atjaunotās pamatnostādnes un programma ir izstrādātas atbilstoši Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna uzdevumam pārskatīt Programmu mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.–2013.gadam ieviešanai 2008.–2010.gadā, kā arī ņemot vērā Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013.gadam ekspertu darba grupas “Izglītots un radošs cilvēks” priekšlikumus par efektīvi funkcionējošo mūžizglītības sistēmu.

Grozījumi Mūžizglītības politikas pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam un Programmā mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.–2013.gadam ieviešanai 30.aprīlī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par administratīvā sloga samazināšanu darba devējiem

Lai darba devējiem samazinātu administratīvo slogu, nosakot darba vides riska faktorus un tiem nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus, plānots viņus atbrīvot no papildu dokumentu sagatavošanas.

Darba devēji šādi varēs rīkoties, ja aizsardzības līdzekļu lietošana būs noteikta darba vides risku novērtējumā vai darba aizsardzības pasākumu plānā.

Tas paredzēts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajā noteikumu projektā “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus”, kas 30.aprīlī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Vienlaikus noteikumu projektā secīgi aprakstīts, kā veikt darba vides risku novērtējumu un izvēlēties aizsardzības līdzekļus. Plānotas arī izmaiņas terminu lietošanā, piemēram, terminu “radiācija” plānots aizstāt ar terminu “starojums”. Tāpat paredzēts papildināt darbu sarakstu, kurus veicot ir jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi, piemēram, galvas aizsardzības līdzekļu lietošana, strādājot augstāk par trim metriem.

Noteikumu projektu izstrādāja darba grupa, kurā darbojās pārstāvji no LM, Valsts darba inspekcijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras “Darba drošības un vides veselības institūts”, Latvijas Augstkāpēju un augstumdarbu uzņēmēju asociācijas.

Individuālie aizsardzības līdzekļi ir ierīces, iekārtas, izstrādājumi, t.sk. darba apģērbs un apavi, ko nodarbinātais lieto, lai aizsargātu savu drošību un veselību pret bīstamu vai kaitīgu darba vides riska faktoru iedarbību.

Atgādinām, ka darba devējam ir pienākums bez maksas nodrošināt nodarbinātos ar viņiem nepieciešamajiem aizsardzības līdzekļiem.

 

LM: Par grozījumiem higiēnas prasībās sociālās aprūpes institūcijām

Lai atvieglotu Sociālo aprūpes centru (SAC) darbu, Labklājības ministrija (LM) rosina vienkāršot obligātās higiēnas prasības, piešķirot lielāku rīcības brīvību telpu iekārtošanai atbilstoši SAC iedzīvotāju vajadzībām, veselības stāvoklim un pārvietošanās spējām.

Turpmāk SAC varēs būt tikai dzīvojamās istabas – guļamtelpas ar noteiktu minimālo vietu skaitu un minimālo platību vienam cilvēkam, kas būs 4 m2.

Pašlaik noteikts, ka SAC var būt iekārtotas divu veidu klientu istabas, proti, guļamtelpas ar minimālo platību 4 m2 uz cilvēku un dzīvojamās istabas–guļamtelpas ar minimālo platību 6 m2 uz cilvēku. Tāpat noteikts, ka guļamtelpā jābūt gultai, skapim apģērbam, veļai un personīgajām mantām, bet dzīvojamā istabā–guļamtelpā jāatrodas koplietošanas skapim, galdam, gultai, skapītim personīgajām mantām.

Tomēr pieredze liecina, ka SAC iedzīvotāju individuālās vajadzības var būt ļoti specifiskas, līdz ar to minēto prasību ievērošana bieži nav lietderīga. Tā, piemēram, cilvēks ar smagiem garīga rakstura un kustību traucējumiem var iztikt bez galda un krēsla, bet ir ļoti svarīgi viņam paredzēt telpu riteņkrēslam vai kādam citam tehniskam palīglīdzeklim.

Turklāt SAC ēkas ir būvētas pirms speciālo higiēnas prasību ieviešanas, līdz ar to faktiskais telpu plānojums ēkās ne vienmēr ļauj pārplānot, pārstrukturēt ēku, lai precīzi nodrošinātu pašreiz normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Atvieglojot obligātās minimālās prasības SAC, tiks uzlabotas arī klientu ērtības, ņemot vērā katra cilvēka specifiskās vajadzības. Tas noteikts 30.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajos grozījumos higiēnas prasībās sociālās aprūpes institūcijām. Grozījumi vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāpieņem valdībā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par izmaiņām transportlīdzekļu reģistrācijas kārtībā

Turpmāk spēkrata turētāju varēs piereģistrēt tikai pašam klātesot vai uz pilnvaras pamata, savukārt transporta reģistrāciju varēs veikt, izmantojot e-pakalpojumu.

Šādas inovācijas, reģistrējot transportlīdzekli, paredz 30.aprīļa valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi”, kas stāsies spēkā līdz ar atbalstu valdībā.

Noteikumi nosaka ceļu satiksmē iesaistīto mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju (puspiekabju) un mopēdu reģistrācijas kārtību valsts akciju sabiedrībā “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD).

Turpmāk transportlīdzekļa turētāju reģistrēs tikai tā klātbūtnē vai iesniedzot turētāja izdotu pilnvaru (zvērināta notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas apliecinājums). Turētājam vai tā pilnvarotai personai būs jāuzrāda derīgs personu apliecinošs dokuments vai CSDD izsniegta Latvijas Republikas transportlīdzekļa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa vadītāja apliecība, vai mācību braukšanas atļauja. Tādējādi plānots izskaust krāpniecisku gadījumu iespējamību.

Ja transportlīdzekļa reģistrācijai nepieciešama vairāku personu klātbūtne, personas varēs iesniegt reģistrācijai nepieciešamos dokumentus dažādās CSDD nodaļās, izmantojot e-pakalpojumu. Reģistrāciju veic, ja direkcijā ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti un pārbaudīta iesaistīto personu identitāte.

Vēl noteikumu projekts paredz transportlīdzekļa izslēgšanu no reģistra, ja tas pastāvīgi reģistrēts ārvalstī, tam piecus gadus nav veikta valsts tehniskā apskate un transportlīdzekļu reģistrā ar spēkratu nav veikta neviena reģistrācijas darbība, kā arī ja to noraksta.

Izsludinātais normatīvais akts tiks virzīts apstiprināšanai MK.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par Varšavas konvencijas pieņemšanu un apstiprināšanu

30.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts, saskaņā ar kuru Latvija pievienotos Eiropas Padomes konvencijai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju. Likumprojektu izstrādājusi Tieslietu ministrijā speciāli izveidota darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Valsts policijas, Drošības policijas, Finanšu ministrijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, ar šo likumu tiks nodrošināta tā sauktās Varšavas konvencijas pieņemšana un apstiprināšana.

Lai konvencija Latvijā pilntiesīgi darbotos, veikti grozījumi vairākos citos normatīvajos aktos. Arī šīs iecerētās izmaiņas tika izsludinātas valsts sekretāru sanāksmē.

Piemēram, grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredz kā subjektu iekļaut Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības institūciju. Tas nepieciešams, lai paredzētu Kultūras ministrijai uzraudzīt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju kā likuma subjektu, kurš veic pasākumus valsts kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā, tai skaitā kontrolē kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas no valsts izved un ieved mākslas un antikvāros priekšmetus.

Konvencija pagaidām pilnībā nav pārņemta arī Kriminālprocesa likumā (KPL). Līdz ar to izstrādāti grozījumi, kas paredz, ka varēs konfiscēt ne tikai tādu noziedzīgi iegūtu mantu, kas ir atsavināta, iznīcināta vai noslēpta, bet arī tādu, kas ir nomaskēta. Vienlaikus KPL paredzēts ietvert regulējumu attiecībā uz gadījumu, kad konfiscējamo noziedzīgi iegūto mantu var aizstāt ar finanšu līdzekļiem.

KPL tiks paredzēts, ka arestu var uzlikt mantai noziedzīgi iegūtās mantas vērtībā, kā arī noziedzīgi iegūtās mantas izmantošanas rezultātā gūtajiem augļiem. Šobrīd Latvijā nav iespējams uzlikt arestu līdzekļiem, ja likumīgi iegūtie sajaukti ar nelikumīgi iegūtajiem.

Grozījumi paredzēs iespēju veikt kredītiestādes vai finanšu iestādes klientu konta pārraudzību noteiktā laika periodā. Šāds regulējums papildinās procesa virzītāja tiesības prasīt informāciju par klientu kontos veiktajām operācijām. Līdz ar to izsludināti grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas paredz izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par ziņu pieprasīšanas un sniegšanas kārtību, veidu un termiņiem.

Savukārt grozījumi Operatīvās darbības likumā precizē operatīvo ziņu iegūšanas no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm definīciju, proti, ka šī darbība ir kredītiestāžu vai finanšu iestāžu rīcībā esošo neizpaužamo ziņu vai dokumentu, kuri satur šādas ziņas, pieprasīšana un iegūšana, vai kredītiestādes vai finanšu iestādes klientu konta pārraudzības pieprasīšana.

Likumprojekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu, Ekonomikas, Iekšlietu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Ģenerālprokuratūrai un Valsts kancelejai.

Likumu grozījumi jāakceptē valdībā un jāpieņem Saeimā.

 

TM: Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas darbību

30.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Tieslietu ministrijas sagatavotais ziņojums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas darbību Latvijā laikā no 2005.gada 1.jūnija līdz 2008.gada 31.decembrim. Valsts garantēto juridisko palīdzību nosaka Juridiskās palīdzības likumā, kas paredz fiziskas personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību. Šīs personas tiesības noteiktas arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, Latvijas Republikas Satversmē un vairākās Eiropas Savienības direktīvās.

Sekmīgai valsts garantētas juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2006.gada 1.janvārī tika izveidota Juridiskās palīdzības administrācija (JPA). Administrācija tika izveidota kā Tieslietu ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, un tās darbību noteica ar tieslietu ministra rīkojumu apstiprinātā JPA darbības stratēģija.

Saskaņā ar ziņojumā sniegto informāciju JPA divu darbības gadu laikā ir saņēmusi kopumā 3219 pieteikumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai. Pieņemti 2470 lēmumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu, bet 623 gadījumos palīdzība atteikta. JPA arī izveidojusi bezmaksas informatīvo tālruni 8001801 un pa to divu gadu laikā sniegusi 9165 konsultācijas, kā arī izveidojusi mājaslapu internetā www.jpa.gov.lv, kurā tiek sniegta informācija par iestādes pakalpojumiem un ir iespējams konsultēties ar JPA elektroniski.

Bez minēto funkciju veikšanas un saskaņā ar iestādes nolikumu JPA apsaimnieko arī līdzekļus, kas paredzēti valsts kompensācijām cietušajiem.

Tāpat ziņojumā analizētas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas darbības Latvijā problēmas, kā arī ieteikti nepieciešamie uzlabojumi.

 

TM: Par grozījumiem Civilstāvokļa aktu likumā un Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā

30.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā un Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas nosaka kārtību, kādā veicami papildinājumi dzimšanas reģistrā sakarā ar personas, kura nesastāv laulībā, dzimuma maiņu.

Kā teikts likumprojektu anotācijā, pašlaik spēkā esošie normatīvie akti neparedz nekādu regulējumu attiecībā uz personas dzimuma maiņu, tajā skaitā arī kritērijus, kas ļauj veikt dzimuma maiņas fakta konstatēšanu un veikt izmaiņas dzimšanas reģistrā.

Ar grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā paredzēts noteikt informācijas apjomu, ko savā atzinumā sniegs ārstu komisija personai, kura vēlas juridiski noformēt savu dzimuma maiņu, proti, veikt izmaiņas dzimšanas reģistrā. Ārstu komisijai atzinumā būs jānorāda uzstādītā diagnoze, tās uzstādīšanas datums, informācija par personas viedokli mainīt dzimumu, informācija par personas bioloģiskajam dzimumam raksturīgās reproduktīvo orgānu funkcionalitātes statusu.

Savukārt grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā paredz, kādiem ierakstiem jābūt ārstu atzinumā, lai dzimtsarakstu nodaļa varētu veikt šo ierakstu. Proti, vienīgā diagnoze, lai varētu veikt personas dzimuma maiņas fakta konstatēšanu, ir transseksuālisms, kā arī tai ir jābūt uzstādītai vismaz pirms viena gada. Personai jābūt savā viedoklī psiholoģiski noturīgai, bet pārliecībai – nemainīgai. Ir tikai viens nosacījums, kas saistīts ar nepieciešamību iejaukties esošajā stāvoklī – nedrīkst būt saglabāta reproduktīvā funkcija, kas piemitusi līdzšinējā dzimumā. Tas saistīts ar nepieciešamību izslēgt iespēju, ka persona, kas tiks reģistrēta kā vīrietis, varētu kļūt par māti, vai arī sieviete varētu kļūt par tēvu. Šādā veidā tiek novērsts iespējamais bērnu tiesību apdraudējums, kā arī juridiski sarežģījumi, kas var rasties šādā gadījumā.

Civilstāvokļa aktu likumu plānots papildināt ar pienākumu dzimtsarakstu nodaļai nekavējoties paziņot bāriņtiesai par nepilngadīga bērna vecāka dzimuma maiņas fakta reģistrāciju.

Grozījumus izstrādājusi Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa, kurā piedalījās speciālisti no Veselības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas un Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja.

Likumprojekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides un Veselības ministrijai un Valsts kancelejai.

Likuma grozījumi jāakceptē valdībā un jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par zāļu lietošanas kārtību dzīvniekiem

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par ierobežojumiem zāļu lietošanā dzīvniekiem, kā arī ārstēto dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu apriti”, ko 30.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts paredz kārtību, kādā dzīvniekiem lieto zāles, kuru lietošanā noteikti ierobežojumi, kā arī ārstēto dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu aprites kārtību.

Izstrādāto noteikumu mērķis ir saglabāt augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni, novēršot aizliegto vielu (augšanas stimulatoru, kancerogēno vielu) vai to atliekvielu klātbūtni dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos un nokļūšanu apkārtējā vidē, kā arī novērst hormonālas un tireostatiskas iedarbības vielu lietošanu lauksaimniecības dzīvnieku produktivitātes stimulēšanā, vienlaikus uzlabojot nepieciešamo zāļu pieejamību mājas (istabas) dzīvnieku ārstēšanai.

Normatīvajā aktā noteiktas vielas, kuras saturošas zāles aizliegts izmantot, lai ārstētu lauksaimniecības dzīvniekus vai mainītu to organisma fizioloģiskās funkcijas un stimulētu augšanu, kā arī tās vielas, kuras saturošas zāles atļauts lietot lauksaimniecības dzīvniekiem tikai noteiktu slimību ārstēšanai vai noteiktu organisma funkciju mainīšanai.

Paredzēts, ka noteikumos minētās vielas būs atļauts lietot tikai tiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kuri ir reģistrēti, identificējami un atrodas pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā. Noteiktās vielas dzīvnieku ārstēšanai varēs lietot tikai praktizējošs veterinārārsts vai tā uzraudzībā dzīvnieka īpašnieks.

Tāpat noteikumu projekts paredz kārtību, kādā no trešajām valstīm ieved dzīvniekus, kam lietotas minētās vielas, un no tiem iegūtos produktus.

Prasību ievērošanu uzraudzīs un kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecības atļaujas valsts nodevu

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par atļaujas izsniegšanu komersantam tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem”, ko 30.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par atļaujas izsniegšanu komersantam tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem.

Šobrīd šī maksa ir Pārtikas un veterinārā dienesta maksas pakalpojums, bet tā tiek pārveidota par valsts nodevu. Nodevas apmērs būs 16 latu par atļauju tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem, ko komersantam būs jāsamaksā pirms atļaujas saņemšanas.

Prasību ievērošanu uzraudzīs un kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests.

Ja noteikumu projekts tiks apstiprināts valdībā, tas stāsies spēkā 2010.gada 1.janvārī.

 

ZM: Par jaunām prasībām augļu un dārzeņu kvalitātei, klasifikācijai un marķējumam

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības”, ko 30.aprīlī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes un klasifikācijas prasības, tostarp prasības izplatīšanai mazumtirdzniecībā atsevišķiem augļiem un dārzeņiem, kam ir noteikti specifiski tirdzniecības standarti. Noteikumu uzraudzību un izpildi kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Normatīvā akta noteikumu projektā noteikts: lai novērtētu uz trešo valsti izvedamā produkta atbilstību standartam, tirgotājs nosūta PVD teritoriālajai struktūrvienībai iesniegumu par produkta atbilstības novērtēšanu. Iesniegumā būs jānorāda produkta veids un daudzums, plānotais izvešanas datums, kā arī nosaukums un adrese.

Savukārt, lai novērtētu no trešās valsts ievedamā produkta atbilstību standartam, tirgotājam ne vēlāk kā 24 stundas pirms paredzētās atbilstības pārbaudes jānosūta valsts robežas kontroles punkta inspektoram iesniegums par produkta atbilstības novērtēšanu. Iesniegumā jānorāda datums, kad produktu krava šķērsos Latvijas valsts robežu, kā arī produkta veids, daudzums un partiju skaits.

Izmaksas, kas saistītas ar produkta ievešanu, izvešanu un atkārtotu novērtēšanu, kā arī ar produkta atpakaļnosūtīšanu, iznīcināšanu, nosūtīšanu pārstrādei vai izmantošanai dzīvnieku barībā, būs jāsedz tirgotājam.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!