Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 5.maijā

 

MK: Par pārstāvjiem Latvijas un Krievijas jauktajā komisijā

5.maijā Ministru kabineta sēdē tika pieņemts rīkojums “Par Latvijas Republikas pārstāvjiem jauktajā komisijā” saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā 6.pantu, kurā paredzēts: lai koordinētu darbības vienošanās izpildei, kā arī lai izskatītu jautājumus, kuros nepieciešama kopīga lēmuma pieņemšana, puses izveido jaukto komisiju.

Rīkojums paredz norīkot darbam jauktajā komisijā no Latvijas Republikas puses šādas personas: komisijas vadītājs (no Latvijas Republikas puses) – Aizsardzības ministrijas Ģenerālinspekcijas vadītājs Jānis Aivars Baškers. Komisijas locekļi: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieks Jānis Asaris; Latvijas Valsts arhīva Valsts drošības komitejas dokumentu sektora vadītājs Ainārs Bambals; Ārlietu ministrijas Krievijas nodaļas trešais sekretārs Māris Cepurītis; Valsts kancelejas Iestādes darbības nodrošinājuma departamenta juriskonsulte Mudīte Fogele-Bundule; Latvijas Republikas aizsardzības atašejs Krievijā, Baltkrievijā un Armēnijā, pulkvedis Jānis Hofmanis; biedrības “Brāļu kapu komiteja” priekšsēdētājs Eižens Upmanis.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par grozījumiem Militārā dienesta likumā

5.maijā Ministru kabinetā apstiprināti Aizsardzības ministrijas iesniegtie grozījumi Militārā dienesta likumā (MDL). Grozījumu būtība ir veicināt dažādu normatīvo aktu vienveidīgu piemērošanu un paredz uzlabojumu vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanā.

MDL 11.panta otrajā daļā paredzēts konkrēts apmācību posms, par kuru karavīram jānodien noteikts laiks. Karavīram nenodienot piecus gadus, atmaksājamie finanšu līdzekļi ir proporcionāli segtajai mācību maksai. Karavīriem pēc izglītības iestādes pabeigšanas, par kuru Nacionālie bruņotie spēki (NBS) kompensējuši mācību maksu, jānodien laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem. Ja šis laiks netiek nodienēts, karavīram proporcionāli nenodienētajam laikam jāatmaksā izdevumu daļa par viņa profesionālo sagatavošanu.

MDL 37.panta ceturtajā daļā noteikts, ka atvaļinājums aprēķināms par katru mēnesi proporcionāli nodienētajam laikam, ievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus. MDL 37.panta piektajā daļā noteikts, ka nav atļauts ikgadējo atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumu, kad no profesionālā dienesta atvaļina karavīru, kas nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu.

MDL 40.pantā noteikts, ka karavīram ir tiesības uz atvaļinājumu bērna kopšanai bez dienesta atalgojuma saglabāšanas uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.

Likumprojekta 53.panta astotā daļa papildināta ar nosacījumu – ja karavīram izmaksā šajā pantā paredzēto kompensāciju, pirms mācību sākšanas civilajā izglītības iestādē ar karavīru tiek slēgts līgums, kas nosaka: pēc izglītības iestādes beigšanas obligāti jānodien līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem.

Likumprojekts jāapstiprina Saeimā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

BĢSILM: Par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā

5.maijā valdība apstiprināja Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas izstrādātos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt administratīvo sodu apmēru par pārkāpumiem pret bērnu.

Saskaņā ar grozījumiem par nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā tiks piemērots naudas sods no divdesmit pieciem līdz simt latiem. Par nepilngadīgā novešanu līdz dzēruma stāvoklim būs jāšķiras no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem. Savukārt par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nodošanu nepilngadīgā rīcībā tā, ka šīs vielas kļuvušas nepilngadīgajam brīvi pieejamas lietošanai, tiks izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods līdz simt latiem.

Ja nepilngadīgais vecumā līdz sešpadsmit gadiem tiks iesaistīts vai izmantots ubagošanā, pilngadīgai personai varēs piemērot naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem. Par gada laikā atkārtotu pārkāpumu paredzēts naudas sods līdz piecsimt latiem.

Savukārt par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu tiks izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods līdz piecdesmit latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai tās izdarījušas valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonas vai darbinieki, varēs piemērot naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem.

Par bērna iesaistīšanu skaistumkonkursā vai citā pasākumā, kurā tiek vērtēts vienīgi viņa ārējais izskats, paredzēts uzlikt naudas sodu fiziskajām personām un amatpersonām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem. Par normatīvo aktu pārkāpšanu, kas nosaka bērnu iesaistīšanas kārtību aktivitātēs, kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu, tiks izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par bērna, kas nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, atstāšanu bez uzraudzības, ja to izdarījuši vecāki vai personas, kuras viņus aizstāj, tiks izteikts brīdinājums vai piemērots naudas sods līdz piecdesmit latiem. Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, paredzēts naudas sods no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem.

Nepildot bērna aprūpes pienākumus, vecāki vai personas, kas viņus aizstāj, saņems brīdinājumu vai arī būs spiesti maksāt naudas sodu līdz simt latiem. Ja šāda pārkāpuma dēļ bērns vecumā līdz 16 gadiem būs izdarījis sīko huligānismu vai lietojis narkotiskās vai psihotropās vielas bez ārstniecības personas norādījuma, vai atradies dzērumā, vai nodarbojies ar ubagošanu, vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, tiks izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem. Par gada laikā atkārtotiem šāda veida pārkāpumiem paredzēts naudas sods no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par Grāmatvedības padomes sastāvu

Valdība 5.maijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Ministru kabineta rīkojumā par Grāmatvedības padomi. Tā kā Valsts kontrole, Latvijas Banka un Finanšu ministrija darbam padomē deleģējusi citus pārstāvjus, nepieciešams precizēt padomes sastāvu.

Turpmāk šīs institūcijas padomē pārstāvēs J.Caune – Latvijas Bankas galvenais grāmatvedis, S.Mačivka – Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta Tiešo nodokļu nodaļas vecākā referente, T.Mazbērziņa – Valsts kontroles Revīzijas, metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta Pirmā sektora vadītāja. Izmaiņas rīkojumā arīdzan nepieciešamas, lai precizētu padomes locekles I.Būmanes amata nosaukumu – Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Grāmatvedības un audita katedras asociētā profesore.

Grāmatvedības padomes mērķis ir veicināt finanšu pārskatu kvalitātes paaugstināšanu un finanšu pārskatu sagatavošanu reglamentējošo Latvijas grāmatvedības standartu un to grozījumu projektu izstrādāšanu, apspriešanu un saskaņošanu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par atlīdzību valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēm

Ministru kabinets 5.maijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotus Ministru kabineta (MK) noteikumus par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļu atlīdzību, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību.

Saeima šā gada 12.martā pieņēma grozījumus likumā par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām, paredzot, ka valdes locekļu atlīdzības noteikšanā tiek izmantots Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētais valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmērs (pērn – 567 lati), kuram piemērots koeficients, kas nav lielāks par 5.

Atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības tiek iedalītas mazās, vidējās, lielās un īpaši lielās. MK noteikumos saglabāta šobrīd spēkā esošā kapitālsabiedrības lielumu noteikšanas kārtība atbilstoši kritērijiem: neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits.

Ja kapitālsabiedrības bilances kopsumma nav lielāka par 3 miljoniem latu, neto apgrozījums – par 4 miljoniem latu un vidējais darbinieku skaits – par 49 darbiniekiem, tā klasificējama kā maza kapitālsabiedrība. Šādā gadījumā valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības noteikšanai piemērojams koeficients, kas nav lielāks par 2,2. Līdz šim mazu kapitālsabiedrību priekšsēdētāja atlīdzības maksimālais apmērs bija 1500 latu, atbilstoši jaunajiem noteikumiem šogad tas nebūs lielāks par 1247 latiem, tādējādi samazinājums ir 17%.

Vidējas kapitālsabiedrības raksturojošie lielumi ir bilances kopsumma no 3 līdz 15 miljoniem latu, neto apgrozījums – no 4 līdz 23 miljoniem latu, vidējais darbinieku skaits – no 50 līdz 249. Vidējas kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja atlīdzībai tiks piemērots koeficients, kas nav lielāks par 3,6. Šogad kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja atlīdzība nedrīkstēs būt lielāka par 2041 latu, līdz šim maksimums bija 3000 latu, tādējādi samazinājums ir 32%.

Lielas kapitālsabiedrības raksturojošie lielumi ir bilances kopsumma no 15 līdz 24 miljoniem latu, neto apgrozījums – no 23 līdz 40 miljoniem latu, vidējais darbinieku skaits – no 250 līdz 499. Lielas kapitālsabiedrības priekšsēdētāja atlīdzībai tiks piemērots koeficients ne lielāks par 4,6. Līdz šim maksimālā atlīdzība šādās kapitālsabiedrībās valdes priekšsēdētājam bija 4500 latu, bet atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem šogad tā nevarēs būt lielāka par 2608 latiem, tādējādi atlīdzības samazinājums ir 42%.

Īpaši lielas kapitālsabiedrības raksturojošie lielumi ir bilances kopsumma virs 24 miljoniem latu, neto apgrozījums – virs 40 miljoniem latu, darbinieku skaits – virs 500. Īpaši lielas kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja atlīdzībai tiks piemērots koeficients, kas nav lielāks par 5, līdz ar to maksimāli pieļaujamais atlīdzības apmērs būs 2835 lati 6000 latu vietā, tādējādi samazinājums būs 53%.

Valdes locekļiem atlīdzību varēs noteikt līdz 90% no valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības. Savukārt pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un pašvaldības atbildīgā darbinieka, izņemot gadījumus, kad kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks pienākumus pilda savu amata pienākumu ietvaros un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem attiecīgajam amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros, mēneša atlīdzība tiks samazināta par 20%, salīdzinot ar iepriekš spēkā esošo.

Jaunie MK noteikumi būs spēkā līdz likuma “Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu” spēkā stāšanās brīdim.

 

FM: Par līdzekļiem ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai

Ministru kabinets (MK) 5.maijā apstiprināja MK rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 4 136 074 latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Tieslietu ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija un Kultūras ministrija.

MK rīkojumi sagatavoti, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 348 227 latus Tieslietu ministrijai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu projektu īstenošanai;

• 424 902 latus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu īstenošanai;

• 765 854 latus Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam ERAF projektu īstenošanai;

• 1 423 657 latus Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijai ERAF, Eiropas Kopienas, Eiropas Bēgļu fonda, Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda, kā arī EEZ un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu projektu īstenošanai;

• 173 434 latus Kultūras ministrijai EEZ un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu projektu īstenošanai.

Saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2009.gadam MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 176 575 000 latus Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par Starptautisku platformu Eiropas infrastruktūru neitronu atskaldīšanai

Ministru kabinets 5.maijā apstiprināja noteikumu projektu “Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības saprašanās memorands par Starptautisku platformu Eiropas infrastruktūru neit­ronu atskaldīšanai”, kas pauž Latvijas Republikas valdības atbalstu Zviedrijas valdības iniciatīvai par Eiropas infrastruktūru neitronu atskaldīšanai būvniecību Zviedrijā, Lundā. Vienlaikus šā projekta īstenošana Zviedrijā pavērs Latvijai iespējas attīstīt savu zinātnisko darbību, stiprināt savu pozīciju starptautiskos projektos, īpaši šķidro metālu sūknēšanas tehnoloģiju jomā.

Memoranda projekts apliecina Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības vēlmi sadarboties par abas puses interesējošiem jautājumiem zinātnē, nosaka sadarbības vispārējos un praktiskos ietvarus, sadarbības īstenošanas principus, iezīmē priekšrocības, kas radīsies kopīgas sadarbības rezultātā.

Sadarbība nodrošinās Latvijas zinātnieku piedalīšanos liela mēroga Eiropas materiālpētniecības infrastruktūras projektā, kas sniegs iespējas pieredzes bagātajiem zinātniekiem dot savu ieguldījumu praktiskajā projekta īstenošanā, kā arī sniegs vērtīgu pieredzi jaunajiem zinātniekiem, tādējādi palielinot lielāku un mazāku valstu konsorcijā veikto zinātnisko centienu atpazīstamību Eiropas pētniecības kartē, un kāpināt Eiropas pētniecības telpas ietekmi.

Projektus Eiropas Neitronu atskaldīšanas avotu izvietošanai savas valsts teritorijā ir izstrādājušas arī Ungārija un Spānija, tomēr Latvija dod priekšroku Zviedrijas iniciatīvas īstenošanai, pamatojoties uz līdzšinējiem savstarpējiem zinātniskās darbības sakariem, relatīvi tuvo teritoriālo izvietojumu un zviedru interesi par Latvijā radītajām šķidro metālu sūknēšanas tehnoloģijām.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par sadarbību kosmosa jomā miermīlīgiem mērķiem

Lai Latvijas zinātniekiem stiprinātu iespējas iesaistīties kosmisko pētījumu un kosmisko tehnoloģiju izstrādes projektos un šo augstas pievienotās vērtības projektu rezultātu izmantošanu tautsaimniecībā, kā arī lai attīstītu Latvijas kosmosa programmu un sagatavotos Latvijas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā sadarbības valsts statusā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Kosmosa aģentūru par sadarbību kosmosa jomā miermīlīgiem mērķiem”, kuru 5.maijā apstiprināja Ministru kabineta sanāksmē.

Būtiski akcentēt, ka Latvijas iniciatīvas un starptautiskā sadarbība kosmosa jomā paver iespējas attīstīt tautsaimniecību, veicināt valsts konkurētspēju, rosināt interesi par tehniskajām zinātnēm dažādos to virzienos, lai nākotnē pilnvērtīgi tās izmantotu aizsardzības, satiksmes, vides, lauksaimniecības nozarēs – Latvijas ekonomiskajā attīstībā kopumā.

2009.gadā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pasūtītajā pētījumā apzinātas vairāk nekā 60 Latvijas institūcijas (zinātniskie institūti, tehnoloģiju parki, nevalstiskās organizācijas un komercsabiedrības), kas šobrīd darbojas ar kosmosu saistītu pētniecības, tehnoloģiju izstrādes un pakalpojumu sniegšanas jomās.

Jau pagājušā gada maijā, kad notika apvienotā 4.Eiropas Kosmosa padomes, ES Konkurētspējas padomes un Eiropas Kosmosa aģentūras sanāksme, Latvija izteica atbalstu un apliecināja savu gatavību kopējās Eiropas Kosmosa politikas kontekstā. Tādējādi tiktu veicināta gan pētniecība, gan ar to saistīto studiju programmu pilnveide un attīstība Latvijā un starptautiskā sadarbība. Vienlaikus, domājot par Latvijas augstākās izglītības attīstību un augstāko izglītību kā Latvijas eksportpreci, svarīgi turpināt strādāt pie unikālu starpnozaru un starpvalstu programmu veidošanas un īstenošanas, tajā skaitā kosmisko tehnoloģiju jomā, izmantojot zināšanu un cilvēkresursu potenciālu arī pārējās Latvijas augstākās izglītības iestādēs.

Latvijai ir atbilstoša infrastruktūra un speciālistu sagatavošanas bāze. Proti, Ventspils Augstskolā (VeA) ir akreditēta un tiek īstenota Latvijā pirmā un pagaidām vienīgā maģistra studiju programma kosmiskajās tehnoloģijās “Satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas”. Studentu apmācībai izmanto Latvijā modernāko un VeA Starptautiskā radioastronomijas centrā Irbenē (VSRAC) esošo augstas izšķirtspējas satelītattēlu pārnešanas (HRPT – high rate picture transmission) uztveršanas kompleksu. Šī studiju programma tiek īstenota sadarbībā ar Nansī Tehnisko universitāti (Francija), arī izmantojot ES apmaiņas programmas “Socrates/Erasmus”.

Kosmosa tehnoloģiju kontekstā svarīgu lomu ieņem arī Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP), kura viens no mērķiem ir organizēt pasākumus, lai veicinātu augsto tehnoloģiju nozaru, tostarp kosmosa tehnoloģiju, attīstību. VATP sadarbībā ar Latvijas un Vācijas kosmosa tehnoloģiju uzņēmumiem un pētniecības institūtiem strādā pie Latvijas Satelītehnoloģiju centra izveides, lai, realizējot kopīgus rūpnieciskās pētniecības projektus, radītu priekšnosacījumus augstas pievienotās vērtības ražošanas attīstībai.

Ar savām iniciatīvām un līdz šim paveikto Latvija ES kontekstā parāda, ka VSRAC ir nozīmīgs infrastruktūras objekts kosmosa pētniecībā, kas ļāvis Latvijai sākt jauna kosmisko informācijas tehnoloģiju virziena – ģeoinformācijas satelīttehnoloģiju – attīstību VeA un VSRAC. Šīs tehnoloģijas ir cieši saistītas ar ES kosmosa izpētes prioritātēm – GMES un satelītnavigācijas projektu “Galileo”.

Savstarpējo vienošanos par Latvijas izteikto vēlmi slēgt sadarbības līgumu Latvijas Republikas un Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvji panāca 2008.gada 16.aprīlī, un IZM izstrādātais noteikumu projekts ir nākamais solis sadarbības turpināšanā un kopīgo mērķu sasniegšanā.

Latvijas dalība Kosmosa aģentūrā pirmajā etapā paredz noslēgt sadarbības līgumu, kas nozīmē iepazīšanās fāzi starp aģentūru un jauno dalībvalsti un ilgst piecus gadus. Sadarbības līguma ietvaros Latvija kā jaunā dalībvalsts saņem no aģentūras atbalstu projektu realizēšanai, zinātnieku apmaiņas programmām, apmācības procesa organizēšanai, kā arī pieredzes un informācijas apmaiņai. No Latvijas puses šajā laikā tiek sniegts apstiprinājums, ka tā vēlas kļūt par aģentūras dalībvalsti, savukārt aģentūra apstiprina šā procesa uzsākšanu.

Vienlaikus svarīgi, tajā skaitā ES kontekstā, pievērst uzmanību atbilstošai speciālistu izglītošanai, lai paplašinātu kosmosa pētniecības rezultātā iegūto datu lietotāju kompetenci un šīs informācijas izmantošanu tautsaimniecības nozarēs. Šāda integrēta pieeja sekmēs aizvien lielāku zinātnē un kosmosa pētniecībā iegūto datu izmantošanu sabiedrības labā. Piemēram, ļaus sekmīgāk prognozēt klimata izmaiņas un paredzēt iespējamās dabas katastrofas, kā arī atbilstoši sagatavoties tām; integrēt pētniecību un tautsaimniecību, veicinot ES konkurētspēju; un visbeidzot – labāk rūpēties par mūsu kopīgo drošību. Turklāt kosmosa pētniecībai ir nozīmīga loma vides un drošības globālajā monitoringā jeb satelītattēlu ieguvē un izmantošanā (GMES – global monitoring for environment and security).

Ja Latvijai ir iespēja piedalīties dažādos ES projektos kosmosa jomā, tad tai ir arī iespēja gūt labumu valstij no kopīgajām ES iniciatīvām šajā tehnisko zinātņu virzienā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par invaliditātes pensijas pieprasīšanas kārtību ārvalstīs dzīvojošajiem cilvēkiem

Ņemot vērā aktīvo iedzīvotāju pārvietošanos uz ārzemēm, turpmāk citā Eiropas Savienības valstī (ES) dzīvojošie cilvēki, kas ir strādājuši Latvijā, varēs saņemt invaliditātes pensiju jau no tās dienas, kad ārvalstī izsniegta E 213 veidlapa jeb detalizēts medicīniskais ziņojums.

Tātad, ja cilvēks ir strādājis vairākās ES vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, par pensijas izmaksu ir atbildīga katra no dalībvalstīm.

Tā, piemēram, ja kādā citā ES vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī dzīvojošam cilvēkam, kurš kādreiz ir strādājis Latvijā, vietējais ārsts būs diagnosticējis funkcionālus traucējumus, kuri varētu būt par pamatu invaliditātes noteikšanai, šim cilvēkam būs jāvēršas atbildīgajā institūcijā ārvalstī. Atbildīgā institūcija sagatavos veidlapu E 213, kurā detalizēti būs norādīta informācija par cilvēka veselības stāvokli.

Šo E 213 veidlapu atbildīgā institūcija nosūtīs Latvijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), kura savukārt saņemto informāciju nodos Latvijas Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai izvērtēšanai.

Ņemot vērā un izvērtējot veidlapā sniegto informāciju, komisija saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem noteiks vai nenoteiks cilvēkam invaliditāti bez viņa klātbūtnes. Ja komisija to noteiks, cilvēks saņems Latvijā piešķirto invaliditātes pensiju. Savukārt, ja komisija secinās, ka invaliditāte nav nosakāma, cilvēkam būs iespēja šo lēmumu apstrīdēt.

Par pieņemto lēmumu komisija informēs cilvēku ar VSAA starpniecību un ar to dienu, kad ārvalstī tika iesniegta E 213 veidlapa, cilvēkam noteiks invaliditāti un aprēķinās pensiju.

To paredz 5.maijā valdībā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par Invaliditātes ekspertīzes kārtību Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā.

Izmaiņas arī paredz, ka turpmāk, lai atvieglotu ikdienu cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, tiek papildināts to slimību un anatomisko defektu saraksts, pie kuriem bez cilvēka klātbūtnes var veikt ne tikai atkārtotu, bet arī pirmreizēju ekspertīzi.

Turpmāk invaliditāti varēs noteikt arī tiem cilvēkiem, kuriem Latvijā ir piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par izziņu par sociāli apdrošinātiem cilvēkiem saņemšanu elektroniski

Optimizējot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) darbu, kā arī ņemot vērā plašo interneta pieejamību un elektroniskā paraksta ieviešanu valsts pārvaldē, zvērinātie advokāti un zvērinātie tiesu izpildītāji izziņas no VSAA par sociāli apdrošinātiem cilvēkiem turpmāk varēs saņemt elektroniski.

Tas noteikts Labklājības ministrijas izstrādātajos grozījumos noteikumos par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi, kas 5.maijā apstiprināti valdībā.

Līdz šim izziņas par sociāli apdrošinātiem cilvēkiem pēc zvērinātu advokātu un zvērinātu tiesu izpildītāju pieprasījuma VSAA sagatavoja un nosūtīja pa pastu.

Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

2009.gadā kopumā plānots izsniegt 65 tūkstošus izziņu. VSAA pērn izsniedza 50,7 tūkstošus izziņu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par plānošanas reģionu teritorijām

Pabeidzot administratīvi teritoriālo reformu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir izstrādājusi noteikumus, kas paredz plānošanas reģionu teritorijās ietilpstošo pašvaldību uzskaitījumu pielāgot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam.

5.maijā Ministru kabinets apstiprināja plānošanas reģionu teritorijas, kas stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.

Plānošanas reģiona uzdevums ir kompetences ietvaros nodrošināt reģiona attīstības plānošanu un koordināciju, noteikt ilgtermiņa attīstības galvenos pamatprincipus, mērķus un prioritātes. Tāpat plānošanas reģiona viens no būtiskākajiem pienākumiem ir izstrādāt, vadīt un uzraudzīt ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus, piemēram, teritorijas plānojuma un attīstības programmas izstrādi un ieviešanu.

Latvijā ir izveidoti pieci plānošanas reģioni: Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales. Noteikumi paredz, ka plānošanas reģionu teritorijās ietilpst šādas teritorijas.

• Kurzemes plānošanas reģionā: Liepāja, Ventspils, Aizputes novads, Alsungas novads, Brocēnu novads, Dundagas novads, Durbes novads, Grobiņas novads, Kuldīgas novads, Nīcas novads, Pāvilostas novads, Priekules novads, Rojas novads, Rucavas novads, Saldus novads, Skrundas novads, Talsu novads, Vaiņodes novads, Ventspils novads.

• Latgales plānošanas reģionā: Daugavpils, Rēzekne, Aglonas novads, Baltinavas novads, Balvu novads, Ciblas novads, Dagdas novads, Daugavpils novads, Ilūkstes novads, Kārsavas novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Riebiņu novads, Rugāju novads, Vārkavas novads, Viļakas novads, Viļānu novads, Zilupes novads.

• Rīgas plānošanas reģionā: Rīga, Jūrmala, Alojas novads, Ādažu novads, Babītes novads, Baldones novads, Carnikavas novads, Engures novads, Garkalnes novads, Ikšķiles novads, Inčukalna novads, Jaunpils novads, Kandavas novads, Krimuldas novads, Ķeguma novads, Ķekavas novads, Lielvārdes novads, Limbažu novads, Mālpils novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salacgrīvas novads, Salaspils novads, Saulkrastu novads, Sējas novads, Siguldas novads, Stopiņu novads, Tukuma novads.

• Vidzemes plānošanas reģionā: Valmiera, Alūksnes novads, Amatas novads, Apes novads, Beverīnas novads, Burtnieku novads, Cēsu novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads, Gulbenes novads, Jaunpiebalgas novads, Līgatnes novads, Lubānas novads, Madonas novads, Mazsalacas novads, Naukšēnu novads, Pārgaujas novads, Priekuļu novads, Raunas novads, Rūjienas novads, Smiltenes novads, Strenču novads, Valkas novads, Valmieras novads, Varakļānu novads, Vecpiebalgas novads.

• Zemgales plānošanas reģionā: Jelgava, Jēkabpils, Aizkraukles novads, Aknīstes novads, Auces novads, Bauskas novads, Dobeles novads, Iecavas novads, Jaunjelgavas novads, Jēkabpils novads, Jelgavas novads, Kokneses novads, Krustpils novads, Neretas novads, Ozolnieku novads, Pļaviņu novads, Rundāles novads, Salas novads, Skrīveru novads, Tērvetes novads, Vecumnieku novads, Viesītes novads.

 

RAPLM: Par sabiedrības efektīvāku informēšanu par teritorijas plānošanas procesiem pašvaldībā

Ministru kabinets 5.maijā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotos grozījumus vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumos, kas veicinās sabiedrības efektīvāku informēšanu par teritorijas plānošanas procesiem pašvaldībā.

Noteikumos paredzēts, ka novadu pašvaldības lēmumus, kas tiek pieņemti teritorijas plānošanas procesā, ievietos arī pašvaldības mājaslapā. Šobrīd ne visām vietējām pašvaldībām ir izveidotas mājaslapas, bet no 2009.gada 1.jūlija tiks izveidotas 109 novada pašvaldības, kurām savu darbību veiksmīgai nodrošināšanai mājaslapas būs nepieciešamas.

Turpmāk pašvaldību mājaslapās būs pieejama informācija par sabiedriskās apspriešanas pirmo un otro posmu, tāpat tiks publicēti lēmumi, ar kuriem apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un izdoti pašvaldības saistošie noteikumi, kā arī lēmumi par detālplānojuma apstiprināšanu. Pašvaldību mājaslapās būs atrodama informācija par vietu un laiku, kur var iepazīties ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumiem.

Visa minētā informācija tiek publicēta arī vietējos laikrakstos un oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Atbilstoši jaunajam Latvijas administratīvajam iedalījumam, kas stāsies spēkā pēc 6.jūnija pašvaldību vēlēšanām, grozot vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumus, tiek precizēti vietējo pašvaldību lēmējinstitūcijas nosaukumi. Tāpat tiek svītrotas normas, kas paredzēja vietējām pašvaldībām pienākumu, izstrādājot teritorijas plānojumu, ņemt vērā rajona teritorijas plānojumu, kā arī saskaņot teritorijas plānojumu ar attiecīgo rajona padomi.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par pasākumiem darba strīdu izskatīšanas efektivitātes palielināšanai

5.maijā Ministru kabinetā uzklausīja informatīvo ziņojumu par pasākumiem darba strīdu izskatīšanas efektivitātes palielināšanai, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Ziņojumā izskatīti iespējamie risinājumi darba strīdu ātrākai un efektīvākai izskatīšanai, tai skaitā speciālo darba tiesu izveide, alternatīvo strīdu risināšanas mehānismu izmantošanas veicināšana, efektīva pirmstiesas strīda risināšanas mehānisma izveide, kā arī tiesnešu apmācība un sabiedrības izglītošanas pasākumi.

Speciālo darba tiesu ieviešana ziņojumā izskatīts kā komersantu piedāvāts alternatīvs risinājums kritikai par tiesu procesu neefektivitāti, izskatot darba strīdus. Lai nodrošinātu speciālo darba tiesu pieejamību un personas tiesību uz taisnīgu tiesu realizāciju, šādas tiesas būtu jāveido katrā rajonā (34 pirmā līmeņa tiesas) un katrā tiesu apgabalā (piecas otrā līmeņa tiesas). Pastāvot šādiem apstākļiem, secināts, ka risinājums nav racionāls un lietderīgs.

Kā alternatīvi strīdu risināšanas mehānismi ziņojumā piedāvāta šķīrējtiesas izveidošanas kārtības un darbības pamatprincipu noteikšana un mediācija. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi Šķīrējtiesu likumu, kas 2008.gada 16.aprīlī ir iesniegts Valsts kancelejā, savukārt attiecībā uz mediāciju Tieslietu ministrijas izstrādātais koncepcijas projekts “Mediācijas ieviešana Latvijā civiltiesisko strīdu risināšanai” atbalstīts Ministru kabinetā 2009.gada 17.februārī.

Kā efektīvs pirmstiesas strīda risināšanas mehānisms ziņojumā tiek izskatīta iespēja uz Valsts darba inspekcijas bāzes izveidot neatkarīgu koleģiālu institūciju, kas pēc iespējas īsākā laikā izskatītu individuālos darba tiesību strīdus.

Lai uzlabotu tiesnešu apmācību un sabiedrības izglītošanu, paredzēts veikt informējoša rakstura pasākumus, izdot informatīvus bukletus, kā arī veicināt tiesnešu savstarpējās pieredzes apmaiņu.

Ziņojumā secināts, ka speciālo darba tiesu izveide būtu finansiāli neizdevīgs pasākums, savukārt atbalstāma detalizētas izpētes uzsākšana par efektīva darba strīdu pirmstiesas risināšanas mehānisma izveidi un turpināms darbs pie alternatīvo strīdu risināšanas veidu izmantošanas veicināšanas.

 

TM: Par grozījumiem Patentu likumā

5.maijā Ministru kabinets akceptēja grozījumus Patentu likumā, kas paredz novērst vairākas neprecizitātes. Grozījumus izstrādājuši Patentu valdes un Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, pašlaik Patentu likumā nav iekļauta norma par valsts nodevu par grozījumu izdarīšanu Valsts reģistra ziņās, kāda bija pirms šā likuma spēkā stāšanās. Šādu gadījumu patentu jomā gan nav daudz, proti, gada laikā apmēram 10–15. Tā kā paredzamā nodeva būs 20 latu, bet fiziskām personām būs jāmaksā 40% no šīs summas, tad tā fiziskām personām krīzes apstākļos apgrūtinājumus neradīs. Valsts nodeva daļēji kompensēs tos izdevumus, kas saistīti ar reģistra uzturēšanu.

Patentu likumā tiks veikti arī dažādi redakcionāli precizējumi. Piemēram, likuma pants par slepeniem izgudrojumiem nosaka: ja izgudrojums skar valsts aizsardzības intereses, tas ir slepens un to reģistrē Aizsardzības ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pēc Patentu likuma pieņemšanas tika konstatēts, ka Ministru kabineta noteikumi nosaka, kādā veidā tiek piešķirta slepenības pakāpe, cik ilgi tā tiek uzturēta un pēc tam deklasificēta, līdz ar to šis deleģējums izslēdzams no Patentu likuma. Turklāt klasificētā informācija tiek iedalīta trijās pakāpēs – konfidenciāla, slepena un ļoti slepena, tāpēc grozāms arī panta nosaukums no “Slepeni izgudrojumi” uz “Izgudrojumi, kas skar valsts aizsardzības intereses”.

Likuma grozījumi jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par zemes atpirkšanu dabas liegumos

5.maijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumos Nr.491 “Noteikumi par prioritāro secību zemesgabalu atpirkšanai un kompensācijas izmaksas termiņiem un kārtību””.

Izstrādātais noteikumu projekts precizē noteikumu 2.punktā norādīto termiņu, cik ilgā laika posmā atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par iesnieguma pamatojumu, ja tas tiek iesniegts, sākot ar 2010.gada 1.janvāri. Tas ir nepieciešams, lai novērstu pretrunu ar likumu “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” pēc grozījumu izdarīšanas. Grozījumi noteikumu 3.punktā ir nepieciešami sakarā ar pašreizējā finansējuma trūkumu valsts budžetā, kas izslēdz šobrīd iespēju šo zemesgabalu atpirkšanu un kompensāciju izmaksu, kā dēļ iesniegumu un lēmumu pieņemšana ir jāpārceļ attiecīgi uz vēlāku termiņu.

Finansējums zemes atpirkšanai 2009.gada budžetā nav piešķirts. Plānots, ka saskaņā ar likumu “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” zemes atpirkšanu dabas liegumos sāks ar 2012.gadu.

Noteikumi stāsies spēkā ar 2009.gada 1.jūliju.

 

VidM: Par tehniskajiem noteikumiem paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums

5.maijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.91 “Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums””.

Noteikumu projektā noteikts, ka tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, izsniedz uz pieciem gadiem. Pašreiz spēkā esošajos noteikumos ir noteikts, ka tehniskos noteikumus izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, un, ja iesniedzējs triju gadu laikā pēc tehnisko noteikumu saņemšanas nav sācis darbību vai nav saņēmis būvatļauju, jāiesniedz jauns iesniegums Valsts vides dienesta attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē.

Lai nodrošinātu sabiedrībai pieeju informācijai par paredzētajām darbībām, noteikumu projektā iestrādāta jauna prasība, ka Valsts vides dienesta reģionālajām vides pārvaldēm informatīvo paziņojumu par tehnisko noteikumu pieprasījumu jāievieto Valsts vides dienesta interneta mājaslapā. Noteikumu projekts paredz, ka ar 2010.gadu tehniskos noteikumus, atzinumu vai atteikumu ievietos Valsts vides dienesta interneta mājaslapā piecu darba dienu laikā pēc to izsniegšanas.

Noteikumu 1.pielikums izteikts jaunā redakcijā, kurā izslēgtas vairākas darbības un redakcionāli laboti darbību veidi, kā arī, ņemot vērā jaunas attīstības tendences un iegūto pieredzi, 1.pielikums papildināts ar jaunām darbībām, kurām jāizsniedz tehniskie noteikumi – koksnes impregnēšanas ražotņu būvniecība, cilvēka dzīvošanai vai saimnieciskajai darbībai mākslīgi radīta, peldoša, ar zemi nesaistīta konstrukcija un citas.

 

VidM: Par kārtību, kādā novēršama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem

5.maijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumos Nr.379 “Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem””.

Ministru kabineta noteikumu projekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu normas precizēšanu attiecībā uz emisiju robežvērtību nodrošināšanu sadedzināšanas iekārtām ar kopējo ievadīto siltumjaudu virs 50 MW un veicinātu administratīvā sloga samazināšanu operatoram, atstājot operatora ziņā emisiju kontroles mērījumu un iekārtu pārbaudes dokumentēšanu, kā arī lai aktualizētu un precizētu atsauces uz starptautiskajiem standartiem emisiju mērījumu atbilstības nodrošināšanai. Noteikumu projektā ietverti arī atsevišķi redakcionāli precizējumi.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VidM: Par radiācijas drošību un kodoldrošību

5.maijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””.

Šobrīd saskaņā ar likumu “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” valsts uzraudzību un kontroli radiācijas drošības un kodoldrošības jomā veic Radiācijas drošības centrs (RDC). Likumā ir noteiktas RDC funkcijas, piemēram, izsniegt speciālās atļaujas (licences) un atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kā arī RDC tiesības aizliegt veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ja tiek pārkāpti radiācijas drošības un kodoldrošības normatīvi, apturēt arī tādas darbības, kurām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, ja rodas draudi cilvēku dzīvībai un veselībai. Šobrīd likums paredz iespēju pārsūdzēt RDC pieņemtos lēmumus un rīkojumus likumā noteiktajā kārtībā.

Lai noteiktu, ka RDC lēmumu un rīkojumu darbība vai izpilde netiek apturēta to apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas gadījumā, sagatavots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””.

 

VidM: Par Dabas aizsardzības pārvaldes izveidi

5.maijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Dabas aizsardzības pārvaldes, Rāznas nacionālā parka administrācijas, Ķemeru nacionālā parka administrācijas, Gaujas nacionālā parka administrācijas, Slīteres nacionālā parka administrācijas, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas un Teiču dabas rezervāta administrācijas reorganizāciju”.

Ministru kabineta rīkojuma projekts izstrādāts saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta trešās daļas 2.punktu un paredz ar 2009.gada 1.jūniju apvienot Vides ministrijas pārraudzībā esošās tiešās pārvaldes iestādes Gaujas nacionālā parka administrāciju un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrāciju ar Vides ministrijas pakļautībā esošajām tiešās pārvaldes iestādēm – Dabas aizsardzības pārvaldi, Rāznas nacionālā parka administrāciju, Ķemeru nacionālā parka administrāciju, Slīteres nacionālā parka administrāciju un Teiču dabas rezervāta administrāciju – un izveidot Vides ministrijas pakļautībā esošu tiešās pārvaldes iestādi ar nosaukumu “Dabas aizsardzības pārvalde” (DAP).

Izveidojot vienu institūciju – Dabas aizsardzības pārvaldi –, turpmāk tiks vienoti īstenota dabas aizsardzības politika visā Latvijas teritorijā un efektīvi veikta īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošana. Šobrīd atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 22.februāra noteikumiem Nr.147 “Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums” Dabas aizsardzības pārvaldes funkcijas ir koordinēt Saeimas un Ministru kabineta izveidoto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldīšanu, kā arī īstenot valsts dabas aizsardzības politiku sugu un biotopu aizsardzības jomā. Līdz ar to, veidojot plānoto reorganizāciju, tiek precizētas gan esošo administrāciju, gan Dabas aizsardzības pārvaldes funkcijas, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku aizsargājamo teritoriju pārvaldīšanu.

 

VidM: Par grozījumiem Nacionālā botāniskā dārza nolikumā

5.maijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 7.februāra noteikumos Nr.116 “Valsts aģentūras “Nacionālais botāniskais dārzs” nolikums””.

Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, lai normatīvi precizētu valsts aģentūras “Nacionālais botāniskais dārzs” funkcijas.

Saskaņā ar komisijas funkciju audita veikšanai aģentūrā priekšlikumiem paredzēts atteikties no atsevišķiem aģentūrai pašreiz noteiktiem pienākumiem, jo tie, pirmkārt, paredz valsts pārvaldei neraksturīgu uzdevumu veikšanu un, otrkārt, ilgstoši netiek veikti nepietiekamā finansējuma dēļ. Aģentūra, veicot augu valsts zinātnisko izpēti un īstenojot augu valsts bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumus, veido, izvērtē un uztur augu kolekcijas, kas ir dabas pieminekļa “Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs” pamatvērtība. Šobrīd normatīvajos aktos nav fiksēta aģentūras kā dabas pieminekļa “Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs” faktiskā pārvaldītāja funkcija. Tādējādi projekts ietver pārvaldes uzdevuma deleģējumu aģentūrai un tiesiski pamato faktisko situāciju.

Projekts precizē aģentūras funkcijas augu valsts ģenētisko resursu saglabāšanas pasākumu kopumā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par Latvijas Zivju resursu aģentūras nolikumu

Valdība 5.maijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra” nolikums”.

Atsaucoties uz noteikumiem, aģentūras darbības mērķis ir nodrošināt zivju un citu ūdens bioloģisko resursu saglabāšanu un to sabalansētas un ilgtspējīgas izmantošanas iespējas Latvijā. Tās kompetencē ir gatavot nozares pārvaldībai un politikas plānošanai nepieciešamos bioloģiskos, zvejas un ekonomiskos datus.

Aģentūras funkcijas ir organizēt valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī atbilstoši kompetencei citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā.

Tāpat aģentūrai ir jānodrošina zivsaimnieciskā ekspertīze un zinātniskais pamatojums videi draudzīgas, racionālas un ilgtspējīgas zivju resursu apsaimniekošanas organizēšanai Latvijas jurisdikcijā esošajos iekšējos un jūras piekrastes ūdeņos, kā arī teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā.

Atbilstoši kompetencei aģentūra pārstāvēs Latvijas intereses zivsaimniecības starptautiskajās organizācijās, kā arī nodrošinās Zivju fonda mērķiem paredzētās valsts budžeta dotācijas finanšu līdzekļu administrēšanu un informēs sabiedrību par videi draudzīgas, racionālas un ilgtspējīgas zivju resursu apsaimniekošanas jautājumiem.

Viens no galvenajiem aģentūrai deleģētajiem uzdevumiem ir zivju mazuļu audzēšana zivju resursu papildināšanai dabiskajās ūdenstilpēs saskaņā ar uzdevumiem, kas Zivju resursu atražošanas valsts programmā noteikti zivju mazuļu izlaišanas jomā.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa