Ir sācies Latvijas Republikas  Valsts prezidentes darba cēliens

Valsts prezidente — par jauno valdību:

12.jūlijā turpināju un noslēdzu konsultācijas ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem par valdības veidošanu. Man ir gandarījums, ka Saeimā ievēlētās trīs lielākās partijas — TP, TB/LNNK, LC — ir atradušas kopsaucēju turpmākam kopīgam darbam un ir gatavas veidot koalīcijas valdību, kura pārstāv vairākumu Saeimā. Uzskatu, ka šī koalīcija spēs izveidot stabilu valdību, kas spēs atrisināt sarežģītus tautsaimniecības un finansu jautājumus, veicinot ekonomiskās situācijas uzlabošanos valstī. Vēlu jaunajai koalīcijai strādāt konstruktīvi, savu darbu vēršot uz visas tautas labklājību un Latvijas iekļaušanos Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

Šodien nosūtīju vēstuli Saeimai, kurā esmu aicinājusi jauno valdību sastādīt Tautas partijas priekšsēdētājam Andrim Šķēlem. Andris Šķēle ir lielākās Saeimā pārstāvētās partijas līderis, un viņu atbalsta arī koalīcijas partneri, tāpēc es paužu pārliecību, ka viņa vadītā koalīcijas valdība būs ilgtspējīga un spēs īstenot uzdevumus, kas pašreiz nepieciešami mūsu valstij.

Latvijas Valsts prezidenta rīkojums Nr.1

Par Ministru kabinetu

Ar šo atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 56.pantam aicinu Andri Šķēli sastādīt Ministru kabinetu. Valsts prezidente

Valsts prezidente — tiekoties ar politisko partiju pārstāvjiem

Vakar, 12.jūlijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar LSDSP vadību, kas informēja prezidenti par partijas nostāju situācijā, kad veidojas jauna valdība. Partijas pārstāvji iepazīstināja prezidenti ar savu viedokli par to, kas valdībai būtu jādara, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, panāktu budžeta palielinājumu, kā arī veicinātu un atbalstītu mazā un vidējā uzņēmēja darbību. Valsts prezidente ar partijas pārstāvjiem pārrunāja arī Saeimas pieņemto Valodas likumu.

Tiekoties ar TB/LNNK priekšsēdētāju Māri Grīnblatu, Valsts prezidente pārrunāja partijas nostāju valdības veidošanā. M.Grīnblats izteica pārliecību, ka šī jaunā valdība, kuru vienojusies veidot TP, LC un TB/LNNK, būs stabila un ilgtspējīga. Vaira Vīķe-Freiberga sarunā vēlējās uzzināt arī TB/LNNK apsvērumus par Valodas likumu. Sarunā ar "Jaunās partijas" vadību Valsts prezidente interesējās par partijas argumentiem, iebilstot pret Valodas likuma pieņemto redakciju.

Sarunā ar apvienības "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā" priekšsēdētāju Jāni Jurkānu Valsts prezidente pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar valdības veidošanu, kā arī uzklausīja apvienības apsvērumus par pieņemto Valodas likumu.

Valsts prezidente — sarunā ar Somijas vēstnieku

Piektdien, 9.jūlijā, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga tikās ar Somijas vēstnieku Latvijā Hannu Hemeleinenu. Somijas vēstnieks Vairai Vīķei–Freibergai nodeva sveicienus no Somijas prezidenta Mati Ahtisāri sakarā ar ievēlēšanu par prezidenti, kā arī informēja par M.Ahtisāri uzaicinājumu apmeklēt Somiju.

Tikšanās laikā pārrunāta Latvijas gatavība uzsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). H.Hemeleinens uzsvēra, ka Somija ir ieinteresēta ES paplašināšanās turpināšanā un pauda cerību, ka Helsinku sanāksmē uz sarunām tiks uzaicinātas vairākas valstis, tajā skaitā arī Latvija. Somijas vēstnieks atzīmēja, ka ir būtiski, lai kandidātvalstīs pastāvētu liberāls politisks klimats, un tā esamību Latvija var apliecināt, pieņemot demokrātiskus un valsts starptautiskajām saistībām atbilstošus likumus. ES prezidējošās valsts vēstnieks Latvijā informēja, ka ES savu nostāju pret Latvijas Valodas likumu paudīs tad, kad būs zināms EDSO šī likuma vērtējums. Vēstnieks uzsvēra, ka ES respektē Latvijas kā suverēnas valsts tiesības pieņemt likumus pēc saviem ieskatiem, bet tā kā Latvija ir ES kandidātvalsts un tās likumdošanai ir jāatbilst ES likumu normām, ES ir ieinteresēta paust savu viedokli par Valodas likumu.

Latvijas Valsts prezidente V.Vīķe–Freiberga informēja, ka rūpīgi iepazīstas ar Valodas likumu, lai pieņemtu Latvijas interesēm atbilstošu lēmumu.

Tika pārrunāta ES Ziemeļu dimensijas stratēģijas iniciatīva. Valsts prezidente pauda Latvijas atbalstu šai ES politikai reģionālās sadarbības jomā. Savukārt H.Hemeleinens uzsvēra, ka Somija vēlas, lai šī iniciatīva tiktu attīstīta tālāk, domājot par laiku, kad Latvija, Lietuva un Igaunija būs ES dalībvalstis.

Valsts prezidenta preses dienests