Saeimas 2009. gada 8. aprīļa sēdes stenogramma (turpinājums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Stenogrammas turpinājums. Sākums — Saeimas materiālu 25.laidienā (“LV”, Nr.60, 21.04.2009.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, trešais lasījums.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, pirms mēs sākam izskatīt Satversmes grozījumus, mums ir nepieciešama reģistrācija kvorumam. Reģistrēsimies ar balsošanas iekārtu: tātad ir jānospiež poga, kura atrodas zem uzraksta “Reģistrācija”. Par to, ka jūs esat reģistrēts, norāda tas, ka iedegas visas trīs – “par”, “pret”, “atturas” – gaismas diodes jūsu balsošanas iekārtā. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Tātad ir reģistrējies 91 deputāts. Kvorums ir absolūti pietiekams.

Vēlreiz atgādinu, ka šis ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Šodien strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, izskatīsim to trešajā lasījumā (dokuments Nr.4015).

Godātie kolēģi! Mēs visi precīzi zinām Satversmes 2.pantā noteikto: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder tautai.” Tieši tādēļ projektā piedāvātā ideja juridiski ir adekvāta. Vienīgi pilntiesīgo pilsoņu kopumam Satversmē īpaši noteiktos gadījumos un veidā ir tiesības iebilst Saeimai un piespiest parlamentu rēķināties ar tautas gribu. Pirmām kārtām tas izpaužas vēlēšanās, pēc tam tas izpaužas likumdošanas procesā referendumu ceļā un, protams, arī tautas nobalsošanā par Saeimas atlaišanu vai atsaukšanu. Tādējādi Juridiskās komisijas piedāvāto Satversmes grozījumu redakcija organiski iekļaujas Satversmē gan pēc burta, gan pēc būtības.

Vislielākās un karstākās diskusijas likumprojekta tapšanas gaitā saistījās ar vēlētāju kvoruma jautājumu un iespējamām politiskām manipulācijām pārāk augsta vai pārāk zema kvoruma noteikšanas gadījumā. Tas ir pilnīgi saprotams, jo Saeimas atlaišanas jautājums nedrīkstētu kļūt par ikdienas politiskās un ekonomiskās cīņas ieroci. Ikdienas! – es atkārtoju.

Komisija ik dienas tika steidzināta rīkoties ātri un nekavējoties virzīt likumprojektu, tomēr Juridiskā komisija izšķīrās par pārdomātu rīcību un nolēma izvērtēt visus apstākļus, veltījot pienācīgu laiku diskusijām un konsultācijām ar tiesību speciālistiem.

Mūsu darba rezultāts šodien ir jūsu priekšā, un trešajam lasījumam, kā jūs redzat, nav iesniegts neviens priekšlikums, un tas, manuprāt, liecina par piedāvātā projekta kvalitāti.

Juridiskā komisija likumprojektu ir atbalstījusi. Lūdzu to darīt arī Saeimai.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 3, atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Buzajeva iesniegumu, kurā viņš saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 144.pantu lūdz atļauju ziņot par balsošanas motīviem.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamās dāmas un kungi! Balsojumā par Satversmes grozījumiem, kuri ļautu pēc vēlētāju gribas atlaist Saeimu, es balsoju “par” un nebiju vienīgais, kas tā balsoja. Jākonstatē, ka savu pilnvaru laikā mēs vienu labu darbu esam paveikuši. Atgādināšu, ka pirmo reizi priekšlikumu par vēlētāju tiesībām atlaist Saeimu iesniedza PCTVL frakcija 2007.gada 18.oktobrī (dokuments Nr.503). Anotācijā tam ir teikts, ka likumprojekts atbilst 2007.gada 10.oktobrī 9.Saeimai iesniegto Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības prasību 5.punkta otrajai daļai. Citēju: “…veicot izmaiņas Satversmē, lai nodrošinātu pilsoņu tiesības demokrātiski ietekmēt politiķu pieņemtos lēmumus un to pieņemšanas procesu.” Taču Saeima likumprojektu noraidīja, un arodbiedrības uzsāka vākt parakstus par labu dokumentam, kas atšķiras vienīgi ar to, ka PCTVL bija ierosinājusi dot tautai vēl arī tiesības atstādināt Ministru kabinetu. Ar katru savu soli gan Saeimā, gan plašsaziņas līdzekļos, gan sarunās Valsts prezidenta pilī PCTVL ar abām rokām tika atbalstījusi šo arodbiedrību iniciatīvu. Mēs apkopojām visu argumentāciju “par”, pievienojām tai arī savējo un ideoloģiski apbruņojām to Latvijas sabiedrības daļu, kas pieprasa pārmaiņas.

Pērnā gada 2.augusta referendumā par PCTVL noformulēto likumprojektu bija nobalsojuši 600 tūkstoši vēlētāju. Ar šādu tautas atbalstu nevar lepoties neviens no politiskajiem spēkiem visā Latvijas parlamentārisma vēsturē. Mēs ar to pelnīti lepojamies un cenšamies atbilst tautas uzticēšanās līmenim.

Šīsdienas likumprojekts tika pieņemts, vienīgi pakļaujoties Valsts prezidenta spiedienam. Un, lai gan tā teksta formālā juridiskā konstrukcija ir daudz pilnīgāka nekā mūsu piedāvātā, likumprojektā paredzētais paaugstinātais kvorums ne ar ko nav pamatots, vienīgā vēlme ir padarīt Saeimas pirmstermiņa atlaišanu par bezjēdzīgu lietu. PCTVL frakcija savus priekšlikumus par kvoruma samazināšanu tika iesniegusi, un tātad šis juridiskais defekts paliks uz to deputātu sirdsapziņas, kuri mūs neatbalstīja.

Lai tautas iespējas pirms termiņa atlaist Saeimu kā Dāmokla zobens karājas virs deputātu galvām, mudinot viņus nemelot un nezagt! Jānovēl, lai šī procedūra nekad netiktu pielietota tāpat kā kodolieroči, kuru esamība jau 64 gadus attur lielvalstis no pasaules mēroga bruņotiem konfliktiem. (No zāles dep. J.Dobelis: “Beidz muldēt!”)

Derētu vēlreiz atgādināt, ka mēs bijām iesnieguši arī priekšlikumu, lai atlaišanas procedūra tiku attiecināta arī uz pašreizējā sasaukuma Saeimu. “Par” šo priekšlikumu, kas arī tiek rūpīgi noklusēts un slēpts no vēlētājiem, tika nobalsojuši tikai pieci PCTVL frakcijas deputāti. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ej mājās!”)

Vēlreiz gribu pateikties Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai un Valsts prezidentam, kuru centieni padarīja par iespējamu šā likumprojekta pieņemšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Turpinām izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Uz otro lasījumu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Tā kā likumprojekts ir atzīts par steidzamu, tad ar to pašu mēs darbu pie šā likumprojekta beidzam. Priekšlikumu nav.

Aicinu nobalsot “par” likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 17, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas
(EUMETSAT) līgumu par Latvijas Republikas pievienošanos konvencijai par Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas (EUMETSAT) dibināšanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4005.

Godājamie kolēģi! Dokumenta nosaukums – “Par Latvijas Republikas un Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas (EUMETSAT) līgumu par Latvijas Republikas pievienošanos konvencijai par Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas (EUMETSAT) dibināšanu”.

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja šo dokumentu otrajā lasījumā. Nevienu priekšlikumu tā nebija saņēmusi. Es tikai gribu atgādināt jums, ka pievienošanās šai konvencijai dos iespēju Latvijas meteorologiem izmantot visus Eiropas meteoroloģisko satelītu rādītājus neatkarīgi no tā, kam šie konkrētie satelīti pieder.

Tādēļ aicinu atbalstīt Ārlietu komisiju un balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas (EUMETSAT) līgumu par Latvijas Republikas pievienošanos konvencijai par Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas
(EUMETSAT) dibināšanu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs presē un dažādos citos saziņas līdzekļos ik pa brīdim saņemam informāciju par to, ka bērnu tiesību aizsardzības jautājumi nav precīzi, skaidri un nepārprotami noregulēti Latvijas likumdošanā. Un viens no iemesliem tam ir tāds, ka mēs neesam pilnībā pievienojušies attiecīgajai konvencijai, kura šobrīd ir dokuments Nr.4006. Šis Ārlietu komisijas dokuments ir jūsu rīcībā, un šā dokumenta nosaukums ir “Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem””.

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija šo dokumentu trešajā lasījumā ir vienbalsīgi atbalstījusi. Aicinu arī jūs to izdarīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.4016 – likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” trešajā lasījumā.

Šajā likumprojektā ir apkopoti četri likumprojekti, tātad kopā pieci sanāk, jo pievienoti ir četri. Ir iesniegti uz pēdējo, trešo, lasījumu pieci priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 2. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Ne brīdi bez Buzajeva!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina 10 reizes pacelt, tas ir, līdz 10 tūkstošiem latu paaugstināt, līmeni naudas sodam par noteiktās kārtības pārkāpšanu reklāmas sniegšanā vai izplatīšanā.

Juridiskā komisija nav vienisprātis ar šo ideju un piedāvā priekšlikumu pacelt jeb paaugstināt naudas soda līmeni tikai piecas reizes. Tomēr Juridiskās komisijas humānisms arī nebūt nav bezgalīgs. Kaut gan neviens to komisijai nekad nebija prasījis, tā pašreizējās kārtības vietā, ka pārkāpējs var tikt cauri arī ar brīdinājumu, paredz jebkurā gadījumā sodīt viņu ar naudas sodu, ne mazāku par 500 latiem.

Šajā sakarā es jums izstāstīšu ļoti īsu anekdoti.

Mēdz teikt, ka Krievijas rūpnīcās, lai kas arī tajās tiktu montēts, vai nu bērnu ratiņi, vai veļas mazgājamā mašīna, galarezultātā tik un tā sanāk Kalašņikova automāts. Pēc analoģijas: kad Latvijas Saeimas komisija, kas sastāv no pamatnācijas pārstāvjiem, kārtējo reizi sāk apspriest cilvēktiesības, tā ik reizi nonāk pie secinājuma, ka ir nepieciešams paaugstināt kādam naudas sodu. Vienalga, kādā apmērā paaugstināt, – vai nu piecas reizes, vai pat desmit reizes.

Juridiskais birojs iesniedza Juridiskās komisijas sēdē priekšlikumu attiecināt naudas soda paaugstināšanu tikai uz pārkāpumiem elektroniskajos masu saziņas līdzekļos, tomēr komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, un līdz ar to ar naudas sodu, kura minimālais apmērs ir 500 latu un maksimālais – 10 tūkstoši latu, tagad varēs sodīt arī jebkuru kurpnieku, kas pie sētas izkar savu sludinājumu par pakalpojumiem. Ja piemērojam jaunus naudas sodus laikrakstiem, tad, izmantojot šo priekšlikumu, var viegli likvidēt jebkura rajona avīzi.

Abu komisiju priekšlikumi – 1., 2. un 3.priekšlikums – ir klajā pretrunā ar Satversmes 100.pantu, kas garantē vārda brīvību, tāpēc, neapšaubāmi, tie būtu jānoraida.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāts Rasnačs.

Dz.Rasnačs.

Godātie kolēģi! Man gan nebija skaidrs, vai debates bija par 1. vai par 2.priekšlikumu. Katrā ziņā 1.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā. Tā ka komisija aicina balsojumā par 1.priekšlikumu balsot “pret”, bet par 2.priekšlikumu – “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 77, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir, ja tā var teikt, modificēts 1.priekšlikums, kur ir noteikta apakšējā un augšējā robeža.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 19, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

3.priekšlikumā Juridiskā komisija iesaka noteikt arī apakšējo robežu, sākot no 500 latiem. Komisija aicina balsot “par”. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 15, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

4. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumā – ir novērsta iepriekš pieļautā kļūda 215.⁹ pantā. Protams, Juridiskā komisija šo precizējumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

5.priekšlikumu ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Juridiskā komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu balsot par šiem pieciem likumprojektiem, kas iekļauti vienā kopīgā likumprojektā, un trešajā lasījumā balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 5, atturas – 11. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4025. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz trešo lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc lūdzu jūs atbalstīt minētos likuma grozījumus trešajā, galīgajā, lasījumā. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Ar lielu sajūsmu to darām!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

G.Blumbergs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andis Kāposts.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4026 – likumprojektu “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums” trešajā lasījumā. Saņemti 28 priekšlikumi.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

10.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

11. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! Mana priekšlikuma būtība ir izvirzīt bērniem, kuri vēlas kļūt par latviešiem, reālas prasības. Pēc tam, kad Juridiskā komisija otrajā lasījumā bija samaisījusi visai saprātīgo likumprojektu, bērniem tāpat kā pieaugušajiem tiek izvirzīta prasība, ka gadījumā, ja viņi vēlas mainīt tautību uz latviešu, viņiem vajag uzrādīt vai nu dokumentu par izglītību, vai arī valodas prasmes apliecību.

Gribu atgādināt kolēģiem, ka šo likumprojektu Saeimā iesniedza Ministru kabinets, lai samazinātu vecuma līmeni, sākot ar kuru persona var patstāvīgi griezties valsts institūcijā sakarā ar vārda vai tautības nomainīšanas jautājumu, konkrēti – no 16 uz 15 gadiem. Tieši tādēļ valdība neiekļāva likumprojektā pašreiz spēkā esošo normu par iepriekš minēto dokumentu uzrādīšanu. Piecpadsmit gadus vecam bērnam nav un principā nevar būt nedz dokumenta par izglītību, nedz valodas prasmes apliecības. Atkārtošu vēlreiz, ka tas nav atsevišķa deputāta viedoklis, bet gan Ministru kabineta viedoklis kopumā. Lūk, es arī ierosinu daļēji izlabot pieļauto kļūmi un pieprasīt iepriekš minētos dokumentus vienīgi no tām personām, kuras ir sasniegušas 16 gadu vecumu.

Neatbalstīdams manu priekšlikumu, Saeimas valdošais vairākums demonstrēja juridisku debilitāti, izvirzīja nepilngadīgajam pusaudzim prasības, par kurām ir iepriekš zināms, ka viņš nebūs spējīgs tās izpildīt. Protams, mūsu likumdošanas praksē juridiskās debilitātes izpausme nebūt nav izņēmums, bet gan drīzāk norma. Tomēr labāk to neizpaust. Vismaz attiecībā uz bērniem. Un it īpaši pret tiem, kuri demonstrē savu dziļi lojālo attieksmi pret valsti un sabiedrību, izrādīdami vēlmi kļūt par latviešiem.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Kāposts vēlas ko piebilst?

A.Kāposts.

Komisija nolēma neatbalstīt šo piedāvājumu un lūdz atbalstīt komisijas vērtējumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kāposts.

12. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

13. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

14. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

15. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Kāposts.

16. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

17. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

18. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

19. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

20. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

21. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Kāposts.

22. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 24.priekšlikumā.

Tāpat ir atbalstīts 23.priekšlikums un iekļauts 24.priekšlikumā.

Un 24. – Juridiskās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

25. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 26.priekšlikumā.

Un 26. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

27. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 28.priekšlikumā.

Un 28. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kāposts.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie deputāti! Skatām likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka mums jāizskata divi dokumenti. Ja tehnisku iemeslu dēļ kādam nav otrā dokumenta, kurš ir ar numuru 4032A, tad ticiet savam deputātam, kurš ievēlēts komisijā, tāpēc ka visi lēmumi tur tika pieņemti vienbalsīgi.

Sākam skatīt dokumentu Nr.4032A.

1.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

2.priekšlikums, kuru sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija, vienbalsīgi tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

Savukārt 3.priekšlikumu mēs skatīsim no dokumenta Nr.4032, kurš tika jums izdalīts, un to sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

Līdz ar to es jūs lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Latvijas Sarkanā Krusta likums”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj, Prezidija locekļi! Godātie kolēģi!

Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Latvijas Sarkanā Krusta likums” trešajam lasījumam. Kopumā trešajam lasījumam ir iesniegti 23 priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

2. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātais priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

3. – arīdzan atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

4. – Juridiskā biroja izstrādātais priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas 5.priekšlikumā, kurš komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

6. – Juridiskā biroja izstrādātais priekšlikums. Atbalstīts un pants redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

7.priekšlikumu izstrādājis Juridiskais birojs. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

8. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātais priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

9. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

10. – atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

12. – deputāta Aizbalta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

13. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Porieša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

14. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Porieša priekšlikums. Atbalstīts un izteikts komisijas 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

Gluži tāpat 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts komisijas 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

16. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Porieša priekšlikums. Atbalstīts un izteikts komisijas 17.priekšlikumā, kas komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un izteikts komisijas 19.priekšlikumā, kas komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un ietverts komisijas 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

21. – atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

22. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātais priekšlikums, kurā iekļauts arī Juridiskā biroja 20.priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

23. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātais priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Barča.

Līdz ar to, cienījamie kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu “Latvijas Sarkanā Krusta likums” galīgajā, trešajā, lasījumā, vienlaikus komisijas vārdā piebilstot, ka šis likumprojekts ir nogājis ļoti garu ceļu mūsu Latvijas parlamentā, sākot jau no 6., 7. un 8.Saeimas. Un es ar patiesu gandarījumu gribu teikt, ka beidzot šis ilgais ceļš būs pabeigts, un jūs atbalstīsiet to trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Latvijas Sarkanā Krusta likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Likumprojekta numurs 1061/Lp9.

Grozījums ir saistīts ar norādījumu par operatīvās darbības nodrošināšanas pasākumu realizācijā izmantojamās valsts mantas atsavināšanas nosacījumiem un iegūto līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos. Komisija izskatīja šo grozījumu, un es lūdzu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš.

Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam šā gada 20.aprīli.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

 

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 27.laidienā