Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 20. aprīļa rīkojums Nr. 246 "Par Jaunatnes politikas pamatnostādnēm 2009.–2018.gadam". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.04.2009., Nr. 61 https://www.vestnesis.lv/ta/id/190856-par-jaunatnes-politikas-pamatnostadnem-2009-2018-gadam

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.27

Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Kāpu ielā 83, projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu

Vēl šajā numurā

22.04.2009., Nr. 61

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 246

Pieņemts: 20.04.2009.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.246

Rīgā 2009.gada 20.aprīlī (prot. Nr.24 17.§)

Par Jaunatnes politikas pamatnostādnēm 2009.–2018.gadam

 

1. Atbalstīt Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.–2018.gadam (turpmāk – pamatnostādnes).

2. Noteikt Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanas koordinācijā.

3. Pamatnostādņu īstenošanu nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

4. Lai īstenotu pamatnostādnes, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijai izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

4.1. līdz 2009.gada 1.jūnijam – Jaunatnes politikas valsts programmu 2009.–2013.gadam;

4.2. līdz 2014.gada 1.aprīlim – Jaunatnes politikas valsts programmu 2014.–2018.gadam.

5. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām atbilstoši kompetencei iesniegt Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijā šādu informāciju:

5.1. līdz 2014.gada 1.martam – pamatnostādņu īstenošanas vidusposma novērtējumu;

5.2. līdz 2019.gada 1.martam – pamatnostādņu īstenošanas novērtējumu, ietverot priekšlikumus jaunatnes politikas attīstībai turpmākajos gados.

6. Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijai sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus:

6.1. līdz 2014.gada 1.maijam – pamatnostādņu īstenošanas vidusposma novērtējumu;

6.2. līdz 2019.gada 1.maijam – pamatnostādņu īstenošanas novērtējumu, ietverot priekšlikumus jaunatnes politikas attīstībai turpmākajos gados.

7. Atzīt par spēku zaudējušu Valsts jaunatnes politikas koncepciju (akceptēta ar Ministru kabineta 2002.gada 19.marta sēdes protokollēmumu (prot. Nr.12 49.§)).

Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe


 

(Ministru kabineta

2009.gada  20.aprīļa rīkojums Nr.246)

Jaunatnes politikas pamatnostādņu 2009.–2018.gadam
kopsavilkums

Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.–2018.gadam (turpmāk – pamatno­stādnes) ir ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments turpmākajiem 10 gadiem. Pamatnostādņu mērķis ir saskaņot un koordinēt jaunatnes politikas īstenošanu, nosakot prioritāros rīcības virzienus un novērtējot politikas rezultātus, kā arī veidojot attīstības redzējumu saistībā ar jauniešu dzīves kvalitāti un jaunatnes politikas īstenošanu.

Pamatnostādnēs noteiktas būtiskākās problēmas, kuras risināmas jaunatnes jomā, noteikti rīcības virzieni, galvenie uzdevumi un sasniedzamie politikas un darbības rezultāti nākamajiem 10 gadiem.

Jaunatnes politikas mērķis ir uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvu, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, atbalstot darbu ar jaunatni un nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušā statusu.

Lai sasniegtu jaunatnes politikas mērķi, tiek izvirzīti šādi apakšmērķi:

1) attīstīt jaunatnes politikas koordināciju, veicinot jaunatnes politikas īstenošanā iesaistīto personu sadarbību, darbības saskaņotību un izpratni par jaunatni, atbalstot darbu ar jaunatni pašvaldībās, palielinot jaunatnes informētību, kā arī pilnveidojot starptautisko sadarbību jaunatnes politikā;

2) veicināt jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, jaunatnes organizācijās un jauniešu iniciatīvu grupās, kā arī iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā, fiziskajās aktivitātēs, sportā un kultūras dzīvē;

3) veicināt jauniešu sociāli ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju un iekļaušanos sabiedrībā.

Rīcības virzieni un attiecīgi darbības rezultāti grupēti trijās daļās atbilstoši jaunatnes politikas apakšmērķiem. Rādītāji (uz 2018.gadu) ir summēti, veidojot kopējo redzējumu par situāciju jaunatnes politikā 2018.gadā.

Tā kā detalizēti pasākumi rīcības virzienu ietvaros tiks noteikti Jaunatnes politikas valsts programmās 2009.–2013. un 2014.–2018.gadam, pamat­nostādnēs uzskaitīti būtiskākie rezultāti, kā arī to rezultatīvie rādītāji.

Jaunatnes politikas īstenošanas procesā ir trīs virzieni, kas ir cieši saistīti un ietekmē viens otru. Vienmērīgi ir jāattīsta jaunatnes politikas koordinācija, jauniešu līdzdalība un brīvā laika lietderīga izmantošana, jauniešu sociāli ekonomiskā izaugsme, konkurētspēja un iekļaušanās sabiedrībā.

Pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamais finansējums būs atkarīgs no VIII sadaļā “Turpmākā rīcība” minētajās Jaunatnes politikas valsts programmās paredzētajiem pasākumiem, kā arī attiecīgo ministriju plānotajiem izdevumiem, lai risinātu to kompetencē esošos uzdevumus un identificētās problēmas.

Pamatnostādnēs nav ietverti tādi uzdevumi, kas tieši ietekmētu pašvaldību budžetus.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!