Latvijas Republikas Valsts prezidents, uzturoties valstsvizītē Igaunijas Republikā 7. un 8.aprīlī

Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendriks Ilvess vakar, 7.aprīlī, pie prezidenta pils Kadriorgā, sirsnīgi sagaidot savas kaimiņvalsts kolēģi – Latvijas Republikas Valsts prezidentu Valdi Zatleru, kurš ieradies divu dienu valstsvīzītē Igaunijas Republikā Foto: Toms Kalniņš, VPK

Vakar, 7.aprīlī, ar svinīgo sagaidīšanas ceremoniju pie Igaunijas prezidenta pils Kadriorgā sākās Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera un Lilitas Zatleres divu dienu valstsvizīte Igaunijas Republikā. Abu valstu prezidenti tikšanās laikā uzsvēra, ka šobrīd kaimiņvalstis bauda vislabākās divpusējās attiecības abu valstu pastāvēšanas vēsturē. Pateicies par silto uzņemšanu igauņu kolēģim, Latvijas Valsts prezidents atzīmēja: “Kaimiņvalstu iedzīvotājus ir saistījušas ciešas saiknes, gadiem, pat gadsimtiem ritot, gan veicot saimnieciskās darbības, gan saskaroties ikdienišķās situācijās.”

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess pateicās Latvijai par lielisku sadarbības paraugu – darba telpu nodrošināšanu Igaunijas vēstniecības vajadzībām Latvijas vēstniecībā Kairā, Ēģiptē. Prezidenti bija vienisprātis, ka ir jāturpina attīstīt vēstniecību sadarbības modelis arī citās valstīs. Turklāt kaimiņvalsts vadītājs aicināja vairāk strādāt pie Dienvidigaunijas un Ziemeļlatvijas kopējiem projektiem.

Sarunā piedaloties abu pušu aizsardzības un kultūras ministriem, tika atzīmēta sadarbība aizsardzības un kultūras jomā, īpaši attiecībā uz Dziesmu svētku organizēšanu. Abas puses uzsvēra, ka kopējais Baltijas valstu projekts – Baltijas aizsardzības koledža – ir labas sadarbības paraugs visām NATO valstīm. V.Zatlers un T.H.Ilvess pārrunāja arī ekonomiskos jautājumus, īpaši pievēršoties elektrības tīkla savienojumam ar Zviedriju.

Pēc oficiālās tikšanās ar Igaunijas valsts vadītāju darba pusdienās Valdis Zatlers tikās ar Igaunijas premjerministru Andrusu Ansipu, kuru laikā tika pārrunāti NATO samita rezultāti, lieliskā sadarbība ekonomikā, kultūrā un aizsardzībā.

Pēc pusdienām Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers nolika vainagu pie pieminekļa Igaunijas neatkarības cīņās kritušajiem, kā arī apmeklēja Okupācijas muzeju.

Igaunijas okupācijas muzejā, atklājot izstādi “1949.gada 25.marta deportācijas Latvijā”, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers atzīmēja, ka Baltijas valstīm nekad nav bijusi tāda drošības sajūta kā pašreiz, tomēr mēs nedrīkstam aizmirst mūsu vēsturi. Valsts prezidents uzsvēra: “Mūsu neatkarība nebūtu bijusi iespējama, ja visus padomju okupācijas gadus mūsu dvēselē un domās nemājotu brīvības sajūta.”

Vēl vakar Valsts prezidents tikās ar Igaunijas latviešu skolas Tallinā pārstāvjiem, kā arī piedalījās Igaunijas prezidenta un Evelīnas Ilvesas rīkotajās vakariņās par godu Latvijas Valsts prezidentam un viņa kundzei.

Saskaņā ar protokolārajām tradīcijām valsts vizīšu laikā Valdis Zatlers un Lilita Zatlere no Igaunijas prezidenta saņēma Igaunijas augstākos valsts apbalvojumus – Māras Zemes ordeņa Lielo krustu un Māras Zemes ordeņa krusta I šķiru. Savukārt no Latvijas prezidenta T.H.Ilvess saņēma I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un ordeņa ķēdi un viņa dzīvesbiedre – I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Valsts prezidenta preses dienests

Vakar, 7.aprīlī, Igaunijas prezidenta pilī Kadriorgā Latvijas Valsts prezidenta valstsvizītes Igaunijā laikā (no kreisās): Lilita Zatlere, Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Evelīna Ilvesa Foto: Toms Kalniņš, VPK

Abu valstu prezidenti kopīgā preses konferencē

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess: Pirmkārt, vēlos teikt, ka mēs ar kolēģi Zatlera kungu tiekamies ļoti bieži.

Attiecības starp Latviju un Igauniju, iespējams, ir tuvākās, interaktīvākās un integrētākās. Deviņdesmitajos gados mums teica, ka mums – Igaunijai, Latvijai un Lietuvai – ir jābūt kā Beniluksa valstīm. Kad es skatos, kā mēs pastāvīgi savstarpēji sadarbojamies, konsultējamies, kā mūsu aizsardzības, vides un finanšu ministrijas ikdienā sazinās, kad redzu, ka Igaunijas diplomāts strādās Latvijas vēstniecībā Kairā, jo tādējādi mēs varam ietaupīt resursus, man gribas teikt – Beniluksa valstīm vēl ir ejams tāls ceļš, lai kļūtu tik saliedētas, kā esam mēs. Tādēļ esmu priecīgs atkal Igaunijā sveikt manu dārgo draugu prezidentu Zatleru. Mūsu pēdējā tikšanās Igaunijā bija saistībā ar vēl vienu kopīgu projektu – Baltijas Aizsardzības koledžu – 26.februārī.

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers: Pirmkārt, vēlos pateikties manam draugam Tomasam Ilvesam. Kā viņš jau minēja, mēs tiekamies diezgan bieži. Mums vienmēr ir daudz pārrunājamu tematu, un mēs vienmēr runājam par vīzijām, kur mūsu valstīm jāvirzās nākotnē. Esmu ļoti pagodināts būt šeit šajā īpašajā gadījumā, lai patiešām viens otram parādītu – gan prezidentiem, gan valstīm –, ka mēs augstu novērtējam sadarbību, kas mums ir pašlaik.

Mums ir ļoti labi paraugi sadarbībai militārajā jomā; mēs esam labs paraugs kā sabiedrotajiem NATO. Mēs arīdzan esam ļoti tuvi mūsu kultūras attiecībās. Domāju, ka šajā laikā pieaug pieprasījums pēc kultūras notikumiem un pieprasījums pēc starpkultūru notikumiem. Abas mūsu valstis ir bijušas ļoti pozitīvas pret Eiropas Savienību, un mēs redzam, ka tās piedāvātais sadarbības ietvars, divu vai triju Baltijas valstu sadarbība, ir labs veids, kā varam attīstīt savas intereses un tās aizstāvēt. Nepastāv robežas labai un vēl labākai sadarbībai starp divām valstīm, bet man jāsaka, ka šābrīža stāvoklis ir izcils. Tādēļ man ir jāizsaka pateicība Igaunijas tautai par tās labo gribu un mīlestību, ko mēs Latvijā no jums sajūtam.

Jautājums: Kad Latvija varētu pārvarēt tās ekonomisko krīzi, un kāda varētu būt jaunās valdības nozīme šajā procesā?

V.Zatlers: Latvijas valdībai ir trīs gadu plāns, kā sasniegt Māstrihtas kritērijus, kas ir mērķis arī Igaunijai. Protams, Latvija ir aizņēmusies līdzekļus no Starptautiskā valūtas fonda, tādēļ mēs veicam radikālas reformas veselības aprūpē, izglītībā un valsts pārvaldē. Tas ir smags uzdevums, bet mēs esam pārliecināti, ka pēc trim gadiem tieši tāpat kā Igaunija būsim sasnieguši šos kritērijus.

Jautājums: Rietumu mediji arvien atkārto, ka Baltijas valstīm vajadzētu devalvēt to nacionālās valūtas. Kā mēs varam sadarboties, lai izvairītos no šādām baumām?

V.Zatlers: Vienkārši nerunāsim par to, jo, pirms Latvija pieņēma šo trīs gadu plānu, tika pieņemts lēmums, ka devalvācija nav piemērots risinājums. Un mums ir jāseko šim trīs gadu plānam, mēs nedrīkstam klausīties šādās baumās. Tas nemainīsies. Būs sarežģīti, bet šī nostāja nemainīsies.

Jautājums: Igauņi pēdējos gados ir piedzīvojuši strauju un veiksmīgu integrāciju Ziemeļu reģionā. Vai tas neapdraud Baltijas vienotību?

T.H.Ilvess: Es neredzu veidu, kā tas var kaitēt Baltijas vienotībai. Nedomāju, ka mums jārunā par Baltijas vienotību. Es vēlētos runāt par Baltijas sadarbību. Un igauņu mērķis nākotnē ir elektrības tirgus, Baltijas jūras stratēģijas un aizsardzības sadarbības jomā uzlūkot šo kā vienu reģionu. Noteikti šādā kontekstā viss, kas notiek Baltijas un Ziemeļu reģiona vienotības veicināšanai, vērtējams kā pozitīvs. Lielākais ļaunums būtu izšķirties – doties vienā vai citā virzienā. Eiropas Parlamentā šobrīd izstrādē esošā Baltijas jūras stratēģijas ideja ir skatīties uz Eiropas Savienības Baltijas jūras reģionu kā uz iekšēju “ezeru”. Jo pamatā visas valstis, izņemot atsevišķas nelielās teritorijas, Baltijas jūras krastā ir Eiropas Savienībā. Mums vajadzētu to izmantot kā priekšrocību. Mums vajadzētu radīt daudz lielāku savstarpējo sadarbību.

Igauņu un somu līdzīgā valoda palīdz labāk saprasties, bet sadarbībai un integrācijai tā nav liela priekšrocība.

Jautājums: Vai ir veids, kā valdības var samazināt izmaksas, tai pašā laikā neradot sabiedrībā satraukumu?

T.H.Ilvess: Katrai valstij ir jāseko savām prioritātēm. Un es cenšos izvairīties komentēt citu valstu iekšējos jautājumus. Taču Igaunijā mēs zinām, ka nodokļu ieņēmumi ir zemāki, nekā gaidījām, tādēļ ir nepieciešami papildu soļi. Un debatēm par šiem soļiem ir jāturpinās Igaunijā. Nepastāv vienkāršu vai patīkamu līdzekļu brīžos, kad nepietiek naudas. Tad ir jāsamazina izdevumi, un tā ir ilūzija, ka būs iespējams tērēt naudu, kuras jums nav. To nav iespējams darīt ne atsevišķai personai, ne valstij. Tādēļ, ja nav naudas, ko tērēt, ir jāsamazina izdevumi. Jautājums ir – kur samazināt. Un noteikti uzskatu, ka Igaunija un Latvija apzinās, ka fiskāli atbildīgi ir izdarīt sarežģītās izvēles un neatstāt šīs sarežģītās izvēles nākamajām paaudzēm.

Valsts prezidenta preses dienesta preses konferences atšifrējums