Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Izglītības un zinātnes ministre: Par līdzekļu izmantošanu izglītības nozares sakārtošanā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.04.2009., Nr. 55 https://www.vestnesis.lv/ta/id/190343

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valdes lēmuma Nr.2 izraksts

Par apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Vēl šajā numurā

08.04.2009., Nr. 55

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Izglītības un zinātnes ministre: Par līdzekļu izmantošanu izglītības nozares sakārtošanā

 

“Mūs vieno kopīga atziņa – izglītība ir vērtība un tas ir stabils pamats katra cilvēka dzīvei. Diemžēl izglītība ir arī populismam un spekulācijām pateicīga nozare. Tāpēc profesionāļu un sociālo partneru uzdevums ir spriest kompetenti, objektīvi un konstruktīvi nozares, tātad audzēkņu, interesēs. Un ceru, ka tieši tā mēs runāsim arī šajā konferencē,” uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, 4.aprīlī uzrunājot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) konferences “Kvalitatīvas izglītības un zinātnes nozīme ekonomiskās krīzes apstākļos” dalībniekus.

Uz skolu, pirmkārt, jāskatās no sistēmas rezultātu viedokļa. “Mani sarūgtina un arī izbrīna, ka diemžēl pēdējā laikā diskusijās par skolu tīkla sakārtošanu un jauno finansēšanas modeli “Nauda seko bērnam” vismazāk tiek pievērsta uzmanība izglītības kvalitātei, skolas funkcijām un programmu daudzveidībai. Toties izglītības sistēmas virzienā parādās dažādas spekulācijas par jautājumiem, kas ir risināmi ārpus skolas. Taču ceļu stāvokļa uzlabošana, padomju laikā celto un pustukšo skolu vai piļu uzturēšana, sociālkultūras vides saglabāšana nav veicama par izglītības līdzekļiem. Ar salīdzinoši mazo izglītības naudu nav “jālāpa” citu nozaru pārziņā esošās neizdarības, bet šie līdzekļi jāizmanto efektīvi izglītībai,” norādīja T.Koķe, uzsverot, ka viņa savā darbībā īpašu uzmanību pievērš, lai izglītībai piešķirtie līdzekļi tiktu tērēti lietderīgi, tādējādi veicinot izglītības kvalitāti, pieejamību un efektīvu resursu izmantošanu.

Ministre atgādināja sabiedrībā pastāvošo uzskatu, ka izglītībai naudas visus gadus bijis nevis par maz, bet drīzāk tā ir neefektīvi izmantota. Tādēļ viņa uzsvēra, ka ir pienācis laiks uz izglītību raudzīties arī no efektivitātes skatupunkta. Likvidējot nesaimnieciskus un liekus izdevumus, koncentrējoties uz izglītības kvalitāti un efektivitāti, var dot pienesumu valsts maksātspējas nodrošināšanai. “Bieži tiek dzirdēts, ka izglītība ir prioritāte tikai vārdos. Taču kā paši sistēmas profesionāļi rūpējušies par savu prioritāti?! Domāju, piekritīsit, ka vājā finansējuma aizsegā gadiem ilgi netika meklēta vai atlikta racionālas saimniekošanas modeļu īstenošana. Piemēram, finansēšanas modeli “Nauda seko skolēnam” bija plānots ieviest jau deviņdesmito gadu beigās, tāpat arī sakārtot skolu tīklu. Esam jau 21.gadsimta pirmās desmitgades beigās, un vēl tiek diskutēts – vai tas ir nepieciešams. Vienlaikus vājais finansējums nereti kalpojis par vairogu, lai neko nemainītu. Arī pašreiz dzirdu sakām – maziniet līdzekļus, tikai nelikvidējiet! Sākotnēji šķiet – pievilcīgs scenārijs, nav apdraudējuma, tomēr atļaušos apgalvot, ka apdraudējums ir liels, jo trūcīgā un, visbūtiskākais, neefektīvi izmantotā finansējuma apstākļos arī nevar sagaidīt atbilstošus rezultātus,” norādīja T.Koķe.

Viņa piebilda, ka, saliekot kopā aktualitātes – bērnu skaita samazināšanos, jaunā finansēšanas modeļa “Nauda seko skolēnam” ieviešanu, skolu tīkla sakārtošanu Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā –, kopīgi ar pašvaldībām un skolām ir modelēti iespējamie tālākās rīcības varianti. Piemēram, ir priekšlikumi veicināt finanšu ekonomiju, samazinot administratīvās izmaksas un liekos izdevumus par skolu uzturēšanu, veidojot mazās skolas par lielāku skolu filiālēm, samazinot direktoru vietnieku skaitu, veidojot apvienotās klases, koncentrējot vidusskolas. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija veikusi konkrētus darbus un turpina strādāt, lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus, kas būtiski atvieglos skolu un skolotāja darbu gan saistībā ar programmu licencēšanu un akreditāciju, gan saistībā ar prasībām skolotājiem u.c.

Ņemot vērā iepriekš izteikto LIZDA prasību – nesamazināt algu par pamatlikmi, T.Koķe aicināja konferences dalībniekus uz diskusiju un kopīgu vienošanos par mazāko ļaunumu, piemērojot iespējamo skolotāju atalgojuma samazinājumu. Viņa norādīja, ka rūpēsies, lai samazinājumu kompensētu ar citiem mehānismiem. Tie galvenokārt ir plānoti kā atbalsts un stipendijas no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem. Piemēram, jau esošās stipendijas prioritāro mācību priekšmetu skolotājiem. Tāpat stipendijas skolotājiem, kas strādā ar bērniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, un bērniem ar speciālām vajadzībām. Skolotājiem, kuri, samazinoties darba slodzei, nonāks tuvu bezdarbam, paredzēts apmaksāt 3–5 mēnešu tālākizglītības kursus un maksāt līdz 250 latu lielas stipendijas šo kursu laikā un līdz 8 mēnešiem pēc kursu pabeigšanas. Pedagogiem plānotas iespējas līdzdarboties dažādos projektos, par to saņemot papildu atalgojumu. T.Koķe aicināja skolotājus studēt doktorantūrā, kur stipendija no ES struktūrfondiem noteikta 800 lati, un izmantot šo laiku pētniecībai.

Runā ministre īpašu uzmanību veltīja arī skolotāja profesijai un tās priekšrocībām – skolotāja uzdevums ir ļaut mainīties audzēknim, paplašinot viņa zināšanas, prasmes un izpratni, tātad sekmēt pārmaiņu norisi. Taču bieži vien pats skolotājs tieši nesaskata vajadzību mainīties. Skolotājs ir tādēļ, lai mācītu bērnu, un skolotājs kvalitatīvi mācīs bērnu tad, ja viņam būs labs atalgojums, par ko valdība ar uzviju ir rūpējusies kopš 2005.gada. Pašreiz, gadu vai divus gadus valdība, iespējams, nevarēs savas saistības pildīt. “Tas ir jāsaka godīgi, un domāju, ka godīgums atmaksājas,” norādīja ministre, piebilstot, ka Pedagogu (izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, kas nav nodarbināti piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanā skolai) darba samaksas paaugstināšanas programma 2006.–2010.gadam netiek likvidēta, tā, visdrīzāk, tiks apturēta.

Ministre pateicās LIZDA kā sociālajam partnerim par aktīvu pozīcijas paušanu saistībā ar 2009.gada budžeta un budžeta grozījumu veidošanu, kā arī strādājot pie šīs valdības deklarācijas izglītības un zinātnes sadaļas.

 

Agnese Korbe, ministres padomniece

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!