Eiropas Komisija: Par vienoto mobilo telesakaru tirgu vienotā Eiropā

Mobilo telefonu pakalpojumu jomā Eiropa ir globāla līdere, jo 2008.gadā abonenti bija 119% Eiropas Savienības iedzīvotāju (par 7 procentu punktiem vairāk nekā 2007.gadā), krietni apsteidzot ASV (87%) un Japānu (84%).

Pie šāda secinājuma nonākusi Komisija progresa ziņojumā par vienoto telesakaru tirgu. Lai gan ekonomikā ir krīze, 2008.gadā Eiropas Savienības telesakaru nozarē (kuras vērtība ir aptuveni 3% no ES IKP) turpinājās izaugsme, tās ieņēmumus lēš 300 miljardu eiro apmērā (par 1,3% vairāk salīdzinājumā ar 2007.gadu), un tā ir apsteigusi pārējās ekonomikas nozares (kāpums tikai par 1%). Nozares konkurētspēja vislielākās priekšrocības rada patērētājiem, jo tie maksā mazāk, par naudu saņemot augstvērtīgāku pakalpojumu.

Pateicoties ES rīcībai, vidējais mobilā telefona rēķins 2008.gadā samazinājās no 21,48 līdz 19,49 eiro, un 75% patērētāju Eiropā tagad izmanto 2 megabitus sekundē jaudīgu vai jaudīgāku interneta pieslēgumu (šāds ātrums ļauj, piemēram, skatīties interneta televīziju).

 “Eiropa ir mobilo sakaru kontinents, kur aizvien vairāk cilvēku lieto mobilos tālruņus un mobilos platjoslas pakalpojumus. Globālā ekonomikas krīze Eiropas patērētājus nekavē vēl biežāk sazināties pa tālruni un internetu. Tā ir laba vēsts nozarei, kas spēj pretoties lejupslīdei,” skaidro Eiropas Savienības telesakaru komisāre Viviena Redinga. “Tomēr mēs nedrīkstam gulēt uz lauriem. Nepieciešams stiprināt valsts regulatoru neatkarību. Starp stacionāro un mobilo sakaru operatoriem vajadzīga arī godīgāka konkurence, jo starp stacionāro un mobilo telefoniju pieaug konverģence. Visbeidzot mums jānovērš, ka ES noteikumi netiek ievēroti, jo tas apdraudētu Eiropas vienoto tirgu. Jo īpaši satraukumu rada tas, ka daudzi valsts regulatori iet atsevišķu ceļu saistībā ar ātrdarbīga interneta tīkliem. Godīgu konkurenci un ieguldījumus minētajos tīklos var panākt, nevis ejot 27 atsevišķus ceļus, kas lielākoties atbalsta veiksmīgākos valstu uzņēmumus, bet gan veidojot atvērtus tirgus, iedibinot juridisko noteiktību un visiem ieguldītājiem un operatoriem sniedzot vienlīdzīgas iespējas.”

Komisijas 25.marta ziņojums atspoguļo Eiropas telesakaru tirgus un konkurences situāciju 27 dalībvalstīs.

Prognozētā ES telesakaru nozares izaugsme 2008.gadā bija 1,3, kas pārsniedz ekonomikas faktisko IKP pieaugumu kopumā par 1%. Tā mazina inflāciju, un lielākā daļa standarta sakaru (piemēram, telefona zvani vai klejošana tīklā) pakalpojumu cenas vēl joprojām krīt.

Mobilo sakaru tirgus ir joprojām dinamiskākais telesakaru segments ES 2008.gadā. Mobilos telefonus 2007.gadā lietoja 112% iedzīvotāju, bet 2008.gadā – 119%. Itālijā, Lietuvā un Luksemburgā lietotāju skaita pieaugums pārsniedz 140%. Vadošo operatoru vidējā tirgus daļa pērn samazinājās par aptuveni 3%, kas norāda uz lielāku konkurenci tirgū. Tādēļ patērētāji vairāk sarunājas pa telefonu un sūta īsziņas, maksājot vismaz par 34,5% mazāk nekā 2004.gadā.

Eiropas Savienībā nemitīgi aug stacionāro platjoslas interneta pieslēgumu skaits: 2008.gadā vēl par 14 miljoniem, kopumā pārsniedzot 114 miljonus. Dānija un Nīderlande ir platjoslas pakalpojumu līderes, sasniedzot vairāk nekā 35% iedzīvotāju. Kopā ar Zviedriju, Somiju, Apvienoto Karalisti, Luksemburgu, Beļģiju, Vāciju un Franciju tās apsteidz Amerikas Savienotās Valstis, kur 2008.gada jūlijā attiecīgais rādītājs bija 25%.

Strauji attīstās arī mobilie platjoslas pakalpojumi, pieslēgumu skaitam tagad sasniedzot 13% Eiropas Savienības iedzīvotāju. Mobilie platjoslas pakalpojumi, izmantojot datu kartes un sargspraudņus, kļūst par labu alternatīvu stacionāriem platjoslas pakalpojumiem tādās valstīs kā Austrija (pieslēgumu skaits atbilst 11,4% iedzīvotāju), Somija (9,1%) un Portugāle (8,3%).

2008.gadā 20,5 miljoni patērētāju nomainīja telefona operatorus, saglabājot stacionārā vai mobilā tālruņa numuru. Līdz 2008.gada oktobrim aptuveni 84 miljoni abonentu (17% ES pilsoņu) nomainīja operatoru, šis pakalpojums kļuva iespējams 2003.gadā.

25.marta ziņojumā ir arī minēts, ka dažādās ES valstīs esošais nevienādais regulējums joprojām kavē patiešām kopīga tirgus izveidi telesakaru operatoriem un patērētājiem.

Neatkarīgi valsts telesakaru regulatori ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu godīgu un efektīvu regulējumu, tomēr visās 27 ES dalībvalstīs tas vēl nav īstenots. Komisija ir sākusi pienākumu neizpildes procedūras pret Lietuvu, Latviju un Rumāniju, bet lieta pret Poliju ir nonākusi Eiropas Kopienu tiesā.

Nekonsekvents regulējums līdzīgu konkurences problēmu gadījumos var kļūt par lieku slogu telesakaru operatoriem, īpaši tāpēc, ka vairākās valstīs pieaug uzņēmēju skaits vai tiek piedāvāti pārrobežu pakalpojumi.

• Atšķirīgās regulējuma pieejas saistībā ar jauniem optiskās šķiedras tīkliem varētu kropļot konkurenci starp operatoriem vienotajā tirgū un radīt tiesisko nenoteiktību saistībā ar jauniem ieguldījumiem. Daži regulatoru lēmumi, šķiet, pieņemti, lai apietu ES noteikumus.

• Maksa, ko operatori pieprasa par telefona savienojumiem no citiem tīkliem, ir ārkārtīgi atšķirīga (no 0,02 eiro/minūtē Kiprā līdz 0,16 eiro/minūtē Bulgārijā).

• Īrijā vai Maltā patērētājs var nomainīt mobilā telefona operatoru dienas laikā, saglabājot savu tālruņa numuru, bet Polijā tam nepieciešamas 38 dienas, Itālijā – 15 dienas un Slovākijā – 14 dienas.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa