• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas 5.gadadienu NATO; svinības Rīgā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.03.2009., Nr. 50 https://www.vestnesis.lv/ta/id/189967

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārlietu ministrs: Par līdzjūtību Pakistānai sakarā ar teroraktu

Vēl šajā numurā

31.03.2009., Nr. 50

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas 5.gadadienu NATO; svinības Rīgā

 

Svētdien, 29.martā, par godu piektajai gadadienai kopš Latvijas iestāšanās NATO pie Rīgas pils notika svinīgā Latvijas un NATO karogu pacelšanas ceremonija.

Tajā piedalījās Valsts prezidents Valdis Zatlers, aizsardzības ministrs Imants Lieģis, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris un spēku veidu komandieri, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Karogu pacelšanas ceremonijā klātesošos uzrunāja Valsts prezidents, notika svinīgā Rīgas pils godasardzes maiņa un Nacionālo bruņoto spēku karavīru defilē priekšnesums.

Ceremonijas noslēgumā Valsts prezidents deva simbolisku startu akcijai “NATO informatīvais džips Latvijas skolās” un devās uz NATO piecgades informatīvo telti pie Brīvības pieminekļa, kur dažādas aktivitātes rīdziniekiem un pilsētas viesiem bija sagatavojusi Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO).

Laukumā pie Brīvības pieminekļa 29.martā visas dienas garumā bija informatīvā telts un notika citas aktivitātes, tajā skaitā erudīcijas konkurss par NATO, kura uzvarētājus apbalvoja Valsts prezidents un aizsardzības ministrs. Tāpat Valsts prezidents apmeklēja NATO informatīvo telti, tikās ar LATO pārstāvjiem un iedzīvotājiem.

29.martā apritēja pieci gadi, kopš Latvija 2004.gadā kļuva par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. No 30.marta līdz 15.maijam notiek LATO akcija “NATO informatīvais džips Latvijas skolās”. Tās laikā tiks apmeklētas aptuveni 50 Latvijas skolas, lai plašāk informētu par NATO un Latvijas pieredzi tajā, starptautiskajām operācijām un to nozīmi, kā arī par Latvijas bruņotajiem spēkiem.

Valsts prezidenta preses dienests

 

Par Latvijas sabiedrības atbalstu valsts dalībai NATO

Latvijas sabiedrības atbalsts valsts dalībai NATO ir bijis nemainīgs jau kopš brīža, kad Latvija vēl tikai gatavojās kļūt par NATO dalībvalsti, liecina pēdējā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firmas “Latvijas fakti” veiktā aptauja.

29.martā apritēja pieci gadi, kopš Latvija ir pilntiesīga NATO dalībvalsts.

Ikgadējās sabiedriskās domas aptaujas atspoguļo pieaugošo izpratni Latvijas sabiedrībā gan par Latvijas kā NATO dalībvalsts lomu, gan par starptautiskās drošības jautājumiem kopumā.

2008.gadā līdzīgi kā 2007.gadā Latvijas dalību NATO atbalstīja divas trešdaļas (66,4%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

Kā būtiskākais arguments par labu Latvijas dalībai NATO visbiežāk (22,3% gadījumu) tika minēts, ka tā ir veicinājusi valsts un iedzīvotāju drošību. 16% respondentu uzsvēra, ka kopīga aizsardzība ir lētāka nekā individuāla. Salīdzinājumā ar 2007.gada aptaujām sarucis (no 18% uz 11,3%) to aptaujas dalībnieku skaits, kas savu noraidošo attieksmi pret Latvijas dalību NATO pamatoja ar augstajām izmaksām.

Latvijas karavīru dalību starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās pozitīvi vērtēja vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. 32,3% respondentu norādīja, ka tā attīsta karavīru profesionālās iemaņas, 30% aptaujas dalībnieku atzina, ka tas ir Latvijas kā sabiedrotās pienākums, pēc 26,2% respondentu domām, Latvijas karavīru dalība starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās paaugstina Latvijas starptautisko prestižu, savukārt 18,6% iedzīvotāju skatījumā dalība šajās operācijās veicina Latvijas drošību.

Vairākums (61,7%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pauda viedokli, ka Latvijai ir jāpiedalās valstu atjaunošanā ar nemilitāriem līdzekļiem. Savukārt 26,3% respondentu uzsvēra, ka tikai ar militāriem līdzekļiem nepietiek, lai stabilizētu situāciju krīžu reģionos. 17,5% aptaujāto bija pārliecināti, ka līdzdalība novērš krīžu atkārtošanos, bet 17,8% respondentu – Latvijai ir jādalās reformu pieredzē. Jānorāda, ka salīdzinājumā ar 2007.gada aptauju rezultātiem šogad to aptaujas dalībnieku skaits, kas atbalsta Latvijas līdzdalību valstu atjaunošanā pēc krīzēm ar nemilitāriem līdzekļiem, ir būtiski pieaudzis (+9,6%).

Vairāk nekā puse (51%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pārstāvēja viedokli, ka Latvijas drošību visvairāk garantē dalība NATO. Citi varianti tika minēti ievērojami retāk. Nākamās vietas nozīmīgāko Latvijas drošības garantu sarakstā ieņem dalība Eiropas Savienībā un Baltijas valstu sadarbība. Šos faktorus minēja vairāk nekā 30% aptaujas dalībnieku. 20% respondentu kā Latvijas drošības garantu nosauca Latvijas armiju.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!