Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Šajā numurā, neskaitot vairāku autoru nozīmīgas publikācijas, lasītāju uzmanību noteikti piesaistīs arī Tieslietu ministrijas Eiropas Kopienu tiesas departamenta kārtējais apkopojumus par Eiropas Kopienu tiesas svarīgākajiem spriedumiem, kā arī informācija par administratīvo tiesu un administratīvā procesa tiesvedības piecgadei veltīto konferenci, kuru rīkoja Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, kas tika izveidots pirms pieciem gadiem, kad Latvijā spēkā stājās Administratīvā procesa likums un vienlaikus tika izveidotas administratīvās tiesas.

• Kristīne Strada-Rozenberga. Kriminālprocess teorijā un praksē: ieguvumi un zaudējumi 

2005.gada 1.oktobris, kad spēkā stājās Kriminālprocesa likums (KPL), uzskatāms par pavērsiena punktu gan kriminālprocesa tiesību teorijā, gan praksē, jo saistāms ar daudzām kvantitatīvi un saturiski nozīmīgām izmaiņām kriminālprocesuālajā kārtībā. Jaunā likuma izstrādāšana, pieņemšana un spēkā stāšanās kopumā noteikti vērtējama pozitīvi, jo tā apmierināja vajadzību pēc jaunas, mūsdienīgas, būtiski atšķirīgiem apstākļiem atbilstošas kriminālprocesuālo attiecību tiesiskās reglamentācijas.

Izvērtējot jaunā likuma nozīmi no zinātniskā skatupunkta, atzīmējams, ka tā būtiskākais ieguldījums kriminālprocesa zinātnē ir jaunu izpētes priekšmetu radīšana, tādējādi paplašinot pētāmo jautājumu loku un radot iespējas zinātnē izstrādātos atzinumus plašāk iedzīvināt praksē. Šobrīd, kad kopš Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās ir pagājuši jau vairāk nekā trīs gadi, veiktā KPL ietverto normu un piemērošanas prakses izpēte un analīze ļauj apzināt gan šā likuma trūkumus, gan pozitīvo devumu.

• Vilnis Vītoliņš. Sabiedriskās kārtības un drošības darbarīki (jeb informācijas sistēmu anatomija) 

Diez vai Bils Geitss var tikt salīdzināts ar zinātniski fantastiskā romāna žanra pamatlicēju Žilu Vernu, kurš savā grāmatā “Ceļš ved uz priekšu” raksta: “Gandrīz jau pienācis brīdis, kad, pat nepieceļoties no galda vai atzveltnes krēsla, bez grūtībām var vadīt biznesu, studēt, pētīt pasauli, [..] apmeklēt tuvējos tirgus [..], lai kur vien tie atrastos.” Tātad aizvien lielāku lomu mūsu dzīvē sāk ieņemt informācijas tehnoloģijas, kas liek secināt, ka ir sākusies pāreja no industriālās sabiedrības uz zināšanu sabiedrību.

Nenoliedzami, katrs atklājums vai izgudrojums nes sev līdzi jaunu potenciālu. Līdzīgi kā traktora izgudrošana un piemērošana lauksaimniecības vajadzībām ļāva apstrādāt tikpat lielas zemes platības kā iepriekš, tikai izmantojot mazāk cilvēkresursu, arī informācijas tehnoloģijas var kalpot par “darbarīkiem”, ļaujot sasniegt identiskus rezultātus ar mazāku cilvēkresursu patēriņu jeb paaugstināt produktivitāti.

• Nataļja Čudihina. Fizisko personu datu aizsardzības krimināltiesiskais regulējums 

Ievērojot dažādu ekspertu norādījumus un citu valstu pieredzi, Datu valsts inspekcija, lai nodrošinātu fiziskās personas datu aizsardzību attiecībā uz to apstrādi, izstrādājusi grozījumus Krimināllikuma 145.pantā. Lai gan šajā rakstā ir paredzēts izvērtēt minētos grozījumus, raksta mērķis nav sniegt viennozīmīgas atbildes uz apspriestajiem jautājumiem, bet gan norādīt uz problēmām un ierosināt plašāku turpmāko diskusiju.

Sabiedrības attīstība nav iespējama bez pienācīgas cilvēka tiesību ievērošanas. Tieši šajā virzienā ir jābūt orientētai demokrātiskai valstij. ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 1.pants nosaka: “Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās. Viņiem ir saprāts un sirdsapziņa, un viņiem citam pret citu jāizturas brālības garā.” Personas brīvība ir visas sabiedrisko attiecību sistēmas brieduma, iedzīvotāju pašorganizētības, kā arī valsts un sabiedrības dzīves demokratizācijas rādītājs.

• Rūta Lazda. Ētikas kritēriji zvērinātu tiesu izpildītāju darbā 

Sabiedrībā tiek plaši diskutēts par ētikas normu ievērošanu reglamentēto juridisko profesiju pārstāvju profesionālajā darbībā, to skaitā arī zvērinātu tiesu izpildītāju darbībā. Zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās ētikas normas nosaka Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodekss, bet tas neparedz visus jautājumus, kas attiecas uz vispārpieņemtajām uzvedības normām, tāpēc var teikt, ka patiesa ētika sākas tur, kur pārstāj lietot vārdus. Tas nozīmē, ka tikai no katra cilvēka ir atkarīgs uzvedības modelis, ko tas lieto gan ikdienā, gan profesionālajā darbībā.

Rakstā analizēts jautājums, kādā mērā likumdevējs ar pieņemtajām likuma normām var “piespiest” zvērinātu tiesu izpildītāju rīkoties ētiski savā profesionālajā darbībā, jo, neraugoties uz Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodeksu un citiem tiesu izpildītāju profesionālo darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem, ir jomas, kurās tiesu izpildītāji var “brīvi rīkoties”, bieži vien pretēji sabiedrībā vispārpieņemtajām uzvedības normām, bet nepārkāpjot normatīvajos aktos noteikto. Rakstā tiek analizētas arī konkrētas lietas, kurās ir iesniegtas sūdzības par tiesu izpildītāja profesionālo darbību.

“Jurista Vārda” redakcija