Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumi Nr. 253 "Dabas lieguma "Kadājs" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.03.2009., Nr. 49 https://www.vestnesis.lv/ta/id/189821

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.254

Dabas lieguma "Vitrupes ieleja" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Vēl šajā numurā

27.03.2009., Nr. 49

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 253

Pieņemts: 24.03.2009.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.253

Rīgā 2009.gada 24.martā (prot. Nr.21 25.§)
Dabas lieguma “Kadājs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”
14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma “Kadājs” (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās lietošanas un izveidošanas kārtību.
2. Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu un atjaunotu meža masīvu, kam raksturīgas pirmatnēja meža pazīmes un liels īpaši aizsargājamo savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku sugu skaits un blīvums.
3. Dabas lieguma platība ir 328 hektāri.
4. Dabas liegumu dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 1.pielikumā.
5. Dabas liegumā nav nodalītas funkcionālās zonas.
II. Ierobežojumi dabas lieguma teritorijā
6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Minēto informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.
7. Dabas lieguma teritorijā aizliegts:

7.1. ierīkot atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās;

7.2. veikt zemes transformāciju;

7.3. veikt jebkādu mežsaimniecisko darbību, izņemot:

7.3.1. meža ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumus;

7.3.2. bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu, nocirstos kokus saglabājot dabas lieguma teritorijā;

7.3.3. šo noteikumu 8.punktā minētos gadījumus;

7.4. nobraukt no ceļiem un stigām ar motorizētiem transportlīdzekļiem, ja tas nav saistīts ar dabas lieguma apsaimniekošanu vai uzraudzību;

7.5. rīkot autosacensības, motosacensības, velosacensības un orientēšanās sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

7.6. veikt ceļu rekonstrukciju, izņemot šo noteikumu 10.punktā minēto ceļu;

7.7. mainīt ceļu platumu un ceļu trases novietojumu, kā arī būvēt jaunus ceļus;

7.8. medīt bebrus un nojaukt to dambjus, izņemot gadījumus, ja bebru darbības dēļ:

7.8.1. mainās hidroloģiskais līmenis dabas lieguma teritorijai piegu­lošajās platībās;

7.8.2. tiek bojāti vai appludināti ceļi;

7.8.3. tiek appludinātas jaunas platības dabas lieguma teritorijā;

7.9. ierīkot nometnes;

7.10. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kurās nodroši­nāta uguns tālāka neizplatīšanās;

7.11. bojāt zemsedzi, vācot savvaļas ogas un sēnes;

7.12. uzstādīt vēja elektrostacijas;

7.13. būvēt elektronisko sakaru tīklu torņus;

7.14. iegūt derīgos izrakteņus;

7.15. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, tai skaitā dalot kopīpašumu, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem;

7.16. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

7.17. ierīkot iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas;

7.18. celt un ierīkot aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un ir saņemta Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes (turpmāk – reģionālā vides pārvalde) rakstiska atļauja;

7.19. atjaunot mežu stādot vai sējot;

7.20. veikt darbības, kas veicina mežaudžu nosusināšanos, izņemot šo noteikumu 7.8.apakšpunktā minētās darbības;

7.21. padziļināt grāvjus;

7.22. organizēt brīvā dabā pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 30 cil­vēku.
8. Dabas lieguma teritorijā no 1.septembra līdz 31.martam ir atļauta:

8.1. koku un krūmu ciršana robežstigu un kvartālstigu uzturēšanai, nocirstos kokus un krūmus saglabājot gar stigu malām;

8.2. koku ciršana īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu, īpaši aizsargājamo biotopu un dabas pieminekļu uzturēšanas pasākumu īstenošanai, ja ir saņemta reģionālās vides pārvaldes rakstiska atļauja;

8.3. koku ciršana mākslīgi veidotās jaunaudzēs šo noteikumu 2. un 3.pielikumā norādītajos meža nogabalos, lai veicinātu lapu koku īpatsvara palielināšanos (mežaudžu dabiskošanos), kā arī 2.kvartāla 1. un 2.nogabalā (zemes īpašums ar kadastra apzīmējumu 50640040018), ievērojot šādus ierobežojumus:

8.3.1. aizliegts cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

8.3.2. aizliegts cirst kokus kopšanas cirtē, ja valdaudzes vecums priežu audzēm pārsniedz 60 gadu, egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu un apšu audzēm – 30 gadu;

8.4. slimību inficēto, kaitēkļu invadēto vai citādi bojāto koku ciršana kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz šo noteikumu 8.3.2.apakšpunktā noteikto vecumu, sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma un reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas šo noteikumu 3.pielikumā norādītajos meža nogabalos.
9. Dabas lieguma teritorijā bez reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas aizliegts:

9.1. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;

9.2. veikt arheoloģiskās izpētes darbus;

9.3. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

9.4. vākt dabas materiālus kolekcijām;

9.5. veikt zinātniskos pētījumus.
10. Dabas liegumā pēc reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas atļauts atbilstoši šo noteikumu 7.7. un 7.21.apakšpunktam veikt šo noteikumu 2. pielikumā norādītā ceļa rekonstrukciju. Ceļa rekonstrukcija nedrīkst izraisīt ceļam blakus esošo mežaudžu nosusināšanos.
III. Dabas pieminekļi
11. Noteikumi attiecas uz aizsargājamiem kokiem – vietējo un svešzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem izmē­riem) – un teritoriju zem kokiem (mērot no stumbra līdz vainaga projekcijas ārējai malai), kā arī 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).
12. Dabas pieminekļu teritorijā aizliegts:

12.1. veikt saimniecisko vai cita veida darbību, kuras dēļ tiek vai var tikt bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā nozīme;

12.2. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību;

12.3. apkraut aizsargājamos kokus;

12.4. mainīt vides apstākļus – koku barošanās un ūdens režīmu;

12.5. iznīcināt vai bojāt dabisko zemsedzi, izņemot krūmu un koku ciršanu saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem vides aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
13. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama, ja tas kļuvis bīstams un ir saņemta reģionālās vides pārvaldes rakstiska atļauja.
Ministru prezidents, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs V.Dombrovskis

Vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 24.marta noteikumiem Nr.253
Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība

1. Speciālā informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

LAPA.JPG (9019 bytes)

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1.  uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.

Vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 24.marta noteikumiem Nr.253
Dabas lieguma “Kadājs” apsaimniekošanas shēma

Vides ministrs R.Vējonis
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 24.marta noteikumiem Nr.253
Meža kvartāli un nogabali, kuros atļauta koku ciršana atbilstoši šo noteikumu 8.3. un 8.4.apakšpunktam

Nr.
p.k.

Kvartāls

Nogabals

1.

43.

13.

2.

44.

18.

3.

45.

4., 14.

4.

46.

1.

5.

49.

12., 13., 14., 15., 16.

6.

50.

6., 7.

7.

57.

3.

8.

2.

1., 2.

Vides ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 24.marta noteikumiem Nr.253
Aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)

Nr.p.k.

Suga

Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros)

Augstums (metros)

1

2

3

4

I. Vietējās sugas

1.

Apse (Populus tremula L.)

3,5

35

2.

Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench)

1,6

25

3.

Āra bērzs (Betula pendula Roth)

3,0

33

4.

Purva bērzs (Betula pubescens Ehrh.)

3,0

32

5.

Pūpolvītols (Salix caprea L.)

1,9

22

6.

Egle (Picea abies (L.) Karst.)

3,0

37

7.

Hibrīdais alksnis (Alnus x pubescens Tausch)

1,5

32

8.

Parastā goba (Ulmus glabra Huds.)

4,0

28

9.

Parastā ieva (Padus avium Mill.)

1,7

22

10.

Parastā kļava (Acer platanoides L.)

3,5

27

11.

Parastā liepa (Tilia cordata Mill.)

4,0

33

12.

Parastā vīksna (Ulmus laevis Pall.)

4,0

30

13.

Melnalksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertn.)

3,0

30

14.

Parastais osis (Fraxinus excelsior L.)

4,0

34

15.

Parastais ozols (Quercus robur L.)

5,0

32

16.

Parastais skābardis (Carpinus betulus L.)

1,9

20

17.

Parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia L.)

1,7

21

18.

Parastā priede (Pinus sylvestris L.)

3,0

38

19.

Šķetra (Salix pentandra L.)

1,6

22

20.

Zviedrijas kadiķis (Juniperus communis L. var. suecica Ait.)

0,8

11

II. Svešzemju sugas

21.

Skujkoki

21.1.

Balzama baltegle (Abies balsamea (L.) Mill.)

1,5

24

21.2.

Eiropas baltegle (Abies alba Mill.)

2,7

32

21.3.

Eiropas ciedrupriede (Pinus cembra L.)

1,6

22

21.4.

Eiropas lapegle (Larix decidua Mill.)

3,2

39

21.5.

Kanādas tsuga (hemlokegle) (Tsuga canadensis (L.) Carr.)

1,3

15

21.6.

Krievijas lapegle (Larix ledebourii (Rupr.) Cin.)

3,0

34

21.7.

Melnā priede (Pinus nigra Arnold)

1,9

23

21.8.

Menzīsa duglāzija (Pseudotsuga menziesii (Mirb.) Franco)

2,4

21.9.

Rietumu tūja (Thuja occidentalis L.)

1,4

16

21.10.

Sibīrijas baltegle (Abies sibirica Ledeb.)

1,8

30

21.11.

Sibīrijas ciedrupriede (Pinus sibirica Du Tour)

1,9

22

21.12.

Veimutpriede (Pinus strobus L.)

2,7

36

21.13.

Vienkrāsas baltegle (Abies concolor (Gord. & Glend) Lindl. ex Hildebr.)

1,7

32

22.

Lapu koki

22.1.

Ailantlapu riekstkoks (Juglans ailanthifolia Carr.)

1,4

20

22.2.

Āra bērzs, šķeltlapu (Betula pendula ‘Crispa’)

1,6

25

22.3.

Baltā robīnija (Robinia pseudoacacia L.)

1,9

20

22.4.

Baltais vītols (Salix alba L.)

4,5

20

22.5.

Britānijas goba (Ulmus glabra var. montana Lindquist)

3,2

30

22.6.

Duglasa krustābele (Crataegus douglasii Lindl.)

0,8

10

22.7.

Dzeltenais bērzs (Betula aleghaniensis Britt.)

1,2

15

22.8.

Hibrīdpīlādzis (Sorbus hybrida (L.) L.)

1,0

10

22.9.

Holandes liepa (Tilia x europaea L.)

2,8

26

22.10.

Kalnu kļava (Acer pseudoplatanus L.)

2,2

20

22.11.

Krimas liepa (Tilia x euchlora K. Koch)

1,9

20

22.12.

Lauku kļava (Acer campestre L.)

1,5

18

22.13.

Mandžūrijas riekstkoks (Juglans mandshurica Maxim.)

1,6

18

22.14.

Papeles un to hibrīdi (Populus ģints)

5,0

35

22.15.

Papīra bērzs (Betula papyrifera Marsh.)

1,6

20

22.16.

Parastais dižskābardis (Fagus sylvatica L.)

3,8

22.17.

Parastais dižskābardis, purpurlapu (Fagus sylvatica ‘Purpurea Latifolia’)

3,1

30

22.18.

Parastais ozols, piramidālais (Quercus robur ‘Fastigiata’)

2,4

24

22.19.

Parastā goba, lietussargveida (Ulmus glabra ‘Camperdown’)

1,9

22.20.

Parastā zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum L.)

3,0

23

22.21.

Pelēkais riekstkoks (Juglans cinerea L.)

2,8

20

22.22.

Pensilvānijas osis (Fraxinus pennsylvanica Marsh.)

2,0

23

22.23.

Platlapu liepa (Tilia platyphyllos Scop.)

3,1

27

22.24.

Punktainā krustābele (Crataegus punctata Jacq.)

1,0

8

22.25.

Saldķirsis (Cerasus avium (L.) Moench)

1,6

12

22.26.

Sarkanais ozols (Quercus rubra L.)

1,9

27

22.27.

Sarkstošais vītols (Salix x rubens Schrank)

3,1

25

22.28.

Stepju goba (Ulmus minor L.)

2,2

20

22.29.

Sudraba kļava (Acer saccharinum L.)

3,2

26

22.30.

Sudrabvītols (Salix alba ‘Sericea’)

4,5

20

22.31.

Vācijas krustābele (Crataegus alemanniensis Cin.)

0,7

10

22.32.

Zaļais osis (Fraxinus pennsylvanica var. subintegerrima (Vahl) Fern.)

2,0

23

22.33.

Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia (Ehrh.) Pers.)

1,9

12

Vides ministrs R.Vējonis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!