Ministru kabineta rīkojums Nr.190

Rīgā 2009.gada 12.martā (prot. Nr.17 43.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu “Krupji” Limbažu rajonā, Salacgrīvas pilsētā ar lauku teritoriju

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis Indras Veģeres (adrese – Valmiera, Sūnu iela 3,
LV-4200) iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.2.3070).

2. Indra Veģere ierosina privatizēt valstij piekrītošu nekustamo īpašumu “Krupji” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 002 0150) Limbažu rajonā, Salacgrīvas pilsētā ar lauku teritoriju.

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. saskaņā ar Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas 2007.gada 11.maija kadastra izziņu Nr.9B-14/947 nekustamais īpašums “Krupji” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 002 0150) Limbažu rajonā, Salacgrīvas pilsētā ar lauku teritoriju, ir neapbūvēts un sastāv no divām zemes vienībām (zemes vienību kadastra apzīmējumi 6672 002 0112 un 6672 002 0150) 31,6 ha kopplatībā (turpmāk – nekustamais īpašums);

3.2.  nekustamais īpašums zemesgrāmatā nav ierakstīts;

3.3. saskaņā ar Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju domes 2008.gada 12.jūnija izziņu Nr.3-21/275 nekustamā īpašuma bijušo īpašnieku vai to mantinieku pieprasījumi īpašuma tiesību atjaunošanai nav saņemti, kā arī nav saņemti denacionalizācijas pieprasījumi;

3.4. saskaņā ar Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju domes 2007.gada 3.maija izziņu Nr.3-12/322 nekustamais īpašums nav piešķirts pastāvīgā lietošanā;

3.5. nekustamais īpašums saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem” ietilpst dabas liegumā “Karateri”. Dabas liegums “Karateri” funkcionālajās zonās nav iedalīts;

3.6. saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33.panta otrās daļas 2.punktu valstij vai pašvaldībām piederošā vai piekrītošā zeme nav privatizējama vai atsavināma dabas liegumos, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās;

3.7. ņemot vērā šā rīkojuma 3.3., 3.4., 3.5. un 3.6.apakšpunktu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu privatizācijas ierosinātājas Indras Veģeres viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama, jo saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33.panta otrās daļas 2.punktu valstij vai pašvaldībām piederošā vai piekrītošā zeme nav privatizējama vai atsavināma dabas liegumos, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu tikai Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 2.panta otro daļu īpaši aizsargājamās dabas teritorijas tiek izveidotas, lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību (piemēram, retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus), nodrošinātu zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību un saglabātu sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.

6. Ņemot vērā šā rīkojuma 3.3., 3.4., 3.5., 3.6.apakšpunktu un 5.punktu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 65.panta pirmo daļu un likuma “Par īpaši aizsargājamām teritorijām” 33.panta otro daļu Ministru kabinetam nav jāvērtē, vai nekustamais īpašums ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai, jo iestādei nav rīcības brīvības.

7. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu un likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33.panta otro daļu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai nekustamo īpašumu.

8. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV–1010) mēneša laikā pēc šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents I.Godmanis

Ekonomikas ministrs K.Gerhards