Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”

Šajā numurā publicēti divu autoru raksti, jaunā Ministru kabineta deklarācijas sadaļa tieslietās, informācija par Augstākās tiesas plēnumu, kurā tiesneši vērtēja aizvadītā gada tiesas darba rezultātus, par pasākumu Rīgas Juridiskajā augstskolā, kurā potenciālie studenti iepazīšanās vakarā izlozēja vienu apmaksātu maģistratūras studiju vietu, informācija par Zvērinātu advokātu padomes kārtējā sēdē lemto un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumu atziņu apkopojums.

• Reinhards Dombrovskis. Izmeklēšanas darbību raksturojums un veidi 

Termins “izmeklēšanas darbība” kriminālprocesuālajā likumdošanā ir zināms jau sen. Jau 1864.gadā Krievijā bija pieņemts kriminālprocesa likums – “Устав уголовного судопроизводства”, kurā izmantots šis termins. Krievu juridiskajā literatūrā šo terminu sākotnēji gan nelietoja. Tā, piemēram, prof. I.Foinicka grāmatā izmantots termins “procesuālā darbība”. Cits krievu zinātnieks prof. N.Rozins lietoja terminu “izmeklēšanas pasākums”, t.i., “следственное мероприятие”.

Arī Latvijā līdz 1926.gadam piemēroja Krievijas kriminālprocesa likumu “Устав уголовного судопроизводства”. Tā 294.pantā bija noteikts, ka izmeklēšanas tiesnesis var veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu patiesību. Pēcāk Krievijas kriminālprocesa likumu pārtulkoja latviešu valodā, un tas ar nosaukumu “Kriminālprocesa likumi” tika piemērots Latvijā no 1926.gada līdz 1940.gadam. Kriminālprocesa likumos bija dubulta pantu numerācija, norādot gan Kriminālprocesa likuma, gan arī Krievijas kriminālprocesa likuma pantus.

• Ilze Pelša. Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošana 

Konkurences tiesības ir sensitīvas tiesības, kuras nemitīgi attīstās un pilnveidojas, mainoties ekonomiskajiem apstākļiem. Tomēr to mērķis vēl aizvien paliek nemainīgs, proti, “aizsargāt un veicināt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās ekonomikas nozarēs”. “Kopiena veido jaunu starptautisku tiesību modeli, kura labā valstis daļēji ir ierobežojušas savas suverēnās tiesības un kurš ietver ne vien dalībvalstis, bet arī to pilsoņus. Tādēļ neatkarīgi no dalībvalstu likumdošanas Kopienas tiesības gan uzliek pienākumus indivīdiem, gan arī dod tiem tiesības, kas kļūst par to tiesiskā mantojuma sastāvdaļu. Šīs tiesības rodas ne vien tur, kur tās skaidri dotas, bet arī no tiem pienākumiem, ko Eiropas Kopienu dibināšanas līgums skaidri uzliek indivīdam, kā arī dalībvalstīm un Kopienas institūcijām.”

Jāatzīst, ka viena no būtiskākajām Eiropas Kopienu tiesību iezīmēm ir lielā ietekme, kāda tām ir uz nacionālajām tiesībām. Varētu pieņemt, ka mūsdienās nav nevienas tādas tiesību sistēmas, kas sastāvētu tikai no rakstītajām tiesībām, kā tas ir ar Eiropas Kopienu tiesībām. Tādējādi varētu prezumēt, ka tā ir autonoma un ekskluzīva tiesību sistēma, kuras subjekti ir ne tikai valstis, bet arī indivīdi. Proti, vienas no šāda veida noteiktajām tiesībām ir konkurences tiesības, kas ir noteiktas ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu kā vienas no ekskluzīvākajām tiesībām, turklāt nosakot, ka šīs tiesības ir piemērojamas tieši.

“Jurista Vārda” redakcija